Paplašinātā meklēšana
Meklējam sūna.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (93):
- akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi
- Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae"
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- Schistostega penata alu spulgsūna
- anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns
- sūniens ar sūnu apaudzis lauks, sūnauins purvs
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
- kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
- sūnas augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna
- fontinalis Avotsūnas
- būvsūnas Baltas sūnas, ko lietoja māju būvēšanā un citām vajadzībām
- cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties
- popis Cinis, sūnains pauguriņš purvā
- popenis Cinis, sūnains paugurs purvā vai slapjā pļavā
- Fontinalis dalecarlica Dalekarlijas avotsūna
- popa daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
- popains daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
- popājs daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
- popiens daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
- pops daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra
- spora dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas
- Cinclidotus danubicus Donavas krāčsūna
- bakšķi Drīvēšanai lietojamās pakulas vai sūna; arī rīki ar ko drīvē
- aizbakšņi Drīvēšanai lietojamās pakulas vai sūna; arī rīki ar ko drīvē; bakšķi
- govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese
- Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
- Fontinalis hypnoides hipnu avotsūna
- ķerpes Jumta sūnas
- ķerpes Jūras mēsli jeb sūnas
- tangs Jūras sūnas un zāles, mudi, labs mēslošanas līdzeklis
- sūnenieks kāds, kurš pieved sūnas
- climacium Kociņsūnas
- pluka Koka vai akmens sūnas
- cinclidotus Krāčsūna
- bryopsida Lapu sūnas
- baltās sūnas lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos; sfagni
- sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām
- shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli
- andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos
- spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā
- akmeņaugi Litofīti - augi, kas aug uz klintīm un akmeņiem, gk. aļģes, ķērpji, sūnas u. c.
- iesūnot mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu; ieaugt sūnas
- splachnum Mēslsūnas
- kaļķošana Noklāšana ar kaļķu kārtu - augļu koku stumbru un skeletzaru apstrāde ar kaļķa šķidrumu pret saules apdegumiem, vienlaikus iznīcinot sūnas un ķērpjus
- Fontinalis antipyretica parastā avotsūna
- Climacium dendroides parastā kociņsūna
- Ptilium crista-castrensis parastā straussūna
- Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas
- Plusonas akmens Plisūna dižakmens Istras pagastā
- Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas
- purvsūna Purva sūna, sfagns
- Splachnum ampullaceum pūslīšu mēslsūna
- Splachnum rubrum sarkanā mēslsūna
- zemdega Sausa, sūnaina pļava
- porakas Sīkas skaidas, sūnas, žagaru smalkumi u. tml.
- porumi Sīkas skaidas, sūnas, žagaru smalkumi u. tml.
- puromi Sīkas skaidas, sūnas, žagaru smalkumi u. tml.
- jēlmete Slapja sūna
- schistostega Spulgsūna
- Alpu spulgsūna spulgsūnu suga ("Schistostega pennata"), kas 1970. gados konstatēta Spulgsūnas alā Priekuļu novada Priekuļu pagastā, bet vēlāk izzudusi
- ptilium Straussūnas
- vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni
- pirza sūnaina pļava
- sūne sūnas
- ragvācelīte Sūnu nodalījuma klase ("Anthocerotae"), sūnas, kurām ir daivaini, ieapaļi rozetveida lapoņi ar vienkāršu uzbūvi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- Splachnum sphaericum šaurpūslīšu mēslsūna
- avotsūna šīs dzimtas ģints ("Fontinalis"), morfoloģiski ļoti mainīgi divmāju augi, garākās sūnas pasaulē (Islandē atrasti līdz 166 cm gari augi), sastopamas nepiesārņotos ūdeņos, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- dzegužlini šīs dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; lāčsūnas
- sūnzaļš tāds, kam ir zaļajai sūnai raksturīgā krāsa; arī dzeltenīgi zaļš
- sūnains tāds, kas ir apaudzis ar sūnām, tāds, ko klāj sūnas
- sūnains tāds, kur aug sūnas
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas
- ponturs Uzkalniņš; ciņaina, sausa, sūnaina vieta
- pope Vāji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra; purvs ar ciņiem
- kriptogāmi viena no augu valsts divām galvenajām grupām, kurās augus iedalīja K. Linnejs (otra ir fanerogāmi); ziedi nav redzami, vairojas ar sporām (papardes, sūnas)
- aknu sūnas (Hepaticae) viena no sūnaugu klasēm - lapoņveida augi vai augi ar stumbru un lapām
- pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas
- Moneses uniflora vienzieda sūnactiņa
- māteszāles Vienzieda sūnactiņa ("Moneses uniflora")
- Pyrola uniflora vienzieda sūnactiņas "Moneses uniflora" nosaukuma sinonīms
- spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (sūnaugiem, paparžaugiem, dažiem kailsēkļiem)
- bryidae Zaļsūnas
- strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas
- skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- Plisunka Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pasienes pagastā, augštece Istras pagastā, iztek no Plisūna; Plisūna; Plusona
sūna citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV