Paplašinātā meklēšana
Meklējam saraut.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (45):
- sadirt aiz noguruma sarauties.
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
- plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
- červelēties Kļūt červeļainam; sarauties, savilkties.
- čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
- aprucināt Likt sarauties, ierauties.
- sakrupināt likt sarauties, sarukt.
- drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm).
- nesaraujams Nolieguma divdabis --> saraut.
- sačupt Notupties un sarauties kamolā.
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
- aizgrābts Paralizēts, pamiris, sitiena ķerts, krampjos sarauts.
- sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut(1).
- sadrugt pazemināties, pazemoties, sarauties.
- sarauties Refl. --> saraut(1); tikt sarautam.
- peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
- sačumurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunčurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunčurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačungurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunkurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sarucināties Samazināties, sarauties, satīties.
- sašmaukt Saplūkt, saraut.
- saverkšelēties sarauties krokās; sačervelēties.
- pluzerēt sarauties, kļūt nevienādam, noplukt.
- sačurroties sarauties, sašaurināties.
- ķursē raut sarauties, savilkties.
- sala plaisa sarautu audu plaisa visā stumbra bezzaru daļā; rodas, strauji pazeminoties temperatūrai un koku aplievā izplešoties sasalstošam ūdenim (cieš galvenokārt lapkoku sugas).
- sačorrāties sašaurināties, sarauties; savilkties (par negaisa mākoņiem).
- saglausties sašļukt un sarauties sevī.
- kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
- sašmukt Savilkties (par negaisu), sarauties.
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
- svergties Sažūt, sarauties, savilkties.
- automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
- kontraktils Tāds, kas spēj sarauties, savilkties, atbildot uz attiecīgo kairinājumu.
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
- čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
- sačerrāt Žāvējot sarauties.
- savergties žūstot (karstumā) sarauties (piemēram, par pastalām).
saraut citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV