Paplašinātā meklēšana

Meklējam ppa.

Atrasts vārdos (41):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (60):

divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Klipana apdzīvota vieta Zviedrijā (_Klippan_), Skones lēnē
appempt Appampt
appumpt Appampt
Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
lizogēnija Baktērijas un bakteriofāga koppastāvēšana
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
lielais diždadzis diždadžu suga ("Arctium lappa", senāk "Lappa officinalis" un "Lappa major")
mazais diždadzis diždadžu suga ("Arctium minus", senāk "Lappa minor")
pūkainais diždadzis diždadžu suga ("Arctium tomentosum", senāk "Lappa tomentosa")
Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m
Lapajervi ezers Somijā (_Lappajärvi_), Viduspohjanmā reģionā
caurraksts Grāmatvedības dokumenta kopija, kas iegūta ar koppapīru oriģināla ierakstīšanas procesā
caurgrāmatojums Grāmatvedības dokumentu kopijas, kas iegūtas ar koppapīru oriģināla ieraksta laikā
oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru
paaudžu plaisa jēdziens, kas norāda uz fundamentālām atšķirībām starp paaudzēm; visbiežāk to izmanto, raksturojot viedokļu un uzskatu atšķirības, starppaaudžu konfliktus, kas radušies kā urbanizācijas, industrializācijas, tehnoloģiju attīstības un citu sociālo pārmaiņu sekas
Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
kapers kapera - garšviela, kaperas ("Capparis") ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi
dzeloņainā kapera kaperu suga ("Capparis spinosa"), neliels krūms, kura ziedpumpurus lieto garšvielai
paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
baltlaps Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
dadžlapa Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
lieldadži Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
līpdadži Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
līpdadzis Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
platdadzis Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
vecpuiši Lielais diždadzis ("Arctium lappa")
Kapadokijas omfalode omfalodu suga ("Omphalodes cappadocia")
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām)
ķērši Paķērsa ("Rorippa")
ķērsis Paķērsa ("Rorippa")
ūdensķērsas Paķērsa ("Rorippa")
ūdensķērši Paķērsa ("Rorippa")
abinieku paķērsa paķērsu suga ("Rorippa amphibia", arī "Nasturtium amphibium")
Austrijas paķērsa paķērsu suga ("Rorippa austriaca"), kas Latvijā ir adventīva
purva paķērsa paķērsu suga ("Rorippa palustris", arī "Nasturtium palustre")
meža paķērsa paķērsu suga ("Rorippa sylvestris", arī "Nasturtium sylvestre")
Koppāro pilsēta Itālijā ("Copparo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kergontepa pilsēta Tadžikistāna ("Qūrghonteppa"), Haltonas vilojata administratīvais centrs, 69900 iedzīvotāju (2006. g.)
Boparda pilsēta Vācijā ("Boppard"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
perekurs Pīppauze; pārtraukums smēķēšanai
appampums rezultāts --> appampt; appampusi (ķermeņa) vieta
subhadevas rūpavačāru grupas dievības budisma mitoloģijā, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās (pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas)
Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda)
lielais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia alcyone"), mīt tikai Latvijas DA daļā sausos priežu mežos, sastopams reti, aizsargājams
parastais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia semele"), sastopams visā Latvijā, visbiežāk piejūras kāpu mežos
Gvinejas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Gvinejas līča ziemeļos, plūst no rietumiem uz austrumiem, vasarā savienojas ar Starppasātu pretstraumi, ātrums 0,9-2,8 km/h, vasarā >3 km/h
ekvatoriālās pretstraumes starppasātu pretstraumes
intertuberkulārs Starppauguru
interkondilārs Starppauguru, starp (locītavas) pauguriem esošs
kapera šīs dzimtas ģints ("Capparis")
kapera šīs rindas dzimta ("Capparaceae"), krūms vai lakstaugs, 45 ģintis, \~900 sugu
interstadiāls tāds, kas ir starp stadijām, starpstadiāls, starppakāpju, starpstāvokļu
silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas
Kromvela straume zemvirsas starppasātu pretstraume Klusā okeāna austrumos, plūst zem Dienvidpasātu straumes no 154-150 rietumu garuma grādiem līdz Galapagu salām aptuveni 2 grādu joslā abpus ekvatoram, garums - >6500 km, platums - \~300 km, plūst 100-400 m dziļumā ar ātrumu līdz 150 cm/s

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ppa.