Paplašinātā meklēšana
Meklējam romāņu.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (48):
- romānisms Aizguvums no romāņu valodām.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- gaļjarda Galjarda - sena romāņu tautu deja, 15.-17. gs. kļuva populāra Eiropā.
- rumāņu valoda ide val. saimes romāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 16. gs. kirilicā, no 19. gs. 2. p. rakstības pamatā lat. alfabēts.
- retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē.
- spāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, ofic. valoda Spānijā un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodai) Andorā.
- itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt.
- romāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu - ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu - un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- akcionārais komandīts komandītsabiedrības un akciju sabiedrības savienojums, kas pastāv romāņu-ģermāņu tiesību valstīs, tās pamatā ir komandītsbiedrība, bet - komandītu ieguldījumi ir akcijās.
- Lettonia Latvijas nosaukuma rakstība romāņu valodās.
- indoeiropiešu valodas pasaules lielākā radniecīgo valodu saime, kurā ietilpst baltu, slāvu, ģermāņu, ķeltu, romāņu, indoirāņu valodas, grieķu, armēņu, albāņu valoda u. c. dzīvās, kā arī mirušās (piem., hetu, tohāru) valodas.
- Kūra Pilsēta Šveicē (fr. "Coire", vācu "Chur", it. "Coira", retoromāņu "Cuira"), Graubindenes kantona administratīvais centrs, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ženēva Pilsēta Šveicē (fr. "Geneve", vācu "Genf", it. "Ginevra", retoromāņu "Genevra"), 196300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glarusa Pilsēta Šveicē (fr. "Glaris", vācu "Glarus", it. "Glarona", retoromāņu "Glaruna"), kantona administratīvais centrs, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neišatele Pilsēta Šveicē (fr. "Neuchatel", vācu "Neuenburg", it. "Neocastello/Nuovocastello", retoromāņu "Neuchatel or Neufchatel"), kantona administratīvais centrs, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgallene Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktmorica Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Moritz", vācu "Sankt Moritz", it. "San Maurizio", retoromāņu "San Murezzan"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šafhauzene Pilsēta Šveicē (fr. "Schaffhouse", vācu "Schaffhausen", it. "Sciaffusa", retoromāņu "Schaffusa"), kantona administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zoloturna Pilsēta Šveicē (fr. "Soleure", vācu "Solothum", it. "soletta", retoromāņu "Solotum"), kantona administratīvais centrs, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sjona Pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu "Sion", vācu "Sitten", it. "Seduno"), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.).
- Švīce Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Schwyz", it. "Svitto", retoromāņu "Sviz"), kantona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Splūgene Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Spluegen", it "Spluga", retoromāņu "Spleia"), Graubiondenes kantonā, 400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tūzisa Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Thusis", it. "Tosana", retoromāņu "Tusan"), Graubindenes kantonā, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cīrihe Pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. "Zurich", vācu "Zürich", it. "Zurigo", retoromāņu "Turitg"), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bamberga Pilsēta Vācijā ("Bamberg"), Bavārijas federālās zemes ziemeļu daļā, Rēgnicas labajā krastā, netālu no ietekas Mainā, 71200 iedzīvotāju (2013. g.), ievērojams 11.-13. gs. romāņu stila, gotiskās arhitektūras un tēlniecības centrs.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu.
- pasaules (starpnacionālās) tiesību sistēmas (vai saimes) romāņu ģermāņu (kontinentālā) tiesību sistēma, vispārējā (vai anglo amerikāņu) tiesību sistēma, Ziemeļu tiesību sistēma, islama un hinduisma tiesības, tālo austrumu tiesību saime.
- Bambergas katedrāle romāņu stilā celta (1004.-1012. g.) katedrāle Bambergas pilsētā ar nozīmīgiem viduslaiku un 16. gs. tēlniecības paraugiem.
- franči romāņu tauta, Francijas pamatiedzīvotāji
- itālieši romāņu tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji
- provansiešu valoda romāņu valoda Francijā, Provansā, bagāta literatūra no 12. un 13. gs.
- portugāļu valoda romāņu valoda, kas radniecīga latīņu valodai, tuva spāņu valodai; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
- ladīni Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
- romanši Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos, Alpu augstkalnu rajonos, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - gk. katoļi.
- aromūni Tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā).
- friuli Tauta, dzīvo Itālijas ziemeļaustrumu daļā, pieder pie retoromāņu grupas, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - katoļi.
- retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā un Šveices austrumu daļā; runā retoromāņu valodā; ticīgie - katoļi, daļa - kalvinisti.
- valodu grupa tuvu radniecīgu valodu kopa, kas attīstījusies, nošķiroties valodu saimes pirmvalodas dialektiem, piemēram, indoeiropiešu valodu saimē ietilpst baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, slāvu, indiešu, irāņu un citas valodu grupas.
- indoeiropiešu valodu saime valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu - hetu, tohāru - grupas.
- viduslatīņu Viduslatīņu valoda - viduslaikos runātā latīņu valoda ar ķeltu, ģermāņu un romāņu valodās aizgūtiem elementiem.
- romāņu filoloģija zinātne par romāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar romāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- romānistika Zinātnes nozare, kas pētī romāņu valodas un literatūru.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa romāņu.