Paplašinātā meklēšana
Meklējam provans..
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (73):
- Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
- Bosoleija apdzīvota vieta Francijā, provansas-Alpu-Azūra krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, pie Monako robežas
- Briņola apdzīvota vieta Francijā, provansas-Alpu-Azūra krasta reģiona Vāras departamentā
- Pelā augstākā virsotne provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns
- minezingeri ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi); viņu dzeja radusies provansas trubadūru lirikas ietekmē; tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai
- Augšprovansas Alpi departaments Francijā (_Alpes-de-H aute-Provence_), provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
- Augšalpi departaments Francijā (_Hautes-Alpes_), provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
- Ēksa Ēksanprovansa - pilsēta Francijā
- frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
- romāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu - ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu - un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas
- Bernārs kalna virsotne Francijā, provansas-Alpu-Azūra krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamenta dienvidos, augstums - 1941 m
- felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru
- Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
- Apta pilsēta Francijā (_Apt_), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā
- Arla pilsēta Francijā (_Arles_), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem
- Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa
- Obaņa pilsēta Francijā ("Aubagne"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kāņa pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kannas pilsēta Francijā ("Cannes"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Karpantrā pilsēta Francijā ("Carpentras"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kavaijona pilsēta Francijā ("Cavaillon"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Dragiņāna pilsēta Francijā ("Draguignan"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Frēžī pilsēta Francijā ("Fréjus"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gapa pilsēta Francijā ("Gap"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gardāna pilsēta Francijā ("Gardanne"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Grasa pilsēta Francijā ("Grasse"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jēra pilsēta Francijā ("Hyères"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Istre pilsēta Francijā ("Istres"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lekannē pilsēta Francijā ("La Cannet"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lasiota pilsēta Francijā ("La Ciotat"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lagarda pilsēta Francijā ("La Garde"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Laseina pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Manoska pilsēta Francijā ("Manosque"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mariņāna pilsēta Francijā ("Marignane"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Martiga pilsēta Francijā ("Martigues"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mantona pilsēta Francijā ("Menton"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Miramā pilsēta Francijā ("Miramas"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Oranža pilsēta Francijā ("Orange"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senrafaela pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Salondeprovansa pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tulona pilsēta Francijā ("Toulon"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vallorīsa pilsēta Francijā ("Vallauris"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vitrole pilsēta Francijā ("Vitrolles"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bolēna pilsēta Francijā, provansas-Alpu_Azūra krasta reģiona Volkīzas departamenta ziemeļrietumos
- Barselonete pilsēta Francijā, provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas-Alpu departamentā
- Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nica pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem
- Marseļa pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju
- tensone provansaļu lirikas veids, divu vai vairāku personu sarunas veidā, it kā sacīkste starp tām
- serena provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos
- provansieši provansas vēsturiskā novada iedzīvotāji Francijā
- tapenāde provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt
- provensieši provansieši
- dansa provansiešu dejas dziesma
- bujabēze provansiešu nacionālais ēdiens; ūdenī vai baltvīnā novārītas zivis ar garšvielām
- farandola provansiešu tautasdeja, kurā dejotāji, rokās saķērušies, veido garu ķēdi
- provans. provansiešu valoda
- Provansas Alpi Rietumalpu dienvidrietumu daļa provansā, Francijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - Pelas kalns (3053 m), vidēji augstas grēdas un plato
- provansiešu valoda romāņu valoda Francijā, provansā, bagāta literatūra no 12. un 13. gs.
- rigodons sena provansiešu tautas deja, dzīvā, straujā raksturā, tuva kontrdejai vai burē
- sirventesa Senprovansiešu dzejas paveids, kanconai līdzīgā formā, parasti politiska vai morāliska satura
- deskorts Senprovansiešu lirikas forma nevienāda garuma strofās ar mainīgu ritmu un melodiju
- tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; provansas bungas
- romāņi Tautu grupa Eiropā (piemēram, franči, itālieši, moldāvi, portugāļi, provansieši, retoromāņi, rumāņi, spāņi)
- Aržāna upe Francijā (_Argens_), provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
- Bieka upe Francijā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, Diransas labā krasta pieteka
- Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi
- menestrels Viduslaikos provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot
- sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati
Atrasts piemēros (2):
Citās vārdnīcās nav šķirkļa provans..
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv