Paplašinātā meklēšana
Meklējam retot.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (108):
- aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
- ņirgt zobus aktīvi pretoties
- apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
- (pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama.
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
- izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai.
- rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
- detonācijizturība degvielas spēja pretoties detonācijai, kas raksturo degvielas spēju normāli, bez detonācijas sadegt spēkratu motora cilindros.
- sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai.
- pretošanās divd. --> pretoties.
- diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
- skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē.
- iebildēt Iebilst, pretoties.
- stīvēties Ietiepīgi pretoties.
- parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) kategoriski pretoties (kam); enerģiski censties aizkavēt (ko).
- negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
- negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
- koksnes trieciena cietība koksnes spēja pretoties momentānai cietāku ķermeņu iespiešanai tajā.
- koksnes stiprība koksnes spēja pretoties sagraušanai mehānisko slodžu ietekmē.
- spurīties Ķildoties, pretoties, naidoties.
- karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C).
- žņaugties Liegties, pretoties.
- piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
- mehāniskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pretoties ārēja spēka iedarbībai – stiprība, plastiskums, cietība, stigrība u. c.
- mitrumnoturība Materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst.
- ķīmiskā izturība materiāla spēja pretoties agresīvas vides - gāzu, sārmu, skābju un ūdenī izšķīdušu sāļu - graujošajai iedarbībai.
- karstumnoturība Materiāla spēja pretoties ķīmiskai korozijai augstā temperatūrā.
- nogurumizturība Materiāla spēja pretoties nogurumam; raksturo ar ilgizturību, ko mēra darba ciklos, lidojumos (aviokonstrukcijām), kilometros, stundās.
- mehāniskā izturība materiāla spēja pretoties sagrūšanai un neatgriezeniskai formas maiņai (plastiskai deformācijai), ja uz to iedarbojas ārēji faktori (slodzes un nevienmērīgi elektriskie, magnētiskie, temperatūras u. c. lauki).
- triecienpretestība Materiāla spēja pretoties sagrūšanai, ja uz materiālu iedarbojas triecienslodze.
- eļļnoturība Materiāla spēja pretoties šķidrā kurināmā (degvielu) un eļļu iedarbībai.
- izturība materiāla un izstrādājuma spēja pretoties sagrūšanai vai neatgriezeniskai formas maiņai, ja uz to iedarbojas ārēji faktori.
- caursitamība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
- caursitība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
- papretoties Neilgu laiku, mazliet pretoties.
- buktēties Nenopietni, nepamatoti pretoties kādam piedāvājumam.
- tirvēties Nepakļauties, pretoties; tiepties.
- būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) noteikti pretoties, nepiekrist.
- veikt Padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu.
- sperties Parasti savienojumā "sperties pretī", "sperties pretim": pretoties, nepiekrist kādam.
- pārtiepties Pārmērīgi runāt pretī, pārlieku pretoties.
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
- pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
- padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
- rādīt zobus paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- paļauties Piekāpties; nepretoties.
- cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
- turēties pretī (arī pretim) Pretoties (kam).
- kauties Pretoties (parādībām dabā).
- atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).
- spārdīt pret dzeloni pretoties kam pārākam, varenākam.
- mieguļot Pretoties migainībai, miregam.
- aizstāvēties Pretoties uzbrukumam; aizsargāties.
- stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- griezt ragus pretī pretoties, nepakļauties, runāt pretī.
- pirināties Pretoties, runāt pretim (bez ļauna nolūka).
- spurēties Pretoties, runāt pretim.
- sprikāties pretoties, spirināties.
- izrādīt pretestību pretoties.
- ķepuroties pretī pretoties.
- parādīt pretestību pretoties.
- izrādīt (arī parādīt) pretestību pretoties.
- pekoties pretoties.
- atstāvēt Pretoties.
- brikatsja Pretoties.
- pretāties Pretoties.
- pretīties Pretoties.
- skārpīties Pretoties.
- stielēties Pretoties.
- koksnes nodilumizturība raksturo koksnes spēju pretoties virsmas slāņa sagraušanai mehāniskā spēka (parasti berzes) iedarbībā.
- dumpjoties Sacelties, pretoties.
- kā cāli saka, ja kāds nespēj pretoties un tiek viegli, ātri pieveikts.
- viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
- stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
- stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
- spīts Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
- atturētājs Spēja pretoties vai nodarīt postījumus, kas nodrošina atturēšanu.
- noturība spēkratu īpašība pretoties dzinekļa (riteņu) slīdei; ir garennoturība un šķērsnoturība.
- iespīrāties Spītīgi pretoties (turēties pretim).
- statiskā pretestība stiprība - materiāla spēja pretoties sagrūšanai statiskas slodzes iedarbībā.
- stigrs Tāds (šķidrums, gāze, ciets ķermenis), kam piemīt spēja pretoties tecēšanai; viskozs.
- stings Tāds, kam piemīt spēja pretoties deformācijai.
- stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
- triecienizturīgs Tāds, kas spēj pretoties atkārtotiem mehāniskiem triecieniem.
- vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
- trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā dalām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem); tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
- vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
- resilience teorētisks starpdisciplinārs jēdziens, kas veidojies 20. gs. 70. gados un raksturo gan veiksmīgu adaptācijas procesu pēc pārdzīvotiem nelaimes gadījumiem, traumām, traģēdijām, draudiem un citiem nozīmīgiem stresa faktoriem, gan indivīda vai grupas īpašības un spējas pretoties grūtībām.
- stabilitāte transportlīdzekļa spēja pretoties ārējo spēku iedarbībai, kas izraisa novirzes no kustības virziena vai līdzsvara stāvokļa; ir statiskā un dinamiskā stabilitāte.
- vilnas stiprums vilnas matiņu spēja pretoties pārraušanai.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa spēju pretoties deformācijai dotās slodzes gadījumā.
retot citās vārdnīcās:
MEV