Paplašinātā meklēšana

Meklējam pura.

Atrasts vārdos (159):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (281):

zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata")
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
Karanasema Amlapura - pilsēta Indonēzijā, Bali provincē, Bali salas austrumos
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
optogramma Attēls uz tīklenes, kas rodas, atkrāsojoties redzes purpuram gaismas ietekmē
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
bārdains bārkstains, spurains
sārtā bergēnija bergēniju suga ("Bergenia purpurascens")
Vidžajapūra Bidžāpura - pilsēta Indijā
cirmenis bišu pirmsimaginālā attīstības stadija – no kāpuru izšķilšanās no olām līdz kāpura iekūņošanās stadijai
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
izspurt būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem)
izspurt būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu)
Neottianthe cucullata cepurainā neotiante
Gymnadenia cucullata cepurainās neotiantes "Neottianthe cucullata" nosaukuma sinonīms
pedoģenēze dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem
adoleskārija dažu divpiesūccekņu sūcējtārpu nekustīga kāpura stadija
cerkārija dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu kustīga kāpura stadija
Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu
zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem
spuriņa dem. --> spura
vardulēns dem. --> varde; varžu mazulis (pēc kāpura stadijas)
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas; šīs dzimtas krabji
aloksantīns Diureīds, aloksāna redukcijas produkts; savienojoties ar NH3 veido mureksīdu, purpura krāsvielu
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā
apkūlāt Dzīvnieka (piem., zirga) vilnai kļūt spurainai, pinkainai
spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras
metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām
Kotabara Džajapura - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums
Sukarnpūra Džajapura - pilsētas Indonēzijā senāks nosaukums
Holandija Džajapura - pilsētas senāks nosaukums
Džodpūra Džodhpura - pilsēta Indijā
mikrofilārija Filārijas pirmskāpura stadija, kas cirkulē ar asinīm
gustoreceptors Garšas pumpura šūnas; garšas nerva gala aparāts
Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
kapilarotoksikoze Hemoraģiska kapilarotoksikoze - patoloģija, kuras izpausmes ir abdominālā un reimatoīdā purpura
intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
porfirogenets Ikviens Bizantijas ķeizaru dēls, ko dzimstot saņēma uz purpura drānas ar purpuru izklātā zālē
palūdāments Imperatoru purpura toga, ko viņi nēsāja tikai karā
Čhatīsgarha Indijas Republikas štats, administratīvais centrs - Raipura, platība - 135191 kvadrātkilometrs, 23646000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - čhatīsgarhu, hindi
bromkrezolpurpurs Indikators pH noteikšanai robežās no 5,2 līdz 6,8; krāsa mainās no dzeltenas pie 5,2 uz purpura pie 6,8
Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.)
aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti
spurēt Īsi, ātri un ar troksni vicināt; izplēst spuras
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā
spurīties Izspurt, sacelt spuras
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
Lagonoja līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, dienvidos ierobežo arī Batanas un Rapurapu salas, ziemeļos - Katandvanesas sala
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
lociņzāle kāds meža augs ar ļoti smalkām, puravam līdzīgām apaļām lapām
Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m)
Baraili grēda kalnu grēda Indijā, Asamas, Nāgālendas un Manipuras štatā, augstākā virsotne - 2080 m
platspārnis Kam plati spārni, spuras
Kanpūra Kānpura - pilsēta Indijā
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
plaudenis Karpu dzimtas zivs, ķermeņa forma līdzīga jaunam plaudim, bet ar lielākām zvīņām un vairāk rīkles zobiem, pāra spuras iesarkanas pie pamata
lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā
jūrasvelns kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas grupa (_Lophius_), ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, lielākā daļa ir dziļjūras zivis, kas var dzīvot pat 4000 m dziļumā
pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru
Karagpūra Kharagpura, pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Rietumbengāles štatā
tampūra Klasisks indiešu stīgu instruments; tambura; tanpura
spurt kļūt izspūrušam, arī spurainam
purt kļūt izspūrušam, spurainam
apspurāties kļūt spurainam
sasaspurāties kļūt spurainam
apspurt kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu)
izspurāties kļūt spurainam; kļūt izspūrušam
atspuroties kļūt šķiedrainam, pinkainam, spurainam
spurāties kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
spuroties kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
spurāties kļūt, arī būt spurainam (3)
spuroties kļūt, arī būt spurainam (3)
spurāties kļūt, arī būt spurainam (4)
spuroties kļūt, arī būt spurainam (4)
saspurāties kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu)
saspuroties kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu)
ķirmelis Kokgrauzēja kāpura ejas sagrauztā kokā; sagrauztā koksnes smelte
upursvētki Kolektīvs upurēšanas pasākums, upurēšanas ceremonija; upura pieņemšanas svinības
iekūņošanās Kukaiņa kāpura pārvēršanās kūniņā
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
ķermeņa piedevas kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras)
gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos
Patana Lalitpura, pilsēta Nepālā
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
hidatīda Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija
hidatīde Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija
thalattosauria Līdz 2 m gari jūras zauri ar spuras veida ekstremitatēm vidējā un augšējā marinā triasā Ziemeļamerikā
Rhytidiadelphus triquetrus lielā spuraine
trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene)
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru
heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs
bubulains Mezglains, spurains, nelīdzens
bubuļains Mezglains, spurains, nelīdzens
iesārtā miskante miskantu suga ("Miscanthus purpurascens"), ko Latvijā bieži audzē kā krāšnumaugu
mugurspura Muguras spura
anālā spura nepāra spura zivs ķermeņa apakšpusē aiz anālās atveres
spurdzelēt padarīt spurainu
Rhytidiadelphus squarrosus parastā spuraine
gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
granadiljo Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi
granadila Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadija
granadija Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadila
cenoģenēzes Pazīmes, kas rodas organisma embrionālajā vai kāpura stadijā, organismam pielāgojoties eksistences apstākļiem, un turpmākajā attīstības gaitā izzūd
peldspura Peldēšanai nepieciešama spura (zivīm)
cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs
Amalāpurama pilsēta Indijā (_Amalāpuram_), Āndhra Pradēšas štatā, netālu no Bengālijas līča piekrastes
Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Tripuras štata dienvidu daļā
Āmbāsa pilsēta Indijā (_Āmbāsa_), Tripuras štatā
Anandāpurana pilsēta Indijā (_Anandāpuran_), Orisas štata ziemeļaustrumu daļā
Imphāla pilsēta Indijā, Asamas kalnu ielejā, Manipuras krastos, Manipuras štata administratīvais centrs, 268000 iedzīvotāju (2016. g.)
Bidžāpura pilsēta Indijā, Karnatakas štata ziemeļos, \~400000 iedzīvotāju, agrākās Bidžāpuras valsts galvaspilsēta (XV-XVII gs.)
Silčara pilsēta Indijā, Manipuras štata rietumos
Kančipurama pilsēta Indijas dienvidaustrumos ("Kanchipuram"), Tamilnādas štatā, Palaras kreisajā krastā, 164300 iedzīvotāju (2012. g.)
Amlapura pilsēta Indonēzijā (_Amlapura_), Bali provincē, Bali salas austrumu piekrastē; Karanasema
Džajapura pilsēta Indonēzijā ("Jayapura"), Jaungvinejas salas ziemeļos, Papua provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 256700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ampana pilsēta Malaizijā (_Ampang_), Kualalumpuras piepilsēta, 126500 iedzīvotāju (2000. g.)
Kadžana pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 207300 iedzīvotāju (2000. g.)
Subandžaja pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 423300 iedzīvotāju (2000. g.)
Petalindžaja pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 438100 iedzīvotāju (2000. g.)
Batu pilsēta Malaizijā, Selanoras štatā, Kualalumpuras ziemeļu piepilsēta
Amarapura pilsēta Mjanmā (_Amarapura_), Mandalajas štatā
Džanakpura pilsēta Nepālā, Džanakpuras zonas administratīvais centrs, 74200 iedzīvotāju (2001. g.)
Ulmales upurakmens Piņņu upurakmens
Rhytidiadelphus subpinnatus plūksnainā spuraine
starppote Potzars, potpumpurs, ko ievieto potcelma un pumpura vairodziņa starpā
regālija Priekšmets, kas simbolizē monarha varu (piemēram, kronis, scepteris, tronis, valstsābols, purpura tērps)
sericīns Proteīns, kas mazina materiāla elastību, tā sauktā zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance
dīgļpumpurs Pumpura aizmetnis sēklas dīglī
pumpuraiņš Pumpurains
pumpurots Pumpurains
pupurains Pumpurains
Allium porrum puravs
porfira Purpura akmens, no kura iegūst skaistu sarkanu krāsu; arī pati šī krāsa, purpurs
Actinidia purpurea purpura aktinīdija
clavus Purpura apšuve tunikas malā
Cardinalis phoenicus purpura kardinālstērste
sarkanais kārkls purpura kārkls
Salix purpurea purpura kārkls
budu kārkliņi purpura kārkls ("Salix purpurea")
judu kārkliņi purpura kārkls ("Salix purpurea")
Nectarinia asiatica purpura nektārputns
Ceratodon purpureus purpura ragzobe
Pyrocephalus rubinus purpura tirānputns
sarkanrīkstes purpura vītola zari
Rubus neglectus purpuraugļu avenes
Rampūra Rāmpura, pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
holokausts Rituāla upura pilnīga sadedzināšana
holokosts Rituāla upura pilnīga sadedzināšana
pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks
Saharanpūra Sahāranpura, pilsēta Indijā
bārda kā suseklis saka par spurainu bārdu
Batana sala Filipīnās, Bikolas reģiona Batanesas provincē, kopā ar Rapurapu salu atdala Lagonaja un Albaja līci
plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras
Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura
dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts
spuraine sieviešu dzimuma spurainis
spurītis Sīks, spurains (auga) veidojums
Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti
vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām
Skuju upurakmens Skujupes upurakmens Amatas pagastā
Šolapūra Solāpura - pilsēta Indijā ("Solāpur")
šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
inkarnāts spilgti sarkans, purpura sarkanumā (piemēram, sarkans marmors)
špura Spura
spurdze Spura
spure Spura
špure Spura
spuris Spura
spurs Spura
Aphanorhegma patens spurainā apaļvācelīte
Dicranella heteromalla spurainā divzobīte
Brachythecium reflexum spurainā īsvācelīte
Dryopton patens spurainā šķeltzobe
Pholiota squarrosa spurainā zvīņene
Sphagnum squarrosum spurainais sfagns
rhytidiadelphus Spuraines
stirāji Spuraini (dažu augu) salmi
buzulens Spurains (1)
špurains Spurains (1)
spurīgs Spurains (1)
spurots Spurains (1)
spurīgs Spurains (2)
spurots Spurains (2)
spurīgs Spurains (3)
spurots Spurains (3)
spurīgs Spurains (4)
spurots Spurains (4)
spurīgs Spurains (5)
apkucis Spurains, pinkains
plūsnains Spurains, spalvains
parastā spuraine spuraiņu suga ("Rhytidiadelphus squarrosus")
plūksnainā spuraine spuraiņu suga ("Rhytidiadelphus subpinnatus")
lielā spuraine spuraiņu suga ("Rhytidiadelphus triquetrus")
spuri Spuras
brakšķi Spuras, bārkstveida izaugumi
brakšķis Spuras, bārkstveida izaugumi
krāsu korekcijas filtrs starp diviem stikliem ievietotas dažāda blīvuma fotoželatīna plēves, kas atbilstoši krāsainā negatīva krāsvielām iekrāsotas dzeltenā, purpura vai gaišzilā krāsā; lieto kopēšanas ierīcē pozitīva materiāla krāsu līdzsvara mainīšanai atbilstoši negatīva spektrālam līdzsvaram
skegs Stūres piestiprināšanai paredzēta stinga spuras veida konstrukcija jahtas pakaļgalā
Dūņupe Sudas labā krasta pieteka Siguldas novadā, garums - 13 km; Kapura; Kapurga
suppuratio Supuracija
zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos
Džajavardenepūra-Kote Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Jayewardenapura-Kotte"), 119000 iedzīvotāju (2007. g.); Šrī Džajavardenepura Kote; Kote
Tripura Štats Indijas austrumu daļā ("Tripura"), administratīvais centrs - Agartala, platība - 10486 kvadrātkilometri, 3510000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, bengāļu boroku
Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu
Asama štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dispura, platība - 78438 kvadrātkilometri, 29929000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - asamiešu
Rādžastāna Štats Indijas ziemeļrietumu daļā ("Rājasthān"), administratīvais centrs - Džajpura, platība - 342239 kvadrātkilometri, 64641000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
zaļspurīte Tāda, kam ir zaļas spuras (līdakas iesauka)
zaļspārnīte Tāda, kam ir zaļi spārni, spuras (līdakas iesauka)
spurains tāds, kam ir (parasti lielas, asas) spuras (1)
asspurains tāds, kam ir asas spuras
apspuris tāds, kam ir atiruši diegu gali (piem., par apģērbu); spurains
platspurains tāds, kam ir platas spuras
pumpurveidīgs tāds, kam ir pumpura veids, pumpuram līdzīgs
sarkanspurains tāds, kam ir sarkanas spuras
sārtspurains tāds, kam ir sārtas spuras
paspūris tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums
spurains tāds, kam ir spuras (2) - par matiem, bārdu u. tml.
spurains tāds, kam ir spuras (3)
spurains tāds, kam ir spuras (4)
spurveida tāds, kam ir zivs spuras forma, veids
nospurdzelēts tāds, kas kļuvis spurains
tambura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tanpura
tiperi tauta, dzīvo Indijas austrumos, Tripuras štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - hinduisms
tempūra Tempura
feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi"
Tiruvanantapurama Thiruvananthapurama - pilsēta Indijas dienvidos ("Thiruvananthapuram")
tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām
Ati-Parana upe Brazīlijā (_Ati-Paraná, Rio_), Amazonasas štatā, Žapuras labā krasta pieteka
Barāka upe Indijā, Manipuras štatā
Kaketa upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē
Purui upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka
Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka
Pura upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļu daļā, garums - 389 km, ietek Karas jūras Tazas līcī, veidojas satekot Aivasedapurai un Pjakupurai
Purpe upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras kreisā krasta pieteka
Vingapura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras labā krasta pieteka
alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem
mureksidreakcija Urīnskābei un daudziem tās atvasinājumiem raksturīga reakcija: vielu aplej ar nedaudz slāpekļskābes un uzmanīgi iztvaicē sausu, pārpalikums saslapēts ar amonjaku krāsojas purpura sarkanumā, jo rodas mureksīds
kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas
vairvasiņa vairpumpuram un sīpoliņam līdzīgs veidojums ziedkopā vai lapas žāklē, no kura veģetatīvi attīstās jauns augs
Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
varmākas–upura problēmas vardarbības tipiska parādība, kad varmākas vai upura lomā atrodas vienmēr vieni un tie paši cilvēki (pieaugušie vai bērni); tendence kļūt pa varmāku vai upuri veidojas jau bērnībā, un to galvenokārt nosaka attiecīgs audzināšanas stils
Ninurta vasaras saules dievs babiloniešu reliģijā, vasaras saules dievs, dieva Enlila dēls, kura kulta vieta atrodas Nipuras pilsētā
homa Vēdiskajā rituālā upura davanas, kas parasti ir kausēts sviests, ko liek upurēšanas ugunī
tado viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos, Manipuras štatā, un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
anjantinopsija Violetas vai purpura krāsas aklums
spurainums vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (1)
spurainība vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (1)
spurainums vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (2)
spurainība vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (2)
spurainums vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (3)
spurainība vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (3)
spurainums vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (4)
spurainība vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (4)
spurainums vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (5)
spurainība vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (5)
sericins Zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance
upurtrauks Ziedojumu trauks (baznīcā); upura trauks
tefromantija Zīlēšana pēc pelniem, sevišķi pēc upura pelniem
rīklspuraines zivis, kuru vēdera spuras atrodas krūšu spuru priekšā pie rīkles ("Jugulares")
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm
mēnesszivs Zivs (siltzemju jūrās) ar augstu, apaļu, diskam līdzīgu ķermeni, nav astes un astes spuras
skurbi zivs muguras spuras
spurgzna Zivs spura
leptocefals Zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma, kad tas kļūst caurspīdīgs, līdz aptuveni 3 gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos un pārvēršas par stikla zuti, kas iepeld upē
mautņi Žaunas, spuras

Citās vārdnīcās nav šķirkļa pura.