Paplašinātā meklēšana
Meklējam runāšana.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (66):
- lambdakisms "L" burta izrunāšana "r" vietā.
- absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- mutisms Apzināta nerunāšana depresīva stupora gadījumā.
- ātrruna Ātra runāšana.
- fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana.
- glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
- hroniski murgi bezjēdzīga, neinteresanta runāšana.
- muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
- mutes brūķēšana bezkaunīga izrunāšanās, runāšana pretī.
- klizma Brēka, aizmuguriska aprunāšana.
- klizme Brēka, aizmuguriska aprunāšana.
- vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
- mikterofonija Deguna pieskaņa balsī, runāšana ar deguna pieskaņu.
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
- ļekata Gara runāšana, mēlnesība.
- kvelkšis Gaudošana, riešana, skaļa runāšana.
- ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
- izkulties no valodām izvairīties no aprunāšanas.
- apspriešana Kaut kā pārrunāšana, analizēšana, izsakot vērtējumus, spriedumus.
- labioloģija Lūpu kustību pētīšana runāšanas un dziedāšanas laikā.
- kliegšana ļoti skaļa runāšana
- reps modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
- ņuroņa Murmināšana, runāšana.
- aga Mūsdienu Turcijā - turīga zemnieka uzrunāšanas forma; dažreiz arī personvārda sastāvdaļa.
- vārdu rotaļa nenopietna, divdomīga runāšana; asprātīga runāšana.
- vārdu spēle (arī rotaļa) nenopietna, divdomīga runāšana; asprātīga runāšana.
- divagācija Nesakarīga domāšana un runāšana.
- logoreja nesakarīga, ilga runāšana, vārdu plūdi.
- savvaloda Nesaprotama, muļķīga runāšana.
- lalināšana Nesaprotama, neskaidra runa; skaņas "r" izrunāšana kā "l".
- ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
- izohronisms Panta iedalījums ritmiskās daļās, kuru izrunāšanai vajadzīgs vienāds laiks, piem., antīkajā versifikācijā.
- nunnācija Pārāk bieža "n" skaņas lietošana runā; runāšana caur degunu.
- daruna pierunāšana pie dziedāšanas tautas dziesmā.
- aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana.
- pļaka Pļāpas, aprunāšana.
- mēles kulstīšana pļāpāšana, aprunāšana.
- glosolālija Psihisku slimnieku runāšana it kā svešā, nepazīstamā valodā; nesaprotams žargons.
- glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
- rinolalija Rinolālija - runāšana caur degunu; rodas tad, ja deguna dobums vai aizdegune zaudē balss rezonatora funkciju.
- murmeklis Runājamais, runāšanas spēja.
- tukšas runas (arī tukša runāšana) runas (runāšana) bez nopietna satura, mērķa.
- mitacisms Runas defekts, "m" skaņas bieža izrunāšana citu skaņu vietā.
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
- pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.).
- etacisms Sengrieķu "ēta" izrunāšana kā "ē" jaungrieķu valodā.
- trieķis Skaļa runāšana; ķilda.
- targava Skaļa runāšana.
- vāreklis Skaļa, nesaprotama runāšana, kas dzirdama no tālienes.
- lalofobija Slimīgas bailes no runāšanas vai stostīšanās.
- lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai.
- rabi Tituls cienījamu jūdu rakstu mācītāju uzrunāšanai.
- alass Troksnis, kas rodas no skaļas runāšanas, kliegšanas, riešanas, kladzināšanas utt.
- šalmenis troksnis, plosīšanās, skaļa runāšana.
- targa Trokšņaina runāšana.
- bļavāšana Tukša runāšana.
- efendi Turcijā - kungs; pieklājīga vīriešu uzrunāšanas forma.
- benedicence Uz uzslavām balstīta pierunāšana.
- pieieti Uzrunāšana, drošināšana.
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- teikšana vārdu, teksta runāšana, parasti ar mērķi darīt (ko) zināmu
- ventroloģija Vēderrunāšana.
- zāks Zaimošana, aprunāšana, izsmiekls.
runāšana citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV