Paplašinātā meklēšana
Meklējam sapraša.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (49):
- veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- sineze Aptveršanas, saprašanas spēja.
- lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
- notio Atzinums, saprašana, zināšana, jēdziens.
- Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas.
- starppersonu saziņa divu cilvēku savstarpēja informēšanās, kas veicina viņu saprašanos.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- saprata Izpratne, prāts; sapraša.
- maņa izpratne, saprašana; arī iemaņa.
- poņa Izpratne, saprašana.
- jezme Izveicība, prasme, spēks; jēga, saprašana.
- jēgs Jēga, saprašana.
- jēdzība Jēga; saprašana.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zlaugzna Ļoti plāna savstarpējās saprašanās kārtiņa; tukšums, tukšuma drauds attiecībās.
- ar labu, retāk ar labu prātu Miermīlīgi, saprašanās ceļā.
- atkrist Nākt pie prāta, atgūt saprašanu.
- auttreids Neizdevies tirdzniecības darījums pušu nesaprašanās vai tehniskas kļūdas dēļ.
- mūrlāpis Nejēga, nesapraša.
- neomis Nejēga, plānprātiņš; nesapraša, vientiesis.
- samisle Nesaprašana.
- domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ; atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
- agnozija Nezināšana, reliģisku lietu nesaprašana.
- kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā.
- čujs, ņuhs un poņa nojauta un saprašana.
- kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
- sadziedāties Panākt labu saprašanos.
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- tvarts Prāts, saprašana.
- galva Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana.
- aptvere Process --> aptvert (2); aptveršana; saprašana.
- disfāzija Runas un runas saprašanas traucējums kā smadzeņu centru bojājumu sekas.
- kā brālis saka, raksturojot savstarpēju saprašanos, saticību, izpalīdzību, lielu pieķeršanos kaut kam.
- samanība Samaņa - prāts, saprašana, saprāts, jēga, apjēga.
- izprašana Sarežģīts domāšanas process, kurš sākas ar vēlēšanos saprast to, kas nav skaidrs šajā brīdī, un beidzas ar savas nesaprašanas noskaidrošanu.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
- vienošanās savstarpēja saprašanās, kopīgs lēmums, kas panākts apspriedes ceļā
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- atjēga Skaidra apziņa, saprašana.
- klārungs Skaidrība; saprašana; kārtība.
- kaimiņš Tāds, kam raksturīga saprašanās, sadarbība (parasti par attiecībām starp cilvēku grupām).
- lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- labs Tāds, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- orientēšanās Vispārīga (kā) pazīšana, saprašana.
- sadullt zaudēt saprašanu.
- sadumt Zaudēt saprašanu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sapraša.