Paplašinātā meklēšana
Meklējam purēt.
Atrasts vārdos (34):
- purēt:1
- spurēt:1
- upurēt:1
- izpurēt:1
- ķepurēt:1
- nopurēt:1
- pupurēt:1
- atspurēt:1
- nospurēt:1
- noupurēt:1
- pumpurēt:2
- pumpurēt:1
- saspurēt:1
- saupurēt:1
- uzupurēt:1
- atčāpurēt:1
- izkapurēt:1
- spurēties:1
- upurēties:1
- ķepurēties:1
- žāpurēties:1
- žēpurēties:1
- atspurēties:1
- lempurēties:1
- lumpurēties:1
- ļempurēties:1
- ļumpurēties:1
- nospurēties:1
- uzupurēties:1
- noķepurēties:1
- izpumpurēties:1
- saļumpurēties:1
- sapumpurēties:1
- uzpumpurēties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (44):
- noziedot Apdāvināt, ziedot, upurēt
- atspurgāt Atspurēt
- atspurīties Atspurēt
- atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties
- žēpurēties Aušoties, draiskuļoties; žāpurēties
- Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas
- atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties
- molochs Dievs, kam upurēti cilvēki, sevišķi bērni, pirmdzimtie, Bībelē
- Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras
- Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene
- Baubis Lietuviešu mitoloģijā - dievs, mājdzīvnieku sargātājs, ganu aizgādnis, kuram tika upurēti lopi
- Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju
- ļempurēties Ļodzīties; neveikli, lempīgi kustēties, iet; lempurēties
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); arī ziedot, upurēt; atteikties
- atteikties Netīkot, necensties (pēc kā); iztikt (bez kā); arī ziedot, upurēt
- atspurāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
- atspurāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
- atspurgāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
- atspurgulāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
- nospurguļot Nospurēt
- nospurēt Nospurēties
- hauruspekss Pareģis romiešu reliģijā, kurš pareģoja nākotni, aplūkojot upurētu dzīvnieku iekšas; sākotnēji šie pareģi bija etruski
- altruisms Pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pašaizliedzība, nesavtība
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties
- romove Rāmava - svētbirzs, vieta, kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1)
- Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības
- infula Senajā Romā - balta pieres saite, ko valkāja priesteri, vestālietes un upurētāji
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu
- svāhā senindiešu mitoloģijā - vārds, ko lieto par izsaucienu, kad tiek upurēts dieviem; sauciens, kas tiek lietots, lai uzaicinātu dievus uz gaidāmo upurēšanu, šis izsauciens ir domāts visiem dieviem
- kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt
- rāmava Svētbirzs, vieta kur lūgt dievu (dievus), upurēt un ziedot tiem
- nesavtīgs tāds, kas pašaizliedzīgi gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs pašaizliedzīgi uzupurēties citu labā
- Jefta Tiesnesis Izraēlā, kas Dievam dotā solījuma dēļ bija spiests upurēt savu meitu (Bībele, Soģu grāmata, 11. nod.)
- noupurēt Upurēt un pabeigt upurēt
- ziedotājs Upurētājs, ziedojuma devējs
- upurēt sevi upurēties
- dot Veltīt, dāvināt; ziedot, upurēt
- lama viens no vērtīgākajiem inku upurdzīvniekiem, cieši saistīts ar debesīm un lietu, tika upurētas arī jaunam mēnesim
- vīkšot Ziedot, upurēt
purēt citās vārdnīcās:
MEV