Paplašinātā meklēšana
Meklējam pilsēta.
Atrasts vārdos (29):
- pilsēta:1
- ārpilsēta:1
- mazpilsēta:1
- piepilsēta:1
- senpilsēta:1
- vecpilsēta:1
- vidpilsēta:1
- brīvpilsēta:1
- dārzpilsēta:1
- iekšpilsēta:1
- jaunpilsēta:1
- Jaunpilsēta:1
- lielpilsēta:1
- virspilsēta:1
- piepilsētas:1
- guļampilsēta:1
- polārpilsēta:1
- robežpilsēta:1
- varoņpilsēta:1
- pilsētapmetne:1
- apriņķpilsēta:1
- galvaspilsēta:1
- kaimiņpilsēta:1
- kūrortpilsēta:1
- priekšpilsēta:1
- valstspilsēta:1
- ārpuspilsētas:1
- Bāzele-pilsēta:1
- pavadoņpilsēta:1
Atrasts vārdu savienojumos (44):
- Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju
- Ainažu pilsētas lauku teritorija
- Aizliegtā pilsēta
- Aknīstes pilsētas lauku teritorija
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju
- Apes pilsēta ar lauku teritoriju
- atklāta pilsēta
- Auces pilsēta ar lauku teritoriju
- Baldones pilsētas lauku teritorija
- Buenosairesas autonomā pilsēta
- Cesvaines pilsētas lauku teritorija
- Durbes pilsētas lauku teritorija
- galvas pilsēta
- guberņas pilsēta
- Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija
- Lielvārdes pilsētas lauku teritorija
- Meliljas autonomā pilsēta
- pilsētas akmeņlauzīte
- pilsētas atmatene
- pilsētas balanda
- pilsētas bitene
- Pilsētas dārzs
- pilsētas dome
- Pilsētas dzirnavezers
- Pilsētas ezers
- pilsētas galva
- Pilsētas kanāls
- pilsētas pašvaldība
- pilsētas skola
- pilsētas tiesības
- pilsētas valde
- pilsētas zaļā rota
- Piltenes pilsētas lauku teritorija
- Rīgas pilsētas lauku novads
- Rīgas pilsētas meži
- sadraudzības pilsēta
- Sedas pilsētas lauku teritorija
- Skrundas pilsētas lauku teritorija
- Staiceles pilsētas lauku teritorija
- Subates pilsētas lauku teritorija
- Valdemārpils pilsētas lauku teritorija
- viedās pilsētas
- Viesītes pilsētas ezers
- Viesītes pilsētas lauku teritorija
Atrasts skaidrojumos (9701):
- urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
- Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
- Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
- Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā.
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā.
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
- Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā.
- Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā.
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
- Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā.
- Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos.
- Seihana Adana, pilsēta Turcijā.
- Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
- Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
- Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
- Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta.
- Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā.
- Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā.
- Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā.
- Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā.
- Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā.
- Aghizela Agidela, pilsēta Krievijā.
- Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā.
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā.
- Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā.
- stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji.
- jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji.
- pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji.
- Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- aizputnieki Aizputes pilsētas iedzīvotāji.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Ajaguza Ajageza - pilsēta Kazhstānā.
- Ajakuča Ajakučo - pilsēta Peru.
- Aidina Ajdina - pilsēta Turcijā.
- Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
- Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā.
- Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi").
- Lakoruņa Akoruņa, pilsēta Spānijā.
- Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants.
- Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos.
- Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā.
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju.
- albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos.
- Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_).
- Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
- Komunarska Alčevska, pilsēta Ukrainā.
- Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā.
- Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā.
- Alerja Alerija, pilsētas nosaukums korsikāņu valodā (_Aléria_).
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_).
- Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā.
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā.
- Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
- Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē.
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
- staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji.
- alojieši Alojas pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
- Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pirdē Altunkupri, pilsētas nosaukums kurdu valodā (_Pirdê_).
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
- alūksnieši Alūksnes pilsētas iedzīvotāji.
- Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- Amēdī Amādīja, pilsēta Irākā, Kurdistānā, tās nosaukums kurdu valodā (_Amêdî_).
- Amara Amāra - pilsēta Irākā.
- Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amohosta Ammohosta - pilsēta Kiprā.
- Famagusta Ammohosta - pilsēta Kipras salas austrumos.
- Gazimagusa Ammohosta, pilsēta Kiprā, tās nosaukums turku valodā.
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km.
- Anaheima Anahaima - pilsēta ASV.
- Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos.
- Endaija Andē, pilsēta Francijā, tās nosaukums basku valodā (_Hendaia_).
- Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Andora La Velja Andoras valsts galvaspilsēta (_Andora la Vella_).
- Andreapoļa Andreapole, pilsēta Krievijā.
- Aneni Noja Aneninoja, pilsēta Moldovā.
- Aneša Aneo, pilsēta Togo dienvidos.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Anjēra pie Sēnas Anjērsīsēna, pilsēta Francijā.
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums.
- Ahangarana Anrena, pilsēta Uzbekistānā.
- Angrena Anrena, pilsēta Uzbekistānā.
- Anesī Ansī, pilsēta Francijā.
- Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta.
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
- efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji.
- Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
- Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā.
- Ancina Aņcjina - pilsēta Ķīnā.
- Anjana Aņjana - pilsēta Ķīnā.
- Anšana Aņšaņa - pilsēta Ķīnā.
- Anšuna Aņšuna, pilsēta Ķīnā.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
- Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
- Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
- Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
- Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
- Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
- Ozolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas.
- Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
- Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
- Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
- Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
- Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
- Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
- Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
- Aizupītes Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas.
- Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa.
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
- Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas.
- Vecsalaca apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā 3 km no Salacgrīvas pilsētas.
- Kalnaziedi Apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi.
- Līva Apdzīvota vieta 16. gs., tagadājās Liepājas pilsētas teritorijā starp Liepājas ezeru un jūru.
- Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs.
- Morona Apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.).
- Sardarabada Apdzīvotā vieta Armēnijā, no kuras izauga tagadējā pilsēta Armavira, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Mēmele Apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas.
- Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
- Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta.
- Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Montreija Apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta.
- Beļava Apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
- Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
- Bali Apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta.
- Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta.
- Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
- Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
- Taroka Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kamnoka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Ēras pilsētas.
- Vesthila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, rietumos no Aberdīnas pilsētas.
- Kirimuira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Forfaras pilsētas .
- Roslenerhigoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā, dienvidoas no Reksemas pilsētas.
- Būtiņģe Apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai.
- Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju.
- Mušina Apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- Vildene Apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā.
- Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Vilkmuiža Apdzīvota vieta Talsu pilsētas sastāvā.
- Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
- Alftere apdzīvota vieta Vācijā, Bonnas rietumu piepilsēta.
- Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- Libawe Apdzīvotās vietas, kurā vēlāk izveidojās Liepājas pilsēta, nosaukums 16. gs.
- openīši Apes novada Apes (izrunā arī "Ope") pilsētas iedzīvotāji.
- jaunrozenieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji.
- jaunrozieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji.
- Hoppa Apes pilsētas nosaukums igauniski.
- apenieši Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
- Apes pilsēta ar lauku teritoriju Apes pilsētas un pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu.
- pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
- apriņķpilsēta Apriņķa (centrālā) pilsēta.
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eraka Arāka - pilsēta Irānā.
- Soltanabada Arākas pilsētas Irānā senāks nosaukums.
- Araļska Arala - pilsēta Kazahstānā (_Aral’sk_).
- Ardebila Ardabīla - pilsēta Irānā.
- Balja Oha Irdle Ārdī, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Fhirdhia"), tās nosaukums īru valodā.
- Erdēda Arduda - pilsēta Rumānijā.
- Areca Areco - pilsēta Itālijā.
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
- Aresiva Aresibo - pilsēta Puertoriko.
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne; amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils.
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
- Veņcjuaņa Arišana - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums ķīniešu valodā (_Wenquan_, 温泉县 ).
- Oktemberjana Armavira, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1932.-1992. g.
- Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին).
- Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- palata Ārpilsēta pie pils vai mazākas pilsētas.
- brīvā dabā ārpus telpām; ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- Arasa Arrasa - pilsēta Francijā.
- Bahmuta Artemivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- Stanimaka Asenovgrada, pilsētas nosaukums līdz 1934. g.
- Osipoviči Asipoviči, pilsēta Baltkrievijā.
- Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu.
- Nursultana Astana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 2019.-2022. g.
- Akmola Astana — tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1991.-1997. g.
- Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Vašingtonas štats ASV štats, atrodas ASV ziemeļrietumos pie Klusā okeāna, administratīvais centrs — Olimpija, platība — 184666 kvadrātkilometri, 7061500 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta — Sietla.
- Šaumjanovska Ašaghi Ajibli - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1990. g.
- Kiljēglona Ašborna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cili Dhéagláin_).
- Ošmjani Ašmjani, pilsēta Baltkrievijā.
- Kerki Atamirata - pilsēta Turkmeristānā, tās nosaukums līdz 1999. g.
- Atara Ātāra - pilsēta Mauritānijā.
- Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
- Balja Oha Luena Atlona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha Luain_).
- Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.).
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers.
- Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta.
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam.
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
- Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu.
- Rīgas pilsētas meži atrodas Rīgas pilsētas un apkārtējo novadu teritorijā, platība 61700 ha, t. sk. 2226 ha nemeža zemes un 59,5 hameža zemes; no tiem 51700 ha meža zemes.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
- aucenieki Auces pilsētas iedzīvotāji.
- Auces pilsēta ar lauku teritoriju Auces pilsētas un pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
- Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums.
- Palmerstona Austrālijas pilsētas Dārvinas nosaukums 1869.-1911. g.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kijs Austrumslāvu mitoloģijā - tautas varonis, Kijevas pilsētas dibinātājs.
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- bazārs Austrumu pilsētas tirgus laukums ar tirgotavām ap to.
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- viesautors autors, kurš uzaicināts kā viesis (parasti no citas valsts, pilsētas u. tml.).
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- Avdejevka Avdijivka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Avesta Āvesta - pilsēta Zviedrijā.
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Ažēna Ažāna, pilsēta Francijas dienvidrietumos.
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs.
- Barforuša Bābola - pilsēta Irānā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- Bobruiska Babrujska - pilsēta Baltkrievijā.
- Misovska Babuškina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1941. g.
- Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya").
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach").
- Doberāna Bādoberāna - pilsēta Vācijā.
- dārzpilsēta Bagātīgi apzaļumots paraugpilsētas tips lauku vidē.
- Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums.
- Felšēbāņa Bajasprije - pilsēta Rumānijā.
- Bairamali Bajramali - pilsēta Turkmenistānā.
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Balagata Bālāghāta - pilsēta Indijas vidienē.
- Balja Bridžina Balbrigana, pilsēta Īrijā ("Baile Brigin"), tās nosaukums īru valodā.
- baldonieši Baldones pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāji.
- Ribačje Balički, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā.
- Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā.
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
- Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam.
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- balvenieši Balvu pilsētas iedzīvotāji.
- Benderabasa Bandarabāsa – pilsēta Irānas dienvidos.
- Benderšahpūra Bandare – pilsēta Irānā.
- Pehlevi Bandareanzalī, pilsēta Irānā, tās nosaukums 1925.-1989. g.
- Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung").
- Daka Bangladešas galvaspilsēta (bengāļu val. "Dhaka"), 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
- Bankranaha Bankrana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Barota Baraolta - pilsēta Rumānijā.
- Bridžtauna Barbadosas galvaspilsēta (angļu val. "Bridgetown"), osta Atlantijas okeāna krastā, 99000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Burdvana Bardhamāna - pilsēta Indijā.
- Borisova Barisava - pilsēta Baltkrievijā.
- Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izabela Basilana, pilsēta Filipānu dienvidos.
- Bastija Bastiā - pilsēta Francijā, Korsikā.
- Bastja Bastiā - pilsēta Francijā, Korsikā.
- Batambanga Batdambana - pilsēta Kambodžā.
- Betersta Batersta, Gambijas galvaspilsēta, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
- Betersta Batērsta, pilsēta Austrālijā, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
- Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā.
- Budišina Baucene - pilsētas nosaukums no sorbu valodas ("Budyšin").
- pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji.
- baušķenieki Bauskas pilsētas iedzīvotāji.
- Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.).
- Obeče Bečeja, pilsēta Serbijā.
- Pakhoja Beihai, pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā.
- Bejsitija Beisitija - pilsēta ASV.
- Ždanova Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1939.-1991. g.
- Ždanovska Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā.
- Begovata Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1964. g.
- Bekabada Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā.
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā.
- Para Beleima - pilsēta Brazīlijā.
- Belena Beleima – pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos.
- Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- Bēl Ahanaslūha Belinaslou - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g. (angļu val. "Belmopan"), 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
- Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Belozerska Belozjorska – pilsēta Krievijā.
- Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā.
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā.
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- Benderi Bendera – pilsēta Moldovā.
- Drehednabandana Bendona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā.
- Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā.
- Benisafa Benī Sāfa – pilsēta Alžīrijā.
- Benisveifa Benī Suveifa – pilsēta Ēģiptē.
- Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bjantrī Bentri - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
- Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums.
- Berezovka Berezivka – pilsēta Ukrainā.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa.
- Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.).
- Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā).
- Bilaja Bhilāī - pilsēta Indijā.
- Miarice Biarica, pilsēta Francijā ("Miarritze").
- sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja.
- Bobrka Bibrka - pilsēta Ukrainā.
- Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums.
- Vidžajapūra Bidžāpura - pilsēta Indijā.
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars.
- Bromberga Bigoščas pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- Bihova Bihava - pilsēta Baltkrievijā.
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā.
- Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā.
- Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta.
- Bila Cerkva Bilacerkva, pilsēta Ukrainā.
- Bjenna Bīle - pilsēta Šveicē, Bernes kantonā.
- Puškina Bilesuvara, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1991. g.
- Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
- Akermana Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
- Belicka Bilicke – pilsēta Ukrainā.
- Belogorska Bilohirska - pilsēta Krimā.
- Karasuvbazara Bilohirskas pilsētas Krimā nosaukums līdz 1944. g.
- Belopoļje Bilopiļļa – pilsēta Ukrainā.
- Belozerska Bilozerske – pilsēta Ukrainā.
- Puertokabesasa Bilvi, pilsēta Nikaragvā, Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs.
- Bizerta Binzarta - pilsēta Tunisijā.
- Bindina Biņdiņa - pilsēta Vjetnamā.
- Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Frunze Biškeka - Kirgizstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1926.-1992. g.
- Pišpeka Biškeka, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- Monastira Bitola, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās senāks nosaukums.
- Beitene Bitomas pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- Belostoka Bjalistoka – pilsēta Polijā.
- Berezina Bjerazino – pilsēta Baltkrievijā.
- Bjukenena Bjūkenana - pilsēta Libērijā.
- Grandbasa Bjūkenana, pilsēta Libērijā, tās senāks nosaukums.
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- Blantaira-Limbe Blantaira - pilsēta Malāvijā.
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha.
- Bobodjulasa Bobodjulaso - pilsēta Burkinfaso.
- Bobriņeca Bobrineca - pilsēta Ukrainā.
- Bobrovicja Bobrovica - pilsēta Ukrainā.
- Bodaiba Bodaibo - pilsēta Krievijā.
- Beitenzorga Bogora - pilsēta Indonēzijā.
- Bogoduhova Bohoduhiva - pilsēta Ukrainā.
- Boguslava Bohuslava - pilsēta Ukrainā.
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Boisisitija Boise - pilsēta ASV.
- Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
- Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
- Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Boržomi Bordžomi - pilsēta Gruzijā.
- Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu.
- Bomonta Boumonta - pilsēta ASV.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Brēhūla Breja - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_).
- Brēmenes federālā zeme Brēmenes Hanzas brīvpilsēta.
- Brivlagaijarda Brīvlagaijāra - pilsēta Francijā.
- Brivlegaijārda Brīvlagaijāra - pilsēta Francijā.
- Briva Brivlegaijarda - pilsēta Francijā.
- brocenieki Brocēnu novada Brocēnu pilsētas iedzīvotāji.
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
- Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta (malajiešu val. "Bandar Seri Begawan"), atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bruneja Brunejas valsts galvaspilsētas nosaukums līdz 1972. g., tagad Bandarseribegavana.
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bū Džeidūra Bū Džeidūra - pilsēta Rietumsahārā, 36800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
- Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires").
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lanusa Buenosairesas pilsētas rajons Argentīnā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- Buhara Buhāra - pilsēta Uzbekistānā.
- Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda.
- Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums.
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnogvardeiska Bulunghura, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Bullenhof Buļļu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā.
- bangalo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bangelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bangelou Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bongelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bengalo Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bungalovs Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- Vagadugu Burkinafaso galvaspilsēta (fr. val. "Ouagadougou"), 1,15 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Brusa Bursa - pilsēta Turcijas ziemeļrietumos.
- Portsaīda Būrsaīda, pilsēta Ēģiptes ziemeļaustrumos.
- Portsudāna Būrsūdāna, pilsēta Sudānā.
- Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Buskozdroja Busko Zdroja – pilsēta Polijā.
- Bustoarsīcija Busto Arsīcio – pilsēta Itālijā.
- Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte.
- Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums.
- apvedceļš Ceļa posms tranzītsatiksmei gar pilsētas vai apdzīvotas vietas malu.
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Centrs Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, platība - 3 kvadrātkilometri, bet iedzīvotāju skaits (2012. g.) bija 23 500 (vismazākais Rīgā).
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.).
- cēsēnieši Cēsu pilsētas iedzīvotāji.
- cēsnieks Cēsu pilsētas iedzīvotājs.
- cesvainieši Cesvaines pilsētas iedzīvotāji.
- Staļiniri Chinvali pilsētas Gruzijā nosaukums 1934.-1961. g.
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- Cindao Cjindao - pilsēta Ķīnā.
- Cinhuandao Cjiņhuandao - pilsēta Ķīnā.
- Cjuandžova Cjuaņdžou - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē.
- Aļoški Cjurupinska - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1928. g.
- viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem.
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
- Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ranenburga Čapligina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Lusavana Čarencavana, pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1970. g.
- Džohera Čauhara - pilsēta Somālijā.
- Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju.
- Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
- Salema Čelama, pilsēta Indijā.
- Selama Čelama, pilsēta Indijā.
- Madrasa Čennai, pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1996. g.
- Batalpašinska Čerkeska - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1939. g.
- Černovici Čerņivci - pilsētas nosaukums līdz 1944. g.
- Ingumeņa Červjeņa - pilsētas Baltkrievijā nosaukums līdz 1924. g.
- Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Čamdo Čhamdo - pilsēta Ķīnā.
- Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Džamame Čiliba - pilsēta Somālijā, tās senāks nosaukums.
- Bankrofta Čililabombve - pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums.
- Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā.
- Čeribona Čirebona - pilsēta Indonēzijā.
- Bajantumena Čoibalsana - pilsētas Mongolijā nosaukums 1921.-1941. g.
- Sanbeise Čoibalsana, pilsētas Mongolijā nosaukums līdz 1921. g.
- Čugujeva Čuhujiva - pilsēta Ukrainā.
- Basjana Čuncjina - pilsēta Ķīnā.
- Juičena Čuncjina, pilsēta Ķīnā.
- digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ.
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas.
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
- Agavju ainava dabas parks Meksikā, Halisko štatā, netālu no Tekilas pilsētas.
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
- Imana Daļņerečenska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Turana Dananga - pilsēta Vjetnamā.
- Dūndalgana Dandolka - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
- Dūnomra Danmora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Anduna Daņdunas pilsētas Ķīnā nosaukums līdz 1965. g.
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- Tašauza Dašoguza - pilsēta Turkmenistānā.
- Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu.
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
- Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā.
- grīvieši Daugavpils pilsētas daļas "Grīva" iedzīvotāji.
- nīderkūnieši Daugavpils pilsētas daļas "Nīderkūni" iedzīvotāji.
- daugavpilieši Daugavpils pilsētas iedzīvotāji.
- Dvinska Daugavpils pilsētas nosaukums 1893.-1920. g.
- Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
- Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
- Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy").
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
- Citelickara Dedoplisa Ckaro - pilsēta Gruzijā.
- Deirezora Deir ez Zora - pilsēta Sīrijā.
- pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
- Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Denija Denja - pilsēta Spānijā.
- Denava Denova - pilsēta Uzbekistānā.
- Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
- Derija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
- Londonderija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
- Landonderi Deri, pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
- Desava-Roslava Desava - pilsēta Vācijā.
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
- Didelenga Didelanža - pilsēta Luksemburgā (_Diddeleng_).
- nastnieki Dienas strādnieki Rīgā (līdz 19. gs.), kam bija noteikti pienākumi pilsētas aizsardzībā; dzīvoja gk. priekšpilsētās.
- Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs.
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.).
- Korejas Republika Dienvidkoreja, valsts Korejas pussalas dienvidu daļā, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas.
- Seula Dienvidkorejas galvaspilsēta, Hanganas krastos, 90 km no Dzeltenās jūras Kanvamana līča, 10,4 mlj iedzīvotāju.
- Raibāmuiža Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems.
- durbenieki Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas iedzīvotāji.
- Solsberi Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares nosaukums līdz 1981. g.
- Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku.
- Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- Dekeitera Dikeitura - pilsēta ASV, Ilinoisas štatā.
- Dikreha Dīkirhe - pilsēta Luksemburgā.
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- Dairdava Dire Dava - pilsēta Etiopijā.
- Dīrene Dīrena - pilsēta Nīderlandē.
- Ģurbela Diurbela, pilsēta un reģions Senegālā.
- Duki di Kašiasa Djū de Kaksija, pilsēta Brazīlijā.
- Dmitrijeva-Ļgovska Dmitrijeva - pilsēta Krievijā.
- Dmitrovska-Orlovska Dmitrovskas pilsētas Krievijā, Orlas apgabalā, nosaukums 1929.-1992. g.
- Dņepropetrovska Dnipro - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1926.-2016. g.
- Kamjanka Dņepras Kamjanka - Kamjanka-Dņiprovska, pilsēta Ukrainā.
- Kamenska Dņeprodzeržinska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Jekaterinoslava Dņepropetrovska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1787.-1796., 1802.-1918. un 1919.-1926. g.
- Dņipropetrovska Dņepropetrovska - pilsēta Ukrainā.
- Novorosijska Dņepropetrovskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1796.-1918. g.
- Sečeslava Dņepropetrovskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1918.-1919. g.
- Dņeprorudnoje Dņiprorudnes pilsētas nosaukums līdz 1991. g.
- dobelnieki Dobeles pilsētas iedzīvotāji.
- dobelieši Dobeles pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāji.
- Tolbuhina Dobričas pilsētas Bulgārijā nosaukums 1949.-1991. g.
- Dobropoļje Dobropiļļas pilsētas nosaukums 1953.-1991. g.
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
- Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rozo Dominikas galvaspilsēta (fr. val. "Roseau"), osta Karību jūras krastā, 16600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
- Donavvērte Donauvērta - pilsēta Vācijā.
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta.
- Staļina Doņecka - pilsētas Ukrainā, tās nosaukums 1924.-1961. g.
- Juzovka Doņeckas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1917.-1924. g. un ciemata nosaukums 1869.-1917. g.
- Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
- Dausona Dosona - pilsēta Kanādā.
- Dousona Dosona - pilsēta Kanādā.
- Drogičina Drahičina - pilsēta Baltkrievijā.
- Dreilingsbusch Dreiliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums.
- Droeda Droheda - pilsēta Īrijā.
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums.
- Družkovka Družkivka - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Dvala Duala - pilsēta Kamerūnā.
- Dibaja Dubaija - pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos.
- Dubaja Dubaija, pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos.
- Dubinsky Dubinskas muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Baljaoklia Dublina - Īrijas galvaspilsēta, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha Cliath_).
- Dunaserdaheja Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja.
- Stalinvāroša Dunaūvjāroša - pilsētas senāks nosaukums.
- Dunapentele Dunaūvjāroša - pilsētas Ungārijā senāks nosaukums.
- Kingstauna Dūnliera - pilsēta Īrijā.
- Duranga Durango - pilsēta Meksikā.
- Portnatāla Durbana, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās senāks nosaukums.
- Durresa Duresi - pilsēta Albānijā.
- Staļinabada Dušanbe - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1929.-1961. g.
- Djušambe Dušanbe pilsētas nosaukums līdz 1929. g.
- Dovera Duvra - pilsēta Lielbritānijā, Anglijā.
- Vostandvina Dvina - senpilsēta Armēnijā.
- Dvūra Dvūra Krālove pie Labas - Dvūrkrālove pie Labas, pilsēta Čehijā.
- nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas.
- Reihenbaha Dzeržoņova, pilsēta Polijas dienvidrietumos, tās vācu nosaukums.
- boržoms Dziedniecībā lietojams ogļskābs minerālūdens, kura avoti atrodas Gruzijā, Boržomi pilsētas apkārtnē.
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus.
- Edinburg Dzintari, Jūrmalas pilsētas daļa.
- Ančkas dzirnavezers dzirnavezers Apes pilsētas teritorijā, platība 1 ha.
- Disna Dzisna - pilsēta Baltkrievijā.
- Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi.
- Dzjanmina Dzjanmeņa - pilsēta Ķīnā.
- Kaidanova Dzjaržinska - pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Dzeržinska Dzjaržinska – pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums 1932.–1991. g.
- Dzilina Dzjiliņa - pilsēta Ķīnā.
- Girina Dzjiliņa - pilsēta Ķīnā.
- Dziluna Dzjiluna - pilsēta Taivānā.
- Juici Dzjiņdžuna - pilsēta Ķīnā, Šaņsji provincē.
- Vapanaja Džafna – pilsēta Šrilankā.
- Japanaja Džafna, pilsēta Šrilankā.
- Kotabara Džajapura - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums.
- Sukarnpūra Džajapura - pilsētas Indonēzijā senāks nosaukums.
- Holandija Džajapura - pilsētas senāks nosaukums.
- Dželalabada Džalālābāda - pilsēta Afganistānā.
- Džalalabada Džalalabata - pilsēta Kirgizstānā.
- Telenaipūra Džambi - pilsēta Indonēzijā, Sumatras salā.
- Telanaipūra Džambi - pilsēta Indonēzijā.
- Džandzjakova Džandzjakou - pilsēta Ķīnā.
- Kalgana Džandzjakou, pilsēta Ķīnā.
- Džandžova Džandžou - pilsēta Ķīnā.
- Džarkurgāna Džarkerghona - pilsēta Uzbekistānā.
- Gjarre Džarre, pilsēta Itālijā ("Giarre").
- Džesura Džašohara - pilsēta Bangladešā.
- Džeihana Džejhana - pilsēta Turcijas dienvidos.
- Džalilabada Dželilabada - pilsēta Azerbaidžānā.
- Astrahanbazara Dželilabada - pilsētas Azerbaidžānā nosaukums līdz 1967. g.
- Kikula Džemila - senpilsēta Alžīrijā, tās romiešu nosaukums.
- Džendžova Džendžou - pilsēta Ķīnas austrumu daļā.
- Džendzjana Džeņdžjana - pilsēta Ķīnā.
- Džangmagiana Džhangmagiāna - pilsēta Pakistānā.
- Džibuti Džibutijas galvaspilsēta (angļu val. "Djibouti"), atrodas Tadžuras līča (Adenas līča daļas) krastā, 642000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju.
- Džidželli Džīdžila - pilsēta Alžīrijā.
- Čigčiga Džigdžiga - pilsēta Etiopijā.
- Džimma Džima - pilsēta Etiopijā.
- Džizaka Džizaha - pilsēta Uzbekistānā.
- Džodpūra Džodhpura - pilsēta Indijā.
- Džohorbara Džohorbahru - pilsēta Malaizijā.
- Bibla Džubeila - pilsēta Libānā, tās nosaukums senatnē.
- Ēbersvalde-Fīnova Ēbersvalde - pilsētas nosaukums pēc tās apvienošanas ar Fīnovas pilsētu 1970. g.
- Moništirnafēla Ebifīla - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Hadrianopolis Edirne - pilsēta Turcijā, tās sākotnējais nosaukums.
- Eforija Eforije - pilsēta Rumānijā.
- Karmensilva Eforije, pilsēta Rumānijā, tās senāks nosaukums.
- Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. _Cairo_; arābu: القاهرة, _al Qāhirah_), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.).
- Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta.
- Hatmehita Ēģiptiešu mitoloģijā - Mendesas pilsētas dieviete, kuru attēloja kā sievieti ar zivi uz galvas.
- Tatenens Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, kura kulta centrs bija Memfisas pilsēta.
- Iehternaha Ehterneha - pilsēta Luksemburgā (_Iechternach_).
- Kezleva Eipatorija - pilsēta Ukrainā, Krimā.
- Luterštate Eislēbene, pilsēta Vācijā.
- Žeļezno Eizenštate - pilsēta Austrijā.
- Nimba Ekepas pilsētas Libērijā senāks nosaukums.
- mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona).
- Ēksa Ēksanprovansa - pilsēta Francijā.
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
- Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela.
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
- Džadiada El Džadīda - pilsēta Marokā.
- Mazagana El Džadīdas pilsētas Marokā nosaukums līdz 1958. g.
- Eljaziga Elaziga - pilsēta Turcijā.
- Elče Elča - pilsēta Spānijā ("Elche").
- Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
- Eļbasana Eļbasani - pilsēta Albānijā.
- Vitbanka Emalahleni, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās nosaukums ("Witbank") līdz 2006. g.
- Emba Embi - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Annarbora Enārbora, pilsēta ASV.
- Energodova Enerhodara - pilsēta Ukrainā.
- Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Iniša Enisa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Iniškorhiga Eniskorti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Anistona Enistona, pilsēta ASV, Alabamas štatā.
- Enuga Enugu - pilsēta Nigērijā.
- Jermentava Ereimentau - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Erivaņa Erevānas pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1936. g.
- Asmera Eritrejas galvaspilsēta (_Āsmera_), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.).
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
- Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Ermela Ermelo - pilsēta Nīderlandē.
- Ermosiļa Ermosiljo - pilsēta Meksikā.
- Arzeva Erzīva, pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos.
- Jesentuki Esentuki, pilsēta Krievijas Stavropoles novadā.
- Isika Esika, pilsēta Kazahstānā.
- Jesiļa Esila, pilsēta Kazahstānā.
- Ustjkamenogorska Eskemena - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Estersunda Estešunda - pilsēta Zviedrijā.
- Ešuelzehta Eša pie Alzetas - pilsēta Luksemburgā (_Esch-Uelzecht_).
- Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā).
- Ešpargoša Ešparguša - pilsēta Kaboverdes Republikā.
- Ašvila Ešvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā.
- Balja Oha Etaja - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Baile Átha_).
- Etampa Etāna - pilsēta Francijā ("Étampes").
- Balja Ooha Anrī Etinraja, pilsēta Īrijā ("Baile Átha an Ri"), tās nosaukums īru valodā.
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija.
- Adisabeba Etiopijas galvaspilsēta (_Ādīs Ābeba_), atrodas Etiopijas kalnienē 2400 m virs jūras līmeņa, 338500 iedzīvotāju (2008. g.).
- Akaki Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas daļa, agrākā piepilsēta.
- Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe.
- Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers.
- Stropaka ezers ezers Daugavpils pilsētas austrumu nomalē, platība - 7,1 ha; Stropiņa ezers; Stropiņu ezers.
- Gubiščes ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība - 5,4 ha.
- Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers.
- Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers.
- Zirgezers Ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers.
- Plocins Ezers Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu nomalē, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 5 m; Platinkas ezers; Plocinkas ezers; Plotičku ezers.
- Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu nomalē, platība - \~7 ha; Lielais Trijkārtu ezers; Lielais Trikatas ezers; Trikorts.
- Valmes ezers ezers Gulbenes pilsētas rietumu nomalē, platība - \~8 ha.
- Gila ezers ezers Īrijā, Slaigo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, dienvidaustrumos no Slaigo pilsētas.
- Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe.
- Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers.
- Persteņa ezers ezers Krāslavas pilsētas teritorijā, platība - \~2,5 ha; Percinka ezers; Perciņa ezers.
- Bologoje Ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā.
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna.
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers.
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%.
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers.
- Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe.
- Mastis ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā, Telšu pilsētas dienvidos.
- Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers.
- Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m.
- Būšnieku ezers ezers Piejūras zemienē, Ventspils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, 9 m vjl., garums — 3 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 2,8 m.
- Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
- Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers.
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe.
- Velnezers Ezers Rīgas pilsētas teritorijā, Juglas apkaimē, platība - 3,5 ha.
- Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris.
- Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
- Klievezers Ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers.
- Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta.
- Mazais ezers ezers Viesītes pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha; Viesītes pilsētas ezers.
- Viļānu ezers ezers Viļānu pagastā, netālu no pilsētas austrumu robežas, Viļānu purvā, platība — 1,4 ha.
- Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma.
- Feisalabada Faisalābāda - pilsēta Pakistānā.
- Lajalpūra Faisalābāda, pilsēta Pakistānā, tās nosaukums līdz 1980. g.
- Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Vangareja Fānārei, pilsēta Jaunzēlandē.
- Vanderbeilparka Fandēlbeilparka, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- Fantjeta Fanthjeta - pilsēta Vjetnamā.
- Farela Fārele - pilsēta Vācijā.
- Fastova Fastivas pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1992. g.
- Fortguro Fderika - pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
- Idžila Fderika - pilsēta Mauritānijas rietumos.
- Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme.
- Faizabada Feizābāda - pilsēta Afganistādā.
- Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Arkanzasā.
- Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā.
- Falešti Felešti - pilsēta Moldovā.
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps.
- adjunkts feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, bendes galvenais palīgs.
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus.
- komūna Feodālismā - pilsētas kopiena.
- Kefe Feodosija - pilsēta Ukrainā, Krimā.
- Skobeļeva Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums 1907.-1924. g.
- Novijmargelana Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums līdz 1907. g.
- Elferola Ferola - pilsēta Spānijā.
- Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas, galvaspilsēta (_Tórshavn_), 12400 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Streimojas salas dienvidu daļā.
- Fianarancua Fianaranco - pilsēta Madagaskarā.
- Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
- Verīnihinga Fierienihena - pilsēta Dienvidāfrikā.
- Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
- Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms.
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- Fileka Fiļakovo - pilsēta Slovākijā.
- ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
- Fīzene Fisene - pilsēta Vācijā.
- Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- gonfalonjers Florencē prioru vadītājs, prioru kolēģijas vai sinjorijas valdības galva (no 13. gs.), pilsētas maģistrāta galva (15.-18. gs.).
- Fontvielle Fonvjeija - pilsēta Monako Firsistē.
- Forbaha Forbaka - pilsēta Francijā ("Forbach").
- Forsta Forste - pilsēta Vācijā.
- Fordefransa Fortdefransa - pilsēta Mazajās Antiļu salās.
- Fortmaijersa Fortmaiersa - pilsēta ASV, Floridas štatā.
- Fortaleksandrovska Fortševčenko pilsētas (līdz 1899. g. - apdzīvotās vietas) Kazahstānā nosaukums 1857.-1939. g.
- Fortševčenka Fortševčenko pilsētas Kazahstānā nosaukums 1939.-1992. g.
- faverola Francijā selekcionēta gaļas dējējvistu šķime (pēc Faverolas pilsētas nosaukuma).
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Frederisija Fredericija - pilsēta Dānijā.
- Fresniļa Fresniljo - pilsēta Meksikā.
- Sabende Frija, pilsēta Gvinejā.
- Fudžaira Fudžeira - emirāts u pilsēta AAE.
- Fudžova Fudžou - pilsēta Ķīnā.
- Fukuji Fukui - pilsēta Japānā.
- Sereda Furmanovas pilsētas Krievijā nosaukums līdz 1941. g.
- Fusina Fusjiņa - pilsēta Ķīnā.
- Librevila Gabonas galvaspilsēta, osta Gabonas upes estuārā, 604000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
- Gaberonesa Gaborones pilsētas nosaukums līdz 1966. g.
- Gadamesa Gadāmisa - pilsēta Lībijā.
- Kapsa Gafsa, pilsētas Tunisijas vidienē sens nosaukums.
- Sovetabada Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums 1953.-1978. g.
- Ispisara Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums līdz 1953. g.
- Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
- Kahi Gaha, pilsēta Azerbaidžānā.
- Džordžtauna Gajānas galvaspilsēta ("Georgetown"), osta pie Demeraras ietekas Atlantijas okeānā, 238000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Galipoli Gallipoli - pilsēta Itālijā ("Gallipoli").
- Gelma Gālma, pilsēta Alžīrijā.
- metropole Galvaspilsēta; arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
- galvas pilsēta galvaspilsēta.
- virspilsēta Galvaspilsēta.
- guberņas pilsēta galvenā pilsēta guberņā.
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī).
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas.
- Bandžula Gambijas galvaspilsēta (angļu val. "Banjul"), jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs.
- Batersta Gambijas galvaspilsētas Bandžulas nosaukums līdz 1973. g.
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu.
- Akra Ganas galvaspilsēta (_Accra_), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.).
- Gangtoka Gāntoka - pilsēta Indijā.
- Gandžova Gaņdžou - pilsēta Ķīnā.
- Gardanna Gardāna - pilsēta Francijā ("Gardanne").
- Gardeza Gardīza - pilsēta Afganistānā.
- jelgava Garīgos rakstos - pilsēta.
- berģieši Garkalnes pagasta un Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Berģi" iedzīvotāji.
- Tergava Gauda - pilsēta Nīderlandē, tās senāks nosaukums.
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
- Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
- Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km.
- Kamo Gavara - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1959.-1991. g.
- Norbajazeta Gavara, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- Kazaha Gazaha - pilsēta Azerbaidžānā.
- Kazvina Gazvīna - pilsēta Irānā.
- Kutkašena Gebele, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Geokčaja Gejčaja, pilsēta Azerbaidžānā.
- Prišiba Gejtepe, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Jeļizavetopole Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1804.-1918. g.
- Kirovabada Gendže - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1935.-1989. g.
- Gjandža Gendže - pilsētas nosaukums līdz 1804. g. un 1918.-1935. g.
- Ģente Gente, pilsēta Beļģijā.
- Ģerģosentmikloša Georgeni - pilsēta Rumānijā.
- Jēteborga Gēteborga, pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos.
- Galjaarala Ghallaorola - pilsēta Uzbekistānā.
- Gižduvana Ghidžduvona - pilsēta Uzbekistānā.
- Džilingema Gilingema - pilsēta Anglijā.
- Gimaraiša Gimarainša, pilsēta Portugālē.
- Kitega Gitega - pilsēta Burundi Republikā.
- Ļeņinakana Gjumri, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1924.-1992. g.
- Katharinenhof Glinces muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Švābišgminde Gminde - pilsēta Vācijā.
- Švēbišgminde Gminde - pilsēta Vācijā.
- Švābu Gminde Gminde, pilsēta Vācijā.
- Goluba-Dobžiņa Golub-Dobžiņa - pilsēta Polijā.
- Gomespalasja Gomespalasio, pilsēta Meksikā.
- Astrabada Gorgāna - pilsētas Irānā nosaukums līdz 1930. g.
- Guera Gori - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
- Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Glazmanka Gostiņu senāks nosaukums, Pļaviņu pilsētas daļa no 1927. g.
- Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
- oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
- Grejamstauna Greiemstauna - pilsēta DĀR.
- Griškāni Greiškāni - apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 7 km uz austrumiem no Rēzeknes pilsētas.
- Jārmuta Greitjārmuta, pilsēta Lielbritānijā.
- Gomora grēku pilsēta, netikumības perēklis.
- Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.).
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
- atēnieši Grieķijas galvaspilsētas Atēnu iedzīvotāji.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
- Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju.
- Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
- Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus.
- Bizants Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un Keroesas dēls, Bizantijas pilsētas dibinātājs.
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā.
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
- Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis.
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
- Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku.
- Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks.
- Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs.
- Grigorpole Grigorjopole, pilsēta Moldovā.
- Grīnsbora Grīnsboro, pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnas štatā.
- grobiņnieki Grobiņas pilsētas iedzīvotāji.
- Groseta Groseto, pilsēta Itālijā.
- Tbilisi Gruzijas galvaspilsēta, atrodas Tbilisi kalnienē, Kūras krastos, 380-750 m virs jūras līmeņa, 1 miljons iedzīvotāju (2007. g.).
- Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kantona Guandžou - pilsēta Ķīnas dienvidu daļā.
- Guandžova Guandžou, pilsēta Ķīnā.
- Kuba Guba, pilsēta Azerbaidžānā, senāk lietots tās nosaukuma variants.
- Vilhelmpīkštate-Gūbene Gūbene, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums 1961.-1990. g.
- Gūbija Gubio, pilsēta Itālijā ("Gubbio").
- Gudžranvala Gudžrānvāla, pilsēta Pakistānā.
- vecgulbenieši Gulbenes novada Gulbenes pilsētas daļas "Vecgulbene" iedzīvotāji.
- Vecgulbene Gulbenes pilsētas daļa.
- gulbenieši Gulbenes pilsētas iedzīvotāji.
- Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums.
- Kuldža Guldža - pilsēta Ķīnā.
- Inina Guldža, pilsēta Ķīnā.
- Mirzačula Gulistona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1961. g.
- Gulistāna Gulistona, pilsēta Uzbekistānā.
- Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
- Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Kusari Gusara, pilsēta Azerbaidžānā.
- Gusava Gusau - pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos.
- Gusevila Gusēnvila - pilsēta Francijā ("Goussainville").
- Gumbinnene Guseva - pilsēta Kaļiņingradā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Gusinoozerska Gusinoozjorska - pilsēta Krievijā.
- Gvaimasa Gvajmasa, pilsēta Meksikā.
- Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Gvelo Gveru, pilsēta Zimbabvē.
- Konakri Gvinejas galvaspilsēta (fr. val. "Conakry"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, Kalumnas pussalā un Tombo salā (ar kontinentu to savieno dambis), 1494000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bisava Gvinejas-Bisavas galvaspilsēta (angļu val. "Bissau"), osta Atlantijas okeāna krastā. 420000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džakovica Ģakova - pilsēta Kosovā.
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos.
- kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
- Džindža Ģinģa - pilsēta Ugandā.
- Džinja Ģinģa - pilsēta Ugandā.
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
- Gadjača Hadjača - pilsēta Ukrainā.
- Kazimagomeda Hadžigabula - pilsēta Azerbaidžānā.
- Hāgenava Hageno - pilsēta Francijā ("Haguenau").
- Haikova Haikou - pilsēta Ķīnā.
- Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju.
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
- Gaisina Hajsina - pilsēta Ukrainā.
- Haisina Hajsina - pilsēta Ukrainā.
- Gaivorona Hajvorona - pilsēta Ukrainā.
- Alepa Haleba - otra lielākā pilsēta Sīrijā.
- Alepo Haleba - otra lielākā pilsēta Sīrijā.
- Galiča Haliča - pilsēta Ukrainā.
- Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
- Hulla Halla - pilsēta Lielbritānijā.
- Hongaja Halona - pilsēta Vjetnamas ziemeļrietumos.
- Hamina Hamhina - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā.
- Jelendorfa Hanlara - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Ostjakovoguļska Hantimansijska, pilsētas nosaukums līdz 1940. g.
- Gorodoka Haradoka - pilsēta Baltkrievijā.
- Ziemeļhartūma Hartūmbahrī - pilsēta Sudānā.
- Hatjaja Hātjai - pilsēta Taizemē.
- Havličkūva Broda Havličkūvbroda, pilsēta Čehijā.
- Čelekena Hazara - pilsēta Turkmenistānā, Čelekenas pussalā.
- Egera Heba - pilsēta Čehijā, tās senāks nosaukums.
- Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos.
- Hodžeili Hedžaili, pilsēta Uzbekistānā.
- Ludžova Hefeja, pilsēta Ķīnā, Anhojas provincē.
- Hastingsa Heistingsa - pilsēta Lielbritānijā.
- Heiverhila Heiverila - pilsēta Anglijā, nosaukuma latviskojuma variants.
- Denheldera Heldera - pilsēta Nīderlandē ("Den Helder").
- Halifaksa Helifeksa - pilsēta Kanādā.
- Helsingborga Helsingborja - pilsēta Zviedrijā (zviedru "Helsingborg").
- Helsingforsa Helsinki - pilsētas nosaukums zviedru valodā.
- Heluana Helvana - pilsēta Ēģiptē.
- Geņičeska Heņičeska, pilsēta Ukrainā.
- Gerca Herca, pilsēta Ukrainā.
- Erstala Herstala - pilsēta Beļģijā.
- Homsa Himsa - pilsēta Sīrijā.
- Kotovska Hinčešti, pilsēta Moldovā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Amarāvatī Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīzes Indralokas tūkstošvārtu galvaspilsēta, kurā mīt nemirstīgie un karā bojā gājušie varoņi.
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns.
- Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne.
- Lanka Hindu mitoloģijā — sala un pilsēta, rakšasu valsts galvaspilsēta.
- Hintada Hinzada - pilsēta Mjanmā.
- Hirova Hiriva - pilsēta Ukrainā.
- Gorņaka Hirnika - pilsētas Ukrainā nosaukums padomju laikā.
- Gorska Hirske, pilsēta Ukrainā.
- Jerringa Hjerringa, pilsēta Dānijā.
- Kirkenēsa Hjirkenēse - pilsēta norvēģijā.
- Glubokoje Hlibokaje, pilsēta Baltkrievijā.
- Gluhova Hluhiva, pilsēta Ukrainā.
- Proskurova Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1954. g.
- Hmeļņika Hmiļnika - pilsēta Ukrainā.
- Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Hulma Holma - pilsēta Afganistānā.
- Taškurgana Holma - pilsēta Afganistānā.
- Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- Culukidze Honi pilsētas Gruzijā nosaukums 1936.-1991. g.
- Viktorija Honkonga, pilsēta Ķīnā, tās senāks angliski lietots nosaukums.
- Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horremabada Horamābāda, pilsēta Irānā.
- Horremšehra Horamšahra - pilsēta Irānā.
- Horoga Horega - pilsēta Tadžikistānā.
- Gorki Horki, pilsēta Baltkrievijā.
- Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gorodenka Horodenka - pilsēta Ukrainā.
- Gorodišče Horodišče - pilsēta Ukrainā.
- Gorodņa Horodņa - pilsēta Ukrainā.
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā.
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā.
- Gorohova Horohiva, pilsēta Ukrainā.
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra.
- Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Saigona Hošimina, pilsētas nosaukums līdz 1976. g.
- Hetiana Hotena - pilsēta Ķīnā.
- Hotana Hotena - pilsēta Ķīnā.
- Džargalanta Hovda - pilsēta Mongolijā.
- Kobdo Hovda - pilsēta Mongolijā.
- Krulevska Huta Hožova, pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hradeca Krālove Hradeckrālove, pilsēta Čehijā.
- Razdana Hrazdana, pilsēta Armēnijā.
- Grebjonka Hrebinka, pilsēta Ukrainā.
- Hristinovka Hristiņivka - pilsēta Ukrainā.
- Hromtava Hromtau - pilsēta Kazahstānā.
- Sjudadhvaresa Huaresa - pilsēta Meksikas ziemeļos.
- Hubli Huballi-Dhāravāda - pilsēta Indijā.
- Hodeida Hudeida - pilsēta Jenmenā.
- Hodženta Hudžanda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Ļeņinabada Hudžanda, pilsētas nosaukums 1936.-1991. g.
- Huhoto Huhhota - pilsēta Ķīnā.
- Žužuja Huhuja - pilsēta Argentīnā.
- Bānfihuņada Hujedina – pilsēta Rumānijā.
- Hailara Hulunbuira - pilsēta Ķīnā.
- Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks.
- Husuma Hūzuma - pilsēta Vācijā.
- Nova Ližboa Hvambo, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1975. g.
- Vanki Hvange - pilsēta Zimbabvē, pilsētas nosaukums līdz 1982. g.
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
- Ēdandera Īdenderi - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Edfu Idfū - pilsēta Ēģiptē.
- Krīdenera dambis iela Rīgā, Maskavas priekšpilsētas apkaimē.
- centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
- Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs.
- igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji.
- Rēvele Igaunijas galvaspilsētas Tallinas nosaukums 1219.-1917. g.
- Lasnamē Igaunijas galvaspilsētas Tallinas rajons.
- Dorpat Igaunijas pilsētas Tartu bijušais nosaukums vāciski.
- Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru.
- Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Idžebuode Iģebu Ode, pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ijebu Ode").
- ikšķilieši Ikšķiles pilsētas iedzīvotāji.
- Portfranki Ilebo, pilsēta tagadējā Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- ilūkstieši Ilūkstes pilsētas iedzīvotāji.
- Iļjičevska Iļjičivska, pilsēta Ukrainā.
- Iļjičovska Iļjičivska, pilsēta Ukrainā.
- Imaharu Imabari, pilsēta Japānā.
- Imfala Imphāla - pilsēta Indijas austrumu daļā.
- Impala Imphala, pilsēta Indijā.
- Čemulpo Inčhona - pilsēta Dienvidkorejā.
- Inčona Inčhona - pilsēta Dienvidkorejā.
- Indura Indaura, pilsēta Indijā.
- Indianopolisa Indianapolisa - pilsēta ASV.
- Deli Indijas galvaspilsēta (angļu val. "Delhi") un administratīvā teritorija, atrodas Džamnas labajā krastā, Aravalī grēdas piekājē 216 m vjl., platība - 1483 kvadrātkilometri, 18917000 iedzīvotāju (2010. g.), valodas - hindi, angļu.
- Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli jaunā daļa ("New Delhi"), kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli.
- Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- Inkova Inkou, pilsēta Ķīnā.
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
- konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.
- Ninsja Iņčuaņa - pilsēta Ķīnā.
- Inčuana Iņčuaņa - pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā.
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
- Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Dublina Īrijas galvaspilsēta (angļu valodā _Dublin_, īru valodā _Baile Atha Cliath_), atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Irpeņa Irpiņa, pilsēta Ukrainā.
- Udzijamada Ise - pilsēta Japānā, tās nosaukums līdz 1955. g.
- Aleksandreta Iskenderona - pilsēta Turcijā, tās senāks nosaukums.
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
- Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- civiloquia Īsos teikumos sastādīti pilsētas rīkojumi un noteikumi, ko zināmās dienās rātes kungi nolasīja no rātūža balkona sapulcētiem pilsoņiem.
- Uratibe Istaravšana - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums no XV gs. līdz 2000. g.
- Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka.
- pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību.
- gonfalonjers Itālijas pilsētrepublikās (13.-15. gs.) pilsētas kvartāla zemessardzes vadītājs.
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
- Ivaniča-Grada Ivaničgrada, pilsēta Horvātijā.
- Staņislava Ivanofrankivskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums līdz 1962. g.
- Ivanovozņesenska Ivanova – pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Iverdona Iverdonlebēna, pilsēta Šveicē, tās senāks nosaukums.
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- Smirna Izmira - pilsēta Turcijā, tās nosaukums līdz 1929. g.
- Izmida Izmita - pilsēta Turcijā.
- Kodžaeli Izmita - pilsēta Turcijā.
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1956. gadā Ainažu pilsētai pievienojot Mērnieku ciemu, 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā; 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu.
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā.
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
- Svetozareva Jagodina - pilsēta Serbijā, tās nosaukums 1946.-1992. g.
- Jagotina Jahotina - pilsēta Ukrainā.
- Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jandžova Jandžou - pilsēta Ķīnā.
- Ranguna Jangona, Mjanmas (Birmas) galvaspilsēta.
- Janske Lāzne Janske Lāzņe, pilsēta Čehijā.
- Jantaja Jaņtai, pilsēta Ķīnā.
- Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Šotoku Japānas valdnieks, kurš budismu ieviesa kā valsts reliģiju un savas valdīšanas laikā (593.-621. g.) uzcēla Budistu akadēmiju un templi netālu no valsts galvaspilsētas Narā.
- Jasinovataja Jasinuvata, pilsēta Ukrainā.
- Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Jastšembezdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā.
- Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā.
- ceturtieši Jaunjelgavas pilsētas apdzīvotās vietas "Ceturtais kvartāls" iedzīvotāji.
- Sērene Jaunjelgavas pilsētas nosaukums 15.-16. gs.
- Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.).
- tivoli Jautrības vieta ārpus pilsētas ar dārzu, dažādām spēlēm utt.; pēc Itālijas pilsētas nosaukuma.
- Javorova Javoriva, pilsēta Ukrainā.
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga.
- krustpilieši Jēkabpils pilsētas daļas Krustpils iedzīvotāji.
- jēkabpilieši Jēkabpils pilsētas iedzīvotāji.
- Sverdlovska Jekaterinburga - pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
- Šače Jekena - pilsēta Ķīnas rietumu daļā.
- Jarkenda Jekena, pilsēta Ķīnas rietumu daļā.
- Alabugha Jelabuga, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, tās nosaukums tatāru valodā.
- Hiršberga Jeleņa Gura, pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji.
- Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā.
- jelgavnieks Jelgavas pilsētas iedzīvotājs
- Sana Jemenas galvaspilsēta (arābu val. "San'ā"), atrodas starpkalnu ieplakā 2400 m vjl., 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
- Ajosserja Jeni Bogaziči, pilsēta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā.
- Jenčēpinga Jenšēpinga, pilsēta un lēne Zviedrijā.
- Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho) vai Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
- Radnota Jernuta, pilsēta Rumānijā.
- Ciāna Jeruzalemes kā Dieva pilsētas apzīmējums.
- Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jindrihūva Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā.
- Jindržihov Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā.
- Janina Joannina, pilsēta Grieķijā.
- Džokjakarta Jogjakarta - pilsēta Indonēzijā.
- Johela Jola - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Jolotaņa Joletena, pilsēta Turkmenistānā.
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija.
- Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
- ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem.
- Carjovokokšaiska Joškarola - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1919. g.
- Krasnokokšaiska Joškarola, pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1927. g.
- banjūdze Jūdze vai zināms skaits jūdžu radiusā no pilsētas centra kā pilsētas jurisdikcijas tirgus tiesību vai amata u. c. saimnieciskās darbības veidiem.
- Jaegelshof-Stoppinhof Juglas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Juimina Juimeņa, pilsēta Ķīnā.
- Junokommunarovska Junokomunarivska - pilsēta Ukrainā.
- Aihua Juņsjaņa, pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē.
- Isefjords jūras līcis Zēlandes salas ziemeļu daļā, Dānijas teritorija Zēlandes un Galvaspilsētas reģionā.
- jūras vārti Jūras ostas pilsēta; jūras osta.
- Juergenshof Jurģu muiža, kas atradās Cēsu pilsētas apkārtnē.
- Jurjeva-Poļska Jurjevpoļska, pilsēta Krievijā.
- buldurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Bulduri" iedzīvotāji.
- buļļciemieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Buļļuciems" iedzīvotāji.
- dubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dubulti" iedzīvotāji.
- dzintarieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
- jaundubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaundubulti" iedzīvotāji.
- jaunķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunķemeri" iedzīvotāji.
- kaugurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kaugurciems" iedzīvotāji.
- kūdrenieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- kūdrieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- ķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji.
- ķemernieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji.
- lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji.
- majorieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Majori" iedzīvotāji.
- mellužnieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Melluži" iedzīvotāji.
- Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai.
- Kaugurciems Jūrmalas pilsētas daļa iepretim Slokai starp Talsu šoseju un jūru.
- Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas.
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
- Ķemeri Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. g., pilsētas statuss 1928.-1959. g., dzelzceļa stacija 44 km no Rīgas.
- Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas.
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
- Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus.
- Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu.
- Lielupe Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 19 km no Rīgas.
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- Pumpuri Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 27,9 km no Rīgas.
- Melluži Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 29,3 km no Rīgas.
- Vaivari Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 32 km no Rīgas.
- Kūdra Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 40,3 km no Rīgas.
- Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
- Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē.
- Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā.
- Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai.
- asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji.
- Bilderiņi Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam.
- pumpurnieki Jūrmalas pilsētas daļas "Pumpuri" iedzīvotāji.
- JPD Jūrmalas pilsētas dome.
- jūrmalnieks Jūrmalas pilsētas iedzīvotājs.
- Luižantila Jūsufīja, pilsēta Marokā, tās senāks nosaukums.
- Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
- Kavimasa Kabimasa - pilsēta Venecuēlā.
- Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
- Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- jaunpilsēta Kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara).
- Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gatuma Kadoma - pilsēta Zimbabvē (Dienvidrodēzijā), tās senāks nosaukums.
- palatnieks Kāds, kurš mājo ārpilsētā pie pils vai mazākas pilsētas.
- Kagarlika Kaharlika, pilsēta Ukrainā.
- Maraša Kahramanmaraša, pilsēta Turcijā.
- Kagula Kahula, pilsēta Moldovas dienvidos.
- Kaivarjena Kaibarjena, pilsēta Kubā.
- Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā.
- Kairuana Kairavāna, pilsēta Tunisijā.
- Kaiseri Kajseri, pilsēta Turcijā.
- Kokanada Kākināda - pilsēta Indijas dienvidaustrumos.
- Albertvila Kalima - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1968. g.
- Kaļao Kaljao - pilsēta Peru ("Callao").
- Behala Kalkātas (Indijā, Rietumbengālē) dienvidu priekšpilsēta, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
- Zeltkalns Kalns Cēsu austrumu nomalē, pilsētas reljefa augstākais punkts, absolūtais augstums - 130,2 m vjl., relatīvais augstums - 20 m rietumu nogāzē.
- Stampānu kalns kalns Viesītes pagastā, pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, tas ir līdz 40 m augstas, 3,0 km garas un 0,8 km platas grēdas augstākā virsotne, absolūtais augstums - 141,1 m vjl.
- Karātavu kalns kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur bija ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- Džetioguza Kalnu balneoloģiskais kūrorts Kirgizstānā, Terskejalatava ziemeļu nogāzē, 2200-2400 m vjl., 28 km no Karakolas pilsētas.
- Stepanakerta Kalnu Karabahas galvaspilsēta, 1133000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
- Hāma Kāma - pilsēta Vācijā.
- Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
- Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameņa Kameņa Pomorska - pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1274. g.
- Jaunde Kamerūnas galvaspilsēta (kopš 1960. g.; fr. val. "Yaounde"), reģiona centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis.
- Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā.
- Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā.
- Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā.
- Bugas Kamjanka Kamjanka-Buzka, pilsēta Ukrainā.
- Dņeprodzeržinska Kamjanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1936.-2016. g.
- Dņiprodzeržinska Kamjanska, senāk Dņeprodzeržinska - pilsēta Ukrainā.
- Kemeņeca Kamjaņeca - pilsēta Baltkrievijā.
- Kampi Kampi Bizencio - pilsēta Itālijā ("Campi Bisenzio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampongtjama Kamponķāma - pilsēta Kambodžā.
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā.
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
- Otava Kanādas galvaspilsēta (angļu val. "Ottawa"), osta pie Otavas upes, 896 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Cietokšņa kanāls kanāls Liepājas pilsētas ziemeļu daļā, ieplūst Ālandē un izveido ūdensceļu no Ziemeļu fortiem uz Liepājas ezeru.
- Lulvabūra Kananga, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Mahanuvara Kandi, pilsēta Šrilankas vidienē.
- Oktjabrska Kandiaghaša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1967.-1991. g.
- Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanpūra Kānpura - pilsēta Indijā.
- Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantanjedi Kantaņedi - pilsēta Portugālē.
- Kaņeva Kaņiva - pilsēta Ukrainā.
- Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā.
- Kappačo Kapačo, pilsēta Itālijā ("Capaccio").
- Kafana Kapana, pilsēta Armēnijā.
- Kapčagaja Kapšaghaja, pilsēta Kazahstānā.
- Kluhori Karačajevska - pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
- Karačjšahara Karačajevska, pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
- Mikojanšahara Karačajevska, pilsēta Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1929.-1944. g.
- Karači Karāči, lielākā Pakistānas pilsēta.
- Karaganda Karaghandi, pilsētas nosaukums krievu valodā .
- Prževaļska Karakola, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums 1889.-1921. g. un 1939.-1991. g.
- Harahorina Karakoruma - senpilsēta Mongolijā.
- Karasubazara Karasuvbazaras (Bilohirskas) pilsētas Krimā nosaukuma variants.
- Karatava Karatau, pilsēta Kazahstānā.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā); vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam); vojevoda (1).
- Kerdžali Kardžali - pilsēta Bulgārijā.
- Naģkāroja Kareja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Kargopoļa Kargopole, pilsēta Krievijā.
- Karakalinska Karkarali, pilsēta Kazahstānā.
- Kjaharlaka Kārlova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Ceatharlach_).
- Ļevskigrada Karlova, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1953.- 1962. g.
- Karlsbāde Karlovi Vari, pilsēta Čehijā.
- Karlovka Karļivka, pilsēta Ukrainā.
- Karmaņola Karmanjola, pilsēta Itālijā ("Carmagnola").
- Korndaunaka Karndona, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Karnula Karnūlu, pilsēta Indijā.
- Karāra Karrāra, pilsēta Itālijā ("Carrara").
- kārsavieši Kārsavas pilsētas iedzīvotāji.
- Kartaga Kartago, pilsēta Kolumbijā.
- Kelbedžera Karvačara - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Kalbadžara Karvačara, pilsēta Kalnu Karabahā.
- Dārelbeida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā").
- Kostjukoviči Kascjukoviči, pilsēta Baltkrievijā.
- Kaserina Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos.
- Kaserīna Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos.
- Kasteļona de la Plana Kasteljona de la Plana, pilsēta Spānijā.
- Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana.
- Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastri Kastrisa, Sentlūsijas galvaspilsēta.
- Kastropa-Rauksele Kastroprauksele, pilsēta Vācijā.
- Kasugaji Kasugai, pilsēta Japānā.
- Keškera Kašgara - pilsēta Ķīnas rietumu daļā.
- Kaši Kašgara, pilsēta Ķīnas rietumu daļā.
- Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kašueira Kašueira di Itapemirina - Kašoeiru di Itaperimima, pilsēta Brazīlijā.
- Katakurgāna Katakerghona, pilsēta Uzbekistānā.
- Katandzāra Katandzāro, pilsēta Itālijā.
- Doha Kataras galvaspilsēta ("Doha"), osta Persijas līča krastā, 358000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- Katmanda Katmandu, Nepālas galvaspilsēta.
- Kato Nevrokope Katonevrokopja, pilsēta Grieķijā.
- amata galdi katrai cunftei ierādīti galdi pilsētas tirgus laukumā, kur amata meistari tirgoja savu produkciju un pieņēma pasūtījumus.
- kamerārijs katrs no diviem ierēdņiem, kas kopā ar Rīgas rāti pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; ķemerers.
- Kaolaka Kaulaka - pilsēta Senegālā.
- Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavalla Kavala - pilsēta Grieķijā.
- Kavalīno Kavalīno Treporti - pilsēta Itālijā ("Cavallino-Treporti"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovarska Kavarska, pilsēta Lietuvā.
- Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana.
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
- Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazalinska Kazali - pilsēta Kazahstānā.
- Kazanleka Kazanlaka - pilsēta Bulgārijā.
- Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Kāpstade Keiptauna, pilsēta Dienvidāfrikā.
- Kokjangaka Kekdžangaka - pilsēta Kirgizstānā.
- Kokčetava Kekšetau - pilsēta Kazahstānā.
- Kalaraša Keleraši, pilsēta Moldovā.
- Kuļaba Keloba, pilsētas Tadžikistānā nosaukums padomju laikā.
- Ščeglovska Kemerova - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Hemnica Kemnica - pilsēta Vācijā.
- Karlmarksštate Kemnica, pilsētas noasukums 1953.-1990. g.
- Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
- Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā.
- Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- Nairobi Kenijas galvaspilsēta (angļu val. "Nairobi"), atrodas augstkalnes plato 1600 m vjl., 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers.
- Kentava Kentau - pilsēta Kazahstānā.
- Kurgantibe Kergontepa, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums padomju laikā.
- Kerigvokera Kerigvokera Riša - Karikmakrosa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Korfu Kerkira, pilsēta Grieķijā.
- Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā.
- Kaušani Keušeni - pilsēta Moldovā.
- Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs.
- Takeka Khammūana - pilsēta Laosā; Thākhēka.
- Thākhēka Khammūana - pilsēta Laosā.
- Karagpūra Kharagpura, pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Rietumbengāles štatā.
- Kivdo Kibdo - pilsēta Kolumbijā.
- Kerčova Kičeva - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
- Kitmanshūpa Kietmanshopa - pilsēta Namībijā.
- Kilārna Kilārni - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kilinginemme Kilingi-Nemme - pilsēta Igaunijā.
- Kilkvī Kilkī - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kilkisa Kilkida - pilsēta Grieķijā.
- Kilrīša Kilraša - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Sondžina Kimčaka - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās nosaukums līdz 1951. g.
- Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
- Kjontoela Kinseila - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Leopoldvila Kinšasa, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Dienvidnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas grieķu kontrolētā daļa, 204000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ziemeļnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas turku kontrolētā daļa, 42000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
- Kjurdamira Kirdemira - pilsēta Azerbaidžānā.
- Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze.
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- Teinainano Kiribati Republikas galvaspilsēta, 2770 iedzīvotāju (2005. g.).
- Vjatka Kirova - pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums 1780.-1934. g.
- Hlinova Kirova, pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums līdz 1780. g.
- Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Zinovjevska Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1924.-1934. g.
- Kirova Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1934.-1939. g.
- Jeļizavetgrada Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Stenlivila Kisangani - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Kisimaja Kismājo - pilsēta Somālijā.
- Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kišjenē Kišineu-Kriša - pilsēta Rumānijā.
- Kitvenkana Kitve - pilsēta Zambijā.
- Hembeldira Kizila - pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums 1918.-1926. g.
- Belocarska Kizila – pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Perovska Kizilorda, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1925. g.
- Kzilorda Kizilorda, pilsēta Kazahstānā.
- Troickosavska Kjahta - pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Kjančāno Kjančāno Terme - pilsēta Itālijā ("Chianciano Terme"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Celovaca Klāgenfurte - pilsēta Austrijā, tās nosaukums slovēņu valodā.
- Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel").
- glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai.
- Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kleistenhof Kleistes, Kleistiņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- Klišī Klišī pie Buā - pilsēta Francijā ("Clichy-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 29700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Glāca Klodzko, pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums.
- Klihnakvilča Klonakilti - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kļimoviči Kļimaviči - pilsēta Baltkrievijā.
- Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kočavamba Kočabamba - pilsēta Bolīvijā.
- Kočina Koči - pilsēta Indijas dienvidos.
- Ernakulama Koči pilsētas rajons Indijā, Keralas štatā, kas agrāk bija patstāvīga pilsēta.
- Novaja Buhāra Kogona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Kagana Kogona, pilsēta Uzbekistānā.
- Kohtlajerve Kohtla-Jerve - pilsēta Igaunijā.
- Koimbatura Kojamputūra - pilsēta Indijas dienvidrietumos.
- Kolapūra Kolhāpūra - pilsēta Indijā.
- Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalkāta Kolkata, pilsēta Indijas austrumos.
- Kalkuta Kolkāta, pilsēta Indijas austrumos.
- Damdama Kolkatas pilsētas (Indijā) rajons, tās ziemeļaustrumos, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- Gārdenriča Kolkatas pilsētas Indijā rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, Hugli upes kreisajā krastā, Kolkatas dienvidrietumos.
- Kolberga Kolobžega - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums.
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- Bogota Kolumbijas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Bogoti"), atrodas Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 2640 m vjl., 7,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas.
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
- autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu).
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
- gorkoms Komunistiskās partijas pilsētas komiteja.
- Kuzņecova Konakova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila.
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- Kanibadama Konibodoma - pilsēta Tadžikistānā.
- Konseļeira Lafajeti Konseļeirulafajeti, pilsēta Brazīlijā.
- Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula.
- eparhs Konstantinopoles pilsētas (Bizantijā) priekšnieks (līdz 1204), kas veica tiesas un policijas funkcijas, kontrolēja tirdzniecības un amatniecības korporācijas.
- Pēra Konstantinopoles priekšpilsēta, kur uzturējās lielākā dala kristīgo bagātnieku un sūtņu.
- Kanto Kontho - pilsēta Vjetnamā.
- Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
- Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas.
- Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas.
- Rietummidlenda Konurbācija Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ietver \~10 pilsētas ar Birmingemu kā centru.
- Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
- Koņecpole Koņecpola - pilsēta Polijā.
- Koniecpol Koņecpola, pilsēta Polijā.
- Kokneses pilskalns kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha).
- ab urbe condita kopš pilsētas (Romas) dibināšanas.
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Phenjana Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) galvaspilsēta, atrodas Tedonganas krastos, 89 km no tās ietekas Dzeltenajā jūrā, 3000000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Korjukovka Korjukivka, pilsēta Ukrainā.
- Koronela Ovjeda Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā.
- Koronela Ovjedo Koronelovjedo, pilsēta Paragvajā.
- Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Korsuņa Korsuņa-Ševčenkivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Kosova Kosava, pilsēta Baltkrievijā.
- Kosova Kosiva, pilsēta Ukrainā.
- Kasana Kosona, pilsēta Uzbekistānā.
- Kasansaja Kosonsoja, pilsēta Uzbekistānā.
- Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni.
- Priština Kosovas Republikas galvaspilsēta (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë), 272000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kustanaja Kostanaja, pilsēta Kazahstānā.
- Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- Konstantinovka Kostjantiņivka - pilsēta Ukrainā.
- Kostopole Kostopiļa, pilsēta Ukrainā.
- Keslina Košalina - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums.
- Kotabara Kota Baharu - pilsēta Malaizijā.
- Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Džeseltona Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija).
- Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
- Kotona Kotonu, pilsēta Beninā.
- Birzula Kotovska - pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Dzjuluna Kouluna - pilsēta Ķīnā, Honkongā ("Jiulong").
- Kovāsna Kovasna, pilsēta Rumānijā.
- Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā.
- Kovševas ezers Kovšu ezers Rēzeknes pilsētas teritorijā.
- Rēzeknes ezers Kovšu ezers Rēzeknes pilsētas teritorijā.
- Kazatina Kozjatina - pilsēta Ukrainā.
- Kozjmodemjanska Kozmodemjanska, pilsēta Krievijā.
- Kalikata Kožikode, pilsēta Indijā.
- Palime Kpalime, pilsēta Togo.
- Gārdes krāces krāces Daugavā nepilnu kilometru augšpus Jēkabpils pilsētas austrumu robežas.
- Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krasilova Krasiļiva, pilsēta Ukrainā.
- Priedaine Krāslavas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.
- krāslavieši Krāslavas pilsētas iedzīvotāji.
- Krindačovka Krasnijluča, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
- Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
- Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- Grišina Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Krasnoarmeiska Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā.
- Jekaterinodara Krasnodara - pilsēta Krievijas dienvidos, tās nosaukums līdz 1920. g.
- Sorokina Krasnodona - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Krasnogorovka Krasnohorivka, pilsēta Ukrainā.
- Konstantinograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- Krasnograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā.
- Krasnohradska Krasnohrada, pilsēta Ukrainā.
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
- pašvaldības krājkase kredītiestāde, ko dibinājusi pilsētas vai pagasta pašvaldība savas teritorijas iedzīvotāju - naudas noguldītāju vajadzībām.
- kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību.
- Kremeņeca Kremeneca, pilsēta Ukrainā.
- Kraemershof Krēmera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Kremennaja Kreminna, pilsēta Ukrainā.
- Kričeva Kričava, pilsēta Baltkrievijā.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
- Kristjānsanna Kristiansanna, pilsēta Norvēģijā.
- Kristjānsunna Kristiansunna, pilsēta Norvēģijā.
- Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā.
- Kristjānstade Krišanstade, pilsēta Zviedrijā.
- Krivojroga Krivijriha, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krieviski.
- Kroļeveca Kroleveca, pilsēta Ukrainā.
- Krovlija Kroli, pilsēta Lielbritānijā ("Crawley").
- Krūnstade Kronstate, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- Kirovograda Kropivnicka - pilsēta Ukrainā.
- Kirovohrada Kropivnicka - pilsēta Ukrainā.
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km.
- Kualatrengana Kuala Terenganu, pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu").
- Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju.
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
- Kučinga Kučina, pilsēta Malaizijā.
- Kuduga Kudugu, pilsēta Burkinafaso.
- Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- kuldīdznieki Kuldīgas pilsētas iedzīvotāji.
- Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas.
- Kulikora Kulikoro, pilsēta Mali Republikā ("Koulikoro").
- Kumertava Kumertau, pilsēta Krievijā.
- Kumkurgāna Kumkerghona, pilsēta Uzbekistānā.
- Hami Kumula, pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā.
- Kuneja Kuneo, pilsēta Itālijā.
- Kunmina Kuņmina, pilsēta Ķīnas dienvidos.
- Kuopia Kuopio, pilsēta Somijā.
- Kurahova Kurahove, pilsēta Ukrainā.
- Kingisepa Kuresāre - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1952.-1990. g.
- Klektona kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Clacton-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eksesas grāfistē.
- Eksmuta kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Exmouth_), Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Eksas upes grīvā.
- Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa.
- Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās.
- Kuseira Kusaira, pilsēta Ēģiptē.
- Kosti Kūstī, pilsēta Sudānā.
- Kusiro Kuširo - pilsēta Japānā.
- Kutelamara Kūta, pilsēta Irākā.
- Kuvasaja Kuvasoja, pilsēta Uzbekistānā.
- Elkuveita Kuveita - pilsēta Kuveitā.
- Kuveita Kuveitas Valsts galvaspilsēta, atrodas Kuveitas līča dienvidu krastā, 67000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keblavika Ķeblavika - pilsēta Islandē.
- Kēdaiņi Ķēdaiņi - pilsēta Lietuvā.
- ķegumieši Ķeguma novada Ķeguma pilsētas iedzīvotāji.
- Titurga Ķekavas novada Baložu pilsētas daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- balodieši Ķekavas novada Baložu pilsētas iedzīvotāji.
- Kelme Ķelme - pilsēta Lietuvā.
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
- Kībarti Ķībarti - pilsēta Lietuvas dienvidos.
- pekinietis Ķīnas galvaspilsētas Pekinas iedzīvotājs.
- Aizliegtā pilsēta Ķīnas imperatora rezidence Pekinā (1406.-1420. g.), īsta pilsēta pilsētā, kurā bez dzīvojamām ēkām ir imperatora pilis, tempļi, parki.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.).
- Lu-Baņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - dievs, namdaru un celtnieku aizgādnis, kurš izgudrojis kāpnes pilsētas mūru aplenkšanai.
- Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē.
- Akvila L'Akvila - pilsēta Itālijā ("L'Aquila").
- Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā.
- Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem.
- atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā.
- Latākija Lādikīja, pilsēta Sīrijas rietumos ("Latakia").
- Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Lafajeta Lafīeta, pilsēta ASV.
- Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
- Lajiša Laiševa, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā.
- Lankada Lakada, pilsēta Grieķijā.
- Patana Lalitpura, pilsēta Nepālā.
- Lampanga Lampāna, pilsēta Taizemē.
- Londona Landona, pilsēta Kanādā ("London").
- Sama de Langreja Langreo, pilsēta Spānijā.
- Landskrūna Lanskrūna, pilsēta Zviedrijā.
- Langšona Lanšona, pilsēta Vjetnamā.
- Lanuse Lanuzei, pilsēta Itālijā.
- Gaolana Laņdžou - pilsēta Ķīnā.
- Landžova Laņdžou, pilsēta Ķīnā.
- Vjenčana Laosas galvaspilsēta, provinces administratīvais centrs, 570000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Vjentjana Laosas galvaspilsēta, provinces centrs, osta Mekongas krastā, 203000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
- Lareda Lareido, pilsēta ASV, Teksasas štatā.
- Laseiva Laseiba, pilsēta Hondurasā.
- Lasjota Lasiota - pilsēta Francijā ("La Ciotat").
- Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās.
- Tunasa Lastunasa - pilsēta Kubā.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
- Rīgas māte latviešu mitoloģijā Rīgas pilsētas aizgādne.
- Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā.
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
- pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses.
- Lužica Lauzica, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums sorbu valodā.
- Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nīns Leģendārs Asīrijas valdnieks, Asīrijas valsts un galvaspilsētas Nīnives dibinātājs.
- Lahdža Lehidža, pilsēta Jemenā.
- Ledismita Leidismita, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- Leksingtona Leksingtonas-Fejitas pilsētas daļa, Kentuki štatā, tās nosaukums līdz apvienošanai ar Fejitu.
- Lekuile Lekvile, pilsēta Itālijā.
- Lelistada Leleistade, pilsēta Nīderlandē.
- Legnano Lenjāno, pilsēta Itālijā.
- Lankastera Lenkastera, pilsēta ASV, Pensilvānijas štatā.
- Lenkorāna Lenkerana, pilsēta Azerbaidžānā.
- Maseru Lesoto galvaspilsēta (angļu val. "Maseru"), Kaledonas kreisajā krastā 1500 m vjl., 228000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (angļu val. "Lesotho"), anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu.
- Levaluā-Pere Levaluā, pilsēta Francijā.
- Lūvena Lēvena, pilsēta Beļģijā.
- Lasa Lhasa, pilsēta Tibetā.
- Sinhaiļana Liaņjuņgana - pilsēta Ķīnā.
- Ļanjungana Liaņjuņgana, pilsēta Ķīnas austrumos ("Lianyungang").
- Ļaojana Liaojana, pilsēta Ķīnā.
- Ļaojuana Liaojuaņa, pilsēta Ķīnā.
- Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs (angļu valodā "Beirut"), atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Luebecksholm Lībeķusalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Lubņova Libenava, pilsēta Vācijā, tās nosaukums sorbu valodā.
- Monrovija Libērijas galvaspilsēta ("Monrovia"), osta Atlantijas okeāna piekrastē, Sentpolas grīvā, 968000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns.
- Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā.
- Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
- Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Andrejosta Līcis Daugavas labajā krastā, Rīgā, pie pilsētas kanāla ietekas.
- gaisa vārti lidosta (piemēram, pilsētai); lidostas pilsēta.
- Aklantikē lidosta lidosta Francijā (_Atlantique_), Atlantijas Luāras departamentā, dienvidrietumos no Nantes pilsētas.
- A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera.
- Lidčepinga Līdšēpinga, pilsēta Zviedrijā.
- filistrs Līdz 1781. g. Eiropā studenti šādi dēvēja universitātes pilsētas pamatiedzīvotājus, arī visus nestudējošos pilsoņus.
- Elberfelde Līdz 1929. g. patstāvīga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs); valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule).
- Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Streimoja lielākā no Fēru salām, uz rietumiem no Eisturojas salas, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna.
- Espiritu Santo lielākā no Jaunhebridu salām ("Espiritu Santo"), platība - 3677 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta - Liganvila, rietumu daļā kalni - augstums līdz1810 m.
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta.
- Tāfuna Lielākā pilsēta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Beliza Lielākā pilsēta šajā valstī, osta Karību jūras krastā, 63700 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1970. g. Britu Hondurasas administratīvais centrs, dibināta 1638. g.
- Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā).
- Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna.
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, Latvijā līdz 1940. g., Francijā).
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
- Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem.
- Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra.
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.
- Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas.
- Sautendonsī lielpilsēta un unitārā pašvaldība Lielbritānijā (_Southend-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā, Temzas estuāra ziemeļu krastā.
- sitija Lielpilsētas administratīvais, finansiālais un komerciālais centrs.
- apačs Lielpilsētas huligāns.
- lielpilsētnieks Lielpilsētas iedzīvotājs.
- Bullen Lielupe, Jūrmalas pilsētas daļa.
- Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna.
- Lāčplēsis Lielvārdes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- jaunliepājnieki Liepājas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunliepāja" iedzīvotāji.
- LPCS Liepājas pilsētas centrālā slimnīca (rāj.).
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
- saulesmuižnieki Liepājas pilsētas daļas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
- tosmarnieki Liepājas pilsētas daļas "Tosmare" iedzīvotāji.
- vecliepājnieki Liepājas pilsētas daļas "Vecliepāja" iedzīvotāji.
- zaļbirznieki Liepājas pilsētas daļas "Zaļā birze" iedzīvotāji.
- liepājnieki Liepājas pilsētas iedzīvotāji.
- Libava Liepājas pilsētas nosaukuma variants 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- Tosmare Liepājas pilsētas ziemeļu daļa ar piegulošu plašu, meža klātu teritoriju starp Karostu, Baltijas jūru un Tosmares ezeru.
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. _Vilnius_), apgabala un rajona administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
- Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā "Liechtenstein"), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu.
- Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā "Vaduz"), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Žadovila Likasi - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Lēmonvradona Līkslipa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Leim an Bhradain_).
- Lillehammera Lillehammere, pilsēta Norvēģijā.
- Portiļjiča Limana, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1924.-1999. g.
- Krasnijlimana Limana, pilsēta Ukrainā.
- ainažnieki Limbažu novada Ainažu pilsētas iedzīvotāji.
- Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja.
- limbažnieki Limbažu pilsētas iedzīvotāji.
- Viktorija Limbe, pilsēta Kamerūnā, tās senāks nosaukums.
- Limnaha Limerika - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Luimneach_).
- Puertolimona Limona, pilsēta Kostarikā ("Puerto Limon"), tās senāks nosaukums.
- Linu ezers Linezers, ezers Rīgas pilsētas teritorijā.
- Linčepinga Linšēpinga, pilsēta Zviedrijā.
- Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Liptovski Hrādoka Liptovski Hrādoka - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lire Līra, pilsēta Beļģijā.
- Listūhila Listouela - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Lios Tuathail_).
- Ļudzjana Liudžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
- Ļudžova Liudžou, pilsēta Ķīnā.
- Šārkeza Livada - pilsēta Rumānijā.
- līvānieši Līvānu pilsētas iedzīvotāji.
- Maramba Livingstona, pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums.
- Dunaburg Livonijas ordeņa pils, ko sāka celt 1275. gadā un 16. gadsimtā izveidojās pilsēta - Daugavpils.
- Leuvardena Ljauveta, pilsēta Nīderlandē, tās nosaukums holandiešu valodā (_Leeuwarden_).
- Lobita Lobitu, pilsēta Angolā.
- Logroņa Logronjo, pilsēta Spānijā.
- Balja Loka Riaha Lohreja, pilsēta Īrijā ("Baile Locha Riach"), tās nosaukums īru valodā.
- Lohvicja Lohvica, pilsēta Ukrainā.
- Lokarna Lokarno, pilsēta Šveicē.
- Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā.
- Bromli Londonas administratīvais rajons ("Bromley"), 320000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas pilsētas dienvidaustrumos.
- Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs.
- Skotlendjards Londonas Galvaspilsētas policijas pārvalde; šīs pārvaldes kriminālmeklēšanas nodaļa.
- Barneta Londonas piepilsēta, t. s. Lielās Londonas sastāvdaļa, 374900 iedzīvotāju (2014. g.), arhitektūras piemineklis - baznīca (1250. g.).
- Vestminstera Londonas pilsētas rajons Lielbritānijā ("Westminster"), Anglijā, Temzas kreisajā krastā, 219400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Longforta Longforda - pilsēta un grāfiste Īrijā (_An Longfort_), tās nosaukums īru valodā.
- Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā.
- Lorera Loreto, pilsēta Itālijā.
- Loriāna Lorjāna, pilsēta Francijā ("Lorient").
- Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
- Losandželosa Losanhelesa - pilsēta Čīlē.
- Ospitaleta Lospitaleta de Ļobregata - pilsēta Spānijā.
- Lovela Louela, pilsēta ASV, Masačūsetsas štatā.
- Lozovaja Lozova, pilsēta Ukrainā.
- lubānieši Lubānas pilsētas iedzīvotāji.
- Elizabetvila Lubumbaši pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums līdz 1966. g.
- Ludiāna Ludhiāna, pilsēta Indijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ludhiana").
- Marošludaša Luduša, pilsēta Rumānijā.
- ludzānieši Ludzas pilsētas iedzīvotāji.
- Ludžova Ludžou, pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē.
- Lusjana Ludžou, pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
- Lugāna Lugāno, pilsēta Šveicē.
- Ludžo Lugo, pilsēta Itālijā.
- Vorošilovgrada Luhanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g.
- Lecebuerga Luksemburga - pilsētas nosaukums luksemburgiešu valodā.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogistes galvaspilsēta (luksemburgiešu valodā "Lētzebuerg"), 94000 iedzīvotāju (2011. g.); Lecebuerga.
- Lūlea Lūleo, pilsēta Zviedrijā.
- Lojana Luojana, pilsēta Ķīnā ("Luoyang").
- Lutugina Lutuhine, pilsēta Ukrainā.
- Ļahoviči Ļahaviči, pilsēta Baltkrievijā.
- Lerida Ļeida, pilsētas nosaukums spāņu valodā.
- Koļčugina Ļeņinska-Kuzņecka, pilsēta Krievijā, tās senāks nosaukums.
- Ļepeļa Ļepjeļa, pilsēta Baltkrievijā.
- Ļikinoduļova Ļikina-Duļova, pilsēta Krievijā.
- Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
- Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
- Ļuišuna Ļuišuņa, pilsēta Ķīnā.
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
- Lemberga Ļvivas pilsētas (Rietumukrainā) nosaukums 1772.-1918. g.
- Madžarīno Macarīno, pilsēta Itālijā.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- Mačalipatanama Mačilīpatanama, pilsēta Indijā.
- Mačupikča Maču Pikču, senpilsēta Peru.
- Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju.
- Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums.
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces.
- madonieši Madonas pilsētas iedzīvotāji.
- Maebasi Maebaši, pilsēta Japānā.
- Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
- Madzunga Mahadzanga, pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Majunga").
- Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
- Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas.
- Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas.
- Mailisaja Mailūsū, pilsēta Kirgizstānā.
- Maimansinga Maimansinha, pilsēta Bangladešā.
- Maisura Maisūru, pilsēta Indijā.
- ermitāža Māja ārpus pilsētas; parka paviljons u. tml.
- Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
- Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
- Muēhromta Makrūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Maigh Chromtha_).
- Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers.
- Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m.
- urbānists Mākslinieks vai literāts, kas attēlo pilsētas dzīvi.
- Malaja Viska Mala Viska, pilsēta Ukrainā.
- Santaisabela Malabo pilsētas nosaukums līdz 1973. g. (sp. val. "Santa Isabel").
- Malaba Malabo, Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta.
- Molodečna Maladzječna, pilsēta Baltkrievijā.
- Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Malanga Malana, pilsēta Indonēzijā ("Malang").
- Malorita Malarita, pilsēta Baltkrievijā.
- Lilongve Malāvijas galvaspilsēta (angļu val. "Lilongwe"), atrodas 1100 vjl., 722000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju.
- Male Maldīvijas galvaspilsēta ("Male"), osta Males atolā, 89000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta.
- Bamako Mali galvaspilsēta (angļu val. "Bamako"), atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Muilangāra Malingāra - pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā.
- Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
- Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju.
- Mamļutka Mamļuta, pilsēta Kazahstānā.
- Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Venanga Manado - pilsēta Indonēzijā.
- Manada Manado, pilsēta Indonēzijā.
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
- Mangalura Mangalūru, pilsēta Indijā.
- Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā.
- Manona Manono, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- Manresa Manresa, pilsēta Spānijā.
- Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Kubā.
- Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Meksikā.
- Mentona Mantona, pilsēta Francijā ("Menton").
- Manukava Manukau, pilsēta Jaunzēlandē.
- Lorensumarkiša Maputu, Mozambikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1976. g.
- Maputa Maputu, Mozambikas galvaspilsēta.
- Merage Marāge, pilsēta Irānā.
- Marakaiva Marakaibo, pilsēta Venecuēlā.
- Barka Mardža - pilsēta Lībijā.
- Mārgita Mārgeita, pilsēta Lielbritānijā.
- Margilana Marghilona, pilsēta Uzbekistānā.
- Margaņeca Marhaneca, pilsēta Ukrainā.
- Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
- Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums.
- Marianske Lāzne Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā.
- Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā.
- Marjehamna Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā.
- Kapsuka Marijampole, pilsēta Lietuvā, tās nosaukums 1955.-1989. g.
- Ždanova Mariupole - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
- Marjina Gorka Marjina Horka, pilsēta Baltkrievijā.
- Merka Marka, pilsēta Somālijā.
- Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
- Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
- Marsabrega Marsalbrēga, pilsēta Lībijā.
- Marsaelbureika Marsalbrēga, pilsēta Lībijā.
- Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.).
- svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu.
- Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Martigo Martiga, pilsēta Francijā ("Martigues").
- Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Marbelja Marvelja, pilsēta Spānijā ("Marbella").
- Mesdžedesoleimana Masdžedsoleimāna, pilsēta Irānā.
- Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā.
- Masera Maseru, Lesoto galvaspilsēta.
- MPK Maskavas pilsētas komiteja.
- Solnceva Maskavas pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Maskavas pilsētas dienvidrietumos, ārpus apvedceļa.
- Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta).
- Mosti Masti, pilsēta Baltkrievijā.
- Matara Mataro, pilsēta Spānijā, Katalonijā.
- Matrštofa Matersburga, pilsēta Austrijā ("Matrštof").
- Matoziņuša Matoziņjoša, pilsēta Portugālē.
- Kregona Mauntbeljū - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_an Creagan_).
- Mončak Mīlika Mauntmelika, pilsēta Īrijā ("Mointeach Milic"), tās nosaukums īru valodā.
- Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija.
- Maurīcija Maurīcijas Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (_Mauritius_), platība - 2040 kvadrātkilometru, 1294100 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portluī, administratīvais iedalījums - 9 distrikti un 3 teritorijas (no tām 1 autonoma).
- Nuakšota Mauritānijas galvaspilsēta (fr. val. "Nouakchott"), osta Atlantijas okeāna krastā, 753000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Ludzas mazais ezers Mazais Ludzas ezers Ludzas pilsētas teritorijā.
- Mazstropes ezers Mazais Stropu ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā.
- kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
- Mozira Mazira, pilsēta Baltkrievijā.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- mazsalacieši Mazsalacas pilsētas iedzīvotāji.
- Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums.
- Kokijavila Mbandaka - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
- Nelspreita Mbombela, pilsēta Dienvidāfrikā, tās nosaukums līdz 2009. gada oktobrim ("Nelspruit").
- Bakvanga Mbužimaji - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Medeļina Medeljina, pilsēta Kolumbijā.
- Medina Medīna, pilsēta Saūda Arābijā.
- Madisona Medisona, pilsēta ASV.
- Mahallaelkubra Mehalla el Kubra, pilsēta Ēģiptē.
- Malina Mehelena, pilsēta Beļģijas vidienē, tās nosaukums no franču valodas "Malines".
- Mehika Mehiko, Meksikas galvaspilsēta.
- Meimene Meimane, pilsēta Afganistānā.
- Moinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā.
- Muinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā.
- Mujnaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā.
- Mehiko Meksikas galvaspilsēta ("Mexico"), atrodas Meksikas kalnienē, Teskoko beznoteces ieplakā 2240 m vjl., kopā ar priekšpilsētām veido federālo distriktu, platība - 1485 kvadrātkilometri, 8841916 iedzīvotāji (2009. g.).
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
- Malaka Melaka, pilsēta Malaizijā.
- Melburna Melberna - pilsēta ASV.
- Melekeoka Melegeoka, Palau Republikas galvaspilsēta.
- Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē.
- Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mallavi Mellevī, pilsēta Ēģiptē ("Mallawi").
- Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
- Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mola Melova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Mala_).
- Adi Ugri Mendefera, pilsēta Eritrejā, tās nosaukums tigrinjas valodā.
- Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
- Menemene Menemeni, pilsēta Grieķijā.
- Mansura Mensūra, pilsēta Ēģiptē.
- Ferivila Menzelburgība - pilsēta Tunisijā, tās senāks nosaukums.
- Meņdzižeca Meņdzižeca Podlaska - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Merāna Merāno, pilsēta Itālijā.
- Merata Meratha, pilsēta Indijā ("Meerut").
- Miruta Meratha, pilsēta Indijā.
- Mērtertidvila Mērtirtidvila, pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
- Mezona Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte").
- Mezona-Lafita Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte").
- pašvaldību meži meži, kas atrodas pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā; Latvijā pašvaldības apsaimnieko 150000 ha meža jeb 5% no kopējās mežu platības; no tiem 51700 ha pieder Rīgas pilsētai.
- Masava Miciva, pilsēta Eritrejā ("Massawa").
- Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Tīsaida Midlsbro - pilsēta Anglijā, tās senāks nosaukums ("Teeside").
- mīškons Miesta vai pilsētas iedzīvotājs; miešķāns.
- miešķāns Miesta vai pilsētas iedzīvotājs.
- Rožņo Mihalovce, pilsēta Slovākijā.
- Meknesa Miknēsa, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Meknes").
- Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati.
- Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam.
- Muehlgraben Mīlgrāvja muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Mingečaura Mingečevira, pilsēta Azerbaidžnā.
- Mineraļnije Vodi Miņeraļnije Vodi, pilsēta Krievijā.
- Miramasa Miramā, pilsēta Francijā ("Miramas").
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mirgoroda Mirhoroda, pilsēta Ukrainā.
- Mironovka Miroņivka, pilsēta Ukrainā.
- Gagarina Mirzačelas pilsētas Uzbekistānā senāks nosaukums.
- Misurata Misrāta, pilsēta Lībijas ziemeļrietumos.
- Kosovska Mitrovica Mitrovica, pilsēta Kosovā.
- Misilmeri Mizilmeri, pilsēta Itālijā.
- Mjadzela Mjadzela, pilsēta Baltkrievijā.
- Jangona Mjanmas bijusī galvaspilsēta (līdz 2006. g., Mjanmiešu (birmiešu) valodā "Yangon", līdz 1989. g. - Ranguna), upes un jūras osta Iravadi deltas atzara Rangunas krastos, \~40 km no Andamanu jūras Moutanas līča, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Nepjido Mjanmas galvaspilsēta (angļu val. "Naypyidaw"), 418000 iedzīvotāju.
- Merguji Mjei, pilsēta Mjanmā (Birmā).
- Mjeja Mjei, pilsēta Mjanmā (Birmā).
- Čīksereda Mjerkurjačuka - pilsēta Rumānijā.
- Mijori Mjori, pilsēta Baltkrievijā.
- Miori Mjori, pilsēta Baltkrievijā.
- Modesta Modesto, pilsēta ASV, Kalifornijā.
- Kameņa Modri Kameņa - pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mogadīšo Mogadiša, Somālijas galvaspilsēta.
- Mogiļeva Mogiļova, pilsēta Baltkrievijā.
- Mogiļova-Podoļska Mohiļiva-Podiļska, pilsēta Ukrainā.
- Mokpo Mokpho, pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā).
- Moulmeina Molamjaina, pilsēta Mjanmā (Birmā).
- Kišiņeva Moldovas galvaspilsēta un rajona administratīvais centrs, atrodas Dņestras pietekas Bikas krastos, 674500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
- Maļata Molēti, pilsēta Lietuvā, tās senāks nosaukums.
- Molodogvardeiska Molodohvardijska, pilsēta Ukrainā.
- Monaka Monako, šīs valsts galvaspilsēta.
- Monbeliāra Monbeljāra, pilsēta Francijā.
- Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bergena Monsa – pilsēta Beļģijā, tās nosaukums flāmu valodā (_Bergen_).
- Ferdinanda Montana - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1890.-1945. g.
- Mihailovgrada Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1945.-1993. g.
- Kutlovica Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1890. g.
- Kutlofca Montana, pilsēta Bulgārijā, turku valodā līdz 1890. g. lietotais tās nosaukums.
- Montevidea Montevideo, Urugvajas galvaspilsēta.
- Montrē Montreija, pilsēta Francijā ("Montreuil").
- Ostrava Morāvijas Ostrava - šīs pilsētas nosaukums līdz 1949. g.
- Morogora Morogoro, pilsēta Tanzānijā.
- Mospina Mospine, pilsēta Ukrainā.
- Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns.
- Mstislavļa Mscislava, pilsēta Baltkrievijā.
- Bandarmaharani Muara - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- Maskara Muaskara, pilsēta Alžīrijā ("Mascara").
- Kebīra Mubārak el Kebīra - pilsēta Kuveitā, 83400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Mubareka Muboraka, pilsēta Uzbekistānā.
- Moha Muha, pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Moncha").
- Mohammedija Muhammedīja, pilsēta Marokas rietumos.
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai.
- Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu.
- Mukačeva Mukačeve, pilsēta Ukrainā.
- Elmukalla Mukella - pilsēta Jemenā.
- Mukalla Mukella, pilsēta Jemenā.
- Lemula Mula, pilsēta Gvadelupā ("Le Moule").
- Bombeja Mumbajas pilsētas nosaukums līdz 1995. g.
- Mongira Mungera, pilsēta Indijas ziemeļos ("Monghyr").
- Moradabada Murādābāda, pilsēta Indijas ziemeļos ("Moradabad").
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem.
- Murena Muruna, pilsēta Mongolijā.
- Mostaganema Mustegānima, pilsēta Alžīrijā.
- Umtali Mutare - pilsēta Zambijā, tās nosaukums līdz 1983. g.
- Nabulusa Nablusa, pilsēta Palestīnā.
- Nasira Nācarete, pilsēta Izraēlā.
- Nazareta Nācarete, pilsēta Izraēlā.
- Altiaghadžas nacionālais parks nacionālais parks Azerbaidžānā (_Altıağac Milli Parkı_), Hizi rajona ziemeļu daļā, pie Hizi pilsētas.
- Nadvornaja Nadvirna, pilsēta Ukrainā.
- Nagpūra Nāgpurs, pilsēta Indijas vidienē.
- Nahičevāna Nahčivana - Republika un pilsēta Azerbaidžānā.
- Nigela Naidžela, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel").
- Nakonračasima Nakhonratčhasīma - pilsēta Taizemē.
- Nakonsavana Nakhonsavana, pilsēta Taizemē.
- Naklo Naklo pie Notecas - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Nakloka Nakloka Līha - Greistounsa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Korata Nakonračasima, pilsēta Taizemē.
- Namdina Namdiņa, pilsēta Vjetnamā.
- Mosamediša Namibe, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1985. g.
- Vindhūka Namībijas galvaspilsēta (angļu val. "Windhoek"), 287000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns.
- Nampo Nampho, pilsēta Ziemeļkorejā.
- Nančana Naņčana - pilsēta Ķīnā.
- Nančuna Naņčuna, pilsēta Ķīnā.
- Naņdzina Naņdzjina, pilsēta Ķīnas austrumu daļā.
- Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina.
- Nanjana Naņjana, pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang").
- Nannina Naņnina, pilsēta Ķīnas dienvidu daļā ("Nanning").
- Nantuna Naņtona, pilsēta Ķīnā ("Nantong").
- Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
- Jarena Nauru Republikas galvaspilsēta, 670 iedzīvotāju (1992. g.).
- Novogrudoka Navahrudaka, pilsēta Baltkrievijā.
- Novalukomļa Navalukomļa, pilsēta Baltkrievijā.
- Novolukomļa Navalukomļa, pilsēta Baltkrievijā.
- Ūiva Navana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Uaimh_).
- Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortlami Ndžamena - Čadas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1973. g.
- neapolieši Neapoles pilsētas Itālijā, kā arī Neapoles karaļvalsts (līdz 1860. g.) iedzīvotāji.
- Ņeftečala Neftčala, pilsēta Azerbaidžānā.
- Negomba Negombo, pilsēta Šrilankā.
- Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance").
- Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne").
- Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”).
- Ahuriri Neipīra, pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā.
- Nosa Neisa - pilsēta Īrijā (_An Nas_), tās nosaukums īru valodā.
- Niuzaļa Neizīdle, pilsēta Austrijā ("Niuzalj").
- Neiveli Nejveli, pilsēta Indijā.
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa.
- šalē Neliela ārpilsētas māja.
- Lokerbi neliela pilsēta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, virs kuras 1988. g. 21. decembrī eksplodēja pasažieru lidmašīna; vietvārds, kas kļuvis par simbolu teroristiskas darbības rezultātiem.
- Amapa Neliela pilsēta šī štata austrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- sīkpilsonis Neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi.
- Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
- sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
- Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 14 zonu (pagaidu iedalījums), robežojas ar Ķīnu un Indiju.
- Katmandu Nepālas galvaspilsēta (angļu val. "Kathmandu"), atrodas starpkalnu ieplakā 1360 m vjl., 856000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos.
- Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- N Nezināms (pilsēta N).
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Niameja Nigēras galvaspilsēta (fr. val. "Niamey"), piestātne Nigēras kreisajā krastā, 830000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
- Abudža Nigērijas galvaspilsēta (angļu _Abuja_), atrodas Nigērijas centrālajā daļā, veido atsevišķu administratīvu teritoriju, \~3 miljoni iedzīvotāju (2019. g.).
- Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
- Levkosia Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants.
- Levkosija Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants.
- Lefkoša Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukums turku valodā ("Lefkoşa").
- Lefkosija Nikosija, Kipras Republikas galvaspilsētas nosaukuma rakstības variants.
- Tēnoka Nīna - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An tAonach_).
- Nīčepinga Nīšēpinga, pilsēta Zviedrijā.
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals.
- patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
- Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra.
- policmeisters nomaļas pilsētas policijas vadītājs Krievijā 1733.-1917. g.; policijas valdes vadītājs guberņas pilsētās 18. gs. beigās; 19. gs. galvaspilsētas policijas augsts ierēdnis
- -pole Norāda uz saistību ar pilsētu, pilsētas daļu, ko raksturo noteiktas pazīmes.
- Nureka Noraka, pilsēta Tadžikistānā.
- amatniecības nolikumi normatīvie akti amatnieku darbības regulēšanai, ko izdeva valsts vai pilsētas vadība, tie bija jāievēro cunfšu locekļiem.
- Norčepinga Noršēpinga, pilsēta Zviedrijā.
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nosovka Nosivka, pilsēta Ukrainā.
- Novaja Kahovka Nova Kahovka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā.
- Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu.
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
- Ēršekūjvāra Nove Zāmki - pilsēta Slovākijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Novgoroda-Severska Novhoroda-Siverska, pilsēta Ukrainā.
- Terekbeče Novi Bečeja - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
- Terekkaniža Novi Kneževaca - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža.
- Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novisada Novi Sada, pilsēta Serbijā.
- Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novijbuga Novijbuha, pilsēta Ukrainā.
- Novijrozdola Novijrozdila, pilsēta Ukrainā.
- Česnokovka Novoaltaiska, pilsētas Krievijā, Altaja novadā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- Novoekonomičeska Novoekonomična, pilsēta Ukrainā.
- Novograda-Volinska Novohrada-Volinska, pilsēta Ukrainā.
- Novogrodovka Novohrodivka, pilsēta Ukrainā.
- Staļinska Novokuzņeckas pilsētas nosaukums 1932.-1961. g.
- Kuzņecka Novokuzņeckas pilsētas nosaukums līdz 1932. g., Krievijā, Kemerovas apgabalā.
- Novomirgoroda Novomirhoroda, pilsēta Baltkrievijā.
- Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
- Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
- Novonikolajevska Novosibirskas pilsētas (Krievijā) nosaukums līdz 1925. g.
- Novoukrainka Novoukrajinka, pilsēta Ukrainā.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- Nožāna pie Marnas Nožānsīrmarna, pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne").
- Portetjēna Nuadibu, pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
- Nuadiba Nuadibu, pilsēta Mauritānijā.
- Nueva Nueva Rosita - pilsēta Meksikā ("Nueva Rosita"), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nuevo Lareda Nuevolaredo, pilsēta Meksikā.
- Gothoba Nūka, pilsēta Grenlandes dienvidrietumos.
- Anžuāna Nzvani, pilsēta Komoru salās, tās nosaukums franču valodā (_Anjouan_).
- Ņačanga Ņačana, pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang").
- Ņesviža Ņasviža, pilsēta Baltkrievijā.
- Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Nīgata Ņiigata, pilsēta Japānā ("Niigata").
- Nīhama Ņiihama, pilsēta Japānā ("Niihama").
- Ņežina Ņižina, pilsēta Ukrainā.
- Gorkija Ņižņijnovgoroda - pilsētas nosaukums 1932.-1991. g.
- Jaundeli Ņūdeli, Indijas galvaspilsētas Deli daļa.
- Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.).
- Ņūlondona Ņūlandona, pilsēta ASV.
- Jaunorleāna Ņūorleāna, pilsēta ASV Luiziānas štatā.
- Kāsnevīza Ņūporta, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Casnewydd_).
- Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā (_Ros Mhic Thriuin_), tās nosaukums īru valodā.
- Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Borta Obervarta - pilsēta Austrijā ("Borta").
- Oberviljē Obērviļa, pilsēta Francijā.
- Očakova Očakiva, pilsēta Ukrainā.
- Očamčira Očamčire, Abhāzijas pilsētas Očhamčheras nosaukums gruzīnu valodā.
- Sēkejudvarheja Odorhejusekujeska - pilsēta Rumānijā.
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
- Ogbomoša Ogbomošo, pilsēta Nigērijā.
- Vartašena Oghuza - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1968.-1991. g.
- Liepiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētas teritorijā.
- pārogrēnieši Ogres novada Ogres pilsētas daļas "Pārogre" iedzīvotāji.
- pārogrieši Ogres novada Ogres pilsētas daļas "Pārogre" iedzīvotāji.
- Jaunogre Ogres pilsētas daļa tās rietumu malā, arī dzelzceļa pieturpunkts.
- jaunogrēnieši Ogres pilsētas daļas "Jaunogre" iedzīvotāji.
- jaunogrieši Ogres pilsētas daļas "Jaunogre" iedzīvotāji.
- mālkalnieši Ogres pilsētas daļas "Mālkalns" (tagad - "Jaunogre") iedzīvotāji.
- Ojonna Ojonaksa, pilsēta Francijā ("Oyonnax").
- Osēra Oksēra, pilsēta Francijā.
- Aktaša Oktoša - pilsēta Uzbekistānā.
- Boristena Olbija - senpilsēta Ukrainā.
- Maskata Omānas galvaspilsēta ("Masqat"), atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, osta Omānas līča krastā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
- Georgegeorgiudeža Onešti pilsētas Rumānijā nosaukums 1965.-1991. g.
- Opido Mamertīna Opido Mamertīna - pilsēta Itālijā ("Oppido Mamertina"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opole Opole Lubelske - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Naģvārada Oradja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Uraļska Orala - krievu valodā lietots pilsētas nosaukums.
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls.
- Alre Orē, pilsēta Francijā, Bretaņā, tās nosaukums bretoņu valodā
- Čkalova Orenburga - pilsētas nosaukums 1938.-1957. g.
- Orishof Ores muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā.
- Orgejeva Orheja, pilsēta Moldovā.
- Orehova Orihiva, pilsēta Ukrainā.
- Araistanisa Oristāno - pilsēta Itālijā, Sardīnijas salas rietumos.
- Orlanda Orlando, pilsēta Floridā.
- Halturina Orlova - pilsētas Krievijā (Kirovas apgabalā) nosaukums 1923.-1991. g.
- Oskarshamna Oskašhamna, pilsēta Zviedrijā.
- Kristiānija Oslo - Norvēģijas galvaspilsēta, tās nosaukums 1624.-1924. g.
- Osorna Osorno, pilsēta Čīlē.
- Beleima Ostas pilsēta Amazones deltā (port. val. "Belem"), Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena.
- Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Hāpsalu ostas pilsēta Igaunijā (_Haapsalu_), Lēnes apriņķa administratīvais centrs, agrāk Igaunijas zviedru kultūras centrs, 10250 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Ābadāna ostas pilsēta Irānas dienvidrietumos (_Ābādān_), Hūzestānā, 300000 iedzīvotāju, naftas pārstrāde, naftas un tās produktu eksports.
- Abidžana ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu _Abidjan_, galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju.
- Aberdīna ostas pilsēta Lielbritānijā (_Aberdeen_), Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, 210000 iedzīvotāju (2015. g.), universitāte (dibināta 1495. g.).
- Heistingsa ostas pilsēta Lielbritānijā (_Hastings_), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šauruma, 90300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ostjora Ostera, pilsēta Ukrainā.
- Morāvijas Ostrava Ostrava, pilsēta Čehijā, tās nosaukums līdz 1949. g.
- Ostroga Ostroha, pilsēta Ukrainā.
- Ošogba Ošogbo, pilsēta Nigērijā.
- Otepe Otepē - pilsēta Igaunijā.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- Kauņa Otra lielākā Lietuvas pilsēta (liet. val. "Kaunas"), osta Nemunas krastos, pie Neres ietekas, apriņķa un rajona administratīvais centrs, 307500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1408. g.
- Arekipa otrā lielākā pilsēta Peru (sp. val. _Arequipa_), reģiona administratīvais centrs, 2363 m vjl., 861000 iedzīvotāju (2014.g.).
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orense Ourense, pilsēta Spānijā.
- Ovjeda Ovjedo, pilsēta Spānijā.
- Ozasku Ozašku, pilsēta Brazīlijā.
- Maharadze Ozurgeti, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1934.-1991. g.
- Padanga Padana - pilsēta Indonēzijā, Rietumsumatras provinces administratīvais centrs.
- Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam.
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja.
- Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja.
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja.
- Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja.
- Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja.
- Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija.
- Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja.
- Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja.
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu.
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
- Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja.
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja.
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja.
- Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja.
- Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja.
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja.
- Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja.
- Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja.
- Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja.
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
- Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja.
- Pagēģi Paģēģi - pilsēta Lietuvas rietumos.
- Paisanda Paisandu, pilsēta Urugvajā.
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
- Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā.
- Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. "Belau", angļu val. "Palau"), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu.
- Melegeoka Palau Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Melekeok"), atrodas Babeltuapas salas austrumu piekrastē, 208 iedzīvotāji (2007. g.).
- Palembanga Palembana, pilsēta Indonēzijā ("Palembang").
- Palerma Palermo, pilsēta Itālijā.
- Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla.
- Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra.
- palmirieši Palmiras pilsētas iedzīvotāji.
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti.
- Nova Goa Panadži, pilsēta indijā, tās nosaukums līdz 1961. g.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- Balvoa Panamas pilsētas rajons ("Balboa"), agrāk patstāvīga pilsēta Panamas kanāla zonā, Klusā okeāna piekrastē.
- Panama Panamas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Panama"), provinces centrs, osta Klusā okeāna krastā, 404000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Baumanabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1931.-1936. g.
- Kirovabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1963. g.
- Saraikomara Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Pjandža Pandža, pilsēta Tadžikistānā.
- Pendžikenta Pandžakenta, pilsēta Tadžikistānā.
- Džarkenta Panfilovas pilsētas Kazahstānā nosaukums līdz 1942. g.
- ģentrifikācija Panīkušu pilsētas teritoriju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem, kuras gaitā mainās ne tikai urbānā telpa, bet arī sociālā vide.
- Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port Moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Asunsjona Paragvajas galvaspilsēta (_Asunción_), atrodas Paragvajas upes kreisajā krastā, valsts vienīgā lielpilsēta, 507000 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta.
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja.
- Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu.
- Paraka Paraku, pilsēta Beninā.
- Paramariba Paramaribo, Surinamas galvaspilsēta.
- Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā.
- Parīzes komūna Parīzes pilsētas pašpārvaldes institūcija Lielās franču revolūcijas laikā no 1789. gada līdz 1794. gadam.
- Sučana Partizanska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1972. g.
- saārdīt Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem); arī izpostīt, iznīcināt. Ienaidnieka saārdīta pilsēta.
- Roals Pasaules radītājs kero kopienai, kas dzīvo Andu kalnos netālu no Kusko, senās inku galvaspilsētas.
- Salacgrīvas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Liepupes un Slacgrīvas pagastus, robežojās ar Alojas un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju un Rīgas jūras līci; līdz 2009. g. minētie pagasti bija Limbažu rajonā, 2021. g. tie iekļauti Limbažu novadā.
- Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā.
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes.
- Pastovi Pastavi, pilsēta Baltkrievijā.
- Pasu Fundu Pasufundu, pilsēta Brazīlijā ("Passo Fundo").
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu.
- Ziemeļkipra pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Turcijas aizbildniecībā, "de iure" Kipras sastāvdaļa, galvaspilsēta - Nikosija (Lefkoša), platība - 3355 kvadrātkilometri, 265100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra.
- Chivali Pašpasludinātās Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, 20000 iedzīvotāju (2009. g.).
- pilsētas galva pašvaldības administrācijas augstākā amatpersona, atsevišķās pilsētas pašpārvaldes lietās vienpersonīgs lēmējs un rīkotājs.
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija.
- Pavlograda Pavlohrada, pilsēta Ukrainā.
- Gomora Pēc 1. Mozus grāmatas - pilsēta Palestīnā, kas savas netikumības dēļ iznīcināta reizē ar Sodomu.
- valensjenne Pēc tāda paša nosaukuma franču pilsētas nosauktas dārgas mežģīnes.
- Nimrods Pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas.
- Beipina Pekina - Ķīnas galvaspilsēta.
- Pematangsiantara Pematansiantara, pilsēta Indonēzijā.
- Portuamelija Pemba, pilsēta Mozambikā, tās nosaukums 1904.-1975. g.
- Džordžtauna Penana - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums.
- Pinanga Penana, pilsēta Malaizijā ("Pinang").
- Perejaslava Perejaslava-Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1943. g.
- Perejaslavļa Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā (Jaroslavļas apgabalā), tās nosaukums līdz 15. gs.
- Pereslavļa-Zaļeska Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā.
- Pergamina Pergamino, pilsēta Argentīnā.
- Molotova Perma, pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1940.-1957. g.
- Pernu Pērnava, pilsēta Igaunijā.
- Dimitrova Pernika – pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.–1963. g.
- goda pilsonis persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ; attiecīgais nosaukums.
- maisinieki Personas, kas bada gados (1917.-1920. g.) ar maisiem braukāja no pilsētas uz laukiem pēc maizes u. c. pārtikas, ko ieguva gk. maiņas ceļā.
- Lima Peru galvaspilsēta (sp. val. "Lima"), reģiona centrs, atrodas Klusā okeāna piekrastē, Andu piekājē, 8472900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns.
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā.
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā.
- Lambertshof Pēsaka muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Pasoišta Pesidžvesta - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Pasaiste Thiar_).
- Petrodvoreca Pēterhofas pilsētas nosaukums no 1944. g. līdz 1999. g., kad to iekļāva Sanktpēterburgas sastāvā.
- Pēterpils Petrograda (mūsdienu Sanktpēterburga), pilsēta Krievijā.
- Petropavlovska Petropavla, padomju laikā lietots pilsētas nosaukums.
- Petropavlovskijporta Petropavlovska-Kamčatska, pilsētas nosaukums līdz 1924. g.
- Petrošeni Petrošani, pilsēta Rumānijā.
- Petrovska Petrovske, pilsēta Ukrainā.
- Pezāra Pezāro, pilsēta Itālijā.
- Pohana Phohana, pilsēta Dienvidkorejā.
- Pongsali Phonsālī, pilsēta Laosā.
- Puketa Phūketa, pilsēta Taizemes dienvidos ("Phuket").
- Picunda Picvunda, pilsēta Abhāzijā.
- Podgaici Pidhajci, pilsēta Ukrainā.
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
- Smerdele Piķurga - upe Stopiņu pagastā un Rīgas pilsētas austrumu malā.
- Brekšupīte Piķurgas paralēls nosaukums tās lejtecē, Rīgas pilsētas austrumu malā.
- Nova Huta Pilijas pilsētas Krakovas rajons 12 km uz austrumiem no centra.
- burggrāfs Pils vai nocietinātas pilsētas komandants viduslaiku Vācijā.
- Gaosjuna Pilsāta Taivānas salas dienvidrietumu krastā (ķīn. val. "Gaoxiong"), Taivānas otrā lielākā pilsēta un lielākā osta, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Afaahiti pilsēta (_Afaahiti_; polinēziešu _Taravao_) Franču Polinēzijā, Vējpuses salu Taiti salā.
- Ķekava pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 18 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Keckau" teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas.
- Bētleme Pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika.
- Picvunda Pilsēta Abhāzijā, Melnās jūras krastā, piejūras klimatoloģiskais kūrorts, sanatorijas, pansionāti, 4200 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2007. g.
- Suhumi pilsēta Abhāzijā, pašpasludinātās valsts galvaspilsēta, 43700 iedzīvotāju (2003. g.); Akva.
- Aibaka pilsēta Afganistānā (_Aybak_), Samangānas vilajeta administratīvais centrs.
- Āgča pilsēta Afganistānā (_Āqchah_), Džouzdžānas vilajetā.
- Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Kandahāras vilajetā.
- Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Zābolas vilajetā.
- Argestāna pilsēta Afganistānā (_Arghestān_), Kandahāras vilajetā.
- Aštarlaja pilsēta Afganistānā (_Ashtarlay_), Dājkondī vilajetā.
- Atgara pilsēta Afganistānā (_Atghar_), Zābolas vilajeta dienvidu daļā.
- Asadābāda pilsēta Afganistānas austrumos (_Asadābād_), Konaras vilajeta administratīvais centrs.
- Gaznī pilsēta Afganistānas austrumu daļā (_Ghaznī_) 2219 m vjl., vilajeta administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ain Dehaba pilsēta Alžīrā (_Aïn Deheb_), Tijāratas vilājā.
- Aveināta pilsēta Alžīrijā (_‘Avedat_), Tibisas vilājas ziemeļu dalā.
- Abādla pilsēta Alžīrijā (_Abadla_), Bešāras (Bečāras) vilājā, 13600 iedzīvotāju (2008. g.).
- Abālesa pilsēta Alžīrijā (_Abalessa_), Tamanrāsetas reģionā, 9200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Adrāra pilsēta Alžīrijā (_Adrar_), vilājas administratīvais centrs.
- Ain Azla pilsēta Alžirijā (_Aïn Azel_), Salīfas vilājas dienvidos.
- Ain el Baida pilsēta Alžīrijā (_Aïn Beïda_), Ain Fakrūnas vilājā.
- Ain Būsīfa pilsēta Alžīrijā (_Aïn Boucif_), Midījas vilājā.
- Ain ed Defla pilsēta Alžīrijā (_Aïn Defla_), vilājas administratīvais centrs.
- Ain el Ibla pilsēta Alžīrijā (_Ain El Beli_), Džilfas vilājā.
- Ain el Berda pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Berd_), Sīdī Bil Abāsas vilājas ziemeļos.
- Ain el Milha pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Melh_), Msīlas vilājas dienvidu daļā.
- Ain et Turka pilsēta Alžīrijā (_Aïn el Tūrck_), Orānas vilājā, Vidusjūras piekrastē.
- Ain Mlīla pilsēta Alžīrijā (_Aïn M'Lila_), Fakrūnas vilājas ziemeļu daļā.
- Ain Ūlmāna pilsēta Alžīrijā (_Aïn Oulmene_), Satīfas vilājā.
- Ain Visāra pilsēta Alžīrijā (_Aïn Oussera_), Džilfas vilājas ziemeļu daļā.
- Ain Safra pilsēta Alžīrijā (_Aïn Sefra_), Naāmas vilājas dienvidu daļā.
- Ain Tīmūšenta pilsēta Alžīrijā (_Aïn Témouchent_), vilājas administratīvais centrs.
- Ain Tūta pilsēta Alžīrijā (_Aïn Touta_), Bātnas vilājā.
- Ain Abida pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Abid_), Konstantinas štata dienvidaustrumos.
- Ain Bisāma pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Bessem_), Būīras vilājā.
- Ain el Hadžela pilsēta Alžīrijā (_Aïn-El-Hadjel_), Msīlas vilājas rietumu daļā.
- Ain Fakrūna pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Fakroun_), vilājas administratīvais centrs.
- Akbū pilsēta Alžīrijā (_Akbou_), Bidžājas vilājā.
- Annāba pilsēta Alžīrijā (_Annaba_), osta Vidusjūras piekrastē, 410700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Arīsa pilsēta Alžīrijā (_Arris_), Bātnas vilājā.
- Azefūna pilsēta Alžirijā (_Azazga_), Tīzī Vuzū vilājā, Vidusjūras piekrastē.
- Azāzga pilsēta Alžirijā (_Azazga_), Tīzī Vuzū vilājā.
- Azāba pilsēta Alžīrijā (_Azzaba_), Skīkdas vilājā.
- Afrūna pilsēta Alžīrijā (_El Affroun_), Blīdas vilājā.
- Amrija pilsēta Alžīrijā (_El Amria_), Ain Tīmūšentas vilājas ziemeļu daļā.
- Atefa pilsēta Alžīrijā (_El Attaf_), Ain ed Deflas vilājas rietumu daļā.
- Ahdarīja pilsēta Alžīrijā (_Lakhdaria_), Būīras vilājā.
- Arbā pilsēta Alžīrijā (_Larba_), Blīdas vilājā.
- Aulād Džellāla pilsēta Alžīrijā (_Ouled Djellal_), Biskras vilājā.
- Avlād Rišāša pilsēta Alžīrijā (_Ouled Rechache_), Hanšelas vilājas ziemeļaustrumos.
- Blīda Pilsēta Alžīrijā, Alžīras piepilsēta tās dienvidrietumos, 180400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Gālma pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Guelma"), vilājas administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2012. g.); Gelma.
- Asnama pilsēta Alžīrijas ziemeļos (_El Asnam_), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
- Harraša Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Harrach"), Alžīras piepilsēta, 238000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tīzī Vuzū pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("Tizi Ouzou"), vilājas administratīvais centrs, 143900 iedzīvotāju (2008. g.).
- Benī Sāfa pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, zvejas osta Vidusjūras krastā.
- Sidī Bil Abāsa pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Sidi-Bel-Abbes"), vilājas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2008. g.).
- Īli pilsēta Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Kembridžas, 10000 iedzīvotāju, tajā atrodas viena no ievērojamākajām Anglijas viduslaiku katedrālēm (celta no 1083. g., pabeigta ap 1180. g.).
- Halla pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos (_Hull, Kingston upon Hull_), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.).
- Ambriša pilsēta Angolā (_Ambriz_), Bengo provinces ziemeļos, Atlantijas okeāna krastā.
- Andulo pilsēta Angolā (_Andulo_), Biē provinces ziemeļrietumu daļā.
- Adžmāna pilsēta Apvienotajoas Arābu Emirātos (_ʻAjmān_), Persijas līča piekrastē, emirāta administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2008. g).
- Aina pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos (_Al ʻAyn_), Abū Dabī emirātā, Omānas pierobežā, 444000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agvaeskondida pilsēta Argentīnā (_Agua Escondida_), Mendosas provincē, pie Lapampas provinces rietumu robežas.
- Agvaraja pilsēta Argentīnā (_Aguaray_), Saltas provinces ziemeļos.
- Agilaresa pilsēta Argentīnā (_Aguilares_), Tukumanas provincē.
- Ajakučo pilsēta Argentīnā (_Ayacucho_), Buenosairesas reģiona dienvidaustrumu daļā.
- Aimogasta pilsēta Argentīnā (_Aimogasta_), Larjohas provinces ziemeļaustrumos.
- Alema pilsēta Argentīnā (_Alem_), Misjonesas provinces dienvidu daļā.
- Aljena pilsēta Argentīnā (_Allen_), Rionegro provincē.
- Altagrasija pilsēta Argentīnā (_Alta Gracia_), Kordovas provincē.
- Alveara pilsēta Argentīnā (_Alvear_), Korrjentesas provincē, Urugvajas labajā krastā.
- Amerika pilsēta Argentīnā (_América_), Buenosairesas provinces rietumos.
- Anjatuja pilsēta Argentīnā (_Añatuya_), Santjago del Estero provincē.
- Andakollo pilsēta Argentīnā (_Andacollo_), Neukenas provinces ziemeļu daļā.
- Andalgala pilsēta Argentīnā (_Andalgalá_), Katamarkas provincē.
- Anjelo pilsēta Argentīnā (_Añelo_), Rionegro provinces ziemeļu daļā.
- Antofagasta de la Sjerra pilsēta Argentīnā (_Antofagasta de la Sierra_), Katamarkas provincē.
- Apolinario Saravija pilsēta Argentīnā (_Apolinario Saravia_), Saltas provincē.
- Apostolesa pilsēta Argentīnā (_Apóstoles_), Misjonesas provinces dienvidrietumos.
- Arresifesa pilsēta Argentīnā (_Arrecifes_), Buenosairesas provincē.
- Arrojito pilsēta Argentīnā (_Arroyito_), Kordovas provincē.
- Atamiski pilsēta Argentīnā (_Atamisqui_), Santjago del Estero provincē.
- Asula pilsēta Argentīnā (_Azul_), Buenosairesas provincē.
- Lamatansa Pilsēta Argentīnā (""), Buenosairesas piepilsēta, 1352000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lomasa de Samora pilsēta Argentīnā ("Lomas de Zamora"), Buenosairesas piepilsēta, 627300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Matansa Pilsēta Argentīnā ("Matanza"), senāk Buenosairesas piepilsēta, tagad Buenosairesas pilsētas sastāvā.
- Kilmesa Pilsēta Argentīnā ("Quilmes"), Laplatas līča krastā, Buenosairesas piepilsēta, 230800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mara del Plata pilsēta Argentīnā (“Mar del Plata”), Buenosairesas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 605300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Komodora Rivadavija pilsēta Argentīnā, Atlantijas okeāna Sanhorhes līča krastā, 177000 iedzīvotāju (2010. g.), universitāte (dib. 1961. g.).
- Ačadžura pilsēta Armēnijā (_Achajur_, Աչաջուր), Tavušas marzā.
- Aparana pilsēta Armēnijā (_Aparan_), Aragacotnas marzā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ararata pilsēta Armēnijā (_Ararat_), tāda paša nosaukuma marzā, 20700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Armavira pilsēta Armēnijā (_Armavir_), marzas administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2011. g.), padomju laikā saucās "Oktemberjana".
- Artika pilsēta Armēnijā (_Art’ik_), Širakas marzā, Aragaca ziemeļrietumu piekājē, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Artašata pilsēta Armēnijā (_Artashat_), Araksas kreisajā krastā, Ararata marzas administratīvais centrs.
- Aštaraka pilsēta Armēnijā (_Ashtarak_), Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
- Abovjana Pilsēta Armēnijā, Erevānas piepilsēta, Kotajkas marzā, 1360 m vjl., 46800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Agaraka pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzas dienvidrietumos, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aberdīna pilsēta ASV (_Aberdeen_), Dienviddakotas štatā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aberdīna pilsēta ASV (_Aberdeen_), Merilendas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abilīna pilsēta ASV (_Abilene_), Teksasas štatā, 121000 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1891. g.).
- Alamo pilsēta ASV (_Alamo_), Kalifornijas štatā, 14570 iedzīvotāju (2010. g.).
- Alamo pilsēta ASV (_Alamo_), Teksasas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alamogordo pilsēta ASV (_Alamogordo_), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu.
- Albertlī pilsēta ASV (_Albert Lea_), Minesotas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albukerke pilsēta ASV (_Albuquerque_), Ņūmeksikas štatā, 1619 m vjl., 557200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrija pilsēta ASV (_Alexandria_), Minesotas štatā, 11680 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrija pilsēta ASV (_Alexandria_), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
- Altamonta pilsēta ASV (_Altamont_), Oregonas štata dienvidos, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Altamontspringsa pilsēta ASV (_Altamonte Springs_), Floridas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amersta pilsēta ASV (_Amherst_), Ohaio štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amsterdama pilsēta ASV (_Amsterdam_), Ņujorkas štatā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anahaima pilsēta ASV (_Anaheim_), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ankoridža pilsēta ASV (_Anchorage_), Aļaskas štatā, 301000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Endovera pilsēta ASV (_Andover_), Kanzasas štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Endovera pilsēta ASV (_Andover_), Minesotas štatā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anoka pilsēta ASV (_Anoka_), Minesotas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardenārkeida pilsēta ASV (_Arden-Arcade_), Kalifornijas štatā, 92200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ārdmora pilsēta ASV (_Ardmore_), Oklahomas štatā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārdmora pilsēta ASV (_Ardmore_), Pensilvānijas štatā, 12500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ārkadelfija pilsēta ASV (_Arkadelphia_), Ārkanzasas štatā, 10650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārkanzassitija pilsēta ASV (_Arkansas City_), Kanzasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtonhaitsa pilsēta ASV (_Arlington Heights_), Ilinoisas štatā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārvada pilsēta ASV (_Arvada_), Kolorādo štatā, 113500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārvina pilsēta ASV (_Arvin_), Kalifornijas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aštabjula pilsēta ASV (_Ashtabula_), Ohaio štatā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ataskadero pilsēta ASV (_Atascadero_), Kalifornijas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ataskosita pilsēta ASV (_Atascocita_), Teksasas štatā, 65800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Avinela pilsēta ASV (_Avenal_), Kalifornijas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bideforda pilsēta ASV (_Biddeford_), Meinas štatā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birmingema pilsēta ASV (_Birmingham_), Alabamas štatā, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birmingema pilsēta ASV (_Birmingham_), Mičiganas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blaita pilsēta ASV (_Blythe_), Kalifornijas štatā, 19250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgera pilsēta ASV (_Borger_), Teksasas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bredforda pilsēta ASV (_Bradford_), Pensilvānijas štata ziemeļrietumos, <10000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Breintrī pilsēta ASV (_Braintree_), Masačūsetsas štatā, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjūta pilsēta ASV (_Butte_, arī _Butte-Silver Bow_), Motānas štatā, Kilnšu kalnu rietumu nogāzē, 34000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keri pilsēta ASV (_Cary_), Ilinoisas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keri pilsēta ASV (_Cary_), Ziemeļkarolīnas štatā, 155200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kāslroka pilsēta ASV (_Castle Rock_), Kolorādo štatā, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera pilsēta ASV (_Chester_), Pensilvānijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera pilsēta ASV (_Chester_), Virdžīnijas štatā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Česterfīlda pilsēta ASV (_Chesterfield_), Misūri štatā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dārbi pilsēta ASV (_Darby_), Pensilvānijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deri pilsēta ASV (_Derry_), Ņūhempšīras štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera pilsēta ASV (_Dover_), Delavēras štata administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera pilsēta ASV (_Dover_), Ņūdžersijas štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera pilsēta ASV (_Dover_), Ņūhempšīras štatā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera pilsēta ASV (_Dover_), Ohaio štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Danmora pilsēta ASV (_Dunmore_), Pensilvānijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Darema pilsēta ASV (_Durham_), Ņūhempšīras štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Darema pilsēta ASV (_Durham_), Ziemeļkarolīnas štatā, 251900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eksetera pilsēta ASV (_Exeter_), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eksetera pilsēta ASV (_Exeter_), Ņūhempšīras štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Felmuta pilsēta ASV (_Falmouth_), Meinas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glostera pilsēta ASV (_Gloucester_), Masačūsetsas štatā, 29600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heistingsa pilsēta ASV (_Hastings_), Minesotas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heistingsa pilsēta ASV (_Hastings_), Nebraskas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jorka pilsēta ASV (_York_), Meinas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jorka pilsēta ASV (_York_), Pensilvānijas štatā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kelso pilsēta ASV (_Kelso_), Vašingtonas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kendala pilsēta ASV (_Kendall_), Floridas štatā, 75300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Keteringa pilsēta ASV (_Kettering_), Ohaio štatā, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lemstera pilsēta ASV (_Leominster_), Masačūsetsas štatā, 41150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Ilinoisas štatā, 14150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Kalifornijas štatā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Nebraskas štata administratīvais centrs, 273000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Rodailendas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Misūri štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Ņūhempšīras štatā, 110500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Tenesī štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mensfīlda pilsēta ASV (_Mansfield_), Ohaio štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mensfīlda pilsēta ASV (_Mansfield_), Teksasas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mārgeita pilsēta ASV (_Margate_), Floridas štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mesa pilsēta ASV (_Mesa_), Arizonas štatā, 464700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montroza pilsēta ASV (_Montrose_), Kolorādo štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mūra pilsēta ASV (_Moore_), Oklahomas štatā, 59200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morisa pilsēta ASV (_Morris_), Ilinoisas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīna pilsēta ASV (_Neenah_), Viskonsinas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūberi pilsēta ASV (_Newberry_), Dienvidkarolīnas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūporta pilsēta ASV (_Newport_), Kentuki štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūporta pilsēta ASV (_Newport_), Oregonas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūporta pilsēta ASV (_Newport_), Rodailendas štatā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Northemptona pilsēta ASV (_Northampton_), Masačūsetsas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apelūsasa pilsēta ASV (_Opelousas_), Luiziānas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aškaša pilsēta ASV (_Oshkosh_), Viskonsinas štatā, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentolbansa pilsēta ASV (_Saint Albans_), Rietumvirdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentendrūsa pilsēta ASV (_Saint Andrews_), Dienvidkarolīnas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senthelensa pilsēta ASV (_Saint Helens_), Oregonas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stemforda pilsēta ASV (_Stamford_), Konnektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tontona pilsēta ASV (_Taunton_), Masačūsetsas štatā, 56500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolīdo pilsēta ASV (_Toledo_), Ohaio štatā, 281000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veimuta pilsēta ASV (_Weymouth_), Masačūsetsas štatā, 55600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velsa pilsēta ASV (_Wells_), Meinas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinčestera pilsēta ASV (_Winchester_), Kentuki štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinčestera pilsēta ASV (_Winchester_), Virdžinijas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vustera pilsēta ASV (_Wooster_), Ohaio štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vustera pilsēta ASV (_Worcester_), Masačūsetsas štatā, 183000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alameda Pilsēta ASV ("Alameda"), Sanfrancisko piepilsēta, 77700 iedzīvotāju (2014. g.), osta un jūras kara bāze Sanfrancisko līča austrumu krastā.
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 383200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ārnolda pilsēta ASV ("Arnold"), Misūri štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērkli Pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV.
- Bokaratona pilsēta ASV ("Boca Raton"), Floridas štatā, 91300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berbanka Pilsēta ASV ("Burbank"), Kalifornijā, Losandželosas piepilsēta.
- Kembrija pilsēta ASV ("Cambria"), Kalifornijas štatā, Klusā okeāna piekrastē.
- Kamdena Pilsēta ASV ("Camden"), Ņūdžersijas štatā, Filadelfijas piepilsēta, jūras osta Delavēras kreisajā krastā, 77300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čikāga Pilsēta ASV ("Chicago"), Ilinoisas štatā, Mičigana ezera dienvidrietumu krastā, 2722000 iedzīvotāju (2014. g.), trešā lielākā ASV pilsēta.
- Dīrborna Pilsēta ASV ("Dearborrn"), Mičiganas štatā, Detroitas piepilsēta, 95500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dubjūka pilsēta ASV ("Dubuque"), Aiovas štatā, osta Misisipi labajā krastā, 58400 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1852. g.).
- Evereta Pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, Sietlas piepilsēta, osta Pjūdžeta līča krastā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortvērta Pilsēta ASV ("Fort Worth"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 812200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gaimona pilsēta ASV ("Guymon"), Oklahomas štata ziemeļrietumos, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Honolulu Pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas.
- Aidahofolsa pilsēta ASV ("Idaho Falls"), Aidaho štatā, 58700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Independensa Pilsēta ASV ("Independence"), Misūri štatā, Kanzassitijas piepilsēta, 117500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džolieta Pilsēta ASV ("Joliet"), Ilinoisas štatā, Čikāgas piepilsēta, 147900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livonija Pilsēta ASV ("Livonia"), Mičiganas štatā, Detroitas piepilsēta, 95000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina pilsēta ASV ("Marina"), Kalifornijas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noma pilsēta ASV ("Nome"), Aļaskā, Sjūarda pussalā, osta Nortona līča krastā, 3800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Pasadīna Pilsēta ASV ("Pasadena"), Kalifornijas štatā, Losandželosas ziemeļaustrumu piepilsēta, 140800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Toransa Pilsēta ASV ("Torrance"), Kalifornijas štatā, Losandželosas piepilsēta, 148500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alentauna pilsēta ASV (angļu val. _Allentown_), Pensilvānijas štatā, 119100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šarlote Amālija pilsēta ASV Virdžinās ("Charlotte Amalie"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksandrija pilsēta ASV, Luiziānā (_Alexandria_), Redriveras labajā krastā, 48200 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1805. g.
- Amarilo pilsēta ASV, Teksasas štata ziemeļaustrumu daļā (_Amarillo_), 1120 m vjl., 197300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alikuruna pilsēta Austrālijā (_Ali Curung_), Ziemeļu teritoriju vidusdaļā.
- Anurugu pilsēta Austrālijā (_Angurugu_), Ziemeļu teritorijā, Karpentārija līča Grūtailandas salas rietumos.
- Ararata pilsēta Austrālijā (_Ararat_), Viktorijas štatā.
- Armideila pilsēta Austrālijā (_Armidale_), Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Aivenho pilsēta Austrālijā (_Ivanhoe_), Jaundienvidvelsas štatā.
- Penrita pilsēta Austrālijā (_Perith_), Sidnejas rietumu piepilsēta, 11800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pīterboro pilsēta Austrālijā (_Peterborough_), Dienvidaustrālijas štatā, 1700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kanbera Pilsēta Austrālijā ("Canberra"), Austrālijas Savienības galvaspilsēta, atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos 600 m vjl., 324000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sesnoka Pilsēta Austrālijā ("Cessnock"), Jaundienvidvelsas štatā, Ņūkāslas rietumu pavadoņpilsēta, 22600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Ipsviča pilsēta Austrālijas austrumos (_Ipswich_), Kvīnslendā, Brisbenas priekšpilsēta (39 km uz dienvidrietumiem), 200000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Brisbena Pilsēta Austrālijas austrumos ("Brisbane"), Kvīnslendas štata administratīvais centrs, osta Brisbenas lejtecē, Klusā okeāna piekrastē, 1,9 milj. iedzīvotāju (2007. g.), Austrālijas 3 lielākā pilsēta.
- Melburna Pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Pērta pilsēta Austrālijas dienvidrietumos (_Perth_), Rietumaustrālijas štata administratīvais centrs, 2066600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Hāga pilsēta Austrijā (_Haag_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Insbruka Pilsēta Austrijā ("Innsbruck"), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, 1964. un 1976. g. notika Ziemas olimpiskās spēles, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības no 1239. g.
- Klosterneiburga Pilsēta Austrijā ("Klosterneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, Vīnes ziemeļrietumu piepilsēta, 25900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velsa pilsēta Austrijā (vācu val. _Wels_), Augšaustrijā, 58900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feldkirha pilsēta Austrijā, Forarlbergas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mūrava pilsēta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē.
- Matreja pilsēta Austrijā, Tiroles federālajā zemē.
- Telfsa pilsēta Austrijā, Tiroles federālajā zemē.
- Vatensa pilsēta Austrijā, Tiroles federālajā zemē.
- Sanktantona pilsēta Austrijā, Tiroles federālās zemes rietumos.
- Zēfelde pilsēta Austrijā, Tiroles federālās zemes rietumos.
- Auba pilsēta Austrumtimorā (_Aubá_), Timoras salas vidudsdaļā.
- Berde Pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Aghsu pilsēta Azerbaidžānā (_Ağsu_), rajona administratīvais centrs, tāda paša nosaukuma upes krastos.
- Askerana pilsēta Azerbaidžānā (armēņu: _Askeran_; azerbaidžāņu: _Әsqәran_), Kalnu Karabahā.
- Nahčivana Pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 70400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Širvana Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli.
- Ašaghi Ajibli pilsēta Azerbaidžānā, Tovuzas rajonā, 200 iedzīvotāju (2010. g.), 1938.-1990. g. saucās - Šaumjanovska.
- Astara pilsēta Azerbaidžānas dienvidos (_Astara_), Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Irānu, rajona administratīvais centrs, 16130 iedzīvotāju (2008. g.).
- Aghstafa pilsēta Azerbaidžānas rietumu daļā (_Ağstafa_), Kūras upes ielejā, rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šeki Pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta.
- Astravjeca pilsēta Baltkrievijā (_Astraviec_), Grodņas apgabalā ziemeļu daļā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bresta pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 310800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjaroza Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Jaseļdas krastos, 29400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g.
- Červjeņa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. - Igumeņa, pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Starija Darohi pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barisava Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
- Marjina Horka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slavharada Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Bihava Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Akhaura pilsēta Bangladešā (_Akhaura_), Barisālas apgabala ziemeļaustrumos.
- Āmtali pilsēta Bangladešā (_Āmtali_), Barisālas apgabala dienvidu daļā.
- Nārājangaņdža Pilsēta Bangladešā ("Narayanganj"), galvaspilsētas Dakas piepilsēta, 290300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Altavista pilsēta Belizā (_Alta Vista_), valsts vidusdaļas austrumos.
- Ārshota pilsēta Beļģijā (_Aarschot_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Anderlehta pilsēta Beļģijā (_Anderlecht_), Flandrijā, Flāmu Brabantē, Briseles piepilsēta, 111300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arlona pilsēta Beļģijā (_Arlon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ata pilsēta Beļģijā (_Ath_), Valonijas reģiona Eno provincē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinē pilsēta Beļģijā (_Ciney_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dināna pilsēta Beļģijā (_Dinant_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēklo pilsēta Beļģijā (_Eeklo_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Genka pilsēta Beļģijā (_Genk_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gistela pilsēta Beļģijā (_Gistel_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harelbeke pilsēta Beļģijā (_Harelbeke_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hogstratena pilsēta Beļģijā (_Hoogstraten_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lokerena pilsēta Beļģijā (_Lokeren_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lomela pilsēta Beļģijā (_Lommel_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maršanfamena pilsēta Beļģijā (_Marche-en-Famenne_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nefšato pilsēta Beļģijā (_Neufchateau_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Poperinge pilsēta Beļģijā (_Poperinge_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rošfora pilsēta Beļģijā (_Rochefort_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Shārbēka pilsēta Beļģijā (_Schaerbeek_), Briseles ziemeļaustrumu daļa (piepilsēta), 127500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Serēna pilsēta Beļģijā (_Seraing_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 63600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Spā pilsēta Beļģijā (_Spa_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tūna pilsēta Beļģijā (_Thuin_), Valonijas reģiona Eno provincē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tīlta pilsēta Beļģijā (_Tielt_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vervjē pilsēta Beļģijā (_Verviers_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 55900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virtona pilsēta Beļģijā (_Virton_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Varegema pilsēta Beļģijā (_Waregem_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 36700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lozē Eno pilsēta Beļģijā ("Leuze-en-Hainaut"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herstala Pilsēta Beļģijā (flāmu "Herstal", fr. "Heristal", valoņu "Hesta"), Māsas krastos, Lježas ziemeļaustrumu piepilsēta, 39200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bomona pilsēta Beļģijā (fr. _Beaumont_), Valonijas reģiona Eno provincē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buijona pilsēta Beļģijā (fr. _Bouillon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumu pierobežā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kortreika pilsēta Beļģijā (fr. _Courtrai_, nl., vācu _Kortrijk_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 75200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gente pilsēta Beļģijā (fr. _Gand_, nl., vācu _Gent_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 248200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ljēža pilsēta Beļģijā (fr. _Liege_, vācu _Luettich_, nl. _Luik_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līra pilsēta Beļģijā (fr. _Lierre_, vācu, nl. _Lier_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limburga pilsēta Beļģijā (fr. _Limbourg_, vācu, nl. _Limburg_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mehelena pilsēta Beļģijā (fr. _Malines_, nl. _Mechelen_, vācu _Mecheln_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 82300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mēnena pilsēta Beļģijā (fr. _Menin_, nl., vācu _Menen_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 32700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nivporta pilsēta Beļģijā (fr. _Nieuport_, nl., vācu _Nieuwpoort_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rūselare pilsēta Beļģijā (fr. _Roulers_, nl., vācu _Roeselare_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 58800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinttreidena pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Trond_, nl., vācu _Sint-Truiden_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dendermonde pilsēta Beļģijā (fr. _Termondenl_, vācu _Dendermonde_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tīnena pilsēta Beļģijā (fr. _Tirlemont_, nl., vācu _Tienen_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tongerena pilsēta Beļģijā (fr. _Tongres_, nl. _Tongeren_, vācu _Tongem_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zotegema pilsēta Beļģijā (fr. _Zottegem_, nl., vācu _Sottegem_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malmedī pilsēta Beļģijā (fr., nl. _Malmedy_, vācu _Malmuende_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ipra pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Ypres_, nl. _Ieper_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 35100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Muskrona pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Mouscron_, nl. _Moeskroen_), Valonijas reģiona Eno provincē, 56000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Namīra pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Namur_, nl. _Namen_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 110100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostende pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Ostende_, nl. _Oostende_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē, 70300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ronse pilsēta Beļģijā (nl., vācu _Ronse_, fr. _Renaix_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilzena pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haselta pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fontene l Eveke pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bastoņa pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mola pilsēta Beļģijas ziemeļos (_Mol_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tirnhauta pilsēta Beļģijas ziemeļos (_Turnhout_), Antverpenes provincē, osta Tirnhautas kanāla krastā, 43000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Gēla pilsēta Beļģijas ziemeļu daļā (_Geel_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 37800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Abomeja-Kalavi pilsēta Beninā (_Abomey-Calavi_), Beninas līča piekrastē.
- Kotonu Pilsēta Beninā ("Cotonou"), valdības mītne un diplomātiskā galvaspilsēta, atrodas valsts dienvidos, Beninas līča piekrastē, 779300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Allada pilsēta Beninā, valsts dienvidu daļā.
- Aplahve pilsēta Beninas dienvidrietumos (_Aplahoué_), Togo pierobežā.
- Abapo pilsēta Bolīvijā (_Abapó_), Santakrusas departamentā 450 m vjl., 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačakači pilsēta Bolīvijā (_Achacachi_), Lapasas departamentā.
- Aikile pilsēta Bolīvijā (_Aiquile_), Kočabambas departamentā.
- Apolo pilsēta Bolīvijā (_Apolo_), Lapasas departamentā.
- Asensjona de Gvarajosa pilsēta Bolīvijā (_Ascención de Guarayos_), Santakrusas departamenta ziemeļu daļā.
- Asensjona pilsēta Bolīvijā (_Ascención_), Santakrusas departamenta austrumu daļā, pie Brazīlijas robežas.
- Atoča pilsēta Bolīvijā (_Atocha_), Potosi departamentā.
- Elalto Pilsēta Bolīvijā ("El Alto"), Lapasas piepilsēta, 903100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Derventa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā (_Derventa_), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lobace pilsēta Botsvānas dienvidaustrumos ("Lobatse"), Dienvidaustrumu distriktā, 29100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Abaetetuba pilsēta Brazīlijā (_Abaetetuba_), Paras štatā, Atlantijas okeāna Maražo līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Asailandija pilsēta Brazīlijā (_Açailândia_), Maraņaunas štata rietumos.
- Akarau pilsēta Brazīlijā (_Acaraú_), Searas štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Akopiara pilsēta Brazīlijā (_Acopiara_), Searas štatā.
- Akrelandija pilsēta Brazīlijā (_Acrelândia_), Akri štata austrumos.
- Akreuna pilsēta Brazīlijā (_Acreūna_), Gojasas štatā.
- Asu pilsēta Brazīlijā (_Açu_), Riugrandi du Norti štatā, Piraņasas upes labajā krastā.
- Afogadosa da Ingazeira pilsēta Brazīlijā (_Afogados da Ingazeira_), Pernambuku štatā.
- Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos.
- Agvaboa pilsēta Brazīlijā (_Água Boa_), Matugrosu štata austrumu daļā.
- Agvabranka pilsēta Brazīlijā (_Água Branca_), Pjaui štatā.
- Agvaklara pilsēta Brazīlijā (_Água Clara_), Matugrosu du Sula štatā.
- Agvasformozasa pilsēta Brazīlijā (_Águas Formosas_), Minasžeraisas štata austrumu daļā.
- Agvaslindasa de Gojasa pilsēta Brazīlijā (_Águas Lindas de Goiás_), Gojasas štatā pie federālā distrikta rietumu robežas.
- Aimoresa pilsēta Brazīlijā (_Aimorés_), Minasžeraisas štata austrumos.
- Alagoinjaša pilsēta Brazīlijā (_Alagoinhas_), Baijas štata austrumos.
- Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos.
- Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā.
- Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē.
- Alsinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alcinópolis_), Matugrosu du Sulas štata ziemeļu daļā.
- Alegri pilsēta Brazīlijā (_Alegre_), Espiritu Santu štata dienvidu daļā.
- Alegreti pilsēta Brazīlijā (_Alegrete_), Riugrandi du Sula štata dienvidrietumu daļā.
- Alenparaiba pilsēta Brazīlijā (_Além Paraíba_), Minasžeraisas štata dienvidaustrumu daļā.
- Alenkera pilsēta Brazīlijā (_Alenquer_), Paras štatā.
- Alfenasa pilsēta Brazīlijā (_Alfenas_), Minasžeirasas štata dienvidrietumu daļā.
- Aljansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā (_Aliança do Tocantins_), Tokantinsas štatā.
- Aljansa pilsēta Brazīlijā (_Aliança_), Amazonasas štata dienvidu daļā.
- Almasa pilsēta Brazīlijā (_Almas_), Tokantinsas štatā.
- Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē.
- Almenara pilsēta Brazīlijā (_Almenara_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Alpinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alpinópolis_), Minasžeraisas štata dienvidrietumu daļā.
- Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā.
- Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos.
- Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Altuparaizu di Gojasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso de Goiás_), Gojasas štata ziemeļu daļā.
- Altuparaizu pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso_), Rondonijas štatā.
- Altuparnaiba pilsēta Brazīlijā (_Alto Parnaíba_), uz Maraņaunas un Pjaui štata robežas.
- Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Altusa pilsēta Brazīlijā (_Altos_), Pjaui štatā.
- Alvarainsa pilsēta Brazīlijā (_Alvarães_), Amazonasas štatā, Amazones labajā krastā.
- Alvorada d’Uesti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada d’Oeste_), Rondonijas štatā.
- Alvorada du Norti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada do Norte_), Gojasas štata austrumos.
- Alvorada pilsēta Brazīlijā (_Alvorada_), Tokantinsas štata dienvidrietumu daļā.
- Amažari pilsēta Brazīlijā (_Amajari_), Roraimas štata ziemeļu daļā.
- Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos.
- Amaranti du Maraņauna pilsēta Brazīlijā (_Amarante do Maranhāno_), Maraņaunas štata rietumu daļā.
- Amatura pilsēta Brazīlijā (_Amaturá_), Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones labajā krastā.
- Amerikana pilsēta Brazīlijā (_Americana_), Sanpaulu štata dienvidu daļā.
- Anamana pilsēta Brazīlijā (_Anamā_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā.
- Anamoina pilsēta Brazīlijā (_Anamoim_), Amazonasas štata ziemeļos.
- Ananasa pilsēta Brazīlijā (_Ananás_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā.
- Andradina pilsēta Brazīlijā (_Andradina_), Sanpaulu štata rietumu daļā.
- Andrelandija pilsēta Brazīlijā (_Andrelándia_), Minasžeraisas štatā.
- Angra dus Reisa pilsēta Brazīlijā (_Angra dos Reis_), Riodežaneiro štata rietumu daļā.
- Anori pilsēta Brazīlijā (_Anori_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā.
- Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā.
- Apjakasa pilsēta Brazīlijā (_Apiacás_), Matugrosu štata ziemeļu daļā.
- Apiai pilsēta Brazīlijā (_Apiai_), Sanpaulu štata dienvidaustrumu daļā.
- Apodi pilsēta Brazīlijā (_Apodi_), Riugrandi du Norti štata ziemeļaustrumu daļā.
- Apukarana pilsēta Brazīlijā (_Apucarana_), Paranas štatā.
- Apui pilsēta Brazīlijā (_Apui_), Amazonasas štata dienvidaustrumu daļā.
- Akidauana pilsēta Brazīlijā (_Aquidauana_), Matugrosu du Sula štatā.
- Arakažu pilsēta Brazīlijā (_Aracaju_), Seržipi štata administratīvais centrs, 668000 iedzīvotāju (2007. g.), osta Atlantijas okeāna krastā.
- Arakati pilsēta Brazīlijā (_Aracati_), Searas štata austrumos.
- Arakrusa pilsēta Brazīlijā (_Aracruz_), Espiritu Santu štatā.
- Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos.
- Arasuai pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Aragvasema pilsēta Brazīlijā (_Araguacema_), Tokantinsas štata rietumos.
- Aragvasu pilsēta Brazīlijā (_Araguaçu_), Tokantinsas štata dienvidrietumos.
- Aragvaina pilsēta Brazīlijā (_Araguaina_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā.
- Aragvari pilsēta Brazīlijā (_Araguari_), Minasžeraisas štata rietumu daļā.
- Arami pilsēta Brazīlijā (_Arame_), Maraņaunas štatā.
- Arapiraka pilsēta Brazīlijā (_Arapiraca_), Alagoasas štatā.
- Arapuema pilsēta Brazīlijā (_Arapoema_), Tokantinsas štatā.
- Arapongasa pilsēta Brazīlijā (_Arapongas_), Paranas štatā.
- Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā.
- Ararangva pilsēta Brazīlijā (_Araranguá_), Santakatarinas štata dienvidos.
- Ararakvara pilsēta Brazīlijā (_Araraquara_), Sanpaulu štatā, 208700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ararasa pilsēta Brazīlijā (_Araras_), Sanpaulu štatā.
- Arari pilsēta Brazīlijā (_Arari_), Maraņaunas štatā.
- Araripina pilsēta Brazīlijā (_Araripina_), Pernambuku štata ziemeļrietumos.
- Araruama pilsēta Brazīlijā (_Araruama_), Riodežaneiro štatā.
- Araša pilsēta Brazīlijā (_Araxá_), Minasžeraisas štatā.
- Arkusa pilsēta Brazīlijā (_Arcos_), Minasžeraisas štatā.
- Arkoverdi pilsēta Brazīlijā (_Arcoverde_), Pernambuku štatā.
- Arejabranka pilsēta Brazīlijā (_Areia Branca_), Riugrandi du Norti štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Arenapolisa pilsēta Brazīlijā (_Arenápolis_), Matugrosu štatā.
- Arinusa pilsēta Brazīlijā (_Arinos_), Minasžeraisas štata ziemeļrietumu daļā.
- Aripuanana pilsēta Brazīlijā (_Aripuanã_), Matugrosu štatā, 14000 iedzīvotāju (2020. g.).
- Arikemisa pilsēta Brazīlijā (_Ariquemes_), Rondonijas štatā.
- Armasauna dus Buzjusa pilsēta Brazīlijā (_Armação dos Búzios_), Riodežaneiro štatā, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Arajala du Kabu pilsēta Brazīlijā (_Arraial do Cabo_), Riodežaneiro štatā, uz pussalas Atlantijas okeāna krastā.
- Arajasa pilsēta Brazīlijā (_Arraias_), Tokantinsas štata dienvidaustrumos.
- Arojograndi pilsēta Brazīlijā (_Arroio Grande_), Riugrandi du Sula štata dienvidos.
- Aruanana pilsēta Brazīlijā (_Aruanā_), Gojasas štata rietumos.
- Asisbrazila pilsēta Brazīlijā (_Assis Brasil_), Akri štata dienvidos.
- Asisšatobriāna pilsēta Brazīlijā (_Assis Chateaubriand_), Paranas štata rietumos.
- Asisa pilsēta Brazīlijā (_Assis_), Sanpaulu štata dienvidrietumu daļā.
- Atibaja pilsēta Brazīlijā (_Atibaia_), Sanpaulu štatā.
- Auarisa pilsēta Brazīlijā (_Auaris_), Roraimas štata ziemeļrietumos.
- Augustinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Augustinópolis_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā.
- Autazisa pilsēta Brazīlijā (_Autazes_), Amazonasas štata austrumu daļā.
- Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā.
- Avare pilsēta Brazīlijā (_Avaré_), Sanpaulu štatā.
- Avelinulopisa pilsēta Brazīlijā (_Avelino Lopes_), Pjaui štata dienvidu daļā.
- Azauri pilsēta Brazīlijā (_Azauri_), Paras štata ziemeļu daļā, Amazones pietekas Paru kreisajā krastā.
- Kašiasa du Sula pilsēta Brazīlijā ("Caxias do Sul"), Riugrandi du Sulas štatā, 474900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Djū de Kaksija pilsēta Brazīlijā ("Duque de Caxias"), Riodežanero štatā, Rodežaneiro ziemeļu piepilsēta, 341300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Feira di Santana pilsēta Brazīlijā ("Feira de Santana"), Baijas štatā, 495500 iedzīvptāju (2012. g.).
- Governadora Valadarisa pilsēta Brazīlijā ("Governador Valadares"), Minasžeraisas štatā, osta Dosi krastā, 245100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moži das Kruzisa pilsēta Brazīlijā ("Mogi das Cruzes"), Sanpaulu štatā, 163300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nilopolisa Pilsēta Brazīlijā ("Nilopolis"), Riodežaneiro piepilsēta, 102200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Prezidenti Epitasju pilsēta Brazīlijā ("Presidente Epitacio"), Sanpaulu štatā, 43700 iedzīvotāju (2016. g.).
- Prezidenti Figeiredu pilsēta Brazīlijā ("Presidente Figueiredo"), Amazonasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2016. g.).
- Prezidenti Kenedi pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prezidenti Prudenti pilsēta Brazīlijā ("Presidente Prudente"), Sanpaulu štatā, 200000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Prezidenti Venseslau pilsēta Brazīlijā ("Presidente Venceslau"), Sanpaulu štatā, 39300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kašoeiru di Itapemirima pilsēta Brazīlijā (“Cachoeiro de Itapemirim”), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Prezidenti Medisi pilsēta Brazīlijā (“Presidente Medici”), Rondonijas štatā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Belu Orizonti pilsēta Brazīlijā (port. val. "Belo Horizonte"), Minasžeraisas štata administratīvais centrs, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. G.).
- Sabara Pilsēta Brazīlijā, Belu Orizonti ziemeļaustrumu piepilsēta, \~10000 iedzīvotāju.
- Aleimparaiba pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidaustrumos.
- Posusa di Kaldasa pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1200 m vjl., 148700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Anapu pilsēta Brazīlijā, Paras štatā.
- Nova Igvasa pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro piepilsēta, 787600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanžuana di Meriti pilsēta Brazīlijā, Riodežaneiro štatā, 234300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanžozē du Riupretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 372500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanžozē dus Kampusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 533500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kubatana Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 127000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Aliansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štatā.
- Arasatuba pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos (_Araçatuba_), Sanpaulu štatā, 190500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sankaetana du Sula pilsēta Brazīljā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 149300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aitosa pilsēta Bulgārijā (_Ajtos_), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfatara pilsēta Bulgārijā (_Alfatar_), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aprilci pilsēta Bulgārijā (_Aprilci_), Lovečas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardina pilsēta Bulgārijā (_Ardino_), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montana pilsēta Bulgārijā (_Montana_), apgabala administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bankja Pilsēta Bulgārijā ("Bankja"), Sofijas piepilsēta, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolni Čiflika pilsēta Bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolni Dabnika pilsēta Bulgārijā ("Dolni Dăbnik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novi Iskara pilsēta Bulgārijā ("Novi Iskăr"), Sofijas piepilsēta, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sveti Vlasa pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sapareva Baņa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sliva Poļe pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momina Prohoda pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolna Baņa pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buhova Pilsēta Bulgārijā, Sofijas piepilsēta, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka.
- Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aribinda pilsēta Burkinafaso (_Aribinda_), Sāhelas provincē.
- Gitega Pilsēta Burundi Republikā, provinces administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2012. g.); Burundi galvaspilsēta no 2019. g. 29. maija.
- Alindao pilsēta Centrālāfrikas Republikā (_Alindao_), Lejaskoto prefektūrā.
- Ade pilsēta Čadā (_Addé_), Vadaji reģiona austrumos, Sudānas pierobežā.
- Adre pilsēta Čadā (_Adré_), Vadaji reģiona austrumos pie Sudānas robežas.
- Amdama pilsēta Čadā (_Am Dam_), Vadaji reģiona rietumos.
- Amtimana pilsēta Čadā (_Am Timan_), Salamatas reģiona administratīvais centrs.
- Ati pilsēta Čadā (_Ati_), Batas reģiona administratīvais centrs.
- Abeše pilsēta Čadas austrumos (_Abéché_), Vadaji reģiona administratīvais centrs, 77400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Česka Līpa pilsēta Čehijā ("Česká Lípa"), Liberecas apgabalā, 36800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Tršebova pilsēta Čehijā ("Česká Třebová"), Pardubices apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česke Budejovice pilsēta Čehijā ("České Budějovice"), Dienvidčehijas apgabala administratīvais centrs, Vltavas krastos, 96050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Duba pilsēta Čehijā ("Český Dub"), Liberecas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Krumlova pilsēta Čehijā ("Český Krumlov"), Vidusčehijas apgabalā, 13290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Tešīna pilsēta Čehijā ("Český Těšín"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 25150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dvūrkrālove pie Labas pilsēta Čehijā ("Dvůr Králové nad Labem"), Hradeckrāloves apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krasna Hora pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kralupi pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Knina pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libšice pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zruča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lisa pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 8990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vlahovo Bržezi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lomnice nad Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Plana pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kardašova Rešice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Včelnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Hradi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mlada Vožice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2710 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plana pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Bistržice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Suhdola pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožmberka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trhove Svini pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veseli pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6440 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sezimovo Ūsti pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7310 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tīna pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāže pie Nežarkas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veseli pie Morāvas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Kounice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ivanovice pie Hanas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Pavlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3080 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūjezda pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrušovani pie Jevišovkas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Bīlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Opatovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravski Krumlova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sladkova pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rihnova pie Knēžas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 11250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Špindlerūva Mlīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Teplice pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lāzne Bēlohrada pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svoboda pie Ūpos pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rtine Podkrkonoši pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Police pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Skalice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlumeca pie Cidlinas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tīnište pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Bidžova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Janske Lāzņe pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Červeni Kosteleca pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8530 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Veseli pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Paka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Metijas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kraslice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Bora pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rovensko pie Troskami pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke pie Jizeras pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jabloneca pie Jirezes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lučani pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rihnova Jablonce pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hodkovice pie Mohelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Hamri pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2820 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rokitnice pie Jirezas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2890 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jablonne Podještēdi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3690 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Smrkemes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāže pie Ralskes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kamenicki Šenova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jabloneca pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 45300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lomnice pie Popelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Železņi Broda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrādeka pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frenštāta pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 2340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Jičīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
- Budišova pie Budišovkas pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesto Albrehtice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Andelska Hora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrbno pie Pradēda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frīdlanta pie Ostravices pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nemčice pie Hanas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca Hanā pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velka Bistršice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravski Berouna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zlate Hori pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lipnīka pie Bečvas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Mīto pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 12470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brandīsa pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūsti pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravska Tršebova pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ronova pie Doubravas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržezova pie Svitavas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Jeleni pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jablonne pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lāzne Bohdaneča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nalžovske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kašperske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Železņa Ruda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bēla pie Radbuzas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesto Touškova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Janovice pie Ūhlavas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spālene Poršīči pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Bržiza pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stari Plzeneca pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horšovski Tīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Karlovi Vari pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūsti pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roudnice pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klaštereca pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Jiršetīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Poustevna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velki Šenova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Budiņe pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bohušovice pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krasna Ļipa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Benešova pie Polučnici pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hora Svate Kateršini pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Kamenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Loučna pie Kļinovces pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 90 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kutna Hora pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 20350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tineca pie Labas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Bousova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesteca Krālove pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uhlīršķe Janovica pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3090 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca pie Černīmi Lesi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jilove Prāga pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mlada Boleslava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 44230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožmitāla pie Tršemšīnas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hluboka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4970 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mnišeka pie Brdi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Strašeci pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Odolena Voda pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tineca pie Sazavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Benatki pie Jirezes pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mnihovo Hradište pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Červena Ržečice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto Morāvijā pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Cerekeva pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ždjara pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Golčūva Jenīkova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ždireca pie Doubravas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jaromeržice pie Rokitnas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nāmešta pie Oslavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velka Biteša pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ledeča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svetla pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravske Budejovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 7580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistršice pie Pernštenjas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 8480 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožnova pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uherski Broda pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valašske Meziržīči pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uherske Hradište pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uherski Ostroha pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valašske Kolobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valašske Klobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistršice pie Hostīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos.
- Ajkina pilsēta Čīlē (_Ayquina_), Antofagastas reģiona ziemeļaustrumu daļā.
- Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju.
- Andakoljo pilsēta Čīlē (_Andacollo_), Kokimbo reģionā.
- Angola pilsēta Čīlē (_Angol_), Araukānijas reģiona ziemeļos.
- Antofagasta pilsēta Čīlē (_Antofagasta_), reģiona administratīvais centrs, 405000 iedzīvotāju (2012. g.), svarīga eksportosta, arī Bolīvijas tranzītosta.
- Puentealto Pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.).
- Sanbernardo Pilsēta Čīlē ("San Bernardo"), Santjago dienvidrietumu piepilsēta, 286200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Arika pilsēta Čīlē ziemeļos (_Arica_), Arikas un Parinakotas reģiona administratīvais centrs, 175400 iedzīvotāju (2002. g.), Peru un Bolīvijas brīvosta; naftas vads no Bolīvijas.
- Allinge-Sanvīga pilsēta Dānijā (_Allinge-Sandvig_), Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 1630 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asensa pilsēta Dānijā (_Assens_), Dienviddānijas reģionā, 5950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fakse Ladepladsa pilsēta Dānijā (_Faxe Ladeplads_), Zēlandes reģionā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadersleva pilsēta Dānijā (_Haderslev_), Ziemeļjitlandes reģionā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holstebro pilsēta Dānijā (_Holstebro_), Vidusjitlandes reģionā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lunda pilsēta Dānijā (_Lund_), Vidusjitlandes reģionā, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nakskova pilsēta Dānijā (_Nakskov_), Zēlandes reģionā, Lollandes salas rietumos, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morsas Nikēbinga pilsēta Dānijā (_Nykøbing Mors_), Ziemeļjitlandes reģionā, Morsas salas auztrumu piekrastē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zēlandes Nikēbinga pilsēta Dānijā (_Nykøbing Sjælland_), Zēlandes reģionā, 5140 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slāgelse pilsēta Dānijā (_Slagelse_), Zēlandes reģiona dienvidrietumos, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svendborga pilsēta Dānijā (_Svendborg_), Dienviddānijas reģionā, osta Fīnas salas dienvidaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vejle pilsēta Dānijā (_Vejle_), Dienviddānijas reģiona administratīvais centrs, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viborga pilsēta Dānijā (_Viborg_), Vidusjitlandes reģiona administrtīvais centrs, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirke Hīlinge pilsēta Dānijā ("Kirke Hyllinge"), Zēlandes reģionā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirke Hvalse pilsēta Dānijā ("Kirke Hvalsø"), Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirke Sobī pilsēta Dānijā ("Kirke Saaby"), Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nī Hamersholta pilsēta Dānijā ("Ny Hammersholt"), Galvaspilsētas reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Falsteras Nikēbinga pilsēta Dānijā ("Nykøbing Falster"), Zēlandes reģionā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Renne pilsēta Dānijā ("Renne"), Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Brodī pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendera Ome pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1720 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendera Bjerta pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lejta Kirkebī pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Nebela pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Lindelse pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerteminde pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fīnas salas ziemeļaustrumos, 5850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogense pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fīnas salas ziemeļrietumu daļā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vindereda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvistgārda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svaneke Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gerlese Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vejbī Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gadevanga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blistrupa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēdehusene-Flenga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dragera Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 11950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tulstrupa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederiksverka pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skodsborga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verlese Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smidstrupa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīhamersholta Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anise Norda pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengelese Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederikssunda pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lillereda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevanga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fāruma Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māleva-Smerumnedre Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birkereda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elstike-Stenlese Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blovstreda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 2170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grese Bakebī pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hillereda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skibbī Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tostrupa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gredsteda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līnge-Ugelese Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 4050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jegersprisa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grēvestranda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 41300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hersholma Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hornbeka-Dronningmelle Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hellebeka-Ālsgārde Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gilleleje Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hornsleta Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slangerupa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Niva Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helsinge Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 8050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fredensborga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hundestede pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederiksberga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 91700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Humlebeka Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okirkebī pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neksē pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salas austrumu piekrastē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helsingēra pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Zēlandes salas ziemeļaustrumu daļā, pie Ēresuna, 46400 iedzīvotāju (2014. g.), 15. gs. baznīca un klosteris, Kronborgas pils, celta 1574.-1585. g.
- Nerre Nisuma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hova pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ansa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Randersa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, osta Gūdenoenas krastos, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Store Merlesa pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1230 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solreda Stranda pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lille Skensveda pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalundborga pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rudsa Vedbī pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Alsleva pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holbeka pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stēge pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strebī Egende pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māribo pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorē pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roskilde pilsēta Dānijā, Zēlandes salā, Zēlandes reģionā, 48700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aso pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brendersleva pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Halne pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akornhuka pilsēta Dienvidāfrikā (_Acornhoek_), Mpumalanas provlnces ziemeļaustrumu daļā.
- Alivalnorta pilsēta Dienvidāfrikā (_Aliwal North_), Austrumkāpas provinces ziemeļos.
- Amanzimtoti pilsēta Dienvidāfrikā (_Amanzimtoti_), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna piekrastē.
- Atlantisa pilsēta Dienvidāfrikā (_Atlantis_), Rietumkāpas provinces dienvidrietumu daļā.
- Mbombela Pilsēta Dienvidāfrikā ("Mbombela"), Mpumalanas provinces administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2012. g.); līdz 2009. gada oktobrim pilsētas nosaukums bija Nelspreita.
- Albērtinija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Albertinia_), Rietumkāpas provinces dienvidu daļā.
- Aleksandērbāja pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alexanderbaai_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļrietumos, netālu no Atlantijas okeāna piekrastes un Namībijas robežas.
- Alkmāra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alkmaar_), Mpumalanas provincē.
- Amalija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amalia_), Ziemeļrietumu provinces Bophirimas distriktā.
- Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā.
- Amērsforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- Ārnistona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Arniston_), Rietumkāpas provinces dienvidos, pie Adatas raga.
- Apingtona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Upington_), Oranžas upes krastos, Ziemeļkāpas provinces administratīvais centrs.
- Vustera pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Worcester_), Rietumkāpas province, 97100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Durbana Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Durban"), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna krastā, 3,36 mlj iedzīvotāju (2007. g.), DĀR lielākā osta un 3 lielākā pilsēta.
- Ado pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces dienvidu daļā.
- Medranda Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Boksberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Aleksandra Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Mamelodi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Benoni Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Orindžfārma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kemptonpārka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Soueto Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Sošanguve Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Pretorijas piepilsēta, 248800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Rūdepurta-Mareburga Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Johannesburgas rietumu piepilsēta, kas 1990. gadu otrajā pusē iekļauta Johannesburgas sastāvā.
- Umlazi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, Durbanas piepilsēta, 386800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Khajeliča Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Rietumkāpas provincē, Keiptaunas piepilsēta, 314000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ife Pilsēta dienvidrietumu Nigērijā, Ošunas štatā, 70 km uz austrumiem no Ibadanas, 258300 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dibināta 1961. g.), līdz 19. gs. jorubu pilsētvalsts, jorubu tautas svētā pilsēta, pazīstama ar savām bronzas un terakotas skulptūrām, pilsdrupas.
- Abvonga pilsēta Dienvidsudānā (_Abwong_), Džūnkalī vilājas ziemeļu pierobežā.
- Ajoda pilsēta Dienvidsudānā (_Ayod_), Džūnkalī vilājā.
- Akota pilsēta Dienvidsudānā (_Akot_), Buheirātas vilājā.
- Amadi pilsēta Dienvidsudānā (_Amadi_), Rietumu Ekvatorijas vilājas austrumu daļā.
- Averiala pilsēta Dienvidsudānā (_Awerial_), Buheirātas vilājas dienvidu daļā.
- Asva pilsēta Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs.
- Atomajora pilsēta Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs.
- Losalkarrisosa Pilsēta Dominikānas Republikā ("Los Alcarrizos"), Santodomingo piepilsēta, 263900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sanfransisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā ("San Francisco de Macoris"), 188100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanfrancisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 122200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sanpedro de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 193700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ali Sabīha pilsēta Džibutijā (_Ali Sabīh_), valsts dienvidos, Etiopijas pierobežā.
- Arta pilsēta Džibutijas Republikā (" ارتا "), 11400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Atāka pilsēta Ēģiptē (_‘Atāqah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča ziemeļrietumu piekrastē.
- Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Abū el Mātamīra pilsēta Ēģiptē (_Abū al Māțamīr_), Buheirātas muhāfazā.
- Abū Hammāda pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩammād_), Šerkījas muhāfazā.
- Abū Hummusa pilsēta Ēģiptē (_Abū Ḩummus_, أبو حمص), Buheirātas muhāfazā.
- Abū Kebīra pilsēta Ēģiptē (_Abū Kabīr_, ابو كبير), Šerkījas muhāfazā.
- Abū Halīfa pilsēta Ēģiptē (_Abū Khalīfah_), Ismaīlījas muhāfazā.
- Abū Kurkāsa pilsēta Ēģiptē (_Abū Qurqāș_), Minjas muhāfazā.
- Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā.
- Abū Suvaira el Mahata pilsēta Ēģiptē (_Abū Ṣuwayr al Maḩațțah_, _Abu Suwayr al Mahattah_), Ismaīlījas muhāfazā.
- Abū Suveira pilsēta Ēģiptē (_Abū Suwayrah_), Dienvidsīnāja muhāfazā.
- Abū Tīga pilsēta Ēģiptē (_Abū Tīj_, _Abu Tij_, أبوتيج), Asjūtas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā.
- Abū Zaabela pilsēta Ēģiptē (_Abū Zaʻbal_, _Abu Zabal_, أبو زعبل), Kaljūbījas muhāfazā.
- Abū Zenīma pilsēta Ēģiptē (_Abū Zanīmah_, أبو زنيمة), Dienvidsīnājas muhāfazā, Sīnāja pussalā, osta Suecas līča krastā.
- Ahmīma pilsēta Ēģiptē (_Akhmīm_), Sauhāgas muhāfazā, Nīlas labajā krastā.
- Arīša pilsēta Ēģiptē (_Al ‘Arīsh_), Sināja pussalas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē.
- Agemījīna pilsēta Ēģiptē (_Al Ajamīyīn_, _Al Ajamiyyin_, العجميين), Faijūmas muhāfazā.
- Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā.
- Gīza pilsēta Ēģiptē (_Al Jīzah_), Nīlas kreisajā krastā, Kairas dienvidrietumu piepilsēta, 3440800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Armenta pilsēta Ēģiptē (_Armant_), Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis".
- Ašmūna pilsēta Ēģiptē (_Ashmūn_), Minūfījas muhāfazas dienvidu daļā.
- Asjūta pilsēta Ēģiptē (_Asyūț_, أسيوط), Nīlas kreisajā krastā, \~400 km augšpus Kairas, 397700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Aulād Sakra pilsēta Ēģiptē (_Awlād Șaqr_), Šerkījas muhāfazā.
- Ausīma pilsēta Ēģiptē (_Awsīm_), Gīzas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā.
- Āšir min Ramadāna pilsēta Ēģiptē (_Madīnat al ‘Āshir min Ramaḑān_), Šerkījas muhāfazas dienvidu daļā.
- Abā el Vakfa pilsēta Ēģiptē ("Abā al Waqf", أبا الوقف ), Minjas muhāfazas Megāgas markazā, Nīlas kreisā krasta zaļajā zonā.
- Helvana Pilsēta Ēģiptē ("Helwan"), Kairas piepilsēta (25 km uz dienvidiem), 643300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Būrsaīda pilsēta Ēģiptē (arābu: بورسعيد, Borsaʿīd vai Porsaʿīd), Vidusjūras krastā pie Suecas kanāla, 422000 iedzīvotāju (2005. g.); Portsaīda.
- Kefr ed Dauvāra pilsēta Ēģiptē, Aleksandrijas muhāfazā, 273400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Šubrā el Heima pilsēta Ēģiptē, Kairas piepilsēta, 1014900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mehalla el Kubra pilsēta Ēģiptē, Nīlas lejtecē, starp tās grīvas atzariem, 485200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Abū Simbela pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Abū Simbel_), Nāsira (Nasera) ezera rietumu krastā.
- Adindāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Adindǎn_), Nīlas (Nāsira ezera) labajā krastā.
- Asuāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Aswān_), osta Nīlas krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 247600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kena pilsēta Ēģiptes vidienē (_Qena_), osta Nīlas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 230400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kefr ez Zeijāta pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Kafr az Zayyāt", arī "Kafr El-Zayat"), Nīlas deltā, 75300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Benī Suveifa pilsēta Ēģiptes ziemeļos, osta Nīlas kreisajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 200800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Atakamesa pilsēta Ekvadorā (_Atacames_), Esmeraldasas provincē, Klusā okeāna piekrastē.
- Asogesa pilsēta Ekvadorā (_Azogues_), Kanjaras provinces administratīvais centrs, atrodas provinces dienvidaustrumu daļā.
- Santodomingo de los Koloradosa pilsēta Ekvadorā ("Santo Domingo de los Colorados"), 212000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Aņisoka pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā (_Añisoc_), valsts ziemeļaustrumu daļā.
- Akurnama pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā, dienvidu pierobežā.
- Akonibe pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā, tās dienvidaustrumu daļā.
- Adi Kejha pilsēta Eritrejā (_‘Adī K’eyh_), Debuba zonas austrumos.
- Afabeta pilsēta Eritrejā (_Afʻabet_), Semenavi Kejihbahri zobā.
- Akordata pilsēta Eritrejā (_Ākʾordat_), Gaša-Barka zobā, 25000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Aseba pilsēta Eritrejā (_Āseb_), tāda paša nosaukuma zobas administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Alemketema pilsēta Etiopijā (_'Alem Ketema_), Amaras muhāfazas dienvidu daļā.
- Abejadi pilsēta Etiopijā (_‘A bey ‘Adi_, _Abiye Adi_, ዓቢይ ዓዲ), Tigrajas kililā.
- Adi Dairo pilsēta Etiopijā (_‘Ādi Da'iro_), Tigrajas kilila ziemeļos.
- Adi Gudoma pilsēta Etiopijā (_‘Adī Gudom_), Tigrajas kilila austrumu daļā.
- Abaala pilsēta Etiopijā (_Āba'ala_), Afaras kililā, 4800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Adigrata pilsēta Etiopijā (_Āddīgrat_), Tigrajas kilila ziemeļaustrumu daļā.
- Adiszemena pilsēta Etiopijā (_Āddīs Zemen_), Amaras kililā.
- Adeta pilsēta Etiopijā (_Ādēt_), Amaras kililā.
- Adi Remeca pilsēta Etiopijā (_Ādī Remetsʾ_), Tigrajas kililā.
- Agarfa pilsēta Etiopijā (_Āgarfa_), Oromijas kililā.
- Agere Marjama pilsēta Etiopijā (_Āgere Maryam_), Oromijas kililā.
- Ajkela pilsēta Etiopijā (_Ăykel_), Amaras kilila rietumu daļā.
- Alaba Kolito pilsēta Etiopijā (_Alaba Kʾolito_), Dienvidu tautu kililā.
- Alamata pilsēta Etiopijā (_Alamat’a_), Tigrajas kilila dienvidaustrumos.
- Aleta Vendo pilsēta Etiopijā (_Ālēta Wendo_), Dienvidu tautu kilila austrumu daļā.
- Amaro pilsēta Etiopijā (_Āmaro_), Sumale / Somāli kilila rietumos.
- Amba Gijorgisa pilsēta Etiopijā (_Amba Gīyorgīs_), Amaras kilila ziemeļu daļā.
- Ambo pilsēta Etiopijā (_Ambo_), Oromijas kililā.
- Arba Minča pilsēta Etiopijā (_Ārba Minch_), Dienvidu tautu kililā, Čamo ezera rietumu krastā.
- Areka pilsēta Etiopijā (_Āreka_), Dienvidu tautu kililā.
- Ardžo pilsēta Etiopijā (_Ārjo_), Adisabebas kililā.
- Asajta pilsēta Etiopijā (_Āsayta_), Afaras kilila adminiostratīvais centrs.
- Asasa pilsēta Etiopijā (_Āsasa_), Oromijas kililā.
- Asbe Teferi pilsēta Etiopijā (_Āsbe Teferī_), Oromijas kilila ziemeļu daļā.
- Asebota pilsēta Etiopijā (_Āsebot_), Oromijas kilila ziemeļos.
- Asela pilsēta Etiopijā (_Āsela_), Oromijas kililā.
- Asosa pilsēta Etiopijā (_Āsosa_), Benišangula Gumiza kilila administratīvais centrs, 22700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ataje pilsēta Etiopijā (_Āt’aye_), Amaras provinces austrumos.
- Au Barre pilsēta Etiopijā (_Au Barre_), Sumale / Somāli kilila ziemeļaustrumu daļā, pie Somālilendas robežas.
- Avašsebatkilo pilsēta Etiopijā (_Āwash Sebat Kīlo_), Afaras kilila dienvidos.
- Avasa pilsēta Etiopijā (_Āwassa_), Dienvidu tautu kilila administratīvais centrs, 131000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Adišenu pilsēta Etiopijā (_ʻAdīshenu_), Tigrajas kilila dienvidaustrumu daļā.
- Dire Dava pilsēta Etiopijā (ድሬዳዋ, "Dirē Dawa"), tāda paša nosaukuma kilila administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Debre Zejita pilsēta Etiopijā, 137000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agaro pilsēta Etiopijā, Oromijas kililā.
- Aksuma pilsēta Etiopijas ziemeļu daļā (_Āksum_), 2130 m vjl., 56500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta ap 1. gt. vidu p. m. ē., ap 200.-700. g. bija Aksumas valsts galvaspilsēta, saglabājušies milzīgi obeliski - stēlas ar uzrakstiem senetiopu, grieķu un sabiešu valodā.
- Klaksvika pilsēta Fēru salās, Borojas salas rietumu daļā, 4630 iedzīvotāju (2004. g.).
- Abujoga pilsēta Filipīnās (_Abuyog_), Leites salā, Leites reģionā.
- Ago pilsēta Filipīnās (_Agoo_), Launionas reģionā, Dienvidķīnas jūras Lingajenas līča krastā.
- Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē.
- Alabata pilsēta Filipīnās (_Alabat_), Kesonas reģionā, Lamonas līča salā.
- Alabela pilsēta Filipīnās (_Alabel_), Mindanao salas dienvidos, Sarangani līča krastā.
- Alkala pilsēta Filipīnās (_Alcala_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē.
- Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē.
- Anhelesa pilsēta Filipīnās (_Angeles_), Lusonas salā, 314500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā.
- Araseli pilsēta Filipīnās (_Araceli_), Palavanas reģionā, Dumaranas salas austrumu piekrastē.
- Argao pilsēta Filipīnās (_Argao_), Sebu salas austrumu piekrastē, Boholas šauruma krastā.
- Aritao pilsēta Filipīnās (_Aritao_), KAR reģiona Nuevaviskajas provincē.
- Aroroja pilsēta Filipīnās (_Aroroy_), Masbates reģionā, Masbates salas ziemeļaustrumos.
- Atimonana pilsēta Filipīnās (_Atimonan_), Lusonas salas dienvidu daļā, Kesonas provincē, Lamonas līča rietumu piekrastē.
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē.
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē.
- Pasaja Pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Allena pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļrietumos.
- Kesonsitija Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 2679400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pasiga Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 617300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Antipolo Pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 634000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kalookana Pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas piepilsēta, 1378900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abvila pilsēta Francijā (_Abbeville_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā, 24150 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ēkslebēna pilsēta Francijā (_Aix-les-Bains_), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ažaksjo pilsēta Francijā (_Ajaccio_; _Aiacciu_), Korsikas reģiona Dienvidkorsikas departamentā, otra lielākā pilsēta Korsikā, 65500 iedzīvotāju (2015. g.), kūrorts, Napoleona dzimtā pilsēta; Ajačjo.
- Albī pilsēta Francijā (_Albi_), Oksitānijas (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju) reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ambazaka pilsēta Francijā (_Ambazac_), Limuzēnas reģiona Augšvjennas departamentā.
- Amberjēanbižē pilsēta Francijā (_Ambérieu-en-Bugey_), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā.
- Ambēra pilsēta Francijā (_Ambert_), Overņas reģiona Pijdedomas departamentā.
- Ambuāza pilsēta Francijā (_Amboise_), Centra reģiona Luāras un Šēras departamentā.
- Andernolebēna pilsēta Francijā (_Andernos-les-Bains_), Akvitānijas reģionā, Arkašonas līča piekrastē.
- Anmasa pilsēta Francijā (_Annemasse_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Annonē pilsēta Francijā (_Annonay_), Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamenta ziemeļu daļā.
- Ansenī pilsēta Francijā (_Ansenī_, bretoņu _Ankiniz_), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā.
- Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
- Antonī pilsēta Francijā (_Antony_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Apta pilsēta Francijā (_Apt_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā.
- Arbuā pilsēta Francijā (_Arbois_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
- Arkašona pilsēta Francijā (_Arcachon_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča dienvidu krastā.
- Ardente pilsēta Francijā (_Ardentes_), Centra reģiona Endras departamentā.
- Aresa pilsēta Francijā (_Arès_), Aktivānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča ziemeļu piekrastē.
- Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā.
- Aržanta pilsēta Francijā (_Argentat_), Limuzēnas reģiona Korēzas departamenta dienvidu daļā, Dordoņas krastos.
- Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aržantona pie Krēzas pilsēta Francijā (_Argenton-sur-Creuse_), Centra reģiona Endras departamenta dienvidu daļā.
- Arla pilsēta Francijā (_Arles_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem.
- Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Arrasa pilsēta Francijā (_Arras_), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 41600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Avalona pilsēta Francijā (_Avallon_), Burgundijas-Franškontē reģiona Jonas departamenta dienvidaustrumu daļā.
- Bordo pilsēta Francijā (_Bordeaux_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, reģiona administratīvais centrs, osta Garonnas estuāra Žirondas krastā, 97 km no Biskajas līča, 239200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bresta pilsēta Francijā (_Brest_), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, Atlantijas okeāna Iruā līča piekrastē, 141300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kalē pilsēta Francijā (_Calais_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā, 73600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kambrē pilsēta Francijā (_Cambrai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Seržī pilsēta Francijā (_Cergy_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 57000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šamberī pilsēta Francijā (_Chambéry_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šarlevilmezjēra pilsēta Francijā (_Charleville-Mézières_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šartra pilsēta Francijā (_Chartres_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 38900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šatijona pilsēta Francijā (_Châtillon_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kolmara pilsēta Francijā (_Colmar_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 67600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kompjeņa pilsēta Francijā (_Compiegne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kreija pilsēta Francijā (_Creil_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Denēna pilsēta Francijā (_Denain_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Duē pilsēta Francijā (_Douai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Drē pilsēta Francijā (_Dreux_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Epināla pilsēta Francijā (_Épinal_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā, osta Mozeles kreisajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Evrē pilsēta Francijā (_Évreux_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, 50500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Forbaka pilsēta Francijā (_Forbach_), Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hageno pilsēta Francijā (_Haguenau_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Andē pilsēta Francijā (_Hendaye_), Akvitānijas reģiona dienvidrietumos, Biskajas līča piekrastē; Endaija.
- Laī le Roza pilsēta Francijā (_L'Haÿ-les-Roses_), Ildefransas reģiona Valdemarna departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lanjona pilsēta Francijā (_Lannion_; _Lannuon_), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leplesī Robensona pilsēta Francijā (_Le Plessis-Robinson_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ljevēna pilsēta Francijā (_Liévin_), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 31900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Māntlažolī pilsēta Francijā (_Mantes-la-Jolie_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Meca pilsēta Francijā (_Metz_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamenta administratīvais centrs, 120700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Monbeljāra pilsēta Francijā (_Montbéliard_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, Ronas - Reinas kanāla krastā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Miluza pilsēta Francijā (_Mulhouse_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 109600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nante pilsēta Francijā (_Nantes_), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 285000 iedzīvotāju (2010. g.), osta Atlantijas okeāna Luāras estuāra krastā (50 km no okeāna krasta).
- Ojonaksa pilsēta Francijā (_Oyonnax_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā, 22600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Orleāna pilsēta Francijā (_Orléans_), Centra-Valdeulāra reģiona un Luarē departamenta administratīvais centrs, osta Luāras labajā krastā, 114100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rambuijē pilsēta Francijā (_Rambouillet_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rošfora pilsēta Francijā (_Rochefort_), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rubē pilsēta Francijā (_Roubaix_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senkloda pilsēta Francijā (_Saint-Cloud_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vogēzu Sendjē pilsēta Francijā (_Saint-Dié-des-Vosges_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzi departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senkantēna pilsēta Francijā (_Saint-Quentin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 56000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sargemina pilsēta Francijā (_Sarreguemines_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tjonvila pilsēta Francijā (_Thionville_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tononlebēna pilsēta Francijā (_Thonon-les-Bains_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tūra pilsēta Francijā (_Tours_), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 134800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vernona pilsēta Francijā (_Vernon_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, Sēnas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vatrelo pilsēta Francijā (_Wattrelos_), Noras-Padekalē reģionā, 41500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa.
- Bezona Pilsēta Francijā ("Bezhon"), Ilderfansas reģiona Valduāzas departamentā, Parīzes piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Blaņaka Pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buā Kolomba pilsēta Francijā ("Bois-Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Boagijoma Pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bondī Pilsēta Francijā ("Bondy"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, 53500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Buloņa-Bijankūra Pilsēta Francijā ("Boulogne-Billancourt), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Sēnas krastā, Parīzes dienvidrietumu piepilsēta, 114200 iedzīvotāju.
- Bretiņī pie Oržas pilsēta Francijā ("Brétigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28 km uz dienvidiem no Parīzes, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kaljuīra et Kjūira pilsēta Francijā ("Caluire-et-Cuire"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šalona pie Sonas pilsēta Francijā ("Chalon-sur-Saône"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šampaņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Champigny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 75500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šāma pie Marnas pilsēta Francijā ("Champs-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šatnē Malabrī pilsēta Francijā ("Châtenay-Malabry"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Klišī Pilsēta Francijā ("Clichy"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 58900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Konflāna Sentonorīne pilsēta Francijā ("Conflans-Sainte-Honorine"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 35400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kormeja an Parīzi pilsēta Francijā ("Cormeilles-en-Parisis"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kudkerka Branša pilsēta Francijā ("Coudekerque-Branche"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Desīna Šarpjē pilsēta Francijā ("Décines-Charpieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dransī Pilsēta Francijā ("Drancy"), Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 66400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Elankūra pilsēta Francijā ("Élancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Epiņē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Épinay sur Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 54500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fontenē a Rozā pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.); Fontneoroza.
- Fontenē pie Buā pilsēta Francijā ("Fontenay-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 53100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Žifa pie Ivetas pilsēta Francijā ("Gif-sur-Yvette"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Isī le Molino pilsēta Francijā ("Issy-les-Moulineaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 64400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ivrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Ivry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, Parīzes dienvidu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 57700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lasela Senklū pilsēta Francijā ("La Celle-Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lagarēna Kolomba pilsēta Francijā ("La Garenne-Colombes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, 27600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Laroša pie Jonas pilsēta Francijā ("La Roche-sur-Yon"), Luāras reģiona Vandejas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Laņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Lagny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leblāna Menila pilsēta Francijā ("Le Blanc-Mesnil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Legrāna Kevili pilsēta Francijā ("Le Grand-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lekremlēna Bisertra pilsēta Francijā ("Le Kremlin-Bicetre"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lemē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Le Mée-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leptī Kevili pilsēta Francijā ("Le Petit-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lepavilona pie Buā pilsēta Francijā ("Les Pavillons-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leperē pie Marnas pilsēta Francijā ("Les Perreux-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Montiņī le Broteņē pilsēta Francijā ("Montigny-le-Bretonneux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 33300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Morsāna pie Oržas pilsēta Francijā ("Morsang-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nuazī Legrāna pilsēta Francijā ("Noisy-le-Grand"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 63000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ozuāra Lafarijēra pilsēta Francijā ("Ozoir-la-Ferrière"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pjērfīta pie Sēnas pilsēta Francijā ("Pierrefitte-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rijē Lapapa pilsēta Francijā ("Rillieux-la-Pape"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Romāna pi Izēras pilsēta Francijā ("Romans-sur-Isere"), Ronas-Alpu reģiona Droma departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senžēnī Lavāla pilsēta Francijā ("Saint-Genis-Laval"), Ronas-Alpu reģiona Rona departamentā, 20400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmora Pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Foses"), Marnas labajā krastā, Parīzes dienvidaustrumu piepilsēta, 75700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Senmišela pie Oržas pilsēta Francijā ("Saint-Michel-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senuāna l’Omona pilsēta Francijā ("Saint-Ouen-l'Aumône"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sensebastjēna pie Luāras pilsēta Francijā ("Saint-Sébastien-sur-Loire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senfuā pie Lionas pilsēta Francijā ("Sainte-Foy-lès-Lyon"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Suasona pilsēta Francijā ("Soissons"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sotevila pie Ruānas pilsēta Francijā ("Sotteville-lès-Rouen"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Turkuāna pilsēta Francijā ("Tourcoing"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 91900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vandjevra pie Nansī pilsēta Francijā ("Vandoeuvre-lès-Nancy"), Lotringas reģiona Mertas un Mozeles departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vinjē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vigneux-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilfranša pie Sonas pilsēta Francijā ("Villefranche-sur-Saone"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilnēva d'Ornona pilsēta Francijā ("Villeneuve-d'Ornon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 28400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilnēva la Garonna pilsēta Francijā ("Villeneuve-la-Garenne"), Ildfransas reģiona Odesēnas departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilnēva pie Lo pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot"), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Viljē Lebēla pilsēta Francijā ("Villiers-le-Bel"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Viljē pie Marnas pilsēta Francijā ("Villiers-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Virī Šatijona pilsēta Francijā ("Viry-Chatillon"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vitrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vitry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Onē pie Buā pilsēta Francijā (“Aulnay-sous-Bois”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 82100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mezona Alfora pilsēta Francijā (“Maisons-Alfort”), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 52900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Montiņī pie Mecas pilsēta Francijā (“Montigny-lès-Metz”), Lotringas reģiona Mozeles departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nuazī Leseka pilsēta Francijā (“Noisy-le-Sec”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senluī pilsēta Francijā (fr. _Saint-Louis_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senbrijē pilsēta Francijā (franču: _Saint-Brieuc_; bretoņu: _Sant-Brieg_), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 46200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentomēra pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
- Etapla pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona rietumos.
- Draveija pilsēta Francijā, Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Dusāra pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Faverža pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Klīza pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Albī pie Šerānas pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Senfēliksa pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā.
- Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bezansona pilsēta Francijas austrumos (_Besancon_), Juras kalnu piekājē, Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šamonī pilsēta Francijas austrumos (_Chamonix_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Monblāna ziemeļu piekājē, 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.); netālu Monblāna tuneļa galapunkts.
- Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aržalē pilsēta Francijas dienvidos (_Argelěs-sur-Mer_; _Argelers_), Langdokas-Rusijonas reģiona Austrumpireneju departamentā, Lionas līča rietumu krastā.
- Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
- Ažāna pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Agen_), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, Garonnas labajā krastā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tulūza pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Toulouse_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, osta Garonnas krastos, 441800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Angulēma pilsēta Francijas rietumu daļā (_Angoulême_), Šarantas krastos, Puatū-Šarantas reģiona Šarantas departamenta administratīvais centrs, 41600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Belfora pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Belfort_), pie pārejas starp Vogēzu un Juras kalniem, Burgundijas-Franškontē reģiona departamenta administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nansī pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Nancy_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta administratīvais centrs, 105400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sedāna pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Sedan_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā, Māsas krastos, 19200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Reimsa pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Reims"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā, 180000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bētina pilsēta Francijas ziemeļos (_Bethune_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Djepa pilsēta Francijas ziemeļos (_Dieppe_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, osta Lamanša krastā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Denkerka pilsēta Francijas ziemeļos (_Dunkirk_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lāna pilsēta Francijas ziemeļos (_Laon_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lille pilsēta Francijas ziemeļos (_Lille_), pie Beļģijas robežas, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, šī reģiona administratīvais centrs, 227600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Valansjēna pilsēta Francijas ziemeļos (_Valenciennes_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekelē) reģionā Noras departamentā, 43300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Alansona pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Alençon_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs.
- Anžē pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Angers_), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamenta administratīvais centrs, pie Mēnas ietekas Luārā, 147600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei.
- Amjēna pilsēta Francijas ziemeļu daļā (_Amiens_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta administratīvais centrs, Somnas upes krastos, 133400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Akjeni pilsēta Gabonā (_Akiéni_), Augšogoves provincē.
- Serekunda Pilsēta Gambijā, Bandžulas piepilsēta, 151500 iedzīvotāju (1993. g.).
- Bakau Pilsēta Gambijā, Bandžulas piepilsēta, 38100 iedzīvotāju (1993. g.).
- Aflao pilsēta Ganā (_Aflao_), Austrumu reģionā, Beninas līča (Vergu krasta) piekrastē.
- Akaci pilsēta Ganā (_Akatsi_), Voltas reģiona dienvidaustrumu daļā.
- Akvatija pilsēta Ganā (_Akwatia_), Austrumu reģiona dienvidrietumu daļā
- Anloga pilsēta Ganā (_Anloga_), Voltas reģionā, Beninas līča piekrastē.
- Asankrangva pilsēta Ganā (_Asankrangwa_), Rietumu reģionā.
- Atebubu pilsēta Ganā (_Atebubu_), Brongahafo reģionā.
- Aksima pilsēta Ganā (_Axim_), Rietumu reģionā, Atlantijas okeāna Ziloņkaula krasta piekrastē.
- Ašiamana Pilsēta Ganā ("Achiaman"), Akras piepilsēta, 202900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tema Pilsēta Ganā, Akras piepilsēta, 141500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Temaņūtauna Pilsēta Ganā, Akras piepilsēta, 58800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Madina Pilsēta Ganā, Akras piepilsēta, 76700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Agogo pilsēta Ganā, Ašanti reģionā.
- Abura Dunkva pilsēta Ganā, Centrālajā reģionā.
- Agona Svedru pilsēta Ganā, Centrālajā reģionā.
- Ada pilsēta Ganā, Lielās Akras reģionā, Beninas līča krastā.
- Agona Nkvanta pilsēta Ganā, Rietumu reģionā.
- Vasa Akroponga pilsēta Ganā, Rietumu reģionā.
- Asamankese pilsēta Ganas dienvidos (_Asamankese_), Austrumu reģionā, 39400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akosombo pilsēta Ganas dienvidu daļā (_Akosombo_), Voltas upes krastā, kur šaurā ielejā ir uzcelta HES uz Voltas upes.
- Areopole pilsēta Grieķijā (_Aerópoli_), Peloponesas salas dienvidu daļā, Mesines līča austrumu krastā.
- Alivere pilsēta Grieķijā (_Alivėri_), Evijas salā, Petaliju līča piekrastē.
- Ambelona pilsēta Grieķijā (_Ampelónas_), Tesālijas perifērijā.
- Ajaparaskeve pilsēta Grieķijā (_Αγία Παρασκευή_, _Agía Paraskeví_), Atikas perifērijā, 59700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajasa pilsēta Grieķijā (_Αγιάσος_, _Agiásos_), Ziemeļegejas perifērijā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosdimitrisa pilsēta Grieķijā (_Άγιος Δημήτριος_), Atikas perifērijā, 71300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajoskirika pilsēta Grieķijā (_Άγιος Κήρυκος_), Ziemeļegejas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosnikolaja pilsēta Grieķijā (_Άγιος Νικόλαος_, _Ágios Nikólaos_), Krētas perifērijā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Agrinja pilsēta Grieķijā (_Αγρίνιο_, _Agrinio_), Rietumgrieķijas perifērijā, 93900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aleksandrupole pilsēta Grieķijā (_Αλεξανδρούπολη_, _Alexandroūpoli_), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļā, Trāķijas jūras piekrastē, 72700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amindeja pilsēta Grieķijā (_Αμύνταιο_), Rietummaķedonijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amfiklija pilsēta Grieķijā (_Αμφίκλεια_), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amfilohija pilsēta Grieķijā (_Αμφιλοχία_), Rietumgrieķijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amfisa pilsēta Grieķijā (_Άμφισσα_), Centrālās Grieķijas perifērijā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Andra pilsēta Grieķijā (_Άνδρος_), Dienvidegejas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arideja pilsēta Grieķijā (_Αριδαία_, _Aridaía_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arta pilsēta Grieķijā (_Άρτα_), Epiras perifērijā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mola pilsēta Grieķijā (_Μώλος_), Centrālās Grieķijas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Patra pilsēta Grieķijā (_Πάτρα_), Peloponesas pussalas ziemeļos, Rietumgrieķijas perifērijas administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, 167400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roda pilsēta Grieķijā (_Ρόδος_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumos, 118600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eja pilsēta Grieķijā ('Αίγιο"), Rietumgrieķijas perifērijā, 26500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Abdera pilsēta Grieķijā ("Άβδηρα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 19000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajivarvara pilsēta Grieķijā ("Αγία Βαρβάρα"), Atikas perifērijā, 26500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajoanargirija pilsēta Grieķijā ("Άγιοι Ανάργυροι"), Atikas perifērijā, 34200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosteodora pilsēta Grieķijā ("Άγιοι Θεόδωροι"), Peloponesas perifērijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosatanasa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Αθανάσιος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajoskonstantina pilsēta Grieķijā ("Άγιος Κωνσταντίνος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajospavlosa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Παύλος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosperta pilsēta Grieķijā ("Άγιος Πέτρος"), Jonijas salu perifērijā, 580 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosstefana pilsēta Grieķijā ("Άγιος Στέφανος"), Atikas perifērijā, 10000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Adamanta pilsēta Grieķijā ("Αδάμαντας"), Dienvidegejas perifērijā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajane pilsēta Grieķijā ("Αιανή"), Rietummaķedonijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Egaleja pilsēta Grieķijā ("Αιγάλεω"), Atikas perifērijā, 69900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Egeira pilsēta Grieķijā ("Αιγείρα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Egina pilsēta Grieķijā ("Αίγινα"), Atikas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eginija pilsēta Grieķijā ("Αιγίνιο/Αιγίνιον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Etolika pilsēta Grieķijā ("Αιτωλικό"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Akrata pilsēta Grieķijā ("Ακράτα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksandrija pilsēta Grieķijā ("Αλεξάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~50 km uz rietumiem no Salonikiem, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aljarta pilsēta Grieķijā ("Αλιάρτος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alima pilsēta Grieķijā ("Άλιμος"), Atikas perifērijā, 41700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alistrate pilsēta Grieķijā ("Αλιστράτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Almira pilsēta Grieķijā ("Αλμυρός"), Tesālijas perifērijā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amaljada pilsēta Grieķijā ("Αμαλιάδα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 18300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amarinta pilsēta Grieķijā ("Αμάρυνθος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ampelokipa pilsēta Grieķijā ("Αμπελόκηποι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amfipolisa pilsēta Grieķijā ("Αμφίπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anavisa pilsēta Grieķijā ("Ανάβυσσος"), Atikas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anatole pilsēta Grieķijā ("Ανατολή"), Epiras perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Andravida pilsēta Grieķijā ("Ανδραβίδα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Andricaina pilsēta Grieķijā ("Ανδρίτσαινα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 2150 iedzīvotāju (2011. g.).
- Antusa pilsēta Grieķijā ("Ανθούσα"), Atikas perifērijā, 2130 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anikse pilsēta Grieķijā ("Άνοιξη"), Atikas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Antikira pilsēta Grieķijā ("Αντίκυρα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 1450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Andirija pilsēta Grieķijā ("Αντίρριο"), Rietumgrieķijas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anoviana pilsēta Grieķijā ("Ἀνω Βιάννος"), Krētas perifērijā, 770 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anoliosija pilsēta Grieķijā ("Άνω Λιόσια"), Atikas perifērijā, 33600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anosira pilsēta Grieķijā ("Άνω Σύρος"), Dienvidegejas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aksupole pilsēta Grieķijā ("Αξιούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνίας"), Dienvidegejas perifērijā, Sifnas salā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arahova pilsēta Grieķijā ("Αράχωβα/Αράχοβα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Argosorestika pilsēta Grieķijā ("Άργος Ορεστικό"), Rietummaķedonijas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Argosa pilsēta Grieķijā ("Άργος"), Peloponesas perifērijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Argostole pilsēta Grieķijā ("Αργοστόλι"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Argirupole pilsēta Grieķijā ("Αργυρούπολη"), Atikas perifērijā, 34100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Artemida pilsēta Grieķijā ("Αρτέμιδα"), Atikas perifērijā, 21500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Artemona pilsēta Grieķijā ("Αρτεμώνος"), Dienvidegejas perifērijā, 930 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arhangela pilsēta Grieķijā ("Αρχάγγελος"), Dienvidegejas perifērijā, Rodas salas austrumu piekrastē, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arhane pilsēta Grieķijā ("Αρχάνες"), Krētas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aspropirga pilsēta Grieķijā ("Ασπρόπυργος"), Atikas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Astaka pilsēta Grieķijā ("Αστακός"), Rietumgrieķijas perifērijā, 2730 iedzīvotāju (2011. g.).
- Astra pilsēta Grieķijā ("Άστρος"), Peloponesas perifērijā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Atalande pilsēta Grieķijā ("Αταλάντη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Avlonas pilsēta Grieķijā ("Αυλώνας"), Atikas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Afidnesa pilsēta Grieķijā ("Αφίδνες"), Atikas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aharne pilsēta Grieķijā ("Αχαρνές"), Atikas perifērijā, 106900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vela pilsēta Grieķijā ("Βέλο"), Peloponesas perifērijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gavalu pilsēta Grieķijā ("Γαβαλού"), Rietumgrieķijas perifērijā, 1400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gaze pilsēta Grieķijā ("Γάζι"), Krētas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galakside pilsēta Grieķijā ("Γαλαξίδι"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galatas pilsēta Grieķijā ("Γαλατάς"), Atikas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galace pilsēta Grieķijā ("Γαλάτσι"), Atikas perifērijā, 59300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gargaljani pilsēta Grieķijā ("Γαργαλιάνοι"), Peloponesas perifērijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gastune pilsēta Grieķijā ("Γαστούνη"), Rietumgrieķijas perifērijā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jera pilsēta Grieķijā ("Γέρα"), Ziemeļegejas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gerakas pilsēta Grieķijā ("Γέρακας"), Atikas perifērijā, 29900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Janica pilsēta Grieķijā ("Γιαννιτσά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 29800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Glika Nera pilsēta Grieķijā ("Γλυκά Νερά"), Atikas perifērijā, 11050 iedzīvotāju (2011. g.).
- Glifada pilsēta Grieķijā ("Γλυφάδα"), Atikas perifērijā, 87300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gortina pilsēta Grieķijā ("Γόρτυν/Γόρτυς/Γόρτυνα"), Krētas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Guva pilsēta Grieķijā ("Γούβες"), Krētas perifērijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gumenisa pilsēta Grieķijā ("Γουμένισσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grevena pilsēta Grieķijā ("Γρεβενά"), Rietummaķedonijas perifērijā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Giteja pilsēta Grieķijā ("Γύθειο"), Peloponesas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dafne pilsēta Grieķijā ("Δάφνη"), Atikas perifērijā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Delfi pilsēta Grieķijā ("Δελφοί"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dervene pilsēta Grieķijā ("Δερβένι"), Peloponesas perifērijā, 830 iedzīvotāju (2011. g.).
- Desfina pilsēta Grieķijā ("Δεσφίνα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Diakoptona pilsēta Grieķijā ("Διακοπτό"), Rietumgrieķijas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Didimotiha pilsēta Grieķijā ("Διδυμότειχο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Diona pilsēta Grieķijā ("Δίον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dionisa pilsēta Grieķijā ("Διόνυσος"), Atikas perifērijā, 40200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Distoma pilsēta Grieķijā ("Δίστομο"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Domoka pilsēta Grieķijā ("Δομοκός"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doksata pilsēta Grieķijā ("Δοξάτο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drapecona pilsēta Grieķijā ("Δραπετσώνα"), Atikas perifērijā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drosija pilsēta Grieķijā ("Δροσιά"), Atikas perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Edesa pilsēta Grieķijā ("Έδεσσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ekale pilsēta Grieķijā ("Εκάλη"), Atikas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Elasona pilsēta Grieķijā ("Ελασσόνα"), Tesālijas perifērijā, 7750 iedzīvotāju (2011. g.).
- Elateja pilsēta Grieķijā ("Ελάτεια"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Elefterija-Kordelija pilsēta Grieķijā ("Ελευθέριο-Κορδελιό"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Elliniko pilsēta Grieķijā ("Ελληνικό"), Atikas perifērijā, 17300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Epanome pilsēta Grieķijā ("Επανομή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Epidaura pilsēta Grieķijā ("Ἐπίδαυρος"), Peloponesas perifērijā, 1930 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eretrija pilsēta Grieķijā ("Ερέτρια"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ermione pilsēta Grieķijā ("Ερμιόνη"), Peloponesas perifērijā, 3100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ermupole pilsēta Grieķijā ("Ερμούπολη"), Dienvidegejas perifērijā, Siras salā, Kiklādu nomes administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eritresa pilsēta Grieķijā ("Ερυθρές"), Atikas perifērijā, 3350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Efkarpija pilsēta Grieķijā ("Ευκαρπία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Evosma pilsēta Grieķijā ("Εύοσμος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 52600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zakinta Pilsēta Grieķijā ("Ζάκυνθος"), Jonijas salu perifērijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.), tāda paša nosaukuma salas lielākā pilsēta un osta.
- Igumenica pilsēta Grieķijā ("Ηγουμενίτσα"), Epiras perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iliupole pilsēta Grieķijā ("Ηλιούπολη"), Atikas perifērijā, 78200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Atikas perifērijā, 49600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Krētas salas ziemeļu piekrastē, Krētas perifērijas administratīvais centrs, 173500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iālisa pilsēta Grieķijā ("Ιαλυσός"), Dienvidegejas perifērijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jasma pilsēta Grieķijā ("Ίασμος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jerapetra pilsēta Grieķijā ("Ιεράπετρα"), Krētas perifērijā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iliona pilsēta Grieķijā ("Ίλιον"), Atikas perifērijā, 84800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ija pilsēta Grieķijā ("Ίος"), Dienvidegejas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iulisa pilsēta Grieķijā ("Ιουλίς/Ιουλίδα"), Dienvidegejas perifērijā, 630 iedzīvotāju (2011. g.).
- Istieja pilsēta Grieķijā ("Ιστιαία"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas ziemeļu daļā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Itea pilsēta Grieķijā ("Ιτέα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Joannina pilsēta Grieķijā ("Ιωάννινα"), Epiras perifērijas administratīvais centrs, 111700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaisariani pilsēta Grieķijā ("Καισαριανή"), Atikas perifērijā, 26500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalavrita pilsēta Grieķijā ("Καλάβρυτα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 1830 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalamarja pilsēta Grieķijā ("Καλαμαριά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Soloniku piepilsēta, 91300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalamosa pilsēta Grieķijā ("Κάλαμος"), Atikas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalambaka pilsēta Grieķijā ("Καλαμπάκα"), Tesālijas perifērijā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalandra pilsēta Grieķijā ("Καλάνδρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 670 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaliteja pilsēta Grieķijā ("Καλλιθέα"), Atikas perifērijā, 100600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kallone pilsēta Grieķijā ("Καλλονή"), Ziemeļegejas perifērijā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalivja Torika pilsēta Grieķijā ("Καλύβια Θορικού"), Atikas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalimna pilsēta Grieķijā ("Κάλυμνος"), Dienvidegejas perifērijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kamatera pilsēta Grieķijā ("Καματερó"), Atikas perifērijā, 28400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kamena Vurla pilsēta Grieķijā ("Καμένα Βούρλα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kandana pilsēta Grieķijā ("Κάνδανος/Κάντανος"), Krētas perifērijā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kandila pilsēta Grieķijā ("Κανδήλα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 1270 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kapandrite pilsēta Grieķijā ("Καπανδρίτι"), Atikas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kardica pilsēta Grieķijā ("Καρδίτσα"), Tesālijas perifērijā, nomes administratīvais centrs, 113500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karlovase pilsēta Grieķijā ("Καρλόβασι"), Ziemeļegejas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karpenise pilsēta Grieķijā ("Καρπενήσι"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karista pilsēta Grieķijā ("Κάρυστος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas dienvidos, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kasandreja pilsēta Grieķijā ("Κασσάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2780 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kastelloriza pilsēta Grieķijā ("Καστελλόριζο"), Dienvidegejas perifērijā, 490 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kastorija pilsēta Grieķijā ("Καστοριά"), Rietummaķedonijas perifērijā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kato Ahaja pilsēta Grieķijā ("Κάτω Αχαΐα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Katonevrokopja pilsēta Grieķijā ("Κάτω Νευροκόπι"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keramote pilsēta Grieķijā ("Κεραμωτή"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kerateja pilsēta Grieķijā ("Κερατέα"), Atikas perifērijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keratsini pilsēta Grieķijā ("Κερατσίνι"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, 77100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kifisija pilsēta Grieķijā ("Κηφισιά"), Atikas perifērijā, 47300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kilkida pilsēta Grieķijā ("Κιλκίς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 28700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kisama pilsēta Grieķijā ("Κίσσαμος"), Krētas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kozane pilsēta Grieķijā ("Κοζάνη"), Rietummaķedonijas perifērijas administratīvais centrs, 70400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kolindra pilsēta Grieķijā ("Κολινδρός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kolimbare pilsēta Grieķijā ("Κολυμβάρι"), Krētas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Konica pilsēta Grieķijā ("Κόνιτσα"), Epiras perifērijā, 2940 iedzīvotāju (2011. g.).
- Korisija pilsēta Grieķijā ("Κορησσία"), Dienvidegejas perifērijā, 1050 iedzīvotāju (2011. g.).
- Korinta pilsēta Grieķijā ("Κόρινθος"), Peloponesas pussalas ziemeļaustrumos, osta Korintas kanāla krastā, 58200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Korina pilsēta Grieķijā ("Κορινός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koridala pilsēta Grieķijā ("Κορυδαλλός"), Atikas perifērijā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Korone pilsēta Grieķijā ("Κορώνη"), Peloponesas perifērijā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kucopode pilsēta Grieķijā ("Κουτσοπόδι"), Peloponesas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kufalja pilsēta Grieķijā ("Κουφάλι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kranide pilsēta Grieķijā ("Κρανίδι"), Peloponesas perifērijā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kremaste pilsēta Grieķijā ("Κρεμαστή"), Dienvidegejas perifērijā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krestena pilsēta Grieķijā ("Κρέστενα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krinida pilsēta Grieķijā ("Κρηνίδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krija Vrise pilsēta Grieķijā ("Κρύα Βρύση"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krionere pilsēta Grieķijā ("Κρυονέρι"), Atikas perifērijā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kropija pilsēta Grieķijā ("Κρωπία"), Atikas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kitira pilsēta Grieķijā ("Κύθηρα"), Atikas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kiline pilsēta Grieķijā ("Κυλλήνη"), Rietumgrieķijas perifērijā, 630 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kime pilsēta Grieķijā ("Κύμη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas austrumu daļā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kiparisija pilsēta Grieķijā ("Κυπαρισσία"), Peloponesas perifērijā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kiprina pilsēta Grieķijā ("Κυπρίνος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 1160 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kosa pilsēta Grieķijā ("Κως"), Dienvidegejas perifērijā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lagkada pilsēta Grieķijā ("Λαγκαδάς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lamija pilsēta Grieķijā ("Λαμία"), Centrālās Grieķijas perifērijas administratīvais centrs, 74700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Larisa pilsēta Grieķijā ("Λάρισα"), Tesālijas perifērijas administratīvais centrs, Pinjas krastos, 162600 iedzīvotāju (2011. g.), VI gs. p. m. ē. - sengrieķu lielākā pilsēta.
- Lavreotike pilsēta Grieķijā ("Λαυρεωτική"), Atikas perifērijā, 25100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lavriona pilsēta Grieķijā ("Λαύριο"), Atikas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Levide pilsēta Grieķijā ("Λεβίδι"), Peloponesas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Legrena pilsēta Grieķijā ("Λεγρενά"), Atikas perifērijā, 450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leptokarja pilsēta Grieķijā ("Λεπτοκαρυά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lefkada pilsēta Grieķijā ("Λευκάδα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu galā, 16300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lefkimme pilsēta Grieķijā ("Λευκίμμη"), Jonijas salu perifērijā, Kerkiras (Korfu) salas dienvidu daļā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lehena pilsēta Grieķijā ("Λεχαινά"), Rietumgrieķijas perifērijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leonidja pilsēta Grieķijā ("Λεωνίδιο"), Peloponesas perifērijā, 3250 iedzīvotāju (2011. g.).
- Liksure pilsēta Grieķijā ("Ληξούρι"), Jonijas salu perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Levadija pilsēta Grieķijā ("Λιβαδειά"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 22200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Livade pilsēta Grieķijā ("Λιβάδι"), Tesālijas perifērijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Linda pilsēta Grieķijā ("Λίνδος"), Dienvidegejas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Litohora pilsēta Grieķijā ("Λιτόχωρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lutrohore pilsēta Grieķijā ("Λουτροχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 460 iedzīvotāju (2011. g.).
- Likovrise pilsēta Grieķijā ("Λυκόβρυση"), Atikas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Magula pilsēta Grieķijā ("Μαγούλα"), Atikas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Makrakome pilsēta Grieķijā ("Μακρακώμη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2250 iedzīvotāju (2011. g.).
- Malesina pilsēta Grieķijā ("Μαλεσίνα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Malija pilsēta Grieķijā ("Μάλια"), Krētas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mandra pilsēta Grieķijā ("Μάνδρα"), Atikas perifērijā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mantamada pilsēta Grieķijā ("Μανταμάδος"), Ziemeļegejas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mantineja pilsēta Grieķijā ("Μαντίνεια"), Peloponesas perifērijā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Maratona pilsēta Grieķijā ("Μαραθώνας"), Atikas perifērijā, 33400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Markopula Mesogaja pilsēta Grieķijā ("Μαρκόπουλο Μεσογαίας"), Atikas perifērijā, 20000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Markopola Oropa pilsēta Grieķijā ("Μαρκόπουλο Ωρωπού"), Atikas perifērijā, 2550 iedzīvotāju (2011. g.).
- Megalopole pilsēta Grieķijā ("Μεγαλόπολη"), Peloponesas perifērijā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Megara pilsēta Grieķijā ("Μέγαρα"), Atikas perifērijā, 36900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metana pilsēta Grieķijā ("Μέθανα"), Atikas perifērijā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Melivoja pilsēta Grieķijā ("Μελίβοια"), Tesālijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Meligala pilsēta Grieķijā ("Μελιγαλάς"), Peloponesas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Melisija pilsēta Grieķijā ("Μελίσσια"), Atikas perifērijā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Menemeni pilsēta Grieķijā ("Μενεμένη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Saloniku piepilsēta, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mesolonga pilsēta Grieķijā ("Μεσολόγγι"), Rietumgrieķijas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mesine pilsēta Grieķijā ("Μεσσήνη"), Peloponesas perifērijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metamorfose pilsēta Grieķijā ("Μεταμόρφωση"), Atikas perifērijā, 29900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metaksade pilsēta Grieķijā ("Μεταξάδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 870 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mecova pilsēta Grieķijā ("Μέτσοβο"), Epiras perifērijā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moira pilsēta Grieķijā ("Μοίρες"), Krētas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Molaji pilsēta Grieķijā ("Μολάοι"), Peloponesas perifērijā, 2530 iedzīvotāju (2011. g.).
- Monemvasija pilsēta Grieķijā ("Μονεμβασία"), Peloponesas perifērijā, 1400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moshata pilsēta Grieķijā ("Μοσχάτο"), Atikas perifērijā, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mudra pilsēta Grieķijā ("Μούδρος"), Ziemeļegejas perifērijā, 1040 iedzīvotāju (2011. g.).
- Muzake pilsēta Grieķijā ("Μουζάκι"), Tesālijas perifērijā, 1960 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mikona pilsēta Grieķijā ("Μύκονος"), Dienvidegejas perifērijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mirsine pilsēta Grieķijā ("Μυρσίνη"), Rietumgrieķijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mistra pilsēta Grieķijā ("Μυστράς" / "Μυζηθράς"), Peloponesas perifērijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mitiline pilsēta Grieķijā ("Μυτιλήνη"), Ziemeļegejas perifērijas administratīvais centrs, Lesbas salā, osta Egejas jūras Mitilines šauruma krastā, 29700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Naksa pilsēta Grieķijā ("Νάξος"), Dienvidegejas perifērijā, 12100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nausa pilsēta Grieķijā ("Νάουσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 32500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nafplija pilsēta Grieķijā ("Ναύπλιο"), Peloponesas perifērijā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neaartake pilsēta Grieķijā ("Νέα Αρτάκη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neaeritraja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ερυθραία"), Atikas perifērijā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neajonja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ιωνία"), Atikas perifērijā, 67100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neamakre pilsēta Grieķijā ("Νέα Μάκρη"), Atikas perifērijā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neamudanja pilsēta Grieķijā ("Νέα Μουδανιά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapentele pilsēta Grieķijā ("Νέα Πεντέλη"), Atikas perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapotedaja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ποτείδαια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neasmirni pilsēta Grieķijā ("Νέα Σμύρνη"), Atikas perifērijā, 73100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neafiladelfeja pilsēta Grieķijā ("Νέα Φιλαδέλφεια"), Atikas perifērijā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neahalkidona pilsēta Grieķijā ("Νέα Χαλκηδόνα"), Atikas perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Krētas perifērijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Rietummaķedonijas perifērijā, 2320 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nemeja pilsēta Grieķijā ("Νεμέα"), Peloponesas perifērijā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neopsihika pilsēta Grieķijā ("Νέο Ψυχικό"), Atikas perifērijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nigrita pilsēta Grieķijā ("Νιγρίτα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nikeja pilsēta Grieķijā ("Νίκαια"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, 89400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nikaja pilsēta Grieķijā ("Νίκαια"), Tesālijas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nisira pilsēta Grieķijā ("Νίσυρος"), Dienvidegejas perifērijā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nidre pilsēta Grieķijā ("Νυδρί"), Jonijas salu perifērijā, 1250 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ksilokastra pilsēta Grieķijā ("Ξυλόκαστρο"), Peloponesas perifērijā, Korintas līča dienvidu piekrastē, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oihalija pilsēta Grieķijā ("Οιχαλία"), Tesālijas perifērijā, 2940 iedzīvotāju (2011. g.).
- Olimpiake Akte pilsēta Grieķijā ("Ολυμπιακή Ακτή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 320 iedzīvotāju (2011. g.).
- Orestjada pilsēta Grieķijā ("Ορεστιάδα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 18400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ormilija pilsēta Grieķijā ("Ορμύλια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pajanija pilsēta Grieķijā ("Παιανία"), Atikas perifērijā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Palaja Fokaja pilsēta Grieķijā ("Πάλαια Φώκαια"), Atikas perifērijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paleofalira pilsēta Grieķijā ("Παλαιό Φάληρο"), Atikas perifērijā, 64000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paleohora pilsēta Grieķijā ("Παλαιόχωρα/Παλιόχωρα"), Krētas perifērijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paleorosa pilsēta Grieķijā ("Πάλαιρος"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Palama pilsēta Grieķijā ("Παλαμάς"), Tesālijas perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Palline pilsēta Grieķijā ("Παλλήνη"), Atikas perifērijā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Panorama pilsēta Grieķijā ("Πανόραμα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Papagu pilsēta Grieķijā ("Παπάγου"), Atikas perifērijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paravola pilsēta Grieķijā ("Παραβόλα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paralija pilsēta Grieķijā ("Παραλία"), Rietumgrieķijas perifērijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paramitija pilsēta Grieķijā ("Παραμυθιά"), Epiras perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Parga pilsēta Grieķijā ("Πάργα"), Epiras perifērijā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Parikija pilsēta Grieķijā ("Παροικιά"), Dienvidegejas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Patma pilsēta Grieķijā ("Πάτμος"), Dienvidegejas perifērijā, 3000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pireja pilsēta Grieķijā ("Πειραιάς"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, osta Egejas jūras Saronas līča krastā, 449000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pelasgija pilsēta Grieķijā ("Πελασγία"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pelana pilsēta Grieķijā ("Πέλλανα"), Peloponesas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pentēle pilsēta Grieķijā ("Πεντέλη"), Atikas perifērijā, 34900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Perama pilsēta Grieķijā ("Πέραμα"), Atikas perifērijā, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Perama pilsēta Grieķijā ("Πέραμα"), Epiras perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Peta pilsēta Grieķijā ("Πέτα"), Epiras perifērijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrupole pilsēta Grieķijā ("Πετρούπολη"), Atikas perifērijā, 59000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pefki pilsēta Grieķijā ("Πεύκη"), Atikas perifērijā, 21400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pefkohore pilsēta Grieķijā ("Πευκοχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pikerme pilsēta Grieķijā ("Πικέρμι"), Atikas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Platamona pilsēta Grieķijā ("Πλαταμώνας"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Plati pilsēta Grieķijā ("Πλατύ"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Plomare pilsēta Grieķijā ("Πλωμάρι"), Ziemeļegejas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polihne pilsēta Grieķijā ("Πολίχνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 36100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polihnita pilsēta Grieķijā ("Πολίχνιτος"), Ziemeļegejas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polijira pilsēta Grieķijā ("Πολύγυρος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polikastra pilsēta Grieķijā ("Πολύκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polihrona pilsēta Grieķijā ("Πολύχρονο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1060 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portorafte pilsēta Grieķijā ("Πόρτο Ράφτη"), Atikas perifērijā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Preveza pilsēta Grieķijā ("Πρέβεζα"), Epiras perifērijā, 20800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prosocane pilsēta Grieķijā ("Προσοτσάνη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ptolemaīda pilsēta Grieķijā ("Πτολεμαΐδα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 32100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pidna pilsēta Grieķijā ("Πύδνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pitagoreja pilsēta Grieķijā ("Πυθαγόρειο"), Ziemeļegejas perifērijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pitija pilsēta Grieķijā ("Πύθιο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 560 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pilaja pilsēta Grieķijā ("Πυλαία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pilosa pilsēta Grieķijā ("Πύλος"), Peloponesas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pirgosa pilsēta Grieķijā ("Πύργος"), Rietumgrieķijas perifērijā, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rafina pilsēta Grieķijā ("Ραφήνα"), Atikas perifērijā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Retimna pilsēta Grieķijā ("Ρέθυμνο"), Krētas perifērijā, 29000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rio pilsēta Grieķijā ("Ρίο"), Rietumgrieķijas perifērijā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Imita pilsēta Grieķijā ("Υμηττός"), Atikas perifērijā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Farsala pilsēta Grieķijā ("Φάρσαλα"), Tesālijas perifērijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Feres pilsēta Grieķijā ("Φέρες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fira pilsēta Grieķijā ("Φηρά"), Dienvidegejas perifērijā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Filiate pilsēta Grieķijā ("Φιλιάτες"), Epiras perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Filjatra pilsēta Grieķijā ("Φιλιατρά"), Peloponesas perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Filipjada pilsēta Grieķijā ("Φιλιππιάδα"), Epiras perifērijā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Filoteja pilsēta Grieķijā ("Φιλοθέη"), Atikas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Florina pilsēta Grieķijā ("Φλώρινα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.).
- File pilsēta Grieķijā ("Φυλή"), Atikas perifērijā, 46000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Haidare pilsēta Grieķijā ("Χαϊδάρι"), Atikas perifērijā, 46900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Halandre pilsēta Grieķijā ("Χαλάνδρι"), Atikas perifērijā, 74200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Halandrica pilsēta Grieķijā ("Χαλανδρίτσα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 1140 iedzīvotāju (2011. g.).
- Halastra pilsēta Grieķijā ("Χαλάστρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Halkidona pilsēta Grieķijā ("Χαλκηδόνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Halkida pilsēta Grieķijā ("Χαλκίδα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salā, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hanja pilsēta Grieķijā ("Χανιά"), Krētas perifērijā, Krētas salas rietumu daļā, Krētas jūras piekrastē, 108300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Haniotisa pilsēta Grieķijā ("Χανιώτης/Χανιώτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 970 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hersonisa pilsēta Grieķijā ("Χερσόνησος"), Krētas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hija pilsēta Grieķijā ("Χίος"), Ziemeļegejas reģionā, Hijas salā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Holarga pilsēta Grieķijā ("Χολαργός"), Atikas perifērijā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hortjatisa pilsēta Grieķijā ("Χορτιάτης"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hrisupole pilsēta Grieķijā ("Χρυσούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 22300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Psihika pilsēta Grieķijā ("Ψυχικό"), Atikas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oreokastra pilsēta Grieķijā ("Ωραιόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opora pilsēta Grieķijā ("Ωρωπός"), Atikas perifērijā, 33800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosjanisa Retnisa pilsēta Grieķijā, Atikas perifērijā ("Άγιος Ιωάννης Ρέντης"), 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drama pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Δράμα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 44800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Komotine pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Κομοτηνή"), Austrummaķedonoijas un Trāķijas perifērijas administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ksante pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Ξάνθη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 70900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saloniki pilsēta Grieķijas ziemeļos (_Θεσσαλονίκη_), Centrālās Maķedonijas perifērijas administratīvais centrs, osta Egejas jūras Termes līča krastā, 790800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Katerine pilsēta Grieķijas ziemeļu daļā ("Κατερίνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, netālu no Termes līča rietumu krasta, 85800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ahalkalaki pilsēta Gruzijā (_Akhalk’alak’i_), Samche-Džavahetijas mharē, \~20000 iedzīvotāju.
- Ambrolauri pilsēta Gruzijā (_Ambrolauri_), Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Avadhara pilsēta Gruzijā (_Avadkhara_; _Uathara_), Abhāzijas ziemeļrietumos.
- Bordžomi pilsēta Gruzijā ("ბორჯომი"), Kūras ielejā, aizā 810 m vjl., 14400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Chinvali Pilsēta Gruzijā, Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, Didi Liahvi krastos, 30000 iedzīvotāju (2012. g.); 1934.-1961. g. saucās Staļiniri.
- Zestaponi Pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, 24000 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Mcheta Pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs.
- Batumi Pilsēta Gruzijā, Melnās jūras piekrastē, Adžāriijas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 122200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ahaldaba pilsēta Gruzijā, Samches-Džavahetijas mhares ziemeļos.
- Dušeti Pilsēta Gruzijas austrumos, Mcheta-Mtianeti mharē, rajona administratīvais centrs, 7600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas kopš 1213 g.
- Dedoplisa Ckaro pilsēta Gruzijas austrumos, Širaku stepē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bolnisi Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Asana pilsēta Guamā (_Asan_), salas rietumu piekrastē.
- Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Viljanueva Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 301900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Misko Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 384400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Amatitlana Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 60900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Viljakanalesa Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 74600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Činautla Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 77100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Petapa Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 94200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Apatu pilsēta Gviānā (_Apatou_), Maroni upes labajā krastā.
- Maturī Pilsēta Gviānā ("Matoury"), Francijas aizjūras reģionā, Kajennas piepilsēta, 28100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ansapitra pilsēta Haiti (_Anse-à-Pitres_), Dienvidaustrumu departamenta dienvidaustrumos, pie Dominikānas robežas.
- Ansdeno pilsēta Haiti (_Anse-d’Hainault_), Granansas departamenta rietumos.
- Petjonvila Pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 212500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Karefūra Pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 365600 iedzīvotāju (2003. g.).
- Delma Pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 604200 iedzīvotāju (2003. g.).
- Auka pilsēta Hondurasā (_Auka_), Grasjasadjosas departamenta dienvidrietumu daļā.
- Sanpedro Sula pilsēta Hondurasā, Kortesas departamenta administratīvais centrs, 600600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Beli Manastira pilsēta Horvātijā ("Beli Manastir"), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Biograda na Moru pilsēta Horvātijā ("Biograd na Moru"), Zadaras županijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņi Miholjaca pilsēta Horvātijā ("Donji Miholjac"), Osijekas-Baraņas županijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Duga Resa pilsēta Horvātijā ("Duga Resa"), Karlovacas županijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dugo Selo pilsēta Horvātijā ("Dugo Selo"), Zagrebas županijā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mali Lošiņa pilsēta Horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mursko Središče pilsēta Horvātijā ("Mursko Središče"), Medžimurjes županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Gradiška pilsēta Horvātijā ("Nova Gradiška"), Brodas-Posavinas županijā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slavonski Broda pilsēta Horvātijā ("Slavonski Brod"), Brodas-Posavinas županijas administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sveta Nedeļa pilsēta Horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sveti Ivana Zelina pilsēta Horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Varaždinske Toplice pilsēta Horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļika Gorica pilsēta Horvātijā ("Velika Gorica"), Zagrebas županijā, 63500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sesvete Pilsēta Horvātijā, Zagrebas piepilsēta, 55000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kerdla pilsēta Igaunijā (_Kärdla_), Hījumā salas ziemeļu daļā, Hījumā apriņķa administratīvais centrs, 3050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā (_Karksi-Nuia_), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Kilingi-Nemme pilsēta Igaunijā (_Kilingi-Nõmme_), Pērnavas apriņķī, 2070 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Meizakila pilsēta Igaunijā (_Mõisaküla_), Viljandi apriņķī, pie Latvijas robežas, 830 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Pērnava pilsēta Igaunijā (_Pärnu_), osta pie Baltijas jūras, apriņķa administratīvais centrs, 39730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Jegeva pilsēta Igaunijā ("Jõgeva"), apriņķa administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kivieli pilsēta Igaunijā ("Kiviõli"), Austrumviru apriņķī, 5630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Kuresāre pilsēta Igaunijā ("Kuressaare"), Sāmsalas dienvidos, Sāremā apriņķa administratīvais centrs, 13200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1563. g.
- Mārdu pilsēta Igaunijā ("Maardu"), Harju apriņķī, Tallinas piepilsēta, 17500 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1980. g.
- Mustvē pilsēta Igaunijā ("Mustvee"), Jegevas apriņķī, piestātne Peipusa ezera ziemeļrietumu krastā, 1360 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Narva-Jēsū pilsēta Igaunijā ("Narva-Jõesuu"), Austrumviru apriņķī, Narvas līča krastā, pie Narvas grīvas rietumu krastā, 2630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
- Otepē Pilsēta Igaunijā ("Otepää"), Valgas apriņķī, 2100 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Peltsamā pilsēta Igaunijā ("Põltsamaa"), Jegevas apriņķī, 4190 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Pisi pilsēta Igaunijā ("Püssi"), Austrumviru apriņķī, 1080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Repina pilsēta Igaunijā ("Räpina"), Pelvas apriņķī, 2750 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Sūrejāni pilsēta Igaunijā ("Suure-Jaani"), Viljandi apriņķī, 1040 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Tiri pilsēta Igaunijā ("Türi"), Jervas apriņķī, 5950 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Vehma pilsēta Igaunijā ("Võhma"), Viljandi apriņķa ziemeļos, 1310 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Loksa pilsēta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, Haras līča (Somu līcī) krastā, 2760 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Kehra Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 2900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Saue Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 5510 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1994. g.
- Paldiski Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, Pakri pussalā, Baltijas jūras piekrastē, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1783. g.
- Lihula Pilsēta Igaunijā, Lēnes apriņķī, 1400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1999. g.
- Sindi Pilsēta Igaunijā, Pēranavas apriņķī, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kunda Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā, 3420 iedzīvotāji (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Tamsalu Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, 2240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
- Tapa Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, 5900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Viljandi Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 17470 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.; Vīlande.
- Rapla Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 5630 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Elva Pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, 5600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kallaste Pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, Peipusa ezera krastā, 850 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Antsla Pilsēta Igaunijā, Veru apriņķī, pagasta administratīvais centrs, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Abja-Paluoja Pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 1240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Pelva Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Põlva"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 6580 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Veru pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Võru"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 12670 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1784. g.
- Tartu Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā, Emajegi krastos, 2. lielākā Igaunijas pilsēta, Tartu apriņķa administratīvais centrs, 97600 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1632. g.), pilsētas tiesības kopš 1224. g.
- Paide Pilsēta Igaunijas vidienē, Jervas apriņķa administratīvais centrs, 8230 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Narva Pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī, pie Krievijas robežas, 58660 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Kohtla-Jerve pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumu daļā ("Kohtla-Järve"), Austrumviru apriņķī, 37200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Jehvi pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā ("Jõhvi"), Austrumviru apriņķa administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Rakvere Pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru apriņķa administratīvais centrs, 20 km uz dienvidiem no Somu līča, 15260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1302. g.
- Abohara pilsēta Indijā (_Abohar_, ਅਬੋਹਰ), Pendžabas štata dienvidrietumos, netālu no Indijas un Pakistānas robežas, \~211700 iedzīvotāju (2023. g.).
- Ābu Rouda pilsēta Indijā (_Ābu Road_), Rādžastānas štata dienvidu daļā.
- Ačalpura pilsēta Indijā (_Achalpur_), Mahārāštras štata ziemeļos.
- Adatīgala pilsēta Indijā (_Addatīgala_), Āndhra Pradēšas štata austrumu daļā.
- Adesara pilsēta Indijā (_Adesar_), Gudžarātas štatā.
- Ādilābāda pilsēta Indijā (_Ādilābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štata ziemeļrietumos, 149400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Adītjapura pilsēta Indijā (_Adītyapur_), Džhārkhandas štatā.
- Ādoni pilsēta Indijā (_Ādoni_), Āndhra Pradēša štata rietumu daļā.
- Afzalpura pilsēta Indijā (_Afzalpur_, ಅಫ್ಜಲ್ಪುರ), Karnātakas štata ziemeļu daļā.
- Agara pilsēta Indijā (_Agar_), Madhja Pradēšas štata rietumu daļā.
- Ahivara pilsēta Indijā (_Ahiwara_), Čhatīsgarhas štatā.
- Ahmadpura pilsēta Indijā (_Ahmadpur_), Mahārāštras štatā.
- Ahraura pilsēta Indijā (_Ahraurā_), Utarpradēšas štata dienvidu daļā.
- Ajodhja pilsēta Indijā (_Ayodhya_), Utarpradēšas štatā.
- Adžaigarha pilsēta Indijā (_Ajaigarh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļu daļā.
- Akalkota pilsēta Indijā (_Akalkot_), Mahārāštras štata dienvidu daļā.
- Akbarpura pilsēta Indijā (_Akbarpur_), Utarpradēšas štata austrumu daļā.
- Akbarpura pilsēta Indijā (_Akbarpur_), Utarpradēšas štata rietumu daļā.
- Akhnūra pilsēta Indijā (_Akhnūr_), Džammu un Kašmīras štatā.
- Aklera pilsēta Indijā (_Aklera_), Rādžastānas štata dienvidaustrumos.
- Akota pilsēta Indijā (_Akot_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā.
- Alanda pilsēta Indijā (_Aland_), Karnātakas štata ziemeļu daļā.
- Alandura pilsēta Indijā (_Alandur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumos, Bengālijas līča piekrastē.
- Alāpalli pilsēta Indijā (_Alāpalli_), Madhja Pradēšas štata dienvidos.
- Alībāga pilsēta Indijā (_Alībāg_), Mahārāštras štatā, Arābijas jūras piekrastē.
- Ālīpurduāra pilsēta Indijā (_Ālīpur Duār_), Rietumbengāles štatā.
- Aliradžpura pilsēta Indijā (_Aliraipur_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumos.
- Almora pilsēta Indijā (_Almora_), Utarakhandas štata dienvidaustrumu daļā.
- Alonga pilsēta Indijā (_Along_), Arunāčala Pradēšas štatā.
- Alota pilsēta Indijā (_Alot_), Madhjas Pradēšas štata ziemeļrietumu daļā.
- Alvara pilsēta Indijā (_Alwar_), Radžastānas štata austrumu daļā.
- Amadalavalasa pilsēta Indijā (_Amadalavalasa_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos.
- Amalāpurama pilsēta Indijā (_Amalāpuram_), Āndhra Pradēšas štatā, netālu no Bengālijas līča piekrastes.
- Amalnera pilsēta Indijā (_Amalner_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā.
- Amāngandža pilsēta Indijā (_Amāngani_), Madhja Pradēšas štatā.
- Amarkantaka pilsēta Indijā (_Amarkantak_), Madhja Pradēšas štata austrumos.
- Amarnātha pilsēta Indijā (_Amarnāth_), Mahārāštras štatā, Mumbajas (Bombejas) piepilsēta.
- Amarpātana pilsēta Indijā (_Amarpātan_), Madhja Pradēšas štata austrumu daļā.
- Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Bihāras štata dienvidaustrumu daļā.
- Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Tripuras štata dienvidu daļā.
- Amarvāra pilsēta Indijā (_Amarwāra_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Ambada pilsēta Indijā (_Ambad_), Mahārāštras štatā.
- Ambāgarha Čauki pilsēta Indijā (_Ambāgarh Chauki_), Čhatīsgarhas štatā.
- Ambāha pilsēta Indijā (_Ambāh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļos.
- Ambadži pilsēta Indijā (_Ambaji_), Gudžarātas štata ziemeļaustrumos.
- Ambādžogāji pilsēta Indijā (_Ambājogāi_), Mahārāštras štatā.
- Ambāla Sadara pilsēta Indijā (_Ambāla Sadar_), Harjānas štata ziemeļos.
- Āmbāsa pilsēta Indijā (_Āmbāsa_), Tripuras štatā.
- Ambāsamudrama pilsēta Indijā (_Ambāsamudram_), Tamilnādas štata dienvidrietumu daļā.
- Ambatura pilsēta Indijā (_Ambattur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Ambikāpura pilsēta Indijā (_Ambikāpur_), Čhatīsgarhas štata ziemeļu daļā.
- Āmbūra pilsēta Indijā (_Āmbūr_), Tamilnādas štata ziemeļu daļā.
- Ameta pilsēta Indijā (_Amet_), Rādžastānas štatā.
- Amla pilsēta Indijā (_Amla_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Amrelī pilsēta Indijā (_Amreli_), Gudžarātas štatā.
- Amringa pilsēta Indijā (_Amring_), Asamas štatā.
- Amroha pilsēta Indijā (_Amroha_), Utarpradēšas štata rietumu daļā.
- Anakāpalle pilsēta Indijā (_Anakāpalle_), Andhra Pradēšas štata austrumu daļā.
- Ānanda pilsēta Indijā (_Ānand_), Gudžarātas štatā.
- Anandāpurana pilsēta Indijā (_Anandāpuran_), Orisas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Anandnagara pilsēta Indijā (_Anandnagar_), Utarpradēšas štatā.
- Anantagiri pilsēta Indijā (_Anantagiri_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Anantapurama pilsēta Indijā (_Anantapur_), Āndhra Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Anantnāga pilsēta Indijā (_Anantnāg_), Džammu un Kašmiras štatā.
- Angula pilsēta Indijā (_Angul_), Orisas štatā.
- Andžada pilsēta Indijā (_Anjad_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumu daļā.
- Andžangaona pilsēta Indijā (_Anjangaon_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā.
- Andžāra pilsēta Indijā (_Anjār_), Gudžarātas štata ziemeļrietumu daļā.
- Anklešvara pilsēta Indijā (_Ankleshwar_), Gudžarātas štatā, Narmadas kreisajā krastā, 140800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ankola pilsēta Indijā (_Ankola_), Karnātakas štatā, Arābijas jūras piekrastē.
- Annigeri pilsēta Indijā (_Annigeri_), Karnātakas štatā.
- Anta pilsēta Indijā (_Anta_), Rādžastānas štata dienvidaustrumu daļā.
- Anūpgarha pilsēta Indijā (_Anūpgarh_), Rādžastānas štata ziemeļaustrumos.
- Anūppura pilsēta Indijā (_Anūppur_), Madhja Pradēšas štata austrumos.
- Anūpšahra pilsēta Indijā (_Anūpshahr_), Rādžastānas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Āra pilsēta Indijā (_Arā_), Bihāras štata rietumu daļā.
- Arakonama pilsēta Indijā (_Arakkonam_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Arāmbāgha pilsēta Indijā (_Arāmbāgh_), Rietumbengāles štatā.
- Aranga pilsēta Indijā (_Arang_), Čhatīsgarhas štatā.
- Ārani pilsēta Indijā (_Ārani_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Arantāngi pilsēta Indijā (_Aranthangi_), Tamilnādas štatā.
- Arārija pilsēta Indijā (_Arāria_), Bihāras štata austrumu daļā.
- Arkota pilsēta Indijā (_Arcot_), Tamilnādas štata ziemeļos.
- Arsikere pilsēta Indijā (_Arsikere_), Karnātakas štata dienvidu daļā.
- Arupukotaja pilsēta Indijā (_Aruppukkottai_), Tamilnādas štata dienvidu daļā.
- Arvi pilsēta Indijā (_Arvi_), Mahāāštras štata ziemeļaustrumu daļā.
- Arvala pilsēta Indijā (_Arwal_), Bihāras štatā, Sonas labajā krastā.
- Ašoknagara pilsēta Indijā (_Ashoknagar_), Madhja Pradēšas štatā.
- Āšta pilsēta Indijā (_Āshta_), Madhja Pradēšas štatā.
- Asifābāda pilsēta Indijā (_Asifābād_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļu pierobežā.
- Āsika pilsēta Indijā (_Āsika_; ଆସିକା), Orisas štatā.
- Athni pilsēta Indijā (_Athni_), Karnātakas štata ziemeļrietumos.
- Atirāmapatinama pilsēta Indijā (_Atirāmpattinam_), Tamilnādas štatā, Polka šauruma ziemeļu piekrastē.
- Ātmakūra pilsēta Indijā (_Ātmakūr_), Āndhra Pradešas štata dienvidaustrumu daļā.
- Atmākūra pilsēta Indijā (_Atmākūr_), Āndhra Pradešas štata vidusdaļā.
- Atrauli pilsēta Indijā (_Atrauli_), Utarpradēšas štata rietumu daļā.
- Atingala pilsēta Indijā (_Attingal_), Keralas štata dienvidu daļā.
- Ātūra pilsēta Indijā (_Āttūr_), Tamilnādas štatā.
- Auraija pilsēta Indijā (_Auraiya_), Utarpradēšas štatā.
- Aurangābāda pilsēta Indijā (_Aurangābād_), Bihāras štata dienvidos.
- Āzamgarha pilsēta Indijā (_Āzamgarh_), Utarpradēšas štata austrumu daļā.
- Haidarābādu pilsēta Indijā (_Hyderābād_), Mūsi krastos, Telangānas štata administratīvais centrs (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas štatā), 11052500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džagtiāla pilsēta Indijā (_Jagtiāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 113900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karīmnagara pilsēta Indijā (_Karīmnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 297400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Khammama pilsēta Indijā (_Khammam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 305000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mahbūbnagara pilsēta Indijā (_Mahbūbnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 222600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mančerāla pilsēta Indijā (_Mancherāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 110000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mirjālgūda pilsēta Indijā (_Miriālgūda_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 118900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nizāmābāda pilsēta Indijā (_Nizāmābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 311100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rāmagundama pilsēta Indijā (_Rāmagundam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 252300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sidipeta pilsēta Indijā (_Siddipet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 114100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surjāpeta pilsēta Indijā (_Suriāpet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 149000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Una pilsēta Indijā (_Una_), Gudžarātas štatā.
- Una pilsēta Indijā (_Una_), Himāčala Pradēšas štatā.
- Varangala pilsēta Indijā (_Warangal_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 704500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bhātpāra pilsēta Indijā ("Bhatpara"), Hugli upes kreisajā krastā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas piepilsēta.
- Ulasnagara Pilsēta Indijā ("Ulhasnagar"), Mahārāštras štatā, Mumbajas ziemeļaustrumu piepilsēta, 506900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bhātāpāra Pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā, Hugli kreisajā krastā, Kalkutas piepilsēta.
- Bidžāpura Pilsēta Indijā, Karnatakas štata ziemeļos, \~400000 iedzīvotāju, agrākās Bidžāpuras valsts galvaspilsēta (XV-XVII gs.).
- Mira Bhajandara pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 520300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Thāne Pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, Mumbajas piepilsēta, 1261500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Pimpri-Činčvada Pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, Punes piepilsēta, 1006400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kaljāna Pilsēta Indijā, Mumbajas piepilsēta, 1193300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ābu pilsēta Indijā, Rādžastānas štata dienvidu daļā, >10000 iedzīvotāju.
- Ādra pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata ziemeļrietumu daļā.
- Hāura Pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, Kolkates piepilsēta, 1008700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Nalgonda pilsēta Indijā, Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 154300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bardhamāna pilsēta Indijas austrumos ("Barddhamān"), Rietumbengālē, 450900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kolkata pilsēta Indijas austrumos (angļu val. "Calcuta"), osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta; Kalkāta.
- Āīzola pilsēta Indijas austrumu daļā (_Āīzawl_; hindi: आइज़ोल, _Āizol_, bengāļu: আইজল, _Āijal_), Mizorāmas štata administratīvais centrs, 293400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ālapuža pilsēta Indijas dienvidos (_Alappuzha_), Keralas štatā, osta Malabaras krastā, 174000 iedzīvotāju (2011. g.); Allepi.
- Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā (angļu val. "Bangalore", kannaru val. "Bengaluru"), Karnatakas štata galvaspilsēta (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Amdāvāda pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štatā (_Ahmadābād_), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Ahmadnagara pilsēta Indijas rietumu daļā (_Ahmadnagar_), Mahārāštras štatā, 351000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Akola pilsēta Indijas vidienē (_Akola_), Mahārāštras štatā, 427000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Asansola pilsēta Indijas ziemeļaustrumos (_Asansol_), Rietumbengāles štatā, 486300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams.
- Vārānasī Pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2007. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa.
- Aekanopana pilsēta Indonēzijā (_Aekanopan_), Sumatras salā, Ziemeļsumatras provincē.
- Ajerpuluha pilsēta Indonēzijā (_Ayerpuluh_), Riau Salu provinces Bulanas salas ziemeļu daļā.
- Airbanisa pilsēta Indonēzijā (_Airbangis_), Rietumsumatras provinces ziemeļos, Sumatras salas rietumu krastā.
- Alahanpandžana pilsēta Indonēzijā (_Alahanpanjang_), Rietumsumatras štatā, Sumatras salas rietumu piekrastē pie Mentavai šauruma.
- Amamapare pilsēta Indonēzijā (_Amamapare_), Jaungvinejā, Papuā provincē, Arafuru jūras ziemeļu piekrastē.
- Ambarava pilsēta Indonēzijā (_Ambarawa_), Javas salas vidusdaļā, Centrālās Javas provincē.
- Ambuntena pilsēta Indonēzijā (_Ambunten_), Austrumjavas provinces Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē.
- Amlapura pilsēta Indonēzijā (_Amlapura_), Bali provincē, Bali salas austrumu piekrastē; Karanasema.
- Ampana pilsēta Indonēzijā (_Ampana_), Sulavesi salā, Centrālās Sulavesi provincē, Tomini līča dienvidu piekrastē.
- Amuntai pilsēta Indonēzijā (_Amuntai_), Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumu daļā, Dienvidkalimantānas provinces ziemeļu daļā.
- Anabanu pilsēta Indonēzijā (_Anabanu_), Sulevesi salā, Dienvidsulavesi provincē.
- Ardžavinanuna pilsēta Indonēzijā (_Arjawinangun_), Javas salā, Rietumjavas provinves ziemeļaustrumu daļā.
- Atambua pilsēta Indonēzijā (_Atambua_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Timoras salā.
- Banduna pilsēta Indonēzijā ("Bandung"), Javas salā, Rietumjavas provinces administratīvais centrs, 2288600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bogora Pilsēta Indonēzijā ("Bogor"), Javas salā, Džakartas piepilsēta, 891500 iedzīvotāju (2005. g.); senāk - Beitenzorga.
- Aimanti pilsēta Indonēzijā, Batamas provincē, Rempanas salas ziemeļos.
- Depoka Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1339300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tanerana Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1451600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bekasi Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1940300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Čimahi Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Bandunas piepilsēta, 546900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Banda Ačeha pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu galā, Ačehas provinces administratīvais centrs, 218200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Afaka pilsēta Irākā (_'Afak_), Kādisījas muhāfazā.
- Alī el Garbī pilsēta Irākā (_‘Alī al Gharbī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos.
- Āna pilsēta Irākā (_‘Anah_), Anbāras muhāfazas ziemeļos, Eifratas labajā krastā.
- Arabita pilsēta Irākā (_‘Arabit_), Suleimānījas muhāfazā.
- Abulhasība pilsēta Irākā (_Abū al Khașīb_), Basras muhāfazas austrumos, Irānas pierobežā.
- Abū Gureiba pilsēta Irākā (_Abū Ghurayb_), Bagdādes piepilsēta Anbāras muhāfazā.
- Abū Suhaira pilsēta Irākā (_Abū Ṣukhayr_), Nedžefas muhāfazā, Eifratas labajā krastā.
- Akrē pilsēta Irākā (_Akrė_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, tās nosaukums kurdu valodā; Akra (arābu _ʻAgrah_).
- Azīzīja pilsēta Irākā (_Al 'Azīzīyah_), Vāsitas muhāfazā, Tigras kreisajā krastā.
- Amādīja pilsēta Irākā (_Al ‘Amādīyah_), Kurdistānā, Dahūkas muhāfazā; kurdu valodā - Amēdī (_Amêdî_).
- Alema pilsēta Irākā (_Al ʻAlam_), Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras kreisajā krastā.
- Altunkupri pilsēta Irākā (_Altun Kupri_), Kurdistānā, Erbīlas muhāfazā; kurdu - Pirdē.
- Amurlī pilsēta Irākā (_Amurlī_), Salāh ed Dīna muhāfazas austrumu daļā.
- Ain el Aseda pilsēta Irākā (_ʻAyn al Asad_), Anbāras muhāfazā.
- Akra pilsēta Irākā (arābu _ʻAgrah_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, 23000 iedzīvotāju (2009. g.); Akrē (kurdu _Akrė_).
- Mahmūdija Pilsēta Irākā, Bagdādes piepilsēta Bābilas muhāfazā, 119700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Kāzimīja Pilsēta Irākā, Bagdādes piepilsēta, 410100 iedzīvotāju (2003. g.).
- Amāra pilsēta Irākas dienvidaustrumos (_Al ‘Amārah_), Tigras kreisajā krastā, Meisānas muhāfazas administratīvais centrs, 344000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Alāmarvdašta pilsēta Irānā (_‘Alā’ Marvdasht_), Fārsas ostāna dienvidrietumu daļā.
- Alīābāda pilsēta Irānā (_‘Alīābād_), Golestānas ostānā.
- Anbarābāda pilsēta Irānā (_‘Anbarābād_), Kermānas ostānā.
- Asalūje pilsēta Irānā (_‘Asalūyeh_), Hormozgānas ostāna rietumos, Persijas līča piekrastē.
- Asgarāna pilsēta Irānā (_‘Asgarān_), Isfahānas ostāna rietumu daļā.
- Ābpahša pilsēta Irānā (_Āb Pakhsh_, persiešu آب پخش), Būšehras ostānā, 18900 iedzīvotāju (2016. g.).
- Ābādetaška pilsēta Irānā (_Ābādeh Tashk_), Fārsas ostānā, 6200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ābāde pilsēta Irānā (_Ābādeh_), Fārsas ostāna ziemeļos 1890 m vjl., 59000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Abarkūha pilsēta Irānā (_Abarkūh_), Jezdas ostāna rietumu daļā, 24000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ābdānāna pilsēta Irānā (_Ābdānān_), Īlāmas ostānā, 125300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Ābešahmada pilsēta Irānā (_Ābesh Aḩmad_, آبش احمد), Austrumazerbaidžānas ostānā, \~2700 iedzīvotāju (2016. g.).
- Ābgarma pilsēta Irānā (_Ābgarm_), Kazvīnas ostāna dienvidrietumu daļā, \~6300 iedzīvotāju (2016. g.).
- Abhara pilsēta Irānā (_Abhar_), Zanžānas ostānā, \~99300 iedzīvotāju (2016. g.).
- Ābībeiglū pilsēta Irānā (_Ābī Beyglū_, آبي بيگلو), Ardabilas provincē, \~6500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Ābjeka pilsēta Irānā (_Ābyek_, آبیک), Kazvīnas provincē, \~60000 iedzīvoāju.
- Abū Zeidābāda pilsēta Irānā (_Abū Zeydābād_), Isfahānas ostānā.
- Adīmī pilsēta Irānā (_Adīmī_), Sīstānas un Beludžistānas ostāna ziemeļaustrumos.
- Afūsa pilsēta Irānā (_Afūs_), Isfahānas ostāna rietumos.
- Agādžārī pilsēta Irānā (_Āghājārī_), Hūzestānas ostāna dienvidaustrumu daļā.
- Ahara pilsēta Irānā (_Ahar_), Austrumazerbaidžānas ostānā.
- Ahrama pilsēta Irānā (_Ahram_), Būšehras ostānā.
- Ājaska pilsēta Irānā (_Āyask_), Dienvidhorasānas ostāna ziemeļos.
- Aleštara pilsēta Irānā (_Aleshtar_), Luristānas ostānā.
- Alīgūdarza pilsēta Irānā (_Alīgūdarz_), Luristānas ostāna austrumos.
- Alvāna pilsēta Irānā (_Alvān_), Hūzestānas ostānā.
- Alvanda pilsēta Irānā (_Alvand_), Kazvīnas ostānā.
- Amīrīje pilsēta Irānā (_Amīrīyeh_), Semnānas ostānā.
- Amlaša pilsēta Irānā (_Amlash_), Gīlānas ostānā.
- Āmola pilsēta Irānā (_Āmol_), Māzenderānas ostānā.
- Anābada pilsēta Irānā (_Anābad_), Rezāvi Horasānas ostānā.
- Anāra pilsēta Irānā (_Anār_), Kermānas ostāna ziemeļrietumos.
- Anbārolūma pilsēta Irānā (_Anbār Olūm_), Golestānas ostānā.
- Andīmeška pilsēta Irānā (_Andīmeshk_), Hūzestānas ostāna ziemeļrietumu daļā.
- Andūhdžerda pilsēta Irānā (_Andūhjerd_), Kermānas ostānā.
- Āgkala pilsēta Irānā (_Āq Qalā_), Golestānas ostānā.
- Āgkanda pilsēta Irānā (_Āqkand_), Austrumazerbaidžānas ostāna dienvidaustrumos.
- Arāka pilsēta Irānā (_Arāk_), Markazī ostāna administratīvais centrs, 446800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ārāna-Bīdgola pilsēta Irānā (_Ārān va Bīdgol_), Isfahānas ostāna ziemeļrietumu daļā.
- Ardakāna pilsēta Irānā (_Ardakān_), Fārsas ostānā.
- Ardakāna pilsēta Irānā (_Ardakān_), Jezdas ostānā.
- Ardala pilsēta Irānā (_Ardal_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā.
- Ardestāna pilsēta Irānā (_Ardestān_), Isfahānas ostānā.
- Ārijanšahra pilsēta Irānā (_Āriyan Shahr_), Dienvidhorasānas ostānā.
- Ardžomanda pilsēta Irānā (_Arjomand_), Teherānas ostāna austrumu daļā.
- Arkavāza pilsēta Irānā (_Arkavāz_), Īlāma ostānā.
- Arsandžāna pilsēta Irānā (_Arsanjān_), Fārsas ostānā.
- Arvandkenāra pilsēta Irānā (_Arvand Kenār_), Hūzestānas dienvidrietumos.
- Asadābāda pilsēta Irānā (_Asad Ābād_), Hamadānas ostānā.
- Asālema pilsēta Irānā (_Asālem_), Gīlānas ostānā.
- Aškezara pilsēta Irānā (_Ashkezar_), Jezdas ostāna rietumu daļā.
- Āšhāne pilsēta Irānā (_Ashkhāneh_), Ziemeļhorasānas ostānā.
- Āštijāna pilsēta Irānā (_Āshtīān_), Markazī ostānā.
- Āstāne pilsēta Irānā (_Āstāneh_), Markazī ostāna dienvidrietumu daļā.
- Āstāne i Ašrafīje pilsēta Irānā (_Astāneh-ye Ashrafīyeh_), Gīlānas ostānā.
- Āvadža pilsēta Irānā (_Āvaj_), Kazvīnas ostāna dienvidu daļā.
- Āvādžīga pilsēta Irānā (_Āvājīq_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļrietumos.
- Avaza pilsēta Irānā (_Avaz_), Fārsas ostāna dienvidos.
- Āzādšahra pilsēta Irānā (_Āzād Shahr_), Golestānas ostānā.
- Azandarijāna pilsēta Irānā (_Azandarīān_), Hamadānas ostānā.
- Azaršahra pilsēta Irānā (_Azar Shahr_), Austrumazerbaidžānas ostānā.
- Azgale pilsēta Irānā (_Azgaleh_), Kermānšāhas ostāna rietumos.
- Azna pilsēta Irānā (_Aznā_), Luristānas ostānā.
- Adžabšīra pilsēta Irānā (_ʻAjab Shīra_), Austrumazerbaidžānas ostānā.
- Isfahāna Pilsēta Irānā (اصفهان, Isfahan), 1602100 iedzīvotāju (2006. g.), valsts otrā lielākā pilsēta, ostāna administratīvais centrs.
- Karadža Pilsēta Irānā, Teherānas piepilsēta, 1386000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Islāmšahra Pilsēta Irānā, Teherānas piepilsēta, 357400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Āstāra pilsēta Irānas ziemeļos (_Āstārā_), Gīlānas ostānā, Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Azerbaidžānu, \~20000 iedzīvotāju.
- Ardabīla pilsēta Irānas ziemeļrietumos (_Ardabīl_), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs.
- Ebifīla pilsēta Īrijā (_Abbeyfeale_), Limerikas grāfistes dienvidrietumos, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Moništirnafēla.
- Ārdī pilsēta Īrijā (_Ardee_), Lautas grāfistē, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ārklova pilsēta Īrijā (_Arklow_), Viklovas grāfistē, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ašborna pilsēta Īrijā (_Ashbourne_), Mītas grāfistē, 11300 iedzīvotāju (2011. g.); Kiljēglona.
- Etinraja pilsēta Īrijā (_Athenry_), Golvejas grāfistē, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Etaja pilsēta Īrijā (_Athy_), Kildēras grāfistē, 9600 iedzīvotāju (2011. g.); Balja Oha.
- Atlona pilsēta Īrijā (_Athlone_), Vestmītas grāfistes rietumos, 20200 iedzīvotāju (2011. g.); īru Balja Oha Luena (_Baile Átha Luain_).
- Balbrigana pilsēta Īrijā (_Balbriggan_), Dublinas grāfistē, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belibofi pilsēta Īrijā (_Ballybofey_), Donegolas grāfistē, 4850 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belinaslou pilsēta Īrijā (_Ballina_), Golvejas grāfistē, 6400 iedzīvotāju (2011. g.): Bēl Ahanaslūha.
- Belina pilsēta Īrijā (_Ballina_), Mejo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belišenona pilsēta Īrijā (_Ballyshannon_), Donegolas grāfistē, 1850 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bendona pilsēta Īrijā (_Bandon_), Korkas grāfistē, 1900 iedzīvotāju (2011. g.); Drehednabandana.
- Bentri pilsēta Īrijā (_Bantry_), Korkas grāfistē, 3350 iedzīvotāju (2011. g.); Bjantrī.
- Birra pilsēta Īrijā (_Birr_), Ofali grāfistē, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Boila pilsēta Īrijā (_Boyle_), Roskomonas grāfistē, 1460 iedzīvotāju (2011. g.).
- Breja pilsēta Īrijā (_Bray_), Viklovas grāfistē, 31900 iedzīvotāju (2011. g.); Brēhūla.
- Bankrana pilsēta Īrijā (_Buncrana_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas rietumos, Svili līča austrumu piekrastē, 3450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karndona pilsēta Īrijā (_Carndonagh_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas ziemeļu daļā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Korndaunaka.
- Karika pie Šenonas pilsēta Īrijā (_Carrick-on-Shannon_), Lītrimas grāfistes administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karika pie Šīras pilsēta Īrijā (_Carrick-on-Suir_), Sautiperēri grāfistē, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karikmakrosa pilsēta Īrijā (_Carrickmacross_), Monahanas grāfistes dienvidu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kašela pilsēta Īrijā (_Cashel_), Sautiperēri grāfistē, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kāslbāra pilsēta Īrijā (_Castlebar_), Mejo grāfistē, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kāslbleini pilsēta Īrijā (_Castleblayney_), Monahanas grāfistes austrumos, 1800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kāslrī pilsēta Īrijā (_Castlerea_), Roskomonas grāfistē, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kevana pilsēta Īrijā (_Cavan_), grāfistes administratīvais centrs, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Selbridža pilsēta Īrijā (_Celbridge_), Kildēras grāfistē, 19500 iedzīvotāju (2011. g.); Kildriheda.
- Klonakilti pilsēta Īrijā (_Clonakilty_), Korkas grāfistē, 4000 iedzīvotāju (2011. g.); Kjontoela.
- Klounsa pilsēta Īrijā (_Clones_), Monahanas grāfistes rietumos, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Klonmela pilsēta Īrijā (_Clonmel_), Sautiperēri grāfistes administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kūthila pilsēta Īrijā (_Cootehill_), Kevanas grāfistē, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Donegola pilsēta Īrijā (_Donegal_), tāda paša nosaukuma grāfistē, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Droheda pilsēta Īrijā (_Drogheda_), Lautas grāfistē, 21600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drihednua pilsēta Īrijā (_Droichead Nua_), Kildēras grāfistē, 21600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dandolka pilsēta Īrijā (_Dundalk_), Lautas grāfistes administratīvais centrs, 37800 iedzīvotāju (2011. g.); Dūndalgana.
- Dangārvana pilsēta Īrijā (_Dungarvan_), Voterfordas grāfistē, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Īdenderi pilsēta Īrijā (_Edenderry_), Ofali grāfistē, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Enisa pilsēta Īrijā (_Ennis_), Klēras grāfistes administratīvais centrs, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eniskorti pilsēta Īrijā (_Enniscorthy_), Veksfordas grāfistē, 3250 iedzīvotāju (2011. g.); Iniškorhiga.
- Fērmoja pilsēta Īrijā (_Fermoy_), Korkas grāfistē, 2220 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gori pilsēta Īrijā (_Gorey_), Veksfordas grāfistē, 3500 iedzīvotāju (2011. g.); Guera.
- Gorta pilsēta Īrijā (_Gort_), Golvejas grāfistē, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Greistounsa pilsēta Īrijā (_Greystones_), Vilkovas grāfistē, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jola pilsēta Īrijā (_Youghal_), Korkas grāfistes austrumos, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Johela.
- Kildēra pilsēta Īrijā (_Kildare_), Kildēras grāfistē, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kilkī pilsēta Īrijā (_Kilkee_), Klēras grāfistē, 1040 iedzīvotāju (2011. g.); Kilkvī.
- Kilkeni pilsēta Īrijā (_Kilkenny_), grāfistes administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kilārni pilsēta Īrijā (_Killarney_), Kerri grāfistē, 12700 iedzīvotāju (2011. g.); Kilārna.
- Kilraša pilsēta Īrijā (_Kilrush_), Mansteras provincē, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Kilrīša.
- Kinseila pilsēta Īrijā (_Kinsale_), Korkas grāfistē, 2200 iedzīvotāju (2011. g.); Kjontoela.
- Līkslipa pilsēta Īrijā (_Leixlip_), Kildēras grāfistē, 15600 iedzīvotāju (2011. g.); Lēmonvradona.
- Leterkeni pilsēta Īrijā (_Letterkenny_, īru: _Leitir Ceanainn_), Donegolas grāfistē, 15400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Liforda pilsēta Īrijā (_Lifford_), Donegolas grāfistes administrtīvais centrs, Foilas upes kreisajā krastā, 1660 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lismora pilsēta Īrijā (_Lismore_), Voterfordas grāfistē, 730 iedzīvotāju (2011. g.).
- Listouela pilsēta Īrijā (_Listowel_), Kerri grāfistē, 4200 iedzīvotāju (2011. g.); Listūhila.
- Longforda pilsēta Īrijā (_Longford_), grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Longforta.
- Lohreja pilsēta Īrijā (_Loughrea_), Golvejas grāfistē, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Makrūma pilsēta Īrijā (_Macroom_), Korkas grāfistē, 3700 iedzīvotāju (2011. g.); Muēhromta.
- Melova pilsēta Īrijā (_Mallow_), Korkas grāfistē, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Mola.
- Midltona pilsēta Īrijā (_Midleton_), Mansteras provincē, 3730 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mauntbeljū pilsēta Īrijā (_Mountbellew_), Golvejas grāfistē, 1900 iedzīvotāju (2011. g.); Kregona.
- Mauntmelika pilsēta Īrijā (_Mountmellick_), Līšas grāfistē, 3000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Malingāra pilsēta Īrijā (_Mullingar_), Vestmītas grāfistes administratīvais centrs, 20100 iedzīvotāju (2011. g.); Muilangāra.
- Neisa pilsēta Īrijā (_Naas_), Kildēras grāfistes administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2011. g.): Nosa.
- Navana pilsēta Īrijā (_Navan_), Mītas grāfistes administratīvais centrs, 2860 iedzīvotāju (2011. g.); Ūiva.
- Nīna pilsēta Īrijā (_Nenagh_), Nortiperēri grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Tēnoka.
- Ņūrosa pilsēta Īrijā (_New Ross_), Veksfordas grāfistē, 4500 iedzīvotāju (2011. g.); Rosvikhruina.
- Ņūkāslvesta pilsēta Īrijā (_Newcastle West_), Limerikas grāfistē, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pesidžvesta pilsēta Īrijā (_Passage West_), Korkas grāfistē, 4800 iedzīvotāju (2011. g.); Pasoišta.
- Portlīša pilsēta Īrijā (_Portlaoighise_), Līšas grāfistes administratīvais centrs, 20100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Retota pilsēta Īrijā (_Ratoath_), Mītas grāfistē, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Rēto.
- Šenona pilsēta Īrijā (_Shannon_), Klēras grāfistē, 9700 iedzīvotāju (2011. g.); Šonona.
- Skiberīna pilsēta Īrijā (_Skibbereen_), Korkas grāfistē, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Strokstauna pilsēta Īrijā (_Strokestown_), Roskomonas grāfistē, 770 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sordsa pilsēta Īrijā (_Swords_), Dublinas grāfistē, 36900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tala pilsēta Īrijā (_Tallaght_), Dublinas grāfistē, 71500 iedzīvotāju (2011. g.); Taulakta.
- Templmora pilsēta Īrijā (_Templemore_), Nortiperēri grāfistē, 1940 iedzīvotāju (2011. g.), Tjamplmora.
- Tērlesa pilsēta Īrijā (_Thurles_), Nortiperēri grāfistē, 6900 iedzīvotāju (2011. g.); Durlasa.
- Tiperēri pilsēta Īrijā (_Tipperary_), Sautiperēri grāfistē, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tralī pilsēta Īrijā (_Tralee_), Kerri grāfistes administratīvais centrs, 23700 iedzīvotāju (2011. g.); Trolī.
- Tramora pilsēta Īrijā (_Tramore_), Voterfordas grāfistē, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trima pilsēta Īrijā (_Trim_), Mītas grāfistē, 1440 iedzīvotāju (2011. g.); Balja Ohatima.
- Tjūma pilsēta Īrijā (_Tuaim_), Golvejas grāfistē, 3300 iedzīvotāju (2011. g.); Tjuema.
- Talamora pilsēta Īrijā (_Tullamore_), Ofali grāfistes administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2011. g.); Talakvora.
- Voterforda pilsēta Īrijā (_Waterford_), Voterfordas grāfistes administratīvais centrs, 51500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vestporta pilsēta Īrijā (_Westport_), Mejo grāfistē, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veksforda pilsēta Īrijā (_Wexford_), grāfistes administratīvais centrs, 20100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viklova pilsēta Īrijā (_Wicklow_), Viklovas grāfistes administratīvais centrs, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Kilvantona.
- Beltērbeta pilsēta Īrijā ("Belturbet"), Kevanas grāfistē, 1380 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bandorana pilsēta Īrijā ("Bundoran"), Donegolas grāfistē, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kārlova pilsēta Īrijā ("Carlow"), tāda paša nosaukuma grāfistes administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2011. g.); Kjaharlaka.
- Monahana pilsēta Īrijā ("Monaghan"), Olsteras kanāla krastos, grāfistes administratīvais centrs, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Muinavjoga pilsēta Īrijā ("Muinebeag"), Kārlovas grāfistē, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roskomona pilsēta Īrijā ("Roscommon"), grāfistes administratīvais centrs, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slaigo pilsēta Īrijā ("Sligo"), grāfistes administratīvais centrs, 17600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Limerika pilsēta Īrijā (angļu val. _Limerick_), grāfistes administratīvais centrs, 91500 iedzīvotāju (2011. g.); Limnaha.
- Roskreja pilsēta Īrijā (angļu_Roscrea_; īru _Ros Cre_), Ofali grāfistē, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kāslreja pilsēta Īrijā, Belfāstas dienvidu piepilsēta, apgabala administratīvais centrs.
- Blančārdstauna Pilsēta Īrijā, Dublinas piepilsēta, 119400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kouva pilsēta Īrijā, Korkas grāfistē, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karigālaina pilsēta Īrijā, Korkas grāfistē.
- Altona pilsēta Īrijā, Vestmītas grāfistē; Balja Oha Luena.
- Korka pilsēta Īrijas dienvidos (angļu val. _Cork_, īru val. _Corcaigh_), grāfistes administratīvais centrs, 119200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Golveja pilsēta Īrijas rietumos (_Galway_), grāfistes administratīvais centrs, 75500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Habnarfjerdira Pilsēta Islandē, Reikjavikas piepilsēta, 24500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Koubavogira Pilsēta Islandē, Reikjavikas piepilsēta, 28000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seldjardnardnesa Pilsēta Islandē, Reikjavikas piepilsēta, 4470 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mosfedlsbaira Pilsēta Islandē, Reikjavikas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gardabaira Pilsēta Islandē, Reikjavikas piepilsēta, 9690 iedzīvotāju (2007. g.).
- Njardvika pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā, 3960 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vestmadnaeijara pilsēta Islandes dienvidu daļā, Heimaejas salā, 4070 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agranesa pilsēta Islandes rietumu daļā (_Akranes_), 6130 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agireiri pilsēta Islandes ziemeļu daļā, Eijafjorda rietumu krastā, tā dienvidu galā, 16800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abano Terme pilsēta Itālijā (_Ábano Terme_), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvi Terme pilsēta Itālijā (_Ácqui Terme_), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alba pilsēta Itālijā (_Alba_), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 30900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altamura pilsēta Itālijā (_Altamura_), Apūlijas reģiona Bari provincē, 69900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ancio pilsēta Itālijā (_Ánzio_), Lacio reģiona Romas provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aosta pilsēta Itālijā (_Aosta_), autonomā reģiona _Valle d'Aosta_ administratīvais centrs, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apričēna pilsēta Itālijā (_Apricena_), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aprilija pilsēta Itālijā (_Aprilia_), Lacio reģiona Latīnas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arko pilsēta Itālijā (_Arco_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arencāno pilsēta Itālijā (_Arenzano_), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ariāno Irpīno pilsēta Itālijā (_Ariano Irpino_), Kampānijas reģiona Avellīno provinces ziemeļu daļā.
- Arona pilsēta Itālijā (_Arona_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arcakēna pilsēta Itālijā (_Arzachena_), Sardīnijas salas ziemeļos, Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askea pilsēta Itālijā (_Ascea_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asemini pilsēta Itālijā (_Assémini_), Sardīnijas autonomā reģiona Kaljāri provincē.
- Asīze pilsēta Itālijā (_Assisi_), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atesa pilsēta Itālijā (_Atessa_), Abruco reģiona Kjeti provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avellīno pilsēta Itālijā (_Avellino_), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aversa pilsēta Itālijā (_Aversa_), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avecāno pilsēta Itālijā (_Avezzano_), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aviljāna pilsēta Itālijā (_Avigliana_), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aviljāno pilsēta Itālijā (_Avigloiano_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avola pilsēta Itālijā (_Avola_), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgosēzija pilsēta Itālijā (_Borgosesia_), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brienca pilsēta Itālijā (_Brienza_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bruniko pilsēta Itālijā (_Brunico_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaljāri pilsēta Itālijā (_Cagliari_), Sardīnijas autonomā reģiona un provinces administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šatijona pilsēta Itālijā (_Chatillon_), Valle d'Aostas reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Domodosola pilsēta Itālijā (_Domodossola_), Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džuljanova pilsēta Itālijā (_Giulianova_), Abruco reģiona Terāmo provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izernija pilsēta Itālijā (_Isérnia_), Molizes reģionā, provinces administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā (_Olevano sul Tusciano_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velje pilsēta Itālijā (_Veglie_), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villadosola pilsēta Itālijā (_Villadossola_), Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vipiteno pilsēta Itālijā (_Vipiteno_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Kastello pilsēta Itālijā ("Aci Castello"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Katena pilsēta Itālijā ("Aci Catena"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvaviva delle Fonti pilsēta Itālijā ("Acquaviva delle Fonti"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agridžento Pilsēta Itālijā ("Agrigento"), Sicīlijas reģiona dienvirietumos, provinces administratīvais centrs, 58000 iedzīvotāju (2014. g.), antīkās pilsētas "Agrigentum" drupas.
- Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alba Adriatica pilsēta Itālijā ("Alba Adriatica"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albano Laciāle pilsēta Itālijā ("Albano Laziale"), Lacio reģiona Romas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albisola Suoeriore pilsēta Itālijā ("Albisola Superiore"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkāmo pilsēta Itālijā ("Álcamo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 45100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Algēro pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.); Lalgera.
- Altavilla Vičentīna pilsēta Itālijā ("Altavilla Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alčāno Lombardo pilsēta Itālijā ("Alzano Lombardo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angvillāra Sabazia pilsēta Itālijā ("Anguillara Sabazia"), Lacio reģiona Romas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apjāno Džentile pilsēta Itālijā ("Appiano Gentile"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adriāno Iprīno pilsēta Itālijā ("Ariano Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Badija Polezīne pilsēta Itālijā ("Badia Polesine"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjara Kalabra pilsēta Itālijā ("Bagnara Calabra"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjolo del Salento pilsēta Itālijā ("Bagnolo del Salento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjolo Mella pilsēta Itālijā ("Bagnolo Mella"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barčellona Poco di Goto pilsēta Itālijā ("Barcellona Pozzo di Gotto"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 41500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basano Romano pilsēta Itālijā ("Basasno Romano"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bezanna Briancā pilsēta Itālijā ("Besanna in Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgaro Torinēze pilsēta Itālijā ("Borgaro Torinese"), Turīnas reģiona Pjemontas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgo Sanlorenco pilsēta Itālijā ("Borgo San Lorenzo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boville Ernika pilsēta Itālijā ("Boville Ernica"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kairo Montenote pilsēta Itālijā ("Cairo Montenotte"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantu pilsēta Itālijā ("Cantù"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaprarika di Leče pilsēta Itālijā ("Caprarica di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapriate Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Capriate San Gervasio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karate Brianca pilsēta Itālijā ("Carate Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kardāno al Kampo pilsēta Itālijā ("Cardano al Campo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karonno Pertuzella pilsēta Itālijā ("Caronno Pertusella"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpinjāno Salentīno pilsēta Itālijā ("Carpignano Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3840 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasarza della Delīcija pilsēta Itālijā ("Casarsa della Delizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaselle Torinēze pilsēta Itālijā ("Caselle Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno d'Ada pilsēta Itālijā ("Cassano d'Adda"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastāno Primo pilsēta Itālijā ("Castano Primo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela di Sangro pilsēta Itālijā ("Castel di Sangro"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfranko Emīlija pilsēta Itālijā ("Castelfranco Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 32100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellana Grote pilsēta Itālijā ("Castellana Grotte"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo di Soto pilsēta Itālijā ("Castelnovo di Sotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 8660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnuovo Berardenga pilsēta Itālijā ("Castelnuovo Berardenga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljona Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Castiglion Fiorentino"), Toskānas reģiona Areco provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrinjāno de Greči pilsēta Itālijā ("Castrignano de Greci"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrinjāni del Kapo pilsēta Itālijā ("Castrignano del Capo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čelje Mesapīka pilsēta Itālijā ("Ceglie Messapica"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černusko sul Naviljo pilsēta Itālijā ("Cernusco sul Naviglio"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červinjāno del Friuli pilsēta Itālijā ("Cervignano del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezāno Maderno pilsēta Itālijā ("Cesano Maderno"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Činzello Balzamo pilsēta Itālijā ("Cinisello Balsamo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čisterna di Latīna pilsēta Itālijā ("Cisterna di Latina"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čita Santandželo pilsēta Itālijā ("Citta Sant'Angelo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čivita Kastellāna pilsēta Itālijā ("Civita Castellana"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čivitanova Marke pilsēta Itālijā ("Civitanova Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 40500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čivitella del Tronto pilsēta Itālijā ("Civitella del Tronto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čivitella Roveto pilsēta Itālijā ("Civitella Roveto"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolle di Vala d’Elsa pilsēta Itālijā ("Colle di Val d'Elsa"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolonjo Moncenze pilsēta Itālijā ("Cologna Monzese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kontursi Terme pilsēta Itālijā ("Contursi Terme"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koriljāno d’Otranto pilsēta Itālijā ("Corigliano d'Otranto"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kornedo Vičentīno pilsēta Itālijā ("Cornedo Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kortīna d’Ampeco pilsēta Itālijā ("Cortina d'Ampezzo"), Venetas reģionā, starpkalnu ielejā, Dolomītalpos 1224 m vjl., 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostiljole d’Asti pilsēta Itālijā ("Costigliole d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Darfo Boario Terme pilsēta Itālijā ("Darfo Boario Terme"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dezencāno del Garda pilsēta Itālijā ("Desenzano del Garda"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fanjāno Olona pilsēta Itālijā ("Fagnano Olona"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fiāno Romāno pilsēta Itālijā ("Fiano Romano"), Lacio reģiona Romas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filjīne Valdarno pilsēta Itālijā ("Figline Valdarno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fināle Ligure pilsēta Itālijā ("Finale Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fojāno della Kjāna pilsēta Itālijā ("Fioano della Chiana"), Toskānas reģiona Areco provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fiorāno Modenese pilsēta Itālijā ("Fiorano Modenese"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla al Mare pilsēta Itālijā ("Francavilla al Mare"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla Fontāna pilsēta Itālijā ("Francavilla Fontana"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankavilla Sinni pilsēta Itālijā ("Francavilla in Sinni"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gabiče Mare pilsēta Itālijā ("Gabicce Mare"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galjāno del Kapo pilsēta Itālijā ("Gagliano del Capo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Garbahnate Milanēze pilsēta Itālijā ("Garbagnate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gardone Valla Trompija pilsēta Itālijā ("Gardone Val Trompia"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džemona del Friuli pilsēta Itālijā ("Gemona del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džencāno di Lukānija pilsēta Itālijā ("Genzano di Lucania"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džencāno di Roma pilsēta Itālijā ("Genzano di Roma"), Lacio reģiona Romas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džifoni Sei Kazali pilsēta Itālijā ("Giffoni Sei Casali"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džifoni Valle Pjana pilsēta Itālijā ("Giffoni Valle Piana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoija del Kolle pilsēta Itālijā ("Gióia del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoija Tauro pilsēta Itālijā ("Gióia Táuro"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoioza Jonika pilsēta Itālijā ("Gioiosa Ionica"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa Marea"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gradiska d'Izonco pilsēta Itālijā ("Gradisca d'Isonzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granarolo dell’Emīlija pilsēta Itālijā ("Granarolo dell'Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravelona Toče pilsēta Itālijā ("Gravellona Toce"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravīna di Katānija pilsēta Itālijā ("Gravina di Catania"), Toskānas reģiona Florences provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravīna Puljā pilsēta Itālijā ("Gravina in Púglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greve Kjanti pilsēta Itālijā ("Greve in Chianti"), Toskānas reģiona Florences provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grimo Apūla pilsēta Itālijā ("Grumo Appula"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grumo Nevāno pilsēta Itālijā ("Grumo Nevano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvidonija Montečelio pilsēta Itālijā ("Guidonia Montecelio"), Lacio reģiona Romas provincē, 83200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inčīza Vald’Arno pilsēta Itālijā ("Incisa in Val d'Arno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Induno Olona pilsēta Itālijā ("Induno Olona"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola del Grāna Saso d’Itāljia pilsēta Itālijā ("Isola del Gran Sasso d'Italia"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola del Liri pilsēta Itālijā ("Isola del Liri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola di Kapo Ricuto pilsēta Itālijā ("Isola di Capo Rizzuto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola Vičentīna pilsēta Itālijā ("Isola Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- La Madalēna pilsēta Itālijā ("La Maddalena"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamēcija Terme pilsēta Itālijā ("Lamezia Terme"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 70200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lanco Torinēze pilsēta Itālijā ("Lanzo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 5150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leviko Terme pilsēta Itālijā ("Levico Terme"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linjāno Sabbjadoro pilsēta Itālijā ("Lignano Sabbiadoro"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Undīnes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lonate Pocolo pilsēta Itālijā ("Lonate Pozzolo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lonato del Garda pilsēta Itālijā ("Lonato del Garda"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luko dei Marsi pilsēta Itālijā ("Luco dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lurate Kačivio pilsēta Itālijā ("Lurate Caccivio"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maljāno Sabina pilsēta Itālijā ("Magliano Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malo pilsēta Itālijā ("Malo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mandello del Lario pilsēta Itālijā ("Mandello del Lario"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marāno Vinčentīno pilsēta Itālijā ("Marano Vincentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marjāno Komense pilsēta Itālijā ("Mariano Comense"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marsiko Nuovo pilsēta Itālijā ("Marsico Nuovo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melito di Porto Salvo pilsēta Itālijā ("Melito di Porto Salvo"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minjāno Monte Lungo pilsēta Itālijā ("Mignano Monte Lungo"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minervīno di Leče pilsēta Itālijā ("Minervino di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Elkāno pilsēta Itālijā ("Mirabella Eclano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moljāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Mogliano Veneto"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monsummāno Terme pilsēta Itālijā ("Monsummano Terme"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalto della Marke pilsēta Itālijā ("Montalto delle Marche"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monte Sanbadžo pilsēta Itālijā ("Monte San Biagio"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekatīni Terme pilsēta Itālijā ("Montecatini Terme"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekorvīno Puljāno pilsēta Itālijā ("Montecorvino Pugliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteforte Irpino pilsēta Itālijā ("Monteforte Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montegroto Terme pilsēta Itālijā ("Montegrotto Terme"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montenero di Bizača pilsēta Itālijā ("Montenero di Bisaccia"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteroni di Leče pilsēta Itālijā ("Monteroni di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezāno sulla Marčellāna pilsēta Itālijā ("Montesano sulla Marcellana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montičello Konte Oto pilsēta Itālijā ("Monticello Conte Otto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montorio al Vomāno pilsēta Itālijā ("Montorio al Vomano"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montoro Inferiore pilsēta Itālijā ("Montoro Inferiore"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morčāno di Leuka pilsēta Itālijā ("Morciano di Leuca"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morro d'Oro pilsēta Itālijā ("Morro d'Oro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mošāno Santandželo pilsēta Itālijā ("Mosciano Sant'Angelo"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mota di Livenca pilsēta Itālijā ("Motta di Livenza"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mugnāni del Kardināla pilsēta Itālijā ("Mugnano del Cardinale"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muro Lukāno pilsēta Itālijā ("Muro Lucano"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muzile di Pjāve pilsēta Itālijā ("Musile di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočera Inferjore pilsēta Itālijā ("Nocera Inferiore"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Milanēze pilsēta Itālijā ("Nova Milanese"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Siri pilsēta Itālijā ("Nova Siri"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novate Milanēze pilsēta Itālijā ("Novate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noventa Vinčentīna pilsēta Itālijā ("Noventa Vincentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novi Ligūre pilsēta Itālijā ("Novi Ligure"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldžate Komasko pilsēta Itālijā ("Olgiate Comasco"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oliveto Čitra pilsēta Itālijā ("Oliveto Citra"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orio al Sērio pilsēta Itālijā ("Orio al Serio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 1750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oristāno pilsēta Itālijā ("Oristano"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 31000 iedzīvotāju (2014. g.); Araistanisa.
- Paderno Dugnano pilsēta Itālijā ("Paderno Dugnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 46800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palaco Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Palazzo San Gervasio"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palacolo sull’Oglio pilsēta Itālijā ("Palazzolo sul'Oglio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palo de Kolle pilsēta Itālijā ("Palo del Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palombara Sabīna pilsēta Itālijā ("Palombara Sabina"), Lacio reģiona Romas provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peskjēra Borromeo pilsēta Itālijā ("Peschiera Borromero"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petīlija Polikastro pilsēta Itālijā ("Petilia Policastro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjāno di Sorrento pilsēta Itālijā ("Piano di Sorrento"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjaca Armerīna pilsēta Itālijā ("Piazza Armerina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjedimonte Mateze pilsēta Itālijā ("Piedimonte Matese"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetra Ligure pilsēta Itālijā ("Pietra Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjēve a Nievole pilsēta Itālijā ("Pieve a Nievole"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjove di Sako pilsēta Itālijā ("Piove di Sacco"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjovēne Rokete pilsēta Itālijā ("Piovene Rocchette"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžo a Kajāno pilsēta Itālijā ("Poggio a Caiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poligjāno a Mare pilsēta Itālijā ("Polignano a Mare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polici Dženeroza pilsēta Itālijā ("Polizzi Generosa"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomiljāno d'Arka pilsēta Itālijā ("Pomigliano d'Arco"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponte nelle Alpi pilsēta Itālijā ("Ponte nelle Alpi"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontekanjāno Fajāno pilsēta Itālijā ("Pontecagnano Faiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Čezareo pilsēta Itālijā ("Porto Cesareo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pratola Pelinja pilsēta Itālijā ("Pratola Peligna"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvartu Santelena pilsēta Itālijā ("Quartu Sant'Elena"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekoara Terme pilsēta Itālijā ("Recoaro Terme"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžo di Kalabrija pilsēta Itālijā ("Reggio di Calabria"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rionero Vulturē pilsēta Itālijā ("Rionero in Vulture"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riva del Garda pilsēta Itālijā ("Riva del Garda"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivarolo Kanavēze pilsēta Itālijā ("Rivarolo Canavese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka di Neto pilsēta Itālijā ("Rocca di Neto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka di Papa pilsēta Itālijā ("Rocca di Papa"), Lacio reģiona Romas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roka Priora pilsēta Itālijā ("Rocca Priora"), Lacio reģiona Romas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodžāno Gravina pilsēta Itālijā ("Roggiano Gravina"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romāno d’Ecelīno pilsēta Itālijā ("Romano d'Ezzelino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romāno di Lombardija pilsēta Itālijā ("Romano di Lombardia"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozeto delj Abruci pilsēta Itālijā ("Roseto degli Abruzzi"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Rossano Veneto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ruvo di Pulja pilsēta Itālijā ("Ruvo di Puglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sala Konsilīna pilsēta Itālijā ("Sala Consilina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saliče Salentīno pilsēta Itālijā ("Salice Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di Sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sammikele di Bari pilsēta Itālijā ("Sammichele di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbenedeto dei Marsi pilsēta Itālijā ("San Benedetto dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbadžo di Kallalta pilsēta Itālijā ("San Biagio di Callalta"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančezario di Leče pilsēta Itālijā ("San Cesario di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančipriāno Pičentīno pilsēta Itālijā ("San Cipriano Picentino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandamjāno d'Asti pilsēta Itālijā ("San Damiano d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandona di Pjave pilsēta Itālijā ("San Dona di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandonato di Leče pilsēta Itālijā ("San Donato di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandonato Milanēze pilsēta Itālijā ("San Donato Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfeliče Čirčeo pilsēta Itālijā ("San Felice Circeo"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sangavīno Monreāle pilsēta Itālijā ("San Gavino Monreale"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo a Kremano pilsēta Itālijā ("San Giorgio a Cremano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo del Sannio pilsēta Itālijā ("San Giorgio del Sannio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo Joniko pilsēta Itālijā ("San Giorgio Ionico"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni a Piro pilsēta Itālijā ("San Giovanni a Piro"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Džemini pilsēta Itālijā ("San Giovanni Gemini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni in Fjorē pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Fiore"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Lupatoto pilsēta Itālijā ("San Giovanni Lupatoto"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Rotondo pilsēta Itālijā ("San Giovanni Rotondo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Teatīno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Teatino"), Abrico reģiona Kjeti provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Valdarno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Valdarno"), Toskānas reģiona Areco provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžuliāno Milanēze pilsēta Itālijā ("San Giuliano Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarčello Pistoiēze pilsēta Itālijā ("San Marcello Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarcāno sul Sarno pilsēta Itālijā ("San Marzano sul Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmauro Torinēze pilsēta Itālijā ("San Mauro Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmišele al Taljamento pilsēta Itālijā ("San Michele al Tagliamento"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpaolo di Čivitāte pilsēta Itālijā ("San Paolo di Civitate"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpjetro Klarenca pilsēta Itālijā ("San Pietro Clarenza"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpjetro Lamā pilsēta Itālijā ("San Pietro in Lama"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpjetro Vernotīko pilsēta Itālijā ("San Pietro Vernotico"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansalvatore Monferata pilsēta Itālijā ("San Salvatore Monferato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanseverīno Marke pilsēta Itālijā ("San Severino Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanstīno di Livenca pilsēta Itālijā ("San Stino di Livenza"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvalentīno Torio pilsēta Itālijā ("San Valentino Torio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvito Kjetīno pilsēta Itālijā ("San Vito Chietino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanačaro de Burgoni pilsēta Itālijā ("Sanazzario de' Burgondi"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikandro di Bari pilsēta Itālijā ("Sannicandro di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Arsēnio pilsēta Itālijā ("Sant'Arsenio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Endžidio del Monte Albīno pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio del Monte Albino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santelija Fjumerapīdo pilsēta Itālijā ("Sant'Elia Fiumerapido"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santačezarea Terme pilsēta Itālijā ("Santa Cesarea Terme"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakroče sull'Arno pilsēta Itālijā ("Santa Croce sull'Arno"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamargerita Ligūre pilsēta Itālijā ("Santa Margherita Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija Kapuja Vetere pilsēta Itālijā ("Santa Maria Capua Vetere"), Kampānijas reģiona Kazetras provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija di Sala pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Sala"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarina pilsēta Itālijā ("Santa Marina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarinella pilsēta Itālijā ("Santa Marinella"), Lacio reģiona Romas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaterēza Galura pilsēta Itālijā ("Santa Teresa Gallura"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santavenerīna pilsēta Itālijā ("Santa Venerina"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santeramo Kollē pilsēta Itālijā ("Santeramo in Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santi Kosma e Damiano pilsēta Itālijā ("Santi Cosma e Damiano"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sellija Marina pilsēta Itālijā ("Sellia Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serravalle Pistoiēze pilsēta Itālijā ("Serravalle Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serravalle Sezija pilsēta Itālijā ("Serravalle Sesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesa Aurunka pilsēta Itālijā ("Sesa Aurunca"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesto Kalende pilsēta Itālijā ("Sesto Calende"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesto Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Sesto Fiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesto Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Sesto San Giovanni"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 76400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sestri Levante pilsēta Itālijā ("Sestri Levante"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Setīmo Torinēze pilsēta Itālijā ("Settimo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soljāno Kavoura pilsēta Itālijā ("Sogliano Cavour"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Somma Lombardo pilsēta Itālijā ("Somma Lombardo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Somma Vezuviāna pilsēta Itālijā ("Somma Vesuviana"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soriāno nel Čimino pilsēta Itālijā ("Soriano nel Cimino"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorto il Mone Džovanni XXIII pilsēta Itālijā ("Sorto il Monte Giovanni XXIII"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soverato Marīna pilsēta Itālijā ("Soverato Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovērija Mannelli pilsēta Itālijā ("Soveria Mannelli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telese Terme pilsēta Itālijā ("Telese Terme"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tempo Pauzānija pilsēta Itālijā ("Tempio Pausania"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Termini Imereze pilsēta Itālijā ("Termini Imerese"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terranova da Sibari pilsēta Itālijā ("Terranova da Sibari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terranova Sapo Minulio pilsēta Itālijā ("Terranova Sappo Minulio"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tece sul Brenta pilsēta Itālijā ("Tezze sul Brenta"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torre Annunciata pilsēta Itālijā ("Torre Annunziata"), Kampanijas reģiona Neapoles provincē, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torre de Paseri pilsēta Itālijā ("Torre de' Passeri"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torre del Greko pilsēta Itālijā ("Torre del Greco"), Kampanijas reģiona Neapoles provincē, 85300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torri di Kuartezolo pilsēta Itālijā ("Torri di Quartesolo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrita di Sjēna pilsēta Itālijā ("Torrita di Siena"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trevinjāno Romano pilsēta Itālijā ("Trevignano Romano"), Lacio reģiona Romas provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trečo sull'Ada pilsēta Itālijā ("Trezzo sull'Adda"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udžāno la Kjēza pilsēta Itālijā ("Uggiano la Chiesa"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varallo Sezija pilsēta Itālijā ("Varallo Sesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venārija Reāle pilsēta Itālijā ("Venaria Reale"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vibo Valentija pilsēta Itālijā ("Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viko Ekuense pilsēta Itālijā ("Vico Equense"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villa Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Villa San Giovanni"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka di Verona pilsēta Itālijā ("Villafranca di Verona"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka Lunidžānā pilsēta Itālijā ("Villafranca in Lunigiana"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villanova d'Asti pilsēta Itālijā ("Villanova d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 5850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorio Veneto pilsēta Itālijā ("Vittorio Veneto"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapele sul Tavo pilsēta Itālijā (“Cappelle sul Tavo”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasala di Principe pilsēta Itālijā (“Casal di Principe”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasala Velīno pilsēta Itālijā (“Casal Velino”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kašāna Terme Lari pilsēta Itālijā (“Casciana Terme Lari”), Toskānas reģiona Pizas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno allo Jonio pilsēta Itālijā (“Cassano allo Ionio”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno delle Murdže pilsēta Itālijā (“Cassano delle Murge”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno Manjāgo pilsēta Itālijā (“Cassano Magnago”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Gandolfo pilsēta Itālijā (“Castel Gandolfo”), Lacio reģiona Romas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžirdžo pilsēta Itālijā (“Castel San Giorgio”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sanlorenco pilsēta Itālijā (“Castel San Lorenzo”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Volturno pilsēta Itālijā (“Castel Volturno”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfranko Veneto pilsēta Itālijā (“Castelfranco Veneto”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnuovo di Garfanjāna pilsēta Itālijā (“Castelnuovo di Garfagnana”), Toskānas reģiona Lukas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljone del Lago pilsēta Itālijā (“Castiglione del Lago”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljone delle Stivjēre pilsēta Itālijā (“Castiglione delle Stiviere”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastri di Leče pilsēta Itālijā (“Castri di Lecce”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čita della Pjēva pilsēta Itālijā (“Citta della Pieve”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čita di Kastello pilsēta Itālijā (“Città di Castello”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolonja Veneta pilsēta Itālijā (“Cologna Veneta”), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkordija Sadžitārija pilsēta Itālijā (“Concordia Sagittaria”), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koriljāno Kalabro pilsēta Itālijā (“Corigliano Calabro”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodi Vekjo pilsēta Itālijā (“Lodi Vecchio”), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loreto Aprutino pilsēta Itālijā (“Loreto Aprutino”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marano di Napoli pilsēta Itālijā (“Marano di Napoli”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 57200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina di Džoiza Jonika pilsēta Itālijā (“Marina di Gioiosa Ionica”), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masa e Kocile pilsēta Itālijā (“Massa e Cozzile”), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masa Maritima pilsēta Itālijā (“Massa Marittima”), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minervīno Murdže pilsēta Itālijā (“Minervino Murge”), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mola di Bari pilsēta Itālijā (“Mola di Bari”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalto Ufudžo pilsēta Itālijā (“Montalto Uffugo”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monte Porčio Katone pilsēta Itālijā (“Monte Porzio Catone”), Lacio reģiona Romas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monte Sansvīno pilsēta Itālijā (“Monte San Savino”), Toskānas reģiona Areco provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monte Sant’Andželo pilsēta Itālijā (“Monte Sant’Ángelo”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekjo Madžore pilsēta Itālijā (“Montecchino Maggiore”), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekorvīno Rovella pilsēta Itālijā (“Montecorvino Rovella”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezāno Salentīno pilsēta Itālijā (“Montesano Salentino”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montoro Superiore pilsēta Itālijā (“Montoro Superiore”), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mota Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Motta San Giovanni”), Kalabrijas reģiona Režo di Kalabrijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muro Lečeze pilsēta Itālijā (“Muro Leccese”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nica Monferrato pilsēta Itālijā (“Nizza Monferrato”), Pjemontas reģiona Asti provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočera Superjore pilsēta Itālijā (“Nocera Superiore”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočera Umbra pilsēta Itālijā (“Nocera Umbra”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldžate Olona pilsēta Itālijā (“Olgiate Olona”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opido Lukāno pilsēta Itālijā (“Oppido Lucano”), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orta Nova pilsēta Itālijā (“Orta Nova”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma di Montekjāro pilsēta Itālijā (“Palma di Montechiaro”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjana delji Albanēzi pilsēta Itālijā (“Piana degli Albanesi”), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjedimonte Sandžermāno pilsēta Itālijā (“Piedimonte San Germano”), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjēve di Soligo pilsēta Itālijā (“Pieve di Soligo”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Empedokle pilsēta Itālijā (“Porto Empedocle”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Mantovano pilsēta Itālijā (“Porto Mantovano”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Rekanati pilsēta Itālijā (“Porto Recanati”), Markes reģiona Mačeratas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Sandžordžo pilsēta Itālijā (“Porto San Giorgio”), Markes reģiona Fermo provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Tolle pilsēta Itālijā (“Porto Tolle”), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Praja a Mare pilsēta Itālijā (“Praia a Mare”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palermo pilsēta Itālijā (it. val. _Palermo_), osta Sicīlijas ziemeļu piekrastē, Sicīlijas reģiona un Palermo provinces administratīvais centrs, 655000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbenedeto del Tronto pilsēta Itālijā (San Benedetto del Tronto"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askoli Pičēno pilsēta Itālijas centrālajā daļā (_Áscoli Piceno_), Markes reģiona provinces administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florence pilsēta Itālijas centrālajā daļā (it. val. _Firenze_), Arno upes krastos, Toskānas reģiona un Florences provinces administratīvais centrs, 367000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Andrija pilsēta Itālijas dienvidaustrumos (_Ándria_), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 100500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venēcija Pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos (it. "Venezia"), reģiona un provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā (pilsētas vecākā daļa atrodas uz 118 salām Adrijas jūras Venēcijas lagūnā), 270 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Milāna pilsēta Itālijas ziemeļos (_Milano_), Padānas līdzenumā, Lombardijas reģiona un Milānas provinces administratīvais centrs, 1275000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolcāno Pilsēta Itālijas ziemeļos ("Bolzano"), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Busto Arsīcio pilsēta Itālijas ziemeļos (it. "Buso Arsizio"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akvileja pilsēta Itālijas ziemeļos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, ~3,3 tūkstoši iedzīvotāju: Senās Romas laikos tā bija viena no lielākajām pilsētām reģionā ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
- Bergāmo Pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu piekājē, provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1815. g.
- Alesandrija pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Alessándria_), Pjemontas reģionā, Tanāras krastos, provinces administratīvais centrs, 89400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjella pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Biella_), Pjemontas reģionā, provinces administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asti Pilsēta Itālijas ziemeļrietumos ("Asti"), Pjemontas reģiona provinces administratīvais centrs, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā pilsēta pazīstama kopš IX gs.
- Dženova pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Genova_), Ligūrijas jūras Dženovas līča krastā, Ligūrijas reģiona un Dženovas provinces administratīvais centrs, 581700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Turīna pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Torino_), atrodas Rietumalpu piekājē, Po upes krastos, Pjemontas reģiona un Turīnas provinces administratīvais centrs, 872600 iedzīvotāju.
- Afula pilsēta Izraēlā (_'Afula_), Ziemeļu apgabalā.
- Arara pilsēta Izraēlā (_‘Ar‘ara_), Haifas apgabala dienvidrietumos.
- Arada pilsēta Izraēlā (_‘Arad_), Dienvidu apgabalā.
- Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā.
- Arara Banegeva pilsēta Izraēlā (_Ar‘ara-BaNegev_), Dienvidu apgabalā.
- Aškelona pilsēta Izraēlā (_Ashqelon_), 107800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Holona Pilsēta Izraēlā ("Holon"), Telavivas dienvidu piepilsēta, 188800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Petahtikva Pilsēta Izraēlā ("Petah Tiqva"), Telavivas piepilsēta, 184200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Jeruzaleme Pilsēta Izraēlā (angļu valodā "Jerusalem"), Palestīnas un senās ebreju valsts galvaspilsēta; 1950. g. Izraēla proklamēja par savu galvaspilsētu (nav atzīta ANO), 743 tūkstoši iedzīvotāju.
- Gaza Pilsēta Izraēlā, Palestīnas Autonomijas daļas galvaspilsēta, 719965 iedzīvotāji (2003. g.).
- Rehovota Pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 104500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Batjama Pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 129400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ramatgana Pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 129700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Beneberaka Pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 147900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Natanja Pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 173800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rišonlecijona Pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 222000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ašdoda pilsēta Izraēlā, Vidusjūras piekrastē, dienvidos no Telavivas, 204200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Telaviva Pilsēta Izraēlas rietumos (angļu valodā "Tel Aviv"), osta Vidusjūras austrumu krastā, 388000 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1950. g. bija Izraēlas galvaspilsēta; Telaviva-Jafa.
- Aleksandrija pilsēta Jamaikā (_Alexandria_), Sentenas pagastā.
- Saporo Pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā.
- Abuta pilsēta Japānā (_Abuta_), Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Iburi prefektūrā.
- Agemacu pilsēta Japānā (_Agematsu_, 上松町), Nagano prefektūrā.
- Ajabe pilsēta Japānā (_Ayabe_, 綾部市, Ayabe-shi), Kioto prefektūrā, ~31000 iedzīvotāju (2022. g.).
- Aioi pilsēta Japānā (_Aioi_), Hjogo prefektūras dienvidu daļā.
- Aki pilsēta Japānā (_Aki_), Koči prefektūrā, Tosas līča krastā.
- Akkeši pilsēta Japānā (_Akkeshi_), Hokaido prefektūrā, Hokaido salas dienvidausrtrumos.
- Ako pilsēta Japānā (_Akō_), Hjogo prefektūras dienvidos, Seto jūras Harimas līča piekrastē.
- Akune pilsēta Japānā (_Akune_), Kjusju salas rietumu piekrastē, Kagošimas prefektūras ziemeļu daļā.
- Amami pilsēta Japānā (_Amami_), Kagošimas prefektūrā, Sacunamas salu Amamiošimas salā.
- Anamidzu pilsēta Japānā (_Anamizu_), Išikavas prefektūrā.
- Anana pilsēta Japānā (_Anan_), Šikoku salas austrumos, Tokušimas prefektūrā.
- Andžjo pilsēta Japānā (_Anjō_), Aiči departamentā.
- Aomori pilsēta Japānā (_Aomori_), Honsju salas ziemeļos, prefektūras administratīvais centrs, 288000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Arida pilsēta Japānā (_Arida_), Vakajamas prefektūrā.
- Asago pilsēta Japānā (_Asago_), Hjogo prefektūrā.
- Asahi pilsēta Japānā (_Asahi_), Honsju salā, Čibas departamenta austrumu daļā.
- Ašibecu pilsēta Japānā (_Ashibetsu_), Hokaido salā, Sorači prefektūrā.
- Ašio pilsēta Japānā (_Ashio_), Honsju salā, Točigi prefektūrā.
- Aso pilsēta Japānā (_Aso_), Kjusju salas visusdaļā, Kumamoto prefektūras austrumu daļā.
- Asuke pilsēta Japānā (_Asuke_), Aiči prefektūrā.
- Atami pilsēta Japānā (_Atami), Šidzuokas prefektūras austrumos, Sagami līča krastā.
- Ato pilsēta Japānā (_Atō_), Honsju salas dienvidrietumu daļā, Jamaguči prefektūrā.
- Acugi pilsēta Japānā (_Atsugi_, 厚木市), Kanagavas prefektūrā.
- Acumi pilsēta Japānā (_Atsumi_), Jamagatas prefektūrā.
- Ava pilsēta Japānā (_Awa_), Tokušimas prefektūrā.
- Avadži pilsēta Japānā (_Awaji_), Hjogo prefektūrā, Avadži salas ziemeļu daļā.
- Avara pilsēta Japānā (_Awara_), Fukui prefektūras ziemeļu daļā.
- Adzumino pilsēta Japānā (_Azumino_, 安曇野市), Nagano prefektūrā.
- Abaširi pilsēta Japānā ("Abashiri"), Hokaido salas ziemeļaustrumu daļā, Ohotskas jūras piekrastē, 39000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Amagasaki Pilsēta Japānā ("Amagasaki"), Osakas piepilsēta, osta pie Jodo ietekas Osakas līcī, 450000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hačiodži Pilsēta Japānā ("Hachioji"), Tokijas piepilsēta, 580000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ičinomija Pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Itami Pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kadoma Pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kavaguči Pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kodaira Pilsēta Japānā ("Kodaira"), Honsju salas austrumos, Tokijas pavadoņpilsēta, 191400 iedzīvotāju (2016. g.).
- Macudo Pilsēta Japānā ("Matsudo"), Honsju salā, Edo krastos, Tokijas pavadoņpilsēta, tās ziemeļaustrumos, 483800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Moriguči Pilsēta Japānā ("Moriguchi"), Honsju salā, Osakas ziemeļaustrumu piepilsēta, 143900 iedzīvotāju (2017. g.).
- Nisinomija Pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tačikava Pilsēta Japānā ("Tachikawa"), Honsju salā, Tokijas piepilsēta, 176300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tojonaka Pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tokujama Pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana.
- Urava Pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā.
- Funabaši Pilsēta Japānā (船橋市; Funabashi-shi), Honsju salas austrumos, Tokijas piepilsēta, 575000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Agano pilsēta Japānā, Honsju salā, Ņiigatas prefektūrā.
- Osaka Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā.
- Higašiosaka Pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, 512200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sakai Pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, osta Osakas līča krastā, 832300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Saitama Pilsēta Japānā, Tokijas piepilsēta, 1182100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sagamihara Pilsēta Japānā, Tokijas piepilsēta, 668100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ahipara pilsēta Jaunzēlandē (_Ahipara_), Ziemeļsalas ziemeļu daļā, Nortlendā.
- Avanui pilsēta Jaunzēlandē (_Awanui_), Nortlendas reģionā, Ziemeļsalas ziemeļu daļā.
- Anau pilsēta Jaunzēlandē (_Te Anau_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā, Anau ezera dienvidu galā.
- Aroha pilsēta Jaunzēlandē (_Te Aroha_), Ziemeļsalā, Vaikato reģionā.
- Avamutu pilsēta Jaunzēlandē (_Te Awamutu_), Vaikato reģionā, Ziemeļsalas vidusdaļā.
- Aperhata pilsēta Jaunzēlandē (_Upper Hutt_), Ziemeļsalas dienvidos, Velingtonas reģionā.
- Loverhata Pilsēta Jaunzēlandē ("Lower Hutt"), Velingtonas piepilsēta, 97600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Manukau Pilsēta Jaunzēlandē ("Manukau"), Oklendas dienvidu piepilsēta, osta Tasmāna jūras Manukau līča krastā, 374000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mangeri Pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta.
- Manurevu Pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta.
- Vaitākere Pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas piepilsēta, 192000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Nortšora Pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas piepilsēta, 245000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Porirua Pilsēta Jaunzēlandē, Velingtonas piepilsēta, 48400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Heistingsa pilsēta Jaunzēlandes ziemeļaustrumos (_Hastings_), Hoksbejas provincē, 62100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Oklenda Pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā.
- Amrāna pilsēta Jemenā (_'Amrān_), tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 83800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Azāna pilsēta Jemenā (_'Azzān_), Šebvas muhāfazā.
- Atāka pilsēta Jemenā (_Atāq_), Šebvas muhāfazā.
- Adena pilsēta Jemenā (_ʻAden_), sens tirdzniecības centrs, 649900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Ain el Beida pilsēta Jordānijā (_Al Ayn al Baydā'_), Tafīlas muhāfazā.
- Adžlūna pilsēta Jordānijā (_ʻAjlūn_), muhāfazas administratīvais centrs.
- Rusaifa Pilsēta Jordānijā ("Ar Rusayfah"), Ammānas ziemeļaustrumu piepilsēta, 280000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Zarka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā'"), Ammānas piepilsēta, 395200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Zerka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā"), ziemeļaustrumos no galvaspilsētas Ammānas, muhāfazas administratīvais centrs, 481300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Akaba pilsēta Jordānijas dienvidos (_Al ʻAqabah_), Sarkanās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Asomada pilsēta Kaboverdes Republikā (_Assomada_), Sotaventu salu Santjagu salā, 11900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pedra Badehu pilsēta Kaboverdes Republikā ("Pedra Badejo"), Santjagu salas vidienē, 10700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Martakerta pilsēta Kalnu Karabahā.
- Anlonvēna pilsēta Kambodžā (_Ánlóng Véng_), Otarmīenķijas provincē.
- Abongmbanga pilsēta Kamerūnā (_Abong Mbang_), Austrumu provinces rietumu daļā, Ņongas augšteces krastos.
- Akoma II pilsēta Kamerūnā (_Akom II_), Dienvidu provinces rietumu daļā.
- Akonolinga pilsēta Kamerūnā (_Akonolinga_), Centrālās provinces dienvidaustrumu daļā.
- Akme pilsēta Kanādā (_Acme_), Albertas provincē.
- Aklavika pilsēta Kanādā (_Aklavik_), Ziemeļrietumu Teritoriju ziemeļrietumu daļā, pie Makenzi grīvas kreisā atzara.
- Albanela pilsēta Kanādā (_Albanel_), Kvebekas provincē.
- Alistona pilsēta Kanādā (_Alliston_), Ontārio provinces dienvidu daļā.
- Alma pilsēta Kanādā (_Alma_), Kvebekas provincē, Senžana ezera austrumu piekrastē.
- Amersta pilsēta Kanādā (_Amherst_), Jaunskotijas provincē.
- Amerstbērga pilsēta Kanādā (_Amherstburg_), Ontārio provinces dienvidos.
- Amo pilsēta Kanādā (_Amos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Anahimsfleta pilsēta Kanādā (_Anahim ’s Flat_), Britu Kolumbijas provincē.
- Anahimleika pilsēta Kanādā (_Anahim Lake_), Britu Kolumbijas provincē.
- Anapolisrojala pilsēta Kanādā (_Annapolis Royal_), Jaunskotijas provincē.
- Anzaka pilsēta Kanādā (_Anzac_), Albertas provincē.
- Arborga pilsēta Kanādā (_Arborg_), Manitobas provinces dienvidu daļā.
- Arnpraiera pilsēta Kanādā (_Arnprior_), Ontārio provincē.
- Atikokana pilsēta Kanādā (_Atikokan_), Ontārio provinces rietumu daļā.
- Atlina pilsēta Kanādā (_Atlin_), Britu Kolumbijas ziemeļrietumu daļā, Atlina ezera austrumu krastā.
- Ambrēna pilsēta Kanādā (_Embrun_), Ontārio provinces austrumos.
- Avresenpjēra pilsēta Kanādā (_Havre-Saint-Pierre_), Kvebekas provincē, Sentlorensa līča Žaka Kartjē šauruma ziemeļu krastā.
- Autluka pilsēta Kanādā (_Outlook_), Saskačevanas provincē.
- Pīterboro pilsēta Kanādā (_Peterborough_), Ontārio provincē, osta Otonabi krastos, 81800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sadberi pilsēta Kanādā (_Sudbury_), Ontārio provincē, 161500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Aperheirivera pilsēta Kanādā (_Upper Hay River_), Albertas provinces ziemeļrietumu daļā.
- Aperliārda pilsēta Kanādā (_Upper Liard_), Jukonas teritorijas dienvidaustrumu daļā.
- Bērlingtona Pilsēta Kanādā ("Burlington"), Toronto piepilsēta, 164400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Hamiltona Pilsēta Kanādā ("Hamilton"), Toronto piepilsēta, 504600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lavāla Pilsēta Kanādā ("Laval"), Monreālas piepilsēta, 368700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Okvila Pilsēta Kanādā ("Oakville"), Toronto piepilsēta, 165600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ričmonda Pilsēta Kanādā ("Richmond"), Britu Kolumbijā, Vankūveras piepilsēta, 174500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Šavinigana Pilsēta Kanādā ("Shawinigan"), pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Senmorisas krastos, 50000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sari Pilsēta Kanādā ("Surrey"), Vankūveras piepilsēta, 395000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Longeija Pilsēta Kanādā, Monreālas piepilsēta, 229300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ošava Pilsēta Kanādā, Ontārio provincē, Toronto piepilsēta, osta Ontārio ezera krastā, 141600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Toronto Pilsēta Kanādā, osta Ontārio ezera krastā, Ontārio provinces centrs, Kanādas lielākā pilsēta - 4,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Gatino Pilsēta Kanādā, Otavas piepilsēta, 242100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Vona Pilsēta Kanādā, Toronto piepilsēta, 238900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mārkema Pilsēta Kanādā, Toronto piepilsēta, 261600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bramptona Pilsēta Kanādā, Toronto piepilsēta, 433800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Misisoga Pilsēta Kanādā, Toronto piepilsēta, 668500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bērnabija Pilsēta Kanādā, Vankūveras piepilsēta, 202800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Raijāna Pilsēta Katarā, Dohas piepilsēta, 258200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Vakra Pilsēta Katarā, Dohas piepilsēta, 27000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Akadira pilsēta Kazahstānā (_Aqadir_), Karaghandi apgabalā; krievu Agadira (_Agadyr_).
- Akbakaja pilsēta Kazahstānā (_Aqbaqay_), pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala ziemeļu daļā.
- Akkela pilsēta Kazahstānā (_Aqköl_), Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Akpatera pilsēta Kazahstānā (_Aqpater_), Rietumkazahstānas apgabalā.
- Akraba pilsēta Kazahstānā (_Aqrab_), Aktebes apgabala ziemeļrietumos.
- Aksu pilsēta Kazahstānā (_Aqsw_), Pavlodaras apgabalā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Aksuajuli pilsēta Kazahstānā (_Aqsw-Ayulı_), Karaghandi apgabalā.
- Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko.
- Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska.
- Arala pilsēta Kazahstānā (_Aral_), Kizilordas apgabalā, 31760 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.; Araļska.
- Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Ašisaja pilsēta Kazahstānā (_Așșısay_), Dienvidkazahstānas apgabalā.
- Atakenta pilsēta Kazahstānā (_Atakent_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos.
- Atasu pilsēta Kazahstānā (_Atasw_), Karaghandi apgabala vidusdaļā.
- Atirau pilsēta Kazahstānā (_Atıraw_), apgabala administratīvais centrs, osta Urālas kreisajā krastā, 197500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Baikonira Pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Kekšetau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala administratīvais centrs, 140950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1832. g.
- Ereimentau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala austrumu daļā, 10350 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Stepnogora Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.
- Deržavina Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, Esilas (Išimas) kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Esila Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Makinska Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 17200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Atbasara Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1892 g.
- Stepņaka Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 3840 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Ščučinska Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 46000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Hromtau Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Algha Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga.
- Embi Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Žema Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Temira Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
- Šalkara Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1928. g.
- Kandiaghaša Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 32100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Taldikorghana Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala administratīvais centrs, 135900 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Išarala Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
- Ištebe Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Tekeli Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Esika Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 38440 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Žarkenta Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1891. g.
- Talghara Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Sarkanta Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Kaskelena Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 64600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Kizilorda Pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, 214600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Kulsari Pilsēta Kazahstānā, Atirau apgabalā, rajona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Eskemena Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska.
- Ridera Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kurčatova Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Semeja Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska.
- Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Zirjanovska Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šara Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 7710 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Serebrjanska Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 9070 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zaisana Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šemonaiha Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Šimkenta Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem.
- Šardara Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Kentau Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Sariaghaša Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lengera Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Žetsaja Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Priozera Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 13370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Temirtau Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Šahtinska Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Sarana Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Setbajeva Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Žezkazghana Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 84800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Karažala Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Balkaša Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, Balhaša ezera ziemeļu krastā, 71300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Karkarali Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Kazali Pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Kostanaja Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala administratīvais centrs, 222600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1893. g.
- Arkalika Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala austrumos, 28900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Rudnija Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, 114200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Ļisakovska Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 36800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Žitikara Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Žanaezena Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, 107450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Fortševčenko Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
- Ekibastuza pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā, 131250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Orala Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska.
- Aksaja Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Karaghandi Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 485700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Petropavla Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska.
- Bulajeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļos, 7600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Sergejeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tajinša Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mamļuta Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Žanatasa Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, 21650 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Karatau Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Šu Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Pavlodara Pilsēta Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Irtišas labajā krastā, 330500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1861. g.
- Atirivera pilsēta Kenijā (_Athi River_), Austrumu provinces dienvidrietumu daļā.
- Avendo pilsēta Kenijā (_Awendo_), Ņanzas provincē.
- Atjena pilsēta Kiprā (_Athiénou_), Kipras Republikā, pie demarkācijas līnijas, uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas Nikosijas.
- Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa.
- Akdogana pilsēta Kipras salas austrumu daļā, Ziemeļkiprā (_Akdoğan_); grieķu Lise.
- Aksū pilsēta Kirgizstānā (_Aksuu_), Isikula apgabalā.
- Aravana pilsēta Kirgizstānā (_Aravan_), Ošas apgabalā.
- Temvaiku Pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2010 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bonriki Pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2120 iedzīvotāju (2005. g.).
- Eita Pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Teaoraereke Pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 3940 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bikenibau Pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 6170 iedzīvotāju (2005. g.).
- Akasiasa pilsēta Kolumbijā (_Acacías_), Metas departamenta ziemeļrietumu daļā.
- Akandi pilsēta Kolumbijā (_Acandi_), Čoko departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča rietumu krastā.
- Agvačika pilsēta Kolumbijā (_Aguachica_), Sesaras departamenta dienvidu daļā.
- Agvasula pilsēta Kolumbijā (_Aguazul_), Kasanares distriktā.
- Agustinkodaci pilsēta Kolumbijā (_Agustin Codazzi_), Sesaras departamentā.
- Andesa pilsēta Kolumbijā (_Andes_), Antjokijas departamenta dienvidos.
- Apartado pilsēta Kolumbijā (_Apartadó_), Antjokijas departamenta ziemeļu daļā, Urabas līča austrumu krastā.
- Ararakvara pilsēta Kolumbijā (_Araracuara_), Amazonasas departamenta ziemeļos.
- Arauka pilsēta Kolumbijā (_Arauca_), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs.
- Araukita pilsēta Kolumbijā (_Arauquita_), Araukas departamentā.
- Arboletesa pilsēta Kolumbijā (_Arboletes_), Antjokijas departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča krastā.
- Atokorosala pilsēta Kolumbijā (_Hato Corozal_), Kasanares departamentā, Kasanares upes labajā krastā.
- Barrankabermeha Pilsēta Kolumbijā ("Barrancabermeja"), osta Magdalenas labajā krastā, 320000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
- Armenija pilsēta Kolumbijas Republikā (_Armenia_), Kindio departamenta administratīvais centrs, 278700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Soledada Pilsēta Kolumbijas Republikā, Barrankiljas piepilsēta, 502700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Soača Pilsēta Kolumbijas Republikā, Bogotas piepilsēta, 426600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Floridablanka Pilsēta Kolumbijas Republikā, Bukaramangas piepilsēta, 251800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Itagvi Pilsēta Kolumbijas Republikā, Medeljinas piepilsēta, 216800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Beljo Pilsēta Kolumbijas Republikā, Medeljinas piepilsēta, 370800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aba pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aba_), Augšveles provinces austrumos pie Dienvidsudānas robežas, <10000 iedzīvotāju.
- Abumombazi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Abumombazi_), Ziemeļubangi provincē.
- Aketi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aketi_), Lejasveles provinces dienvidrietumos.
- Aru pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aru_), Ituri provinces austrumos, pie Ugandas robežas.
- Andona pilsēta Korejas Republikā (_Andong_), Kjonsanpukto provincē.
- Anana pilsēta Korejas Republikā (_Angang_), Kjonsanpukto provinces austrumu daļā.
- Ansona pilsēta Korejas Republikā (_Ansŏng_), Kjongido provinces dienvidos.
- Asana pilsēta Korejas Republikā (_Asan_), Čhunčhonnamdo provincē.
- Masana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Masan"), Čhanvonas piepilsēta, osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 415800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ansana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; hangilā: 안산시 ; handžā: 安山市), Seulas piepilsēta, 705000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Anjana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta (hangilā: 안양시 ; handžā: 安養市 ; angļu val. _Anyang_), Kjongido provincē, 624200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kunpho Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 275400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Phadžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 303800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kvanmjona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 313000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hvasona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 372000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sihina Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 390600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ijdžonbu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 421900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Namjandžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 492300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jonina Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 800300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pučhona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 864000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kojana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 924800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sonnama Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 954000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Anbjona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (_Anbyŏn_), Kanvondo provincē.
- Andžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) (_Anju_), Phjonannamdo provincē.
- Hinnama Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provincē, Hamhinas piepilsēta, 200000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Alahvela pilsēta Kostarikā (_Alajuela_), provinces administratīvais centrs, 42900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Desamparadosa Pilsēta Kostarikā ("Desamparados"), Sanhosē piepilsēta, 31700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sanisidro de Elherenala pilsēta Kostarikā ("San Isidro de El General"), Sanhosē provincē, 45300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paraiso Pilsēta Kostarikā, Kartago piepilsēta, 30000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Baranka Pilsēta Kostarikā, Puntarenasas piepilsēta, 31400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Abenguru pilsēta Kotdivuārā (_Abengourou_), Viduskomoe reģiona administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (1998. g.).
- Aboiso pilsēta Kotdivuārā (_Aboisso_), reģiona administratīvais centrs.
- Adiake pilsēta Kotdivuārā (_Adiaké_), Dienvidkomoe reģionā.
- Adzope pilsēta Kotdivuārā (_Adzopé_), Aņebī reģiona administratīvais centrs, 58200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Aņibilekrū pilsēta Kotdivuārā (_Agnibilékrou_), Viduskomoe reģionā.
- Alepe pilsēta Kotdivuārā (_Alépé_), Lagūnas reģiona austrumos.
- Anjama pilsēta Kotdivuārā (_Anyama_), Lagūnas reģionā, 57100 iedzīvotāju (1998. g.).
- Akupe pilsēta Kotdivuārā, Aņebī reģiona ziemeļu daļā.
- Agbovila pilsēta Kotdivuārā, Aņebī reģionā.
- Agriza pilsēta Krievijā (_Agryz_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1646. g.
- Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence.
- Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
- Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
- Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Amurska pilsēta Krievijā (_Amursk_), Habarovskas novadā, Amūras kreisajā krastā, 41100 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1958. g., pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Anadira pilsēta Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, osta Beringa jūras Anadiras līča krastā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1889. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Anapa pilsēta Krievijā (_Anapa_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, 66700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1846. g.
- Angarska pilsēta Krievijā (_Angarsk_), Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka.
- Anžerosudženska pilsēta Krievijā (_Anžero-Sudžensk_), Kemerovas apgabalā, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1897. g., pilsētas tiesības kopš 1931. g.
- Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Apšeronska pilsēta Krievijā (_Apšeronsk_), Krasnodaras novadā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947 g.
- Ardatova pilsēta Krievijā (_Ardatov_), Mordvijas Republikas ziemeļaustrumu daļā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Ardona pilsēta Krievijā (_Ardon_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona.
- Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē.
- Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras.
- Arkadaka pilsēta Krievijā (_Arkadak_), Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Armavira pilsēta Krievijā (_Armavir_), Krasnodaras novada austrumos, Kubaņas kreisajā krastā, 190800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1914. g.
- Arska pilsēta Krievijā (_Arsk_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2008. g.
- Artjoma pilsēta Krievijā (_Artëm_), Piejūras novada dienvidu daļā, 102400 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovskij_), Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Arzamasa pilsēta Krievijā (_Arzamas_), Ņižņijnovgorodas apgabalā, 105000 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš dibināšanas 1578. g.
- Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Asina pilsēta Krievijā (_Asino_), Tomskas apgabala austrumu daļā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Aznakajeva pilsēta Krievijā (_Aznakaevo_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā, 34860 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1762. g.
- Azova pilsēta Krievijā (_Azov_), Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
- Kolpina Pilsēta Krievijā ("Kolpino"), Sanktpēterburgas piepilsēta (tās dienvidaustrumos), Ižoras krastos, 139000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālajā pilsētā.
- Sestrorecka Pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts.
- Puškina Pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Adigeiska Pilsēta Krievijā, Adigejas Republikā, 12250 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Borzja Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novada dienvidos, 29800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Čita Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, 335800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1851. g.
- Baļeja Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, Undas krastos, 11830 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Zarinska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bijska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Bijas krastos, 204000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1709. g. kā cietoksnis, pilsētas tiesības kopš 1782. g.
- Kameņa pie Obas pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
- Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
- Belgoroda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Birska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Baimaka Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidaustrumos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Agidela Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļrietumu daļā, Lejaskamas ūdenskrātuves krastā, 16360 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības no 1980. g.
- Belebeja Pilsēta Krievijā, Baškortostānas rietumos, rajona administratīvais centrs, 59500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g., kā apdzīvota vieta dibināta 1757. g.
- Birjuča Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Babuškina Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla dienvidu krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
- Arguna Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta.
- Aša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Bakala Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Čebarkuļa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Biļibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Bilibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Čeboksari Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas galvaspilsēta, 468700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dagestanskije Ogņi pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Mahačkala Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikas galvaspilsēta, osta Kaspijas jūras krastā, 578300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Birobidžana Pilsēta Krievijā, Ebreju autonomā apgabala administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopā 1937. g.
- Nikolajevska pie Amūras pilsēta Krievijā, Habarovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetskaja Gavaņa pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidaustrumos, osta pie Tatāru šauruma, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bikina Pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, rajona administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Černogorska Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 73200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
- Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana.
- Baikaļska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Baikāla dienvidu krastā, 13120 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Birjusinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Birjusas labajā krastā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bodaibo Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
- Čeremhova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Kohma Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, Ivanovas piepilsēta, 29400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daņilova Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Čegema Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2000. g.
- Baksana Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 37370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Balabanova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 25660 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1972. g.
- Borovska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris.
- Čerņahovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Laduškina Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta.
- Bagrationovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās Prūšu Eilava.
- Čerkeska Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska.
- Belomorska Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Baltās-Baltijas jūras kanāla, rajona administratīvais centrs, osta Baltās jūras krastā, 10400 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kronštate Pilsēta Krievijā, kas administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, atrodas Somu līča austrumos (Kotļinas salā), 43000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļos, 47250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Belova Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Belaja Holuņica pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1764. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novovjatska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, tagad Kirovas pilsētas rajons.
- Čuhloma Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Slavjanska pie Kubaņas pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 65100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belorečenska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
- Bogotola Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Dudinka Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Borodina Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1982. g.
- Dalmatova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas krastos, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Kurčatova Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1983. g.
- Boksitogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Novaja Lādoga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivangoroda Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čapligina Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga.
- Dankova Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Vereja pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kubinka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
- Černogolovka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Staraja Kupavna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apreļevka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Čehova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Poļarnije Zori pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumos, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikijnovgoroda pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2021. g.), līdz 1999. g. - Novgorda.
- Boroviči Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Malaja Višera pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čudova Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berdska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumu daļā, 101700 iedīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Čerepanova Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidaustrumos, 18500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Bolotnoje Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala ziemeļaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Čuļima Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Barabinska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Balahna Pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Bogorodska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Bora Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Novosiļa Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs.
- Bolhova Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļrietumos, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g.
- Spaska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Bednodemjanovska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Beļinska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara.
- Berezņiki Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, osta Kamas ūdenskrātuves krastā, 150700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
- Osa pilsēta Krievijā, Permas novadā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černuška Pilsēta Krievijā, Permas novadā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Čusovoja Pilsēta Krievijā, Permas novadā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Čerdiņa Pilsēta Krievijā, Permas novadā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Kolvas labajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1535. g.
- Čaikovska Pilsēta Krievijā, Permas novadā, osta Votkinskas ūdenskrātuves dienvidrietumu krastā, 82900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Narjanmara pilsēta Krievijā, pie Pečoras upes grīvas, aiz polārā loka, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arseņjeva Pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidu daļā, Daubihes labajā krastā, 54000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Daļņerečenska Pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Daļņegorska Pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
- Boļšojkameņa Pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 39100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
- Novorževa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Veļikije Luki pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 96500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bataiska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Cimļanska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Belaja Kaļitva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Aksaja Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, Rostovas pie Donas piepilsēta, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Aldana Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Jakutska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čapajevska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 72400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1927. g.
- Voļska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Balakova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Duhovščina Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Lomonosova Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā.
- Budjonnovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā.
- Miņeraļnije Vodi pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 76200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagodarnija Pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 31950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Bogdanoviča Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Novaja Ļaļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņije Sergi pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
- Verhņaja Pišma pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas augšteces krastā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mendeļejevska Pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības no 1967. g.
- Innopolisa Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 155000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
- Bavli Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 22180 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
- Naberežnije Čelni pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 522000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čistopole Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 61100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Aļmetjevska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
- Čadana Pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, 8850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Kizila Pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, 114000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agiriša pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala rietumos.
- Bogorodicka Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
- Bolohova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bologoje Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, 22170 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Andreapole Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bežecka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
- Iževska Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikas administratīvais centrs, atrodas Ižas (Kamas pietekas) krastos, 611000 iedzīvotāju (2009. g.), pilsētas tiesības kopš 1918. g.
- Bariša Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Barišas krastos, rajona centrs, 16600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Babajeva Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Čerepoveca Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 316700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Bogučara Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
- Borisogļebska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Voronas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 64200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1704. g.
- Bobrova Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Bitjugas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1711. g.
- Alagira Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, pie Osetijas Kara ceļa, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1850. g.
- Beslana Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labajā krastā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Vladikaukāza Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas galvaspilsēta, 308300 iedzīvotāju (2014. g.), 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g. saucās Ordžonikidze, 1944.-1954. g. - Dzaudžikava.
- Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos.
- Komsomoļska pie Amūras pilsēta Krievijas Habarovskas novadā, 255000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taiga Pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve.
- Agvada de Pasaherosa pilsēta Kubā (_Aguada de Pasajeros_), Sjenfuegosas provinces rietumos.
- Amansio pilsēta Kubā (_Amancio_), Lastunasas provinces rietumu daļā.
- Artemisa pilsēta Kubā (_Artemisa_), Havanas provincē, 81200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Marjanao Pilsēta Kubā ("Marianao"), Meksikas līča krastā, senāk Havanas piepilsēta, tagad municipalitāte Havanas dienvidrietumos, 138000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pinara del Rio pilsēta Kubā ("Pinar del Rio"), provinces administratīvais centrs, 137800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sagva la Grande pilsēta Kubā ("Sagua la Grande"), Viljaklaras provincē, 56100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Santjgo de Kuba pilsēta Kubā ("Santiago de Cuba"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 426200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Palmasorjano pilsēta Kubā (“Palma Soriano”), Santjago de Kubas provincē, 124600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sjego de Avila pilsēta Kubā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 109700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ahmedī pilsēta Kuveitā (_Al Aḩmadī_), muhāfazas administratīvais centrs, 19000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Džlīb eš Šujūha pilsēta Kuveitā, 102200 iedzīvotāju (1995. g.).
- Sabāh es Sālima pilsēta Kuveitā, 54600 iedzīvotāju (1995. g.).
- Haitān el Dženūbīja pilsēta Kuveitā, 62200 iedzīvotāju (1995. g.).
- Ačena pilsēta Ķīnā (_Acheng_), Heilundzjanas provincē, aptuveni 40 km uz dienvidaustrumiem no Harbinas.
- Aršāna pilsēta Ķīnā (_Aershan_; 阿尔山市; angļu _Arxan_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Aksu pilsēta Ķīnā (_Aķsu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
- Alihe pilsēta Ķīnā (_Alihe_), Heilundzjanas provinces ziemeļrietumu daļā.
- Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos.
- Altanemēla pilsēta Ķīnā (_Altan Emeel_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Altanšireta pilsēta Ķīnā (_Altan Shiret_), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Ordosas aimakā.
- Amgalana pilsēta Ķīnā (_Amgalang_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Aņčana pilsēta Ķīnā (_Anchang_), Sičuaņas provincē.
- Aņda pilsēta Ķīnā (_Anda_), Heilundzjanas provincē.
- Aņfu pilsēta Ķīnā (_Anfu_), Dzjansji provincē.
- Anansji pilsēta Ķīnā (_Ang’angxi_), Heilundzjanas provincē.
- Aņguana pilsēta Ķīnā (_Anguang_), Dzjiliņas provinces ziemeļos.
- Aņguo pilsēta Ķīnā (_Anguo_), Hebei provincē.
- Aņhua pilsēta Ķīnā (_Anhua_), Hunaņas provincē.
- Aņjana pilsēta Ķīnā (_Anyang_), Henaņas provincē, 570800 iedzīvotāju (2002. g.), ap 1500.-1000. g. p. m. ē. bija Šanu valsts galvaspilsēta.
- Aņji pilsēta Ķīnā (_Anyi_), Dzjansji provinces ziemeļu daļā.
- Aņjuaņa pilsēta Ķīnā (_Anyuan_), Dzjansji provincē; Sjiņšaņa.
- Aņjuaņa pilsēta Ķīnā (_Anyuan_), Gaņsu provincē.
- Aņjue pilsēta Ķīnā (_Anyue_), Sičuaņas provincē.
- Aņdzji pilsēta Ķīnā (_Anji_), Džedzjanas provinces ziemeļu daļā.
- Aņdzjana pilsēta Ķīnā (_Anjiang_), Hunaņas provincē.
- Aņkana pilsēta Ķīnā (_Ankang_), Šaaņsji provincē.
- Aņkou pilsēta Ķīnā (_Ankou_), Gaņsu provinces austrumu daļā.
- Aņluna pilsēta Ķīnā (_Anlong_), Guidžou provinces dienvidrietumos.
- Aņlu pilsēta Ķīnā (_Anlu_), Hubei provincē.
- Aņnina pilsēta Ķīnā (_Anning_), Juņnaņas provincē.
- Aņpina pilsēta Ķīnā (_Anping_), Hebei provincē.
- Aņpu pilsēta Ķīnā (_Anpu_), Guandunas provinces dienvidrietumos.
- Aņcju pilsēta Ķīnā (_Anqiu_), Šaņdunas provincē.
- Aņsai pilsēta Ķīnā (_Ansai_), Šaaņsji provincē.
- Aņsji pilsēta Ķīnā (_Anxi_), Fudzjaņas provincē; Fenčena.
- Aņsji pilsēta Ķīnā (_Anxi_), Gaņsu provinces ziemeļrietumu daļā.
- Aņsjana pilsēta Ķīnā (_Anxiang_), Hunaņas provinces ziemeļu daļā.
- Aņže pilsēta Ķīnā (_Anze_), Šaņsji provincē.
- Arala pilsēta Ķīnā (_Aral_), Šindžanas / Šiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
- Arasana pilsēta Ķīnā (_Arasan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
- Aratirika pilsēta Ķīnā (_Aratürük_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumos.
- Arišana pilsēta Ķīnā (_Arixang_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Kazahstānas pierobežā; Veņcjuaņa.
- Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē.
- Avata pilsēta Ķīnā (_Avat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu daļā.
- Avata pilsēta Ķīnā (_Awat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona Keškeras prefektūrā.
- Leaņa pilsēta Ķīnā (_Le ̓an_, _Aoxi_), Dzjansji provincē.
- Nasji pilsēta Ķīnā (_Naxi_, _Anfu_), Sičuaņas provinces dienvidu daļā.
- Šangao pilsēta Ķīnā (_Shanggao_, _Aoyang_), Dzjansji provincē.
- Šounina pilsēta Ķīnā (_Shouning_, _Aoyang_), Fudzjaņas provincē.
- Čaojana Pilsēta Ķīnā ("Chaoyang"), Guandunas provincē, Šaņtou piepilsēta, 791700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kaifena Pilsēta Ķīnā ("Kaifeng"), Henaņas provincē, 594900 iedzīvotāju (2002. g.), viena no senākajām Ķīnas pilsētām, galvaspilsēta 960.-1127. g.
- Sjaņjana Pilsēta Ķīnā ("Xianyang"), Šaaņsji provincē, 540800 iedzīvotāju (2002. g.), Ķīnas galvaspilsēta Cinu dinastijas laikā (221.-207. g. p. m. ē.).
- Sjinina pilsēta Ķīnā ("Xining"), Cjinhai provinces administratīvais centrs, 1029400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Humeņa Pilsēta Ķīnā, Dunguaņas piepilsēta Guandunas provincē, 577500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Čaņgaņa Pilsēta Ķīnā, Dunguaņas piepilsēta Guandunas provincē, 584500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Paņjui Pilsēta Ķīnā, Guandžou piepilsēta Guandunas provincē, 547900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Šuņde Pilsēta Ķīnā, Guandžou piepilsēta, 648300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Duaņa pilsēta Ķīnā, Guansji Džuanu autonomajā reģionā.
- Aberdīna pilsēta Ķīnā, Honkongā (_Aberdeen_), ķīniešu Sjangandzai.
- Hankova Pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, Hanšujas labajā krastā, kopš 1956. g. Uhaņas pilsētas sastāvdaļa.
- Alahaka pilsēta Ķīnā, Iles kazahu autonomās prefektūras Altajas vilajeta ziemeļu daļā.
- Aņcjina pilsēta Ķīnas austrumu daļā (_Anquing_), Aņhui provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, \~300000 iedzīvotāju.
- Aņšuņa pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (_Anshun_), Guidžou provincē, \~300000 iedzīvotāju.
- Šeņjana pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Huanhes krastos (angļu val. "Shenyang", ķīniešu val. "沈阳市"), Liaoninas provinces centrs, 3,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Akloma pilsēta Laosā (_A Kleum_), Sēkonas provinces ziemeļu daļā.
- Atsaphana pilsēta Laosā (_Atsaphan_), Savannakhētas provinces ziemeļu daļā.
- Atapī pilsēta Laosā (_Attapu_), valsts dienvidos, provinces administratīvais centrs.
- Jēkabpils Pilsēta Latvijā Daugavas abos krastos, Latgales rietumu daļā un Zemgales austrumu daļā, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1919.-1949. g. apriņķa centrs) 143 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1670. gada.
- Aizkraukle Pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam.
- Durbe Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Priekule Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
- Grobiņa Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Aizpute Pilsēta Latvijā, Dienvidurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1962.-2009. g. Liepājas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs), 186 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada.
- Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada.
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
- Kandava Pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
- Ventspils pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 184 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. g., pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1290. g.
- Piltene Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten.
- Kuldīga Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 150 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada.
- Sabile Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Talsi Pilsēta Latvijā, Kurzemes ziemeļu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.–1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežota pilsētas pārvalde no 1894. g., vēstures avotos pirmo reizi minēti 1231. gadā.
- Baloži Pilsēta Latvijā, Ķekavas novada ziemeļrietumu daļā 12 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1958.-1990. g. pilsētciemats, kas izveidojās ap 1947. gadā dibināto kūdras fabriku.
- Rēzekne Pilsēta Latvijā, Latgalē, valstspilsēta no 2021.g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2008. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. apriņķa centrs) 242 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada.
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
- Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
- Tukums pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 63 km uz rietumiem no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā, bet lībiešu ciems šajā vietā pastāvēja vismaz jau 10. gs.
- Olaine Pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (līdz 2008. g. Rīgas rajonā) 24 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1967. gada, no 1965. g. pilsētciemats, sāka veidoties 1962. g. pilnīgi jaunā vietā un vienlaikus ar ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu celtniecību.
- Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā.
- Aknīste Pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā.
- Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados.
- Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof).
- Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
- Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
- Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
- Valmiera Pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils.
- Lubāna Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
- Cesvaine Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā.
- Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
- Pļaviņas Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā.
- Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
- Ikšķile Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā.
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.).
- Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Lielvārde Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā.
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis.
- Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
- Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
- Limbaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada.
- Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada.
- Cēsis Pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu.
- Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
- Valka Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā.
- Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
- Mazsalaca Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada.
- Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
- Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
- Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
- Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
- Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Ilūkste Pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā.
- Alūksne Pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā.
- Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža.
- Ain Ata pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas dienvidos.
- Aināta pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļrietumu daļā
- Āleiha pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazā.
- Ain Dāra pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazā.
- Ain Zhalta pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazā.
- Ākūra pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazas ziemeļu daļā.
- Aitā eš Šaaba pilsēta Libānā, Nabatijas muhāfazas dienvidos.
- Azīzīja pilsēta Lībijā (_Al ʻAzīzīyah_), Džifāras šebījas administratīvais centrs, 222300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Aubārī pilsēta Lībijā (_Awbārī_), Vādī el Hajāta šebījas administratīvais centrs.
- Gadāmisa Pilsēta Lībijā ("Ghadāmis"), oāze un pilsēta Lībijas ziemeļrietumos pie Alžīrijas un Tunisijas robežas, \~10000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Abū Zeijāna pilsēta Lībijā, Garjānas šebījā.
- Adždābija pilsēta Lībijā, netālu no Sidras līča austrumu piekrastes, 102000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Adžeilāta pilsēta Lībijā, Nukāt el Hamsa šebījas austrumos.
- Adema pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos (_Al ʻAdam_), uz dienvidiem no Tubrukas.
- Abjāra pilsēta Lībijas ziemeļu daļā (_Al Abyār_, الأبيار), aptuveni 50 km uz austrumiem no Bengāzī, \~32500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Īstborna pilsēta Lielbrinājā (_Eastbourne_), Anglijas dienvidos pie Lamanša, 101500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Eilsberi pilsēta Lielbritānijā (_Aylesbury_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistē.
- Ēra pilsēta Lielbritānijā (_Ayr_), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Olderšota pilsēta Lielbritānijā (_Aldershot_), Anglijā, Hempšīras grāfistē.
- Endovera pilsēta Lielbritānijā (_Andover_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, Rietumoksfordšīras distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs.
- Ārbrota pilsēta Lielbritānijā (_Arbroath_), Skotijā, Engusas apgabalā, Ziemeļjūras krastā.
- Ārdrosana pilsēta Lielbritānijā (_Ardrossan_), Skotijā, Nortēršīras apgabalā.
- Ārmā pilsēta Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ešforda pilsēta Lielbritānijā (_Ashford_), Anglijā, Kentas grāfistē, distrikta administratīvais centrs, atrodas grāfistes austrumdaļā Stauras upes krastos.
- Bārnstapla pilsēta Lielbritānijā (_Barnstaple_), Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, To upes un tās pietekas Jeo satekā.
- Berova Fernesā pilsēta Lielbritānijā (_Barrow-in-Furness_), Anglijā, osta Īrijas jūras krastā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bezildona pilsēta Lielbritānijā (_Basildon_), Anglijā, 51 km uz austrumiem no Londonas centra.
- Beizingstoka pilsēta Lielbritānijā (_Basingstoke_), Anglijas dienvidos, 87300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Belfāsta pilsēta Lielbritānijā (_Belfast_), Ziemeļīrijas administratīvais centrs, kā arī Belfāstas apgabala administratīvais centrs, 281000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā (_Berwick-upon-Tweed_), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bideforda pilsēta Lielbritānijā (_Bideford_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Toridžas upes grīvā.
- Birmingema pilsēta Lielbritānijā (_Birmingham_), Anglijas vidienē, 1092000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bišopstortforda pilsēta Lielbritānijā (_Bishop's Stortford_), Anglijas dienvidaustrumos, Hārtfordšīras grāfistē, Stortas upes krastos.
- Blekbērna pilsēta Lielbritānijā (_Blackburn_), Anglijā, Liverpūles-Līdsas kanāla krastā, 106500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Blekpūla pilsēta Lielbritānijā (_Blackpool_), Anglijā, Īrijas jūras piekrastē, 142900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Blaita pilsēta Lielbritānijā (_Blyth_), Anglijas ziemeļu daļā, Ziemeļjūras krastā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bognorrīdžisa pilsēta Lielbritānijā (_Bognor Regis_), Anglijas dienvidos, Rietumsaseksas grāfistes Erunas distriktā, Lamanša krastā.
- Breknela pilsēta Lielbritānijā (_Bracknell_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē.
- Bredforda pilsēta Lielbritānijā (_Bradford_), Anglijā, Līdsas piepilsēta, 304600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Breintrī pilsēta Lielbritānijā (_Braintree_), Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļdaļā.
- Bridžvotera pilsēta Lielbritānijā (_Bridgwater_), Anglijā, Somersetas grāfistes vidusdaļā, Paretas upes krastos.
- Bērnli pilsēta Lielbritānijā (_Burnley_), Anglijā, ziemeļos no Mančestras, 73500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bērtona pie Trentas pilsēta Lielbritānijā (_Burton upon Trent_), Anglijas centrālajā daļā, 72300 iedzīvotāju (2011. g.), Benediktiešu klostera (1022. g.) drupas.
- Kembridža pilsēta Lielbritānijā (_Cambridge_), Anglijas austrumu daļā, Kembridžšīras grāfistes administratīvais centrs, 123900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1209. g.).
- Kenterberija pilsēta Lielbritānijā (_Canterbury_), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence.
- Kārlaila pilsēta Lielbritānijā (_Carlisle_), Anglijas ziemeļos, Kambrijas grāfistes administratīvais centrs, 75300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čelmsforda pilsēta Lielbritānijā (_Chelmsford_), Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Londonas, Eseksas grāfistes administratīvais centrs, 168300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čeltnema pilsēta Lielbritānijā (_Cheltenham_), Anglijas rietumu daļā, Glosteršīras grāfistē, 116500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera pilsēta Lielbritānijā (_Chester_), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Česterfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Chesterfield_), Anglijā, uz dienvidiem no Šefīldas, 104300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čipnema pilsēta Lielbritānijā (_Chippenham_), Anglijas dienvidrietumos, Eivonas upes krastos.
- Kolčistera pilsēta Lielbritānijā (_Colchester_), Anglijas dienvidaustrumos, 121900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koventri pilsēta Lielbritānijā (_Coventry_), Anglijas vidienē, 316900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kroli pilsēta Lielbritānijā (_Crawley_), Anglijas dienvidu daļā, uz dienvidiem no Londonas, 106600 iedzīvotāju (2011. g.); pilsētas teritorijā atrodas Londonas Getvikas lidosta.
- Krū pilsēta Lielbritānijā (_Crewe_), Anglijas rietumos, 72900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dārlingtona pilsēta Lielbritānijā (_Darlington_), Anglijas ziemeļaustrumos, Skernas krastos, 106000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dīla pilsēta Lielbritānijā (_Deal_), Anglijā, Kentas grāfistes Duvras distriktā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā.
- Dārbi pilsēta Lielbritānijā (_Derby_), Anglijas vidienē, 248800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dorčestera pilsēta Lielbritānijā (_Dorchester_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Dorsetas grāfistes administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Duvra pilsēta Lielbritānijā (_Dover_), Anglijas dienvidaustrumos, Padekalē krastā, \~28000 iedzīvotāju; Dovera.
- Dadli pilsēta Lielbritānijā (_Dudley_), Anglijā, Birmingemas piepilsēta, 79400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Danfērmlina pilsēta Lielbritānijā (_Dunfermline_), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
- Darema pilsēta Lielbritānijā (_Durham_), Anglijas ziemeļu daļā, grāfistes administratīvais cents, 94400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras.
- Aimuta pilsēta Lielbritānijā (_Eyemouth_), Skotijas dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
- Felmuta pilsēta Lielbritānijā (_Falmouth_), Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā, Lamanša krastā.
- Folkstona pilsēta Lielbritānijā (_Folkestone_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Padekalē krastā, 46700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gilingema pilsēta Lielbritānijā (_Gillingham_), Anglijas dienvidaustrumos, Medvejas grīvlīča krastā, 104200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Glostera pilsēta Lielbritānijā (_Gloucester_), Anglijas rietumu daļā, osta Sevērnas krastos, Glosteršīras grāfistes administratīvais centrs, 123000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1163. g.
- Gūla pilsēta Lielbritānijā (_Goole_), Anglijā, Ūzas labajā krastā.
- Greitjārmuta pilsēta Lielbritānijā (_Great Yarmouth_), Anglijas dienvidaustrumos, 58000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gilforda pilsēta Lielbritānijā (_Guildford_), Anglijas dienvidu daļā, Sari grāfistē, 137200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Heivordshīta pilsēta Lielbritānijā (_Haywards Heath_), Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Vidussaseksas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.
- Hārlova pilsēta Lielbritānijā (_Harlow_), Anglijā, Londonas ziemeļu piepilsēta.
- Herogita pilsēta Lielbritānijā (_Harrogate_), Anglijā, rietumos no Jorkas, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārtlpūla pilsēta Lielbritānijā (_Hartlepool_), Anglijas ziemeļaustrumos, 116000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Heiverila pilsēta Lielbritānijā (_Haverhill_), Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos pie Eseksas robežas; Heiverhila.
- Hereforda pilsēta Lielbritānijā (_Hereford_), Anglijas rietumu daļā, Herefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Heksema pilsēta Lielbritānijā (_Hexham_), Anglijas ziemeļaustrumos, Tainas labajā krastā.
- Haivikoma pilsēta Lielbritānijā (_High Wycombe_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistē.
- Hanitona pilsēta Lielbritānijā (_Honiton_), Devonas grāfistē, Austrumdevonas distrikta administratīvais centrs.
- Hadersfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Huddersfield_), Anglijā, 163000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jovila pilsēta Lielbritānijā (_Yeovil_), Anglijas dienvidu daļā, Somersetas grāfistes dienvidaustrumos.
- Invernesa pilsēta Lielbritānijā (_Inverness_), Skotijas ziemeļu daļā, osta Marifērta dienvidu krastā un Kaledonijas kanāla ziemeļaustrumu galā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jorka pilsēta Lielbritānijā (_York_), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta.
- Ipsviča pilsēta Lielbritānijā (_Ipswich_), Anglijas austrumos, osta Orvelas grīvlīča krastā, Safolkas grāfistes administratīvais centrs, 133400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aivibridža pilsēta Lielbritānijā (_Ivybridge_), Kornvolas pussalas dienvidu daļā.
- Kilmārnoka pilsēta Lielbritānijā (_Kilmarnock_), Skotijas dienvidrietumos, 46350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kērkoldi pilsēta Lielbritānijā (_Kirkcaldy_), Skotijas austrumos, osta Fērtoforta līča ziemeļu krastā, 49500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Līdsa pilsēta Lielbritānijā (_Leeds_), Anglijā, 751500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lestera pilsēta Lielbritānijā (_Leicester_), Anglijā, Lesteršīras grāfistes administratīvais centrs, 329800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lūisa pilsēta Lielbritānijā (_Lewes_), Anglijā, Austrumsaseksas grāfistes administratīvais centrs.
- Linkolna pilsēta Lielbritānijā (_Lincoln_), Anglijā, Linkolnšīras grāfistes administratīvais centrs, 93500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lisbērna pilsēta Lielbritānijā (_Lisburn_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 120200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Liverpūle pilsēta Lielbritānijā (_Liverpool_), Anglijas ziemeļrietumos, osta pie Mērsi ietekas Īrijas jūrā, Mērsisaidas grāfistes administratīvais centrs, 468000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija.
- Lauta pilsēta Lielbritānijā (_Louth_), Anglijā.
- Loustofta pilsēta Lielbritānijā (_Lowestoft_), Anglijā, Saffolkas grāfistes ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Meibltorpa pilsēta Lielbritānijā (_Mablethorpe_), Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē.
- Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu.
- Mančestra pilsēta Lielbritānijā (_Manchester_), Anglijas rietumos, osta pie kanāla, kas to savieno ar Īrijas jūru, 395000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mensfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Mansfield_), Anglijas vidienē, 99600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mārgeita pilsēta Lielbritānijā (_Margate_), Anglijas dienvidaustrumos, kūrorts Ziemeļjūras krastā, 61200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Miltonkīnza pilsēta Lielbritānijā (_Milton Keynes_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistes ziemeļaustrumos Greitūzas un Ūzelas upju un Grandjūniona kanāla krastos 33 km no grāfistes centra Eilsberi.
- Ņūberi pilsēta Lielbritānijā (_Newbury_), Anglijā, Bērkšīras grāfāfistē, 41000 iedzīvotāju (2020. g.)
- Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Velsas dienvidrietumu daļā; Kāsnevīza.
- Nortelertona pilsēta Lielbritānijā (_Northallerton_), Anglijas ziemeļu daļā, Nortjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Noridža pilsēta Lielbritānijā (_Norwich_), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta, 132500 iedzīvotāju (2011. g.), atrodas grāfistes austrumdaļā Jāras un tās pietekas Vensumas krastos.
- Notingema pilsēta Lielbritānijā (_Nottingham_), Anglijā, Trentas krastos, Notingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 305700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nanītona pilsēta Lielbritānijā (_Nuneaton_), Anglijas vidienē, Koventri piepilsēta, 81900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oldema pilsēta Lielbritānijā (_Oldham_), Anglijā, Mančestras piepilsēta, 96600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Peizli pilsēta Lielbritānijā (_Paisley_), Skotijā, Ērvinas krastos, 76800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Penzensa pilsēta Lielbritānijā (_Penzance_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, 21200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pērta pilsēta Lielbritānijā (_Perth_), Skotijā, 45800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pīterboro pilsēta Lielbritānijā (_Peterborough_), Anglijā, Kembridžšīras grāfistes ziemeļrietumos, 183600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pūla pilsēta Lielbritānijā (_Poole_), Anglijas dienvidos, osta Lamanša krastā, 147600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Prestona pilsēta Lielbritānijā (_Preston_), Anglijas ziemeļrietumos, osta Riblas grīvlīča krastā, Lankašīras grāfistes administratīvais centrs, 140200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rāmsgeita pilsēta Lielbritānijā (_Ramsgate_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras krastā, nozīmīga osta un kūrorts Anglijas dienvidaustrumos.
- Rediča pilsēta Lielbritānijā (_Redditch_), Anglijā, 24 km uz dienvidiem no Birmingemas, 85200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Raigita pilsēta Lielbritānijā (_Reigate_), Anglijā, Sari grāfistē.
- Rojaltanbridžvelsa pilsēta Lielbritānijā (_Royal Tunbridge Wells_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidrietumos, nozīmīgs tūrisma centrs un kūrorts.
- Roterema pilsēta Lielbritānijā (_Rotherham_), Anglijas vidienē, 257300 iedzīvotāju (2011.g.).
- Ragbi pilsēta Lielbritānijā (_Rugby_), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs.
- Senthelensa pilsēta Lielbritānijā (_Saint Helens_), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Solsberija pilsēta Lielbritānijā (_Salisbury_), Anglijas dienvidu daļā, Eivonas upes krastos, 39900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Skārboro pilsēta Lielbritānijā (_Scarborough_), Anglijā, Ziemeļjorkšīras grāfistē, Ziemeļjūras piekrastē, 61700 iedzīvotāju (2019. g.).
- Sīema pilsēta Lielbritānijā (_Seaham_), Anglijas ziemeļaustrumos.
- Šefīlda pilsēta Lielbritānijā (_Sheffield_), Anglijas vidienē, 552700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šrūsberi pilsēta Lielbritānijā (_Shrewsbury_), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sitingborna pilsēta Lielbritānijā (_Sittingbourne_), Anglijā, Kentas grāfistes ziemeļu daļā, 62500 iedzīvotāju (2021. g.).
- Slau pilsēta Lielbritānijā (_Slough_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē, 161000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Sautenda pilsēta Lielbritānijā (_Southend-of-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Temzas grīvlīča ziemeļu krastā, 179800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sautporta pilsēta Lielbritānijā (_Southport_), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 90400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sentolbansa pilsēta Lielbritānijā (_St Albans_), Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē.
- Steforda pilsēta Lielbritānijā (_Stafford_), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stokporta pilsēta Lielbritānijā (_Stockport_), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stoktona pie Tīsas pilsēta Lielbritānijā (_Stockton-on-Tees_), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, 105700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Stoka pie Trentas pilsēta Lielbritānijā (_Stoke-on-Trent_), Anglijā, 249000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā (_Stratford-upon-Avon_), Anglijas vidienē, Eivonas krastā, 30800 iedzīvotāju (2020. g.).
- Stretforda pilsēta Lielbritānijā (_Stretford_), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Strauda pilsēta Lielbritānijā (_Stroud_), Anglijas dienvidrietumos, Glosteršīras grāfistē, Frūmas upes krastos.
- Sanderlenda pilsēta Lielbritānijā (_Sunderland_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 275500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svindona pilsēta Lielbritānijā (_Swindon_), Anglijas dienvidrietumos, 182400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tontona pilsēta Lielbritānijā (_Taunton_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tetforda pilsēta Lielbritānijā (_Thetford_), Anglijā, Norfolkas grāfistes dienvidos Litlūzas un Tetas upju satekā.
- Tivertona pilsēta Lielbritānijā (_Tiverton_), Anglijā, Devonas grāfistes austrumos, Eksas upes krastos.
- Tanbridža pilsēta Lielbritānijā (_Tonbridge_), Anglijā, Kentas grāfistē, Medvejas upes krastos.
- Torkī pilsēta Lielbritānijā (_Torquay_), Anglijā, Devonas grāfistes dienvidos, Laima līča rietumu piekrastē.
- Troubridža pilsēta Lielbritānijā (_Trowbridge_), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trūro pilsēta Lielbritānijā (_Truro_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas grāfistes administratīvais centrs, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alverstona pilsēta Lielbritānijā (_Ulverston_), Anglijā, Kambrijas grāfistes dienvidu daļā.
- Volsola pilsēta Lielbritānijā (_Walsall_), Anglijas vidienē, Birmingemas piepilsēta, 67600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Voringtona pilsēta Lielbritānijā (_Warrington_), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, 208800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Votforda pilsēta Lielbritānijā (_Watford_), Anglijā, Londonas ziemeļrietumu piepilsēta, 90300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veimuta pilsēta Lielbritānijā (_Weymouth_), Anglijas dienvidos, osta un kūrorts Lamanša krastā, 52300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vaitheivena pilsēta Lielbritānijā (_Whitehaven_), Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras piekrastē, 24000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vigana pilsēta Lielbritānijā (_Wigan_), Anglijas rietumu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vinčestera pilsēta Lielbritānijā (_Winchester_), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Visbīča pilsēta Lielbritānijā (_Wisbech_), Anglijā, Kembridžšīras grāfistes ziemeļaustrumos, Nenas upes krastos.
- Vokinga pilsēta Lielbritānijā (_Woking_), Anglijā, Londonas dienvidrietumu piepilsēta, 62800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vulverhemptona pilsēta Lielbritānijā (_Wolverhampton_), Anglijā, Birmingemas piepilsēta, 249500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vustera pilsēta Lielbritānijā (_Worcester_), Anglijā, Vusteršīras grāfistes administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vērtinga pilsēta Lielbritānijā (_Worthing_), Anglijas dienvidos, kūrorts Lamanša krastā, 104600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Reksema pilsēta Lielbritānijā (_Wrexham_), Velsas ziemeļaustrumos.
- Kārdifa pilsēta Lielbritānijā ("Cardif"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 346100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Epsoma-Jūela Pilsēta Lielbritānijā ("Epsom and Ewell"), Londonas pavadoņpilsēta, 78300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gosporta Pilsēta Lielbritānijā ("Gosport"), Anglijas dienvidos, Portsmutas piepilsēta, osta pie Lamanša, 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grimsbi pilsēta Lielbritānijā ("Grimsby, Great Grimsby"), Anglijas austrumos, Hambera dienvidrietumu piekrastē, 88200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hemelhempstida Pilsēta Lielbritānijā ("Hemel Hempstead"), Anglijā, Londonas pavadoņpilsēta, 39 km uz ziemeļrietumiem no Londonas, 91900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Matervela Pilsēta Lielbritānijā ("Motherwell"), Skotijā, Glazgovas dienvidaustrumu piepilsēta, 31900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vestonsjūpermēra pilsēta Lielbritānijā ("Weston-super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vindzora Pilsēta Lielbritānijā ("Windsor"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 32200 iedzīvotāju (2016. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Meidenhedu ("Maidenhead").
- Ņūkāsla pie Laimas pilsēta Lielbritānijā (“Newcastle-under-Lyme”), Anglijas rietumos, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Benberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijas Oksfordšīras grāfistē, atrodas tās ziemeļos Temzas pietekas Čērvelas krastos.
- Bāta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā (_Bath_), dienvidaustrumos no Bristoles, 84000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Meklsfīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidos no Stokportas.
- Kiderminstera pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Birmingemas.
- Lečvērta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē, Ziemeļhārtfordšīras distrikta administratīvais centrs.
- Stīvenidža pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Hārtfordšīras grāfistes ziemeļu daļā.
- Boltona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Dienvidaustrumu Lankašīras konurbācijā, \~200000 iedzīvotāju.
- Hantingdona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kembridžšīras grāfistē.
- Sentneotsa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kembridžšīras grāfistē.
- Mārča pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kembridžšīras grāfistes ziemeļaustrumu daļā.
- Meidstona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kentas grāfistes ziemeļos Medvejas upes krastos.
- Tevistoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē, Rietumdevonas distrikta administratīvais centrs.
- Ņūtonebota pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē.
- Geinsboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Linkolnšīras grāfistē, Trentas labajā krastā.
- Kingslinna pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē, Greitūzas upes labajā krastā.
- Vindema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē.
- Keteringa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistē.
- Velingboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistē.
- Korbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistes ziemeļu daļā.
- Ebingdona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistē, Temzas labajā krastā.
- Stemforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ratlendas apvienotajā pārvaldē.
- Ņūtoneiklifa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Midlsbro.
- Kromera pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Voša līča, Ziemeļjūras krastā.
- Litlhemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Erunas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta; nozīmīgs Anglijas dienvidu piekrastes kūrorts.
- Horšema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Horšemas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.
- Stoumārkita pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē.
- Fīlikstova pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
- Sadberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos.
- Temverta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Stefordšīras grāfistē.
- Ņūakra pie Trentas pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Trentas upes labajā krastā.
- Grāntema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, uz austrumiem no Notingemas.
- Selbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas krastos.
- Imingema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas un Trentas kopējā estuāra, Hamberas dienvidrietumu krastā.
- Spoldinga pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Velendas upes krastos, Linkolnšīras grāfistes Dienvidholendas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.
- Rojallemingtonspā pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Vorikšīras grāfistē.
- Skegnesa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē, ziemeļos no Voša līča..
- Vitbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē.
- Kenoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļos no Birmingemas.
- Telforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļrietumos no Birmingemas.
- Skiptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļrietumos no Līdsas.
- Bridlingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Flemboroheda.
- Drifīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, rietumos no Jorkas.
- Slīforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, starp Notingemu un Voša līci.
- Bostona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Voša līča.
- Lemstera pilsēta Lielbritānijā, Anglijas rietumos.
- Molverna pilsēta Lielbritānijā, Anglijas rietumu daļā.
- Lafboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, starp Notingemu un Lesteru.
- Svodlinkota pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidusdaļā, starp Birmingemu un Notingemu.
- Pīterlī pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
- Ešingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos.
- Morkama pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras Morkama līča piekrastē.
- Vērkingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē.
- Kendala pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos.
- Penrita pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, 15200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Beverli pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, ziemeļos no Hallas.
- Setla pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā.
- Hosa pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļu daļā.
- Glāzgova pilsēta Lielbritānijā, Skotijā (_Glasgow_), osta Klaidas krastos, 589900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Elgina pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Losimutas.
- Helensboro pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida austrumu atzara ziemeļu piekrastē.
- Ērvina pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē.
- Trūna pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē.
- Bakheivena pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoforta ziemeļu piekrastē.
- Damfrīsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Nitas lejteces krastos, dažus kilometrus no tās ietekas Solvejfērtā..
- Inverūri pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa, Donas krastā.
- Gelašīlsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas kreisajā krastā.
- Hoika pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas pietekas krastos.
- Bonibridža pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas.
- Eloa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas.
- Folkērka pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas.
- Kambernolda pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas.
- Stērlinga pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļaustrumos no Glāzgovas.
- Freizerboro pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, pie Kinērheda.
- Karnausti pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, uz ziemeļiem no Fērtofteja.
- Montroza pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē.
- Sentendrūsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē.
- Forfara pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Dandī.
- Glenrotisa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Fērtoforta.
- Kaudenbīta pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Fērtoforta.
- Pīterheda pilsēta Lielbritānijā, Skotijas austrumos, Ziemeļjūras krastā.
- Mērtirtidvila pilsēta Lielbritānijā, Velsas dienvidos (_Merthyr Tydfil_), 69900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belimīna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Dangenona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Entrima pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Karikfērgusa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Kreigevona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Lārna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Limavadi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Ņūtaunebi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Oma pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
- Ņūtaunārdsa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala administratīvais centrs.
- Kolreina pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas upes krastos, apgabala administratīvais centrs.
- Daunpatrika pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala administratīvais centrs.
- Eniskilena pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala administratīvais centrs.
- Lērgana pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā.
- Portadauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā.
- Bengora pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nortdaunas apgabala administratīvais centrs.
- Ņūri pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala administratīvais centrs.
- Benbridža pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidu daļā, Bennas krastos, apgabala administratīvais centrs.
- Kušendola pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala austrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Strabāna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Īrijas pierobežā, apgabala administratīvais centrs.
- Kukstauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, apgabala administratīvais centrs.
- Eksetera pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos (_Exeter_), Anglijā, Devonas grāfistes administratīvais centrs, osta Eksas upes krastā, 129800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Vitstabla pilsēta Lielbrtānijā, Anglijā, Kentas grāfistē, Ziemeļjūras krastā.
- Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Arjogala pilsēta Lietuvā (_Ariogala_), Kauņas apriņķa Raseiņu rajonā, Dubīsas krastos, 3020 iedzīvotāju (2013. g.), pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības no 1792. gada.
- Baltoji Voķe pilsēta Lietuvā (_Baltoji Vokė_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 1070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Birštona pilsēta Lietuvā (_Birštonas_), Kauņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Eišišķes pilsēta Lietuvā (_Eišiškės_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 3340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elektrēni pilsēta Lietuvā (_Elektrėnai_), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Ežerēle pilsēta Lietuvā (_Ežerėlis_), Kauņas apriņķa Kauņas rajonā, 1660 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Gargždi pilsēta Lietuvā (_Gargždai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā, Minijas upes labajā krastā, 17 km uz austrumiem no Klaipēdas, 15000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Garļava pilsēta Lietuvā (_Garliava_), Kauņas apriņķa Kauņas rajonā, 10320 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā (_Gelgaudiškis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Griģišķes pilsēta Lietuvā (_Grigiškės_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jiezna pilsēta Lietuvā (_Jieznas_), Kauņas apriņķa Prienu rajonā, 1170 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
- Kaišadore pilsēta Lietuvā (_Kaišiadorys_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 8370 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Kazlu Rūda pilsēta Lietuvā (_Kazlų Rūda_), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 6350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Ķelme pilsēta Lietuvā (_Kelmė_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
- Lentvare pilsēta Lietuvā (_Lentvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 10780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Marijampole pilsēta Lietuvā (_Marijampolė_), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Molēti pilsēta Lietuvā (_Molėtai_), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Nemenčine pilsēta Lietuvā (_Nemenčinė_), Viļņas apriņķī un rajona pašvaldībā, Neres krastos, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs).
- Pabrade pilsēta Lietuvā (_Pabradė_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, 5830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Panemune pilsēta Lietuvā (_Panemunė_), Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā, 270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Priekule pilsēta Lietuvā (_Priekulė_), Klaipēdas rajona pašvaldībā, 1380 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Prieni pilsēta Lietuvā (_Prienai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Radvilišķi pilsēta Lietuvā (_Radviliškis_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Ramīgala pilsēta Lietuvā (_Ramygala_), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Raseiņi pilsēta Lietuvā (_Raseiniai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rietava pilsēta Lietuvā (_Rietavas_), Telšu apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rūdišķes pilsēta Lietuvā (_Rūdiškės_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
- Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Šilute pilsēta Lietuvā (_Šilutė_), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Širvintas pilsēta Lietuvā (_Širvintos_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Švenčonēļi pilsēta Lietuvā (_Švenčionėliai_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
- Traķi pilsēta Lietuvā (_Trakai_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
- Ukmerģe pilsēta Lietuvā (_Ukmergė_), Viļņas apriņķa Ukmerģes rajona administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Vieve pilsēta Lietuvā (_Vievis_), Viļņas apriņķa Elektrēnu pašvaldībā, 4750 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
- Vilkija pilsēta Lietuvā (_Vilkija_), Kauņas apriņķa un rajona pašvaldībā, 2150 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Virbale pilsēta Lietuvā (_Virbalis_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
- Zarasi pilsēta Lietuvā (_Zarasai_), Utenas apriņķa, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6980 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1843. g.
- Žiežmari pilsēta Lietuvā (_Žiežmariai_), Kauņas apriņķa Kaišadores rajonā, 3510 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Birži pilsēta Lietuvā ("Biržai"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11950 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1589. g.
- Daugi pilsēta Lietuvā ("Daugai"), Alītas apriņķī, Alītas rajona pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Dūkšta pilsēta Lietuvā ("Dūkštas"), Utenas apriņķī, Ignalinas rajonā, 820 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Dusetas pilsēta Lietuvā ("Dusetos"), Utenas apriņķī, Zarasu rajona pašvaldībā, 680 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Ignalina pilsēta Lietuvā ("Ignalina"), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5260 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Jonava pilsēta Lietuvā ("Jonava"), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Kalvarija pilsēta Lietuvā ("Kalvarija"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Ķēdaiņi pilsēta Lietuvā ("Kėdainiai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 26080 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1590. g.
- Klaipēda pilsēta Lietuvā ("Klaipėda"), Klaipēdas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 158900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1257.-1258. g.
- Kretinga pilsēta Lietuvā ("Kretinga"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1609. g.
- Kupišķi pilsēta Lietuvā ("Kupiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Kuršēni pilsēta Lietuvā ("Kuršėnai"), Šauļu apriņķī, Šauļu rajona pašvaldībā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Mažeiķi pilsēta Lietuvā ("Mažeikiai"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 36420 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Obeļi pilsēta Lietuvā ("Obeliai"), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, 970 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Pandēle pilsēta Lietuvā ("Pandėlys), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Apaščas krastos, 780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Panevēža pilsēta Lietuvā ("Panevėžys"), Nevēžas krastos, Panevēžas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 97590 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Pluņģe pilsēta Lietuvā ("Plungė"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19560 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rokišķi pilsēta Lietuvā ("Rokiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajonā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Simna pilsēta Lietuvā ("Simnas"), Alītas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 1440 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
- Skoda pilsēta Lietuvā ("Skuodas"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6250 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1572. g.
- Subačus pilsēta Lietuvā ("Subačius"), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona pašvaldībā, 1010 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
- Tauraģe pilsēta Lietuvā ("Tauragė"), Tauraģes apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 23840 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Telši pilsēta Lietuvā ("Telšiai"), Telšu apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 24880 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Troškūni pilsēta Lietuvā ("Troškūnai"), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldības administratīvais centrs, 433 iedzīvotāji (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Utena pilsēta Lietuvā ("Utena"), Utenas apriņķa un rajona administratīvais centrs, 28090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Užvente pilsēta Lietuvā ("Užventis"), Šauļu apriņķa Ķelmes rajona pašvaldībā, 790 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Vabalninka pilsēta Lietuvā ("Vabalninkas"), Panevēžas apriņķa Biržu rajona pašvaldībā, 1030 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Varņi pilsēta Lietuvā ("Varniai"), Telšu apriņķī un Telšu rajona pašvaldībā, 1100 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
- Veisieji pilsēta Lietuvā ("Veisiejai"), Alītas apriņķa Lazdiju rajona pašvaldībā, 1390 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Venta pilsēta Lietuvā ("Venta"), Šauļu apriņķa Akmenes rajona pašvaldībā, 2360 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1978. g.
- Viekšņi pilsēta Lietuvā ("Viekšniai"), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona pašvaldībā, 1850 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
- Visagina pilsēta Lietuvā ("Visaginas"), Utenas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 21110 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
- Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Kavarska pilsēta Lietuvā (Kavarskas), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldībā, 640 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Akmene Pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Druskininki pilsēta Lietuvas dienvidos ("Druskininkai"), Alītas apriņķī, Nemunas labajā krastā, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Lazdiji pilsēta Lietuvas dienvidrietumos (_Lazdijai_), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1597. g.
- Alīta pilsēta Lietuvas dienvidu daļā ("Alytus"), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
- Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Šauļi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā ("Šiauliai"), ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta, apriņķa un pašvaldības rajona administratīvais centrs, 106850 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1713. g.
- Dīkirhe pilsēta Luksemburgā (_Dikrech_), 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ehternaha pilsēta Luksemburgā (_Echternach_), 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Grēvenmahere pilsēta Luksemburgā (_Greiwemaacher_), 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vilca pilsēta Luksemburgā (_Wolz_), 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Merša pilsēta Luksemburgā.
- Didelanža pilsēta Luksemburgas dienvidos (fr. val. _Dudelange_), pie Francijas robežas, 17600 iedzīvotāju (2006. g.); Didelenga (luksemburgiešu val. _Diddeleng_)
- Eša pie Alzetas pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidos (_Esch-sur-Alzette_), 29900 iedzīvotāju (2011. g.); Ešuelzehta.
- Ambahikili pilsēta Madagaskarā (_Ambahikily_), Tuliaras provinces rietumu daļā.
- Ambalavo pilsēta Madagaskarā (_Ambalavao_), Fianaranco provincē.
- Ambandza pilsēta Madagaskarā (_Ambanja_), Ancinaranas provinces rietumu daļā.
- Ambatubueni pilsēta Madagaskarā (_Ambatoboeny_), Mahadzangas provincē.
- Ambatufinandžahana pilsēta Madagaskarā (_Ambatofinandrahana_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā.
- Ambatulampi pilsēta Madagaskarā (_Ambatolampy_), Antananarivu provincē.
- Ambatumainti pilsēta Madagaskarā (_Ambatomainty_), Antananarivu provincē.
- Ambatundžazaka pilsēta Madagaskarā (_Ambatondrazaka_), Tomasinas provincē.
- Ambatusurača pilsēta Madagaskarā (_Ambatosoratra_), Tomasinas provincē.
- Ambilube pilsēta Madagaskarā (_Ambilobe_), Ancirananas provincē
- Ambosari pilsēta Madagaskarā (_Amboasary_), salas dienvidu piekrastē, Tuliaras provincē.
- Ambudifutača pilsēta Madagaskarā (_Ambodifotatra_), Tomasinas provincē, Burahā (Sentmarī salā).
- Ambuhimahaso pilsēta Madagaskarā (_Ambohimahasoa_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā.
- Ambuhičalanana pilsēta Madagaskarā (_Ambohitralanana_), Ancirananas provinces dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna krastā.
- Ambundžumami pilsēta Madagaskarā (_Ambondromamy_), Mahadzangas provincē.
- Ambusiča pilsēta Madagaskarā (_Ambositra_), Fianaraco provinces ziemeļu daļā.
- Ampanefena pilsēta Madagaskarā (_Ampanefena_), Ancirananas provinces austrumos.
- Ampanihi pilsēta Madagaskarā (_Ampanihy_), Tuliaras provinces dienvidrietumu daļā.
- Amparafaravula pilsēta Madagaskarā (_Amparafaravola_), Tomasinas provinces rietumu daļā.
- Ampasimanuluča pilsēta Madagaskarā (_Ampasimanolotra_), Tomasinas provincē.
- Anako pilsēta Madagaskarā (_Anakao_), Tuliaras provincē, Mozambikas šauruma piekrastē.
- Analalava pilsēta Madagaskarā (_Analalava_), Mahadzangas provincē.
- Andapa pilsēta Madagaskarā (_Andapa_), Ancirananas provincē.
- Andilamena pilsēta Madagaskarā (_Andilamena_), Tomasinas provincē.
- Andžanuvuri pilsēta Madagaskarā (_Andranovory_), Tuliaras provincē.
- Andžiba pilsēta Madagaskarā (_Andriba_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā.
- Anivuranu Avarača pilsēta Madagaskarā (_Anivorano Avaratra_), Ancirananas provinces ziemeļu daļā.
- Andziamangirana pilsēta Madagaskarā (_Anjiamangirana_), Mahadzangas provinces ziemeļu daļā.
- Andzuzurube pilsēta Madagaskarā (_Anjozorobe_), Antananarivu provinces ziemeļrietumu daļā.
- Ankavandža pilsēta Madagaskarā (_Ankavandra_), Tuliaras provinces ziemeļos.
- Ankazobu pilsēta Madagaskarā (_Ankazoabo_), Tuliaras provincē.
- Ankazube pilsēta Madagaskarā (_Ankazobe_), Antananarivu provincē.
- Ankilimalinika pilsēta Madagaskarā (_Ankilimalinika_), Tuliaras provincē.
- Anusibe Anala pilsēta Madagaskarā (_Anosibe an’Ala_), Tomasinas provinces dienvidrietumu daļā.
- Antalaha pilsēta Madagaskarā (_Antalaha_), Ancirananas štata dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna piekrastē.
- Antanambo Manampuci pilsēta Madagaskarā (_Antanambao-Manampotsi_), Tomasinas provinces dienvidu daļā.
- Antanifuci pilsēta Madagaskarā (_Antanifotsy_), Antananarivu reģionā, 59000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Antanimbari pilsēta Madagaskarā (_Antanimbary_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā.
- Antanimura pilsēta Madagaskarā (_Antanimora_), Tuliaras provinces dienvidu daļā.
- Ancaluva pilsēta Madagaskarā (_Antsalova_), Mahadzangas provinces dienvidos.
- Ancirabe pilsēta Madagaskarā (_Antsirabe_), Antananarivu reģionā, 186250 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ancirambazaha pilsēta Madagaskarā (_Antsirambazaha_), Ancirananas provinces rietumu daļā, Be salā.
- Ancuha pilsēta Madagaskarā (_Antsoha_), Tuliaras provincē.
- Ancuhihi pilsēta Madagaskarā (_Antsohihy_), Mahadzangas provincē.
- Arivunimamu pilsēta Madagaskarā (_Arivonimamo_), Antananarivu provincē.
- Vuhibinani pilsēta Madagaskarā, Tomasinas provinces aaustrumos.
- Ambuvumbe pilsēta Madagaskaras dienvidos (_Ambovombe_), Tuliaras reģionā, 57000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Anciranana pilsēta Madagaskaras ziemeļos (_Antsirariana_), provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 73500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Sada pilsēta Majotas Departamentālkopienā (Francijas aizjūras kopienā), Indijas okeāna Komoru salu Majotas salā, 7000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aome pilsēta Maksikā (_Ahome_), Sinaloas pavalsts ziemeļrietumos.
- Alorsetara pilsēta Malaizijā (_Alor Setar_), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ampana pilsēta Malaizijā (_Ampang_), Kualalumpuras piepilsēta, 126500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Batu Pahata pilsēta Malaizijā ("Batu Pahat"), Malakas pussalas dienvirietumos, zvejas osta Malakas šauruma piekrastē, 417500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā ("Kota Kinabalu"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kuala Terenganu pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu"), Terenganu štata administratīvais centrs, osta Malakas pussalas austrumu krastā, 250500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kadžana Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 207300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Subandžaja Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 423300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Petalindžaja Pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 438100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kota Baharu pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas austrumu piekrastē, Kelantanas štata administratīvais centrs, 1718000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Aite pilsēta Mali Republikā (_Aïté_), Kajesas reģiona ziemeļrietumos.
- Gao Pilsēta Mali Republikā ("Gao"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 52200 iedzīvotāju (2002. g.), IX-XVII gs. Songaji valsts galvaspilsēta.
- Kati Pilsēta Mali Republikā, Kulikoro reģionā, Bamako piepilsēta, 55100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ormi Pilsēta Maltā, Valletas piepilsēta, 17900 iedzīvotāju (1998. g.).
- Birkirkara Pilsēta Maltā, Valletas piepilsēta, 21900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Afūrāra pilsēta Marokā (_Afourar_), Tādla-Ezīlāla reģionā.
- Agādīra pilsēta Marokā (_Agadir_), Sūsas-Māsas-Draas reģiona administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Agbāla pilsēta Marokā (_Aghbala_), Tādla-Ezīlāla reģiona ziemeļaustrumos.
- Akūrāi pilsēta Marokā (_Agourai_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļrietumu daļā.
- Akelmusa pilsēta Marokā (_Aguelmous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā.
- Ahfīra pilsēta Marokā (_Ahfir_), Austrumu reģiona ziemeļaustrumos, pie Alžīrijas robežas.
- Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā.
- Ain Harūda pilsēta Marokā (_Ain Harrouda_), Lielās Kasablankas reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Ain Tāvdžtāta pilsēta Marokā (_Ain Taoujdate_), Miknēsa-Tāfīlāltas vilājā.
- Ait Īshāka pilsēta Marokā (_Aït Īshāka_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā.
- Āit Mellūla pilsēta Marokā (_Aït Melloul_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā.
- Āit Ūrīra pilsēta Marokā (_Ait Ourir_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģionā.
- Āit Bāha pilsēta Marokā (_Âït-Baha_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā.
- Adždīra pilsēta Marokā (_Ajdir_), Tāzas-Hoseimas-Tāvnātas reģionā.
- Aknūla pilsēta Marokā (_Aknoul_), Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģiona austrumu daļā.
- Aravī pilsēta Marokā (_Al Aaroui_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā.
- Amizmiza pilsēta Marokā (_Amizmiz_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona dienvidu daļā.
- Aufūsa pilsēta Marokā (_Aoufous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā.
- Aulūza pilsēta Marokā (_Aoulouz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā.
- Arbāva pilsēta Marokā (_Arbaoua_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļos.
- Arfūda pilsēta Marokā (_Arfoud_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā.
- Asīla pilsēta Marokā (_Asilah_), Tanžera-Tetuāna reģionā, Atlantijas okeāna krastā.
- Azrū pilsēta Marokā (_Azrou_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā.
- Ajūn Sīdī Melluka pilsēta Marokā (_El Aioun Sidi Mellouk_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā.
- Atāvīja pilsēta Marokā (_Laattaouia_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona austrumu daļā.
- Aulād Abū pilsēta Marokā (_Oulad Abū_), Šāvijas-Vardīgas reģionā.
- Aulād Birhīla pilsēta Marokā (_Oulad Berhil_), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģionā.
- Aulād Fredža pilsēta Marokā (_Oulad Frej_), Dukāla-Abda reģionā.
- Aulād Jaīša pilsēta Marokā (_Oulad Yaich_), Tādlas-Ezīlālas reģionā.
- Aulād Mbāraka pilsēta Marokā (_Oulad M'Barek_), Tādlas-Ezīlālas reģionā.
- Aulād Mīmūna pilsēta Marokā (_Oulad Mimoun_), Tlīmsānas vilājas austrumu daļā.
- Aulād Saīda pilsēta Marokā (_Oulad Said_), Šāvījas-Vardīgas reģionā.
- Aulād Teima pilsēta Marokā (_Oulad Teїma_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā.
- Aulmāsa pilsēta Marokā (_Oulmes_), Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģiona dienvidaustrumu daļā.
- Avtāt el Hādža pilsēta Marokā (_Outat El Haj_), Fēsa-Bulmāna reģiona austrumu daļā.
- Sāfī pilsēta Marokā (_Safi_), Dukālas-Abdas reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 284800 iedzīvotāju (2004. g.).
- El Džadīda pilsēta Marokā ("El Jadida"), reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā.
- Muhammedīja Pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Temāra Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 225500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Salē Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 760200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bū Arfa pilsēta Marokas austrumos, 24500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Benī Mellāla pilsēta Marokas centrālajā daļā (angļu: "Beni-Mellal", arābu: "بني ملال", berberu: "ⴰⵢⵜ ⵎⴻⵍⴻⵍ"), reģiona administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Sīdī Īfnī pilsēta Marokas dienvidrietumos ("Sidi Ifni"), Sūsa-Māsa-Draa reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 20000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ksar el Kebīra pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Ksar el Kebir"), 110000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Sīdī Kāsima pilsēta Marokas ziemeļrietumu daļā, Kenitras reģionā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vakoasa Feniksa pilsēta Maurīcijā, Maurīcijas salā, 106300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ajūnelatrusa pilsēta Mauritānijā (_Ayoûn el ʻAtroûs_), Rietumhodas vilājas administratīvais centrs.
- Akdžūdžta pilsēta Mauritānijā (_Akjoujt_), Inširi vilājas austrumos, tās administratīvais centrs.
- Alega pilsēta Mauritānijā (_Aleg_), Braknas vilājas administratīvais centrs.
- Ātāra pilsēta Mauritānijā (_Atár_), Adrāras vilājas administratīvais centrs.
- Bogazkeja Pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā.
- Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Gvanahvato pavalstī, 79100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Tamaulipasas pavalstī, 11900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Akajukana pilsēta Meksikā (_Acayucan_), Verakrusa de Ignasio de la Ljave pavalstī.
- Akala pilsēta Meksikā (_Acala_), Čjapasas pavalstī.
- Akambaro pilsēta Meksikā (_Acámbaro_), Gvanahvato pavalsts dienvidos.
- Akankeha pilsēta Meksikā (_Acanceh_), Jukatanas pavalsts rietumu daļā.
- Akaponeta pilsēta Meksikā (_Acaponeta_), Najaritas pavalsts ziemeļu daļā.
- Akapulko pilsēta Meksikā (_Acapulco_), Gerrero pavalstī, Klusā okeāna piekrastē, 658600 iedzīvotāju (2020. g.), kūrorts.
- Akatlana pilsēta Meksikā (_Acatlán_), Pueblas pavalsts dienvidu daļā.
- Akacingo pilsēta Meksikā (_Acatzingo_), Pueblas pavalstī.
- Akonči pilsēta Meksikā (_Aconchi_), Sonoras pavalstī.
- Aktopana pilsēta Meksikā (_Actopan_), Idalgo pavalstī.
- Akunja pilsēta Meksikā (_Acuña_), Koavila de Saragosa pavalsts ziemeļaustrumos pie ASV robežas, Riobravo krastā.
- Adolforuisa Kortinesa pilsēta Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines_), Sinaloa štata ziemeļu daļā.
- Agvadulse pilsēta Meksikā (_Agua Dulce_), Verakrusas de Ignasio de la Lavje pavalsts austrumu pierobežā.
- Agvaprjeta pilsēta Meksikā (_Agua Prieta_), Sonoras pavalsts ziemeļaustrumos, pie ASV robežas.
- Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos.
- Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Gerrero pavalsts dienvidaustrumu daļā.
- Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Halisko pavalstī.
- Ahalpana pilsēta Meksikā (_Ajalpan_), Pueblas pavalsts dienvidaustrumu daļā.
- Alamo pilsēta Meksikā (_Álamo_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts ziemeļu daļā.
- Alamosa pilsēta Meksikā (_Alamos_), Sonoras pavalsts dienvidos.
- Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos.
- Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā.
- Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Čivavas pavalstī.
- Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Tamaulipasas pavalstī.
- Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Koavila de Saragosas pavalstī.
- Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Nuevoleonas pavalstī.
- Altamira pilsēta Meksikā (_Altamira_), Tamaulipasas pavalsts dienvidaustrumos.
- Altamirano pilsēta Meksikā (_Altamirano_), Gerrero pavalsts ziemeļrietumu daļā.
- Altara pilsēta Meksikā (_Altar_), Sonoras pavalstī.
- Altotonga pilsēta Meksikā (_Altotonga_), Verakrusas de Ignasio de la Ljave pavalstī.
- Alvarado pilsēta Meksikā (_Alvarado_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā.
- Alvaroobregona pilsēta Meksikā (_Álvaro Obregón_), Sonoras pavalsts ziemeļrietumu daļā.
- Ameka pilsēta Meksikā (_Ameca_), Halisko pavalstī.
- Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Nuevoleonas pavalsts ziemeļu daļā.
- Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Tamaulipasas pavalsts ziemeļu daļā.
- Antigvomorelosa pilsēta Meksikā (_Antiguo Morelos_), Tamaulipasas pavalsts dienvidrietumos.
- Antonioamaro pilsēta Meksikā (_Antonio Amaro_), Durango pavalstī.
- Apacingana pilsēta Meksikā (_Apatzingán_), Mičoakana de Okampo pavalstī.
- Aramberri pilsēta Meksikā (_Aramberri_), Nuevoleonas pavalsts dienvidu daļā.
- Arandasa pilsēta Meksikā (_Arandas_), Halisko pavalstī.
- Arselija pilsēta Meksikā (_Arcelia_), Gerrero pavalsts ziemeļu daļā.
- Ario pilsēta Meksikā (_Ario_), Mičoakanas de Okampo pavalstī.
- Ariveči pilsēta Meksikā (_Arivechi_), Sonoras pavalsts austrumu daļā.
- Arispe pilsēta Meksikā (_Arizpe_), Sonoras pavalstī.
- Armerija pilsēta Meksikā (_Armería_), Kolimas pavalstī.
- Arrjaga pilsēta Meksikā (_Arriaga_), Čjapasas provinces dienvidrietumos.
- Arteaga pilsēta Meksikā (_Arteaga_), Mičoakana de Okampo pavalstī.
- Asensjona pilsēta Meksikā (_Ascensión_), Čivavas pavalsts ziemeļrietumu daļā.
- Asunjona Nočistlana pilsēta Meksikā (_Asunción Nochixtlán_), Oahakas pavalstī.
- Atila pilsēta Meksikā (_Atil_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā.
- Atlisko pilsēta Meksikā (_Atlixco_), Pueblas pavalstīs rietumu daļā.
- Atojaka pilsēta Meksikā (_Atoyac_), Gerrero pavalstī.
- Autlana pilsēta Meksikā (_Autlán_), Halisko pavalstī.
- Astla de Terrasasa pilsēta Meksikā (_Axtla de Terrazas_), Sanluisa Potosi pavalsts dienvidu daļā.
- Gvadalahara Pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Nesavalkojotla Pilsēta Meksikā ("Nezahualcoyotl"), Mehiko piepilsēta, 1136300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pjedrasnegrasa Pilsēta Meksikā ("Piedras Negras"), Koavilas štatā pie ASV robežas, Riobravo (Riograndes) labajā krastā (pretējā krastā - ASV pilsēta Īglpāsa), 150200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sapopana Pilsēta Meksikā ("Zapopan"), Halisko pavalstī, Gvadalaharas piepilsēta, 1026500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Nueva Rosita pilsēta Meksikā (“Nueva Rosita”), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tonala Pilsēta Meksikā, Gvadalaharas piepilsēta, 374300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tlakepake Pilsēta Meksikā, Gvadalaharas piepilsēta, 542100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Naukalpana Pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 1136300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Hiko Pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 331300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kvautitlaniskalji Pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 477900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Čimalvakana Pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 524200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tlalnepantla Pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 674400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Apodaka Pilsēta Meksikā, Nuevoleonas pavalstī, Monterrejas piepilsēta, 393200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gvadalupe Pilsēta Meksikā, Nuevoleonas pavalstī, Monterrejas piepilsēta, 691400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Huaresa Pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Stari Bara pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Berana Selo pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1480 iedzīvotāju (2003. g.).
- Doņe Luge pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1860 iedzīvotāju (2003. g.).
- Sveti Stefana pilsēta Melnkalnē, Budvas kopienā, 400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Rijeka Crnojeviča pilsēta Melnkalnē, Cetiņes kopienā, 220 iedzīvotāju (2003. g.).
- Smajlagiča Poļe pilsēta Melnkalnē, Kolašinas kopienā, 940 iedzīvotāju (2003. g.).
- Cetiņe Pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15100 iedzīvotāju (2003. g.), valsts vēsturiskā galvaspilsēta (no XV gs. līdz 1946. g.) un valsts prezidenta rezidence.
- Bijelo Poļe pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Doņa Lastva pilsēta Melnkalnē, Tivatas kopienā, 730 iedzīvotāju (2003. g.).
- Pīla pilsēta Menas salas rietumu piekrastē, 12900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Amarapura pilsēta Mjanmā (_Amarapura_), Mandalajas štatā.
- Aunbana pilsēta Mjanmā (_Aungban_), Šanas (Šanas / Tai) pavalstī.
- Aneninoja pilsēta Moldovā (_Anenii Noi_), rajona administratīvais centrs, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vadula lui Vode pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belci Pilsēta Moldovā, otrā lielākā pilsēta valstī, rajona administratīvais centrs, 144900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tiraspole Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikas (pašpasludinātas valsts Krievijas aizbildniecībā) galvaspilsēta, 135700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altaja pilsēta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka administratīvais centrs.
- Arvaihēra pilsēta Mongolijā (_Arvajheer_), Uvurhangaja aimaka administratīvais centrs.
- Nalaiha Pilsēta Mongolijā ("Nalajcha"), Ulanbatoras piepilsēta, 26500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Altušangane pilsēta Mozambikā (_Alto Changane_), Gazas provinces dienvidu daļā.
- Altumolokve pilsēta Mozambikā (_Alto Molócuè_), Zambezijas provinces ziemeļaustrumu daļā.
- Angoše pilsēta Mozambikā (_Angoche_), Nampulas provinces dienvidu daļā, Mozambikas šauruma krastā.
- Aranosa pilsēta Namībijā (_Aranos_), Hardapas reģiona ziemeļaustrumos.
- Ariamsfleja pilsēta Namībijā (_Ariamsvlei_), Karasas reģiona dienvidrietumos.
- Arisa pilsēta Namībijā (_Aris_), Khomasas reģionā.
- Aroapa pilsēta Namībijā (_Aroab_), Karasas reģiona austrumos.
- Lalitpura Pilsēta Nepālā ("Lalitpur"), Katmandu piepilsēta, 163000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Bhaktapura Pilsēta Nepālā, Katmandu piepilsēta, 72500 iedzīvotāju (2001. g.), sanskrita rokrakstu bibliotēka, XV gs. arhitektūras pieminekļi: "55 logu pils" un tempļi, dibināta 865. g.
- Āltena pilsēta Nīderlandē (_Aalten_), Gelderlandes provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārdenburga pilsēta Nīderlandē (_Aardenburg_), Zēlandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almelo pilsēta Nīderlandē (_Almelo_), Overeiselas provincē, osta pie Overeiselas kanāla un Tventes kanāla atzara, 72500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almere pilsēta Nīderlandē (_Almere_), Flevolandes provincē, 196300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfena pilsēta Nīderlandē (_Alphen aan den Rijn_), Dienvidholandes provincē, 107100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfena pilsēta Nīderlandē (_Alphen_), Ziemeļbrabantes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amstelvēna pilsēta Nīderlandē (_Amstelveen_), Ziemeļholandes provincē, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apeldorna pilsēta Nīderlandē (_Apeldoorn_), Gelderlandes provincē, 157700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apingedama pilsēta Nīderlandē (_Appingedam_), Groningenas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arnema pilsēta Nīderlandē (_Arnhem_), Reinas labajā krastā, Gelderlandes provinces administratīvais centrs, 151400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Astena pilsēta Nīderlandē (_Asten_), Ziemeļbrabantes provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barendrehta pilsēta Nīderlandē (_Barendrecht_), Dienvidholandes provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barnevelda pilsēta Nīderlandē (_Barneveld_), Gelderlandes provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedima pilsēta Nīderlandē (_Bedum_), Groningenas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bergema pilsēta Nīderlandē (_Berghem_), Limburgas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolsvarda pilsēta Nīderlandē (_Bolsward_), Frīzlandes provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgera pilsēta Nīderlandē (_Borger_), Drentes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boksmēra pilsēta Nīderlandē (_Boxmeer_), Ziemeļbrabantes provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bokstela pilsēta Nīderlandē (_Boxtel_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Breda pilsēta Nīderlandē (_Breda_), Ziemeļbrabantes provincē, 180400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Kēra pilsēta Nīderlandē (_Cadier en Keer_), Limburgas provincē, 4260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapele pie Eiselas pilsēta Nīderlandē (_Capelle aan den Ijssel_), Dienvidholandes provincē, 66300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kūvordena pilsēta Nīderlandē (_Coevorden_), Drentes provincē, 35600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deventera pilsēta Nīderlandē (_Deventer_), Overeiselas provincē, osta Eiselas krastos, 98500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīrena pilsēta Nīderlandē (_Dieren_), Gelderlandes provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.); Dīrene.
- Dūtinhema pilsēta Nīderlandē (_Doetinchem_), Gelderlandes provincē, 56400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dongena pilsēta Nīderlandē (_Dongen_), Ziemeļbrabantes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dordrehta pilsēta Nīderlandē (_Dordrecht_), Dienvidholandes provincē, 118800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drahtena pilsēta Nīderlandē (_Drachten_), Frīzlandes provincē, 44600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drontena pilsēta Nīderlandē (_Dronten_), Flevolandes provincē, 40300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ehta pilsēta Nīderlandē (_Echt_), Limburgas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ede pilsēta Nīderlandē (_Ede_), Gelderlandes provincē, 67800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elsta pilsēta Nīderlandē (_Elst_), Gelderlandes provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Emelorda pilsēta Nīderlandē (_Emmeloord_), Flevolandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Emena pilsēta Nīderlandē (_Emmen_), Drentes provincē, 108000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enshede pilsēta Nīderlandē (_Enschede_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 158000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Epe pilsēta Nīderlandē (_Epe_), Gelderlandes provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ermelo pilsēta Nīderlandē (_Ermelo_), Gelderlandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Etena-Lēra pilsēta Nīderlandē (_Etten-leur_), Ziemeļbrabantes provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Geldropa pilsēta Nīderlandē (_Geldrop_), Ziemeļbrabantes provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gemerta pilsēta Nīderlandē (_Gemert_), Ziemeļbrabantes provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gūsa pilsēta Nīderlandē (_Goes_), Zēlandes provincē, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorinhema pilsēta Nīderlandē (_Gorinchem_), Dienvidholandes provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goredeika pilsēta Nīderlandē (_Gorredijk_), Frīzlandes provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gauda pilsēta Nīderlandē (_Gouda_), Dienvidholandes provincē, 70900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grau pilsēta Nīderlandē (_Grou_), Frīzlandes provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hāksbergena pilsēta Nīderlandē (_Haaksbergen_), Overeiselas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hāmstede pilsēta Nīderlandē (_Haamstede_), Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dienvidrietumu daļā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārlema pilsēta Nīderlandē (_Haarlem_), Ziemeļholandes provinces administratīvais centrs, 155800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hardenberga pilsēta Nīderlandē (_Hardenberg_), Overeiselas provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harderveika pilsēta Nīderlandē (_Harderwijk_), Gelderlandes provincē, 45700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harena pilsēta Nīderlandē (_Haren_), Groningenas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haselta pilsēta Nīderlandē (_Hasselt_), Overeiselas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēmskerka pilsēta Nīderlandē (_Heemskerk_), Ziemeļholandes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hērlena pilsēta Nīderlandē (_Heerlen_), Limburgas provincē, 88000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helevūtsleisa pilsēta Nīderlandē (_Hellevoetsluis_), Dienvidholandes provincē, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helmonda pilsēta Nīderlandē (_Helmond_), Ziemeļbrabantes provincē, 89500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Gelderlandes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Overeiselas provincē, 81000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hogevēna pilsēta Nīderlandē (_Hoogeveen_), Drentes provincē, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hilsta pilsēta Nīderlandē (_Hulst_), Zēlandes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eimeidena pilsēta Nīderlandē (_Ijmuiden_), Ziemeļholandes provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jaure pilsēta Nīderlandē (_Joure_), Frīzlandes provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampena pilsēta Nīderlandē (_Kampen_), Overeiselas provincē, 51300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapele pilsēta Nīderlandē (_Kapelle_), Zēlandes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerkrade pilsēta Nīderlandē (_Kerkrade_), Limburgas provincē, 46600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klazīnavēna pilsēta Nīderlandē (_Klazienaveen_), Drentes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leidene pilsēta Nīderlandē (_Leiden_), Dienvidholandes provincē, 121200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leleistade pilsēta Nīderlandē (_Lelystad_), Flevolandes provinces administratīvais centrs, 76200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lemera pilsēta Nīderlandē (_Lemmer_), Frīzlandes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lihtenvorde pilsēta Nīderlandē (_Lichtenvoorde_), Gelderlandes provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lohema pilsēta Nīderlandē (_Lochem_), Gelderlandes provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medemblika pilsēta Nīderlandē (_Medemblik_), Ziemeļholandes provincē, 43400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mepela pilsēta Nīderlandē (_Meppel_), Drentes provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midelharnisa pilsēta Nīderlandē (_Middelharnis_), Dienvidholandes provincē, Gūrē-Overflakē salā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Menstera pilsēta Nīderlandē (_Monster_), Dienvidholandes provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neimegena pilsēta Nīderlandē (_Nijmegen_), Gelderlandes provincē, 168800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neiverdāle pilsēta Nīderlandē (_Nijverdal_), Overeiselas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nordveika pilsēta Nīderlandē (_Noordwijk_), Dienvidholandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldenzāle pilsēta Nīderlandē (_Oldenzaal_), Overeiselas provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omena pilsēta Nīderlandē (_Ommen_), Overeiselas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostburga pilsēta Nīderlandē (_Oostburg_), Zēlandes provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osterhauta pilsēta Nīderlandē (_Oosterhout_), Ziemeļbrabantes provincē, 53800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osa pilsēta Nīderlandē (_Oss_), Ziemeļbrabantes provincē, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paningena pilsēta Nīderlandē (_Panningen_), Limburgas provincē, 7550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rālte pilsēta Nīderlandē (_Raalte_), Overeiselas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reisena pilsēta Nīderlandē (_Rijssen_), Overeiselas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reisveika pilsēta Nīderlandē (_Rijswijk_), Dienvidholandes provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodena pilsēta Nīderlandē (_Roden_), Drentes provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rūrmonda pilsēta Nīderlandē (_Roermond_), Limburgas provincē, Māsas labajā krastā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosendāle pilsēta Nīderlandē (_Roosendaal_), Ziemeļbrabantes provincē, 77000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roterdama pilsēta Nīderlandē (_Rotterdam_), viena no lielākajām ostām pasaulē, atrodas Reinas deltā, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Amsterdamu un Hāgu, 619900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shīdama pilsēta Nīderlandē (_Schiedam_), Dienvidholandes provincē, jūras osta Reinas attekā, 76600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sheindela pilsēta Nīderlandē (_Schijndel_), Ziemeļbrabantes provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sitarda-Gelēna pilsēta Nīderlandē (_Sittard-Geleen_), Limburgas provincē.
- Snēka pilsēta Nīderlandē (_Sneek_), Frīzlandes provincē, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Speikenise pilsēta Nīderlandē (_Spijkenisse_), Dienvidholandes provincē, 72500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stadskanāla pilsēta Nīderlandē (_Stadskanaal_), Groningenas provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stēnbergena pilsēta Nīderlandē (_Steenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stēnveika pilsēta Nīderlandē (_Steenwijk_), Overeiselas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stīnsa pilsēta Nīderlandē (_Stiens_), Frīzlandes provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svifterbanta pilsēta Nīderlandē (_Swifterbant_), Flevolandes provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ternēzena pilsēta Nīderlandē (_Terneuzen_), Zēlandes provincē, 54800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulfta pilsēta Nīderlandē (_Ulft_), Gelderlandes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Urka pilsēta Nīderlandē (_Urk_), Flevolandes provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valkensvārde pilsēta Nīderlandē (_Valkenswaard_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vēndama pilsēta Nīderlandē (_Veendam_), Groningenas provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vegela pilsēta Nīderlandē (_Veghel_), Ziemeļbrabantes provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veldhovena pilsēta Nīderlandē (_Veldhoven_), Ziemeļbrabantes provincē, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venlo pilsēta Nīderlandē (_Venlo_), Limburgas provincē, 100000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venraja pilsēta Nīderlandē (_Venray_), Limburgas provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinsima pilsēta Nīderlandē (_Vinsum_), Groningenas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vlārdingena pilsēta Nīderlandē (_Vlaardingen_), Dienvidholandes provincē, 71300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vlisingena pilsēta Nīderlandē (_Vlissingen_), Zēlandes provincē, 44300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volendama pilsēta Nīderlandē (_Volendam_), Ziemeļholandes provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vālveika pilsēta Nīderlandē (_Waalwijk_), Ziemeļbrabantes provincē, 46500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērta pilsēta Nīderlandē (_Weert_), Limburgas provincē, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestkapele pilsēta Nīderlandē (_Westkapelle_), Zēlandes provincē, Ziemeļjūras krastā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vezepa pilsēta Nīderlandē (_Wezep_), Gelderlandes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vīrdena pilsēta Nīderlandē (_Wierden_), Overeiselas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vintersveika pilsēta Nīderlandē (_Winterswijk_), Gelderlandes provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vūrdena pilsēta Nīderlandē (_Woerden_), Utrehtas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volvega pilsēta Nīderlandē (_Wolvega_), Frīzlandes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zēvolde pilsēta Nīderlandē (_Zeewolde_), Flevolandes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeista pilsēta Nīderlandē (_Zeist_), Utrehtas provincē, 61400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zēvenāra pilsēta Nīderlandē (_Zevenaar_), Gelderlandes provincē, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zevenbergena pilsēta Nīderlandē (_Zevenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zūtermēra pilsēta Nīderlandē (_Zoetermeer_), Dienvidholandes provincē, 123800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeidhorna pilsēta Nīderlandē (_Zuidhorn_), Groningenas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeidlarena pilsēta Nīderlandē (_Zuidlaren_), Drentes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zitfena pilsēta Nīderlandē (_Zutphen_), Gelderlandes provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zvolle pilsēta Nīderlandē (_Zwolle_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 123500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēka un Donka pilsēta Nīderlandē ("Beek en Donk"), Ziemeļbrabantes provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berga pie Māsas pilsēta Nīderlandē ("Berg aan de Maas"), Limburgas provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berkela un Rodenreisa pilsēta Nīderlandē ("Berkel en Rodenrijs"), Dienvidholandes provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brūka Vaterlandē pilsēta Nīderlandē ("Broek in Waterland"), Ziemeļholandes provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brūka Langedeikā pilsēta Nīderlandē ("Broek op Langedijk"), Ziemeļholandes provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hendrika Ido Ambahta pilsēta Nīderlandē ("Hendrik-Ido-Ambacht"), Dienvidholandes provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hoge Mīrde pilsēta Nīderlandē ("Hooge Mierde"), Ziemeļbrabantes provincē, 1670 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krimpena pie Eiselas pilsēta Nīderlandē ("Krimpen aan den Ijssel"), Dienvidholandes provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lūnene pie Vehtas pilsēta Nīderlandē ("Loenen aan de Vecht"), Utrehtas provincē, 3230 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīverkerka pie Eseles pilsēta Nīderlandē ("Nieuwerkerk aan den Ijssel"), Dienvidholandes provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stihtse Vehta pilsēta Nīderlandē ("Stichtse Vecht"), Utrehtas provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvēde Ekslērmonde pilsēta Nīderlandē ("Tweede Exloērmond"), Drentes provincē, 2430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vēre pilsēta Nīderlandē ("Veere"), Zēlandes provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krimpena pie Lekas pilsēta Nīderlandē (“Krimpen aab de Lek”), Dienvidholandes provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ljauveta pilsēta Nīderlandē (frīzu val. _Ljouwert_), Frīzlandes provinces administratīvais centrs, 108200 iedzīvotāju (2014. g.); Leuvardena (holandiešu val. _Leeuwarden_).
- Bergena pilsēta Nīderlandē, Limburgas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atmelo pilsēta Nīderlandē, Overeiselas provincē.
- Nivegeina pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provincē, 61000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eindhovena pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, 221400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tilburga pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, Vilhelminas kanāla krastā, 210300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hertogenbosa pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bergena pilsēta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pirmerenda pilsēta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē.
- Bergena pie Zomas pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos (_Bergen op Zoom_), Ziemeļbrabantes provincē, osta Austrumšeldas krastā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māstrihta pilsēta Nīderlandes dienvidu daļā (_Maastricht_), Limburgas provinces administratīvais centrs, osta Māsas krastos, 121900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Delfta pilsēta Nīderlandes rietumos (_Delft_), Dienvidholandes provincē, osta pie kanāla, kas savieno Roterdamu un Hāgu, 99700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midelburga pilsēta Nīderlandes rietumos (_Middelburg_), Valherenas salā, Zēlandes provinces administratīvais centrs, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Assen_), Drentes provinces administratīvais centrs, 67300 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvotā vieta dibināta 1257. g., pilsētas tiesības kopš 1809. g.
- Groningena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Groningen_), provinces administratīvais centrs, 197800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkmāra pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Alkmaar_), Ziemeļholandes provincē, Ziemeļholandes kanāla krastā, 94900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beverveika pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Beverwijk_), Ziemeļholandes provincē, netālu no Ziemeļjūras kanāla, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zāndama pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Zaandam_), osta pie Ziemeļjūras kanāla, 76800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Abala pilsēta Nigērā (_Abala_), Tillaberi reģionā, 75100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abalaka pilsēta Nigērā (_Abalak_), Tahua reģionā, 33900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Agije pilsēta Nigērā (_Aguié_), Maradi reģiona dienvidu daļā.
- Ajoru pilsēta Nigērā (_Ayorou_), Tillaberi reģiona ziemeļrietumos.
- Anka pilsēta Nigērā (_Anka_), Zamfaras štatā.
- Arlita pilsēta Nigērā (_Arlit_), Agadesas reģionā, 69400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Agadesa pilsēta Nigēras vidienē (_Agadez_), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 88500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Aba pilsēta Nigērijā (_Aba_), Abia štatā, 691400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Abakaliki pilsēta Nigērijā (_Abakaliki_), Eboņi štata administratīvais centrs, 115600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Adikpo pilsēta Nigērijā (_Adikpo_), Benue štata dienvidaustrumu daļā.
- Agaije pilsēta Nigērijā (_Agaie_), Nigēras štata dienvidaustrumos.
- Agbora pilsēta Nigērijā (_Agbor_), Deltas štata ziemeļu daļā.
- Agenebode pilsēta Nigērijā (_Agenebode_), Edo štata austrumos, Nigēras labajā krastā.
- Agvarra pilsēta Nigērijā (_Agwarra_), Nigēras štatā.
- Aģaokuta pilsēta Nigērijā (_Ajaokuta_), Kogi štatā, Nigēras upes labajā krastā.
- Akvanga pilsēta Nigērijā (_Akwanga_), Nasaravas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Aliade pilsēta Nigērijā (_Aliade_), Benue štata vidusdaļā.
- Almadžiri pilsēta Nigērijā (_Almajiri_), Kano štatā.
- Ankpa pilsēta Nigērijā (_Ankpa_), Kogi štatā.
- Argungu pilsēta Nigērijā (_Argungu_), Kebi štata ziemeļaustrumu daļā.
- Arukvo pilsēta Nigērijā (_Arukwo_), Riversas štatā.
- Asaba pilsēta Nigērijā (_Asaba_), Deltas štata administratīvais centrs, 68700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Auči pilsēta Nigērijā (_Auchi_), Edo štata ziemeļu daļā.
- Auka pilsēta Nigērijā (_Awka_), Anambras štata administratīvais centrs, 144700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Azare pilsēta Nigērijā (_Azare_), Bauči štata ziemeļu daļā.
- Jola pilsēta Nigērijā (_Yola_), Adamavas štata administratīvais centrs, 75800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Suledža Pilsēta Nigērijā, Abudžas piepilsēta, 217000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Adani pilsēta Nigērijā, Anambras štata ziemeļaustrumos.
- Alkaleri pilsēta Nigērijā, Bauči štata dienvidaustrumu daļā.
- Abudu pilsēta Nigērijā, Edo štatā.
- Ako pilsēta Nigērijā, Gombes štata rietumu daļā.
- Ajangba pilsēta Nigērijā, Kogi štatā
- Ahuģi pilsēta Nigērijā, Kogi štata ziemeļos.
- Ikorodu Pilsēta Nigērijā, Lagosas piepilsēta, 536000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Apapa Pilsēta Nigērijā, Lagosas rūpnieciska piepilsēta, valsts galvenā osta, 217300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Agvara pilsēta Nigērijā, Nigēras štata ziemeļrietumu daļā.
- Aijetoro pilsēta Nigērijā, Ogunas štata rietumu daļā.
- Ahoada pilsēta Nigērijā, Riversas štatā.
- Ado Ekiti pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos, Ekiti štata administratīvais centrs, 424430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Benina Pilsēta Nigērijas dienvidos, Edo štata administratīvais centrs, 1398000 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta XII gs., senās Beninas valsts galvaspilsēta.
- Abeokuta pilsēta Nigērijas dienvidrietumos (_Abeokuta_), pie Ogunas upes, dibināta 1825. gadā kā patvēruma vieta no vergu ķērājiem, pilsētu apjoza 3 m augsts zemes valnis 32 km garumā, Ogunas štata administratīvais centrs, 487600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ibadana Pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ibadan"), Ojo štata administratīvais centrs, 1339000 iedzīvotāju (2006. g.), universitāte (dibināta 1948. g.), senās Jorubas valsts galvaspilsēta.
- Iģebu Ode pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ijebu Ode"), Ogunas štatā, 222700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lagosa Pilsēta Nigērijas Dienvidrietumos ("Lagos"), atrodas Beninas līča (Gvinejas līča daļa) salās un kontinenta piekrastē, 2. lielākā (aiz Kairas) Āfrikas pilsēta, 7938000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Akojapa pilsēta Nikaragvā (_Acoyapa_), Čontalesas departamentā.
- Sjudadsandino Pilsēta Nikaragvā, Managvas piepilsēta, 72500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Alta pilsēta Norvēģijā (_Alta_), Finnmarkas filkē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ārendāle pilsēta Norvēģijā (_Arendal_), Eustagderes filkes administratīvais centrs, 43800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Drammene pilsēta Norvēģijā (_Drammen_), Buskerudas filkes administratīvais centrs, 66200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haldene pilsēta Norvēģijā (_Halden_), Estfollas filkē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.), uz dienvidiem no tās atrodas Fredrikstēnas nocietinājums, kur 1718. g. krita zviedru karalis Kārlis XII.
- Hortene pilsēta Norvēģijā (_Horten_), Vestfollas filkē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lillehammere pilsēta Norvēģijā (_Lillehammer_), Oplannes filkes administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Narvīka pilsēta Norvēģijā (_Narvik_), Nūrlannes filkes ziemeļos, neaizsalstoša osta Ufutfjorda krastā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Būdē pilsēta Norvēģijā ("Bodø"), Nūrlannes filkes administratīvais centrs, 50200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kristiansanna pilsēta Norvēģijā ("Kristiansand"), Vestagderes filkes administratīvais centrs, osta Skageraka ziemeļu piekrastē, Ūtras grīvā, 86000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lillestrema pilsēta Norvēģijā, Ākešhusas filkē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jesheima pilsēta Norvēģijā, Ākešhusas filkē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sarpsborga pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkes administratīvais centrs, osta Glommas lejtecē, 54060 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vadse pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkes administratīvais centrs, Varangeres pussalas dienvidos, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergena pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkes administratīvais centrs, 272000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fusnavoga pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svolvēra pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Eustogejas salā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kollereida pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 1640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Levangere pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 19200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ferde pilsēta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hašta pilsēta Norvēģijā, Trumses filkē, Hinnejas salā, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mandāle pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Ziemeļjūras piekrastē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flekefjūra pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidrietumos, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tensberga pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkes administratīvais centrs, 41550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mosa pilsēta Norvēģijas dienvidos ("Moss"), Estfollas filkē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rjūkana pilsēta Norvēģijas dienvidu daļā (_Rjukan_), Tēlemarkas filkē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hjirkenēse pilsēta Norvēģijas ziemeļos (_Kirkenes_), Finmarkas filkē, osta Barenca jūras Varangerfjorda dienvidu krastā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trumse pilsēta Norvēģijas ziemeļu daļā (_Troms_), filkes administratīvais centrs, 71600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alofi pilsēta Okeānijā (_Alofi_), Niue salā, ar Jaunzēlandi brīvi asociētas valsts administratīvais centrs, 580 iedzīvotāju (2006. g.).
- Arorani pilsēta Okeānijā (_Arorangi_), Kuka Salās, 2380 iedzīvotāju (2001. g.).
- Avarua pilsēta Okeānijā (_Avarua_), Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā.
- Matraha Pilsēta Omānā ("Matrah"), Maskatas piepilsēta, naftas izvedosta Omānas līča krastā, 153500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Baušera Pilsēta Omānā, Maskatas piepilsēta, 150400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Sība Pilsēta Omānā, Maskatas piepilsēta, 223400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Abotābāda pilsēta Pakistānā (_Abbottābād_, ایبٹ آباد), Ziemeļrietumu pierobežas provincē, 1256 m virs jūras līmeņa, 245670 iedzīvotāju (2017. g.).
- Aghora pilsēta Pakistānā (_Aghor_), Beludžistānas dienvidos, netālu no Arābijas jūras piekrastes.
- Ahmadpurīsta pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur East_), Pendžābas štata dienvidu daļā.
- Ahmadpura Lamma pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur Lamma_), Pendžābas provinces dienvidu daļā.
- Ahmadpura Siāla pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur Siāl_), Pendžābas štata vidienē.
- Alīpura pilsēta Pakistānā (_Alīpur_), Pendžābas provincē.
- Ārifvāla pilsēta Pakistānā (_Ārifwāla_), Pendžābas štatā.
- Atoka pilsēta Pakistānā (_Attock_), Pendžābas provinces ziemeļos.
- Avārāna pilsēta Pakistānā (_Awārān_), Beludžistānas provincē.
- Haidarābāda pilsēta Pakistānas dienvidaustrumos (_Haidarābād_), Sindas provincē, osta Indas krastā, 1392000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ariela pilsēta Palestīnā (_Ari’el_), Jordānas Rietumkrastā.
- Akraba pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), Nāblusas muhāfazā.
- Beit Lāhija pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Ziemeļgazas muhāfazā, 53700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Abesān el Kebīra pilsēta Palestīnā, Gazas joslā.
- Ain es Sultāna pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Arīhas muhāfazā.
- Agvadulse pilsēta Panamā (_Aguadulce_), Kokles provinces dienvidrietumu daļā.
- Ailigandi pilsēta Panamā (_Ailigandi_), Kunajalas provincē, Karību jūras piekrastē.
- Antona pilsēta Panamā (_Antón_), Kokles provincē.
- Atalaja pilsēta Panamā (_Atalaya_), Veragvasas provincē.
- Arraihana pilsēta Panamas Republikā (_Arraiján_), Panamas provincē, 25100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sanmigelito Pilsēta Panamas Republikā, Panamas piepilsēta, 346000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Laskumbresa Pilsēta Panamas Republikā, Panamas piepilsēta, 35600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tokumena Pilsēta Panamas Republikā, Panamas piepilsēta, 36400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Alkaldediasa pilsēta Panamas Republikas Panamas provincē.
- Alotau pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Alotau_), Milnbejas provinces administratīvais centrs, atrodas Jaungvinejas salas austrumu galā, starp Gošena šaurumu un Milna līci.
- Ambunti pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Ambunti_), Austrumsepikas provincē.
- Arava pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Arawa_), Ziemeļu Zālamana salu (Bugenvilas) autonomā reģiona administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Avara pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Awar_), Madangas provinces ziemeļrietumos, Bismarka jūras krastā.
- Ajolasa pilsēta Paragvajā (_Ayolas_), Misjonesas departamentā.
- Aregva pilsēta Paragvajā (_Areguá_), Centrālā departamenta administrtīvais centrs.
- Sanlorenso Pilsēta Paragvajā ("San Lorenzo"), Asunjonas piepilsēta, 252600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Fernando de la Mora pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 114300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Lambare Pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 120000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kapjata Pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 154500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Santolorenso Pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 202700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Njembi Pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 71300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Limpio Pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 71700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Luke Pilsēta Paragvajā, Asunsjonas piepilsēta, 170400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sjudada del Este pilsēta Paragvajas austrumu daļā, 223400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Abankaja pilsēta Peru (_Abancay_), Apurimakas reģiona administratīvais centrs 2377 m vjl., 58700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Akari pilsēta Peru (_Acari_), Arekipas reģiona ziemeļrietumos.
- Agvaitija pilsēta Peru (_Aguaytia_), Ukajali reģiona ziemeļrietumu daļā.
- Ajaviri pilsēta Peru (_Ayaviri_), Puno reģionā.
- Aljansakristjana pilsēta Peru (_Alianza Cristiana_), Loreto raģiona rietumu daļā.
- Ambo pilsēta Peru (_Ambo_), Vanuko reģiona dienvidu daļā.
- Ananea pilsēta Peru (_Ananea_), Puno reģionā.
- Andavailasa pilsēta Peru (_Andahuaylas_), Apurimakas reģionā.
- Angoterosa Monterriko pilsēta Peru (_Angoteros Monterrico_), Loreto reģiona ziemeļu daļā.
- Aplao pilsēta Peru (_Aplao_), Arekipas reģionā.
- Atiko pilsēta Peru (_Atico_), Arekipas reģiona rietumos, Klusā okeāna piekrastē.
- Aukajaku pilsēta Peru (_Aucayacu_), Vanuko reģionā.
- Asangaro pilsēta Peru (_Azángaro_), Puno reģionā.
- Kaljao Pilsēta Peru ("Callao"), departamenta administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, Limas piepilsēta, 876900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Činča Alta pilsēta Peru ("Chincha Alta"), Ikas reģionā, 153600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jungaja Pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls.
- Pjura Pilsēta Peru ("Piura"), Pjuras reģiona administratīvais centrs, 377500 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1532. g. (vecākā spāņu pilsēta Peru).
- Valga Pilsēta pie Igaunijas dienvidu robežas, kur savienojas ar Valku Latvijā, Valgas apriņķa administratīvais centrs, 12260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1584. g.
- Aleksandrova Kujavska pilsēta Polijā (_Aleksandrów Kujawski_), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1879. g.; Kujāvijas Aleksandrova.
- Aleksandrova Ludzka pilsēta Polijā (_Aleksandrów Łódzki_), Lodzas vojevodistē, 21200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1822. g.; Lodzas Aleksandrova.
- Andrihova pilsēta Polijā (_Andrychów_), Mazpolijas vojevodistes rietumos, 21200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1767. g.
- Lapi pilsēta Polijā (_Łapy_), Podlases vojevodistē, 16100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Hšanova Pilsēta Polijā ("Chrzanow"), Mazpolijas vojevodistē, 38400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
- Čarna Bjalostocka pilsēta Polijā ("Czarna Bialostocka"), Podlases vojevodistē, 9740 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Čerska Pilsēta Polijā ("Czersk"), Pomožes vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1386.-1772. g. un kopš 1926. g.
- Dombrova Bjalostocka pilsēta Polijā ("Dąbrowa Białostocka"), Podlases vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības pirms 1712. g., 1775.-1950. g. un kopš 1965. g.
- Dombrova Gurņiča pilsēta Polijā ("Dąbrowa Górnicza"), Silēzijas vojevodistē, 124700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
- Dombrova Tarnovska pilsēta Polijā ("Dąbrowa Tarnowska"), Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1693. g.
- Gņezno Pilsēta Polijā ("Gniezno"), Lielpolijas vojevodistē, 70100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
- Gura Kalvarja pilsēta Polijā ("Góra Kalwaria"), Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
- Gura Pilsēta Polijā ("Góra"), Lejassilēzijas vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1289. g.
- Gožova Velkopolska pilsēta Polijā ("Gorzow Wielkopolski"), Lubušas vojevodistē, osta Vartas labajā krastā, 124600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Gubina Pilsēta Polijā ("Gubin"), Lubušas vojevodistes rietumos, Odras (Oderas) labajā krastā (pretējā krastā Vācijas pilsēta Gūbene), 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Hela Pilsēta Polijā ("Hel"), Pomožes vojevodistē, Helas strēles galā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1351.-1872. g. un kopš 1963. g.
- Jastrove Pilsēta Polijā ("Jastrowie"), Lielpolijas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1602. g.
- Jastšembe Zdroja pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Javožno Pilsēta Polijā ("Jaworzno"), Silēzijas vojevodistē, 94300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1901. g.
- Jeleņa Gura pilsēta Polijā ("Jelenia Gora"), Lejassilēzijas vojevodistē, 82800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1288. g.
- Koņecpola Pilsēta Polijā ("Koniecpol"), Silēzijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1443. g.
- Kostšina pie Odras pilsēta Polijā ("Kostrzyn nad Odrą"), Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
- Krosno Odžaņske pilsēta Polijā ("Krosno Odrzańskie"), Lubušas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
- Makova Mazovecka pilsēta Polijā ("Maków Mazowiecki"), Mazovijas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
- Malborka Pilsēta Polijā ("Malbork"), Pomožes vojevodistē, 39200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Meleca Pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
- Novi Dvora Gdaņska pilsēta Polijā ("Nowy Dvór Gdański"), Pomožes vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1880. g.
- Novi Dvora Mazovecka pilsēta Polijā ("Nowy Dwór Mazowiecki"), Mazovijas vojevodistē, 28300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
- Opole Lubelske pilsēta Polijā ("Opole Lubelskie"), Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Otvocka Pilsēta Polijā ("Otwock"), Mazovijas vojevodistē, 44900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
- Praška pilsēta Polijā ("Praszka"), Opoles vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1392.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Prušča Gdaņska pilsēta Polijā ("Pruszcz Gdański"), Pomožes vojevodistē, 28600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Radoma Pilsēta Polijā ("Radom"), Mazovijas vojevodistē, 219700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
- Radomsko Pilsēta Polijā ("Radomsko"), Lodzas vojevodistē, 48000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
- Radziņa Helmiņska pilsēta Polijā ("Radzyń Chełmiński"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1234. g.
- Radziņa Podlaska pilsēta Polijā ("Radzyń Podlaski"), Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1468. g.
- Rava Mazovecka pilsēta Polijā ("Rawa Mazowiecka"), Lodzas vojevodistē, 17800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
- Rejoveca Fabrična pilsēta Polijā ("Rejowiec Fabryczny"), Ļubļinas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Rucjane-Nida Pilsēta Polijā ("Ruciane-Nida"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Rudņika pie Sanas pilsēta Polijā ("Rudnik nad Sanem"), Priekškarpatu vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Seņdzišova Malopolska pilsēta Polijā ("Sędziszów Małopolski"), Priekškarpatu vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1483. g.
- Seņdzišova Pilsēta Polijā ("Sędziszów"), Sventokšiskas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Sempolno Krajeņske pilsēta Polijā ("Sępolno Krajeńskie"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1360. g.
- Seņava Pilsēta Polijā ("Sieniawa"), Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
- Seradza Pilsēta Polijā ("Sieradz"), Lodzas vojevodistē, Vartas kreisajā krastā, 43700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1250. g.
- Skala Pilsēta Polijā ("Skała"), Mazpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1267.-1870. g. un kopš 1987. g.
- Skerņevice Pilsēta Polijā ("Skierniewice"), Lodzas vojevodistē, 48700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1457. g.
- Sopota Pilsēta Polijā ("Sopot"), Pomožes vojevodistē, 38200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1901. g.
- Stalova Vola pilsēta Polijā ("Stalowa Wola"), Priekškarpatu vojevodistē, 64200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Suha Beskidzka pilsēta Polijā ("Sucha Beskidzka"), Mazpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
- Tomašova Lubelska pilsēta Polijā ("Tomaszów Lubelski"), Ļubļinas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1621. g.
- Tomašova Mazovecka pilsēta Polijā ("Tomaszów Mazowiecki"), Lodzas vojevodistē, 65500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1830. g.
- Ustšiki Dolne pilsēta Polijā ("Ustrzyki Dolne"), Priekškarpatu vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1727. g.
- Vejherovo Pilsēta Polijā ("Wejherowo"), Pomožes vojevodistē, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1650. g.
- Visoka Pilsēta Polijā ("Wysoka"), Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1505. g.
- Visoke Mazovecke pilsēta Polijā ("Wysokie Mazowieckie"), Podlases vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1503.-1869. g. un kopš 1916. g.
- Vitkovo Pilsēta Polijā ("Witkowo"), Lielpolijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
- Zabže pilsēta Polijā ("Zabrze"), Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 179500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
- Kališa Pomorska pilsēta Polijā (“Kalisz Pomorski”), Rietumpomožes vojevodistē, 4330 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
- Cehocineka Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 10800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Koronovo Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 11400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Vloclaveka Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 114900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Mogilno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1398. g.
- Golub-Dobžiņa Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
- Lubeņa Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1566.-1867. g. un kopš 1919. g.
- Gužno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Tuhola Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 14000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Vombžezno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 14100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
- Žņina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Helmža Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Lipno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1349. g.
- Soleca Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Ripina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Hodeča Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1920 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1442.-1867. g. un kopš 1924. g.
- Naklo pie Notecas pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Ņešava Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1431. g.
- Toruņa Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 204300 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Helmno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 20800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Dobžiņa pie Vislas pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Kameņa Krajenska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Svece Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 26500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
- Izbica Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1394.-1870. g. un kopš 1973. g.
- Brodņica Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 28600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Lubraņeca Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1509. g.
- Lasina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1298.-1833. g. un kopš 1860. g.
- Kovala Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1519.-1867. g. un kopš 1919. g.
- Skempe Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1445.-1867. g. un kopš 1997. g.
- Jablonovo Pomorske pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Janoveca Velkopolska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Kovalevo Pomorske pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1275.-1833. g. un kopš 1929. g.
- Mroča Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
- Pjotrkova Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1738.-1867. g. un kopš 1998. g.
- Labišina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Bžesca Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Kciņa Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1262. g.
- Pakosca Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Stšelno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1231. g.
- Radzejova Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Vencborka Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1383. g.
- Nove Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1301. g.
- Gņevkovo Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Inovroclava Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 75500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
- Barcina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1541. g.
- Jaņikovo Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Krušvica Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Šubina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Grudzjondza Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 98000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Legņica Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 102400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1216. g.
- Kudovazdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Bistšica Klodzka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Sicova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Kovari Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 11600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1513. g.
- Miliča Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 11900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1245. g.
- Volova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1285. g.
- Stšelina Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Tšebņica Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Bžegdolni Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1663. g.
- Hojnova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 14200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1333. g.
- Zombkovice Slonske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Jelč-Laskovice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1987. g.
- Zlotorija Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1211. g.
- Bogušova-Gorce Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1499. g.
- Stšegoma Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1242. g.
- Vleņa Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1214. g.
- Bogatiņa Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lubomeža Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Kamenna Gura pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Lubaņa Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 22100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Polkovice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 22700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1291.-1945. g. un kopš 1967. g.
- Prusice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1287.-1951. g. un kopš 2000. g.
- Svebodzice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 23300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1279. g.
- Vjonzova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2340 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Nova Ruda pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 23500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Svežava Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Mendziboža Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1637. g.
- Radkova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1320. g.
- Bardo Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1310.-1945. g. un kopš 1969. g.
- Mendzilese Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2750 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Vonoša Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1290.-1945. g. un kopš 1984. g.
- Zloti Stoka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2940 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1344. g.
- Vengliņeca Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Ņemča Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Olava Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 32100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1234. g.
- Zgoželeca Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 32300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Dzeržoņova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 34700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Prohovice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1280. g.
- Olesņica Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 37300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Vojcešova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Novogrodzeca Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4230 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Merošova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Zavidova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Sveradovzdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Olšina Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Lesna Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Berutova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
- Dušņikizdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Jedlinazdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1768. g.
- Karpača Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Javožina Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5260 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Ščitna Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Bolkova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1276. g.
- Sehņice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
- Scinava Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1248. g.
- Ščavnozdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Svidņica Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 59700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1267. g.
- Londekzdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Peņska Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Stroņe Slonske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Konti Vroclavske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Lubavka Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Žmigroda Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Piechovice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Polaņicazdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Pilava Gurna pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Glušice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tvardogura Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1293. g.
- Šklarska Poremba pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Glogova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 69200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Žarova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Grifova Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 7000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1242. g.
- Sobutka Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 7050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1399. g.
- Lubina Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 74700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Hocjanova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 8300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1894. g.
- Oborņiki Slonski pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Zembice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Lvuveka Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1217. g.
- Sroda Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Pešice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Valbžiha Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu ieplakā 440 m vjl., 119200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Klodzko Pilsēta Polijā, Lejassilēzlijas vojevodistē, 28400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Mendzihoda Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 10900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1378. g.
- Rogožno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš XIII gs.
- Čarnkova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 11300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš XIV gs. pirmās puses.
- Mosina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 12900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1302. g.
- Slupca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Grodziska Velopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Dobra Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1392.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Ostšešova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Kempno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Novi Tomisla pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1786. g.
- Dolska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1550 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Stavišina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Kšiviņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1630 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Tšcjanka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Pleševa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 17900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Pšedeča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1363.-1867. g. un kopš 1919. g.
- Velihovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
- Oborņiki Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 18500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Zlotova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 18800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Mikstata Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1366. g.
- Šamotuli Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 19000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1420. g.
- Jutrosina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1920 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1534. g.
- Hodzedža Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 19600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Ostroroga Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1410. g.
- Gostiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1278. g.
- Dombe Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1423. g.
- Raškova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1444. g.
- Raviča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1407. g.
- Žerkova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2160 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Osečna Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Sroda Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 22400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1261. g.
- Kolo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 23000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Koscjana Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 23000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Obžicko Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1458.-1580. g., 1638.-1934. g. un kopš 1990. g.
- Rihvala Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1394.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Boreka Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1392. g.
- Vongroveca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 25300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Jarocina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 26300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Čerņejevo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2660 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1390. g.
- Klecko Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1258. g.
- Ridzina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Ksjonža Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1407. g.
- Tureka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 28700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1341. g.
- Poņeca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1308. g.
- Sulmežice Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1452. g.
- Vžesņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 29600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1375. g.
- Krotošina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 29600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Margoņina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1402.-1655. g. un kopš 1696. g.
- Bojanovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1638. g.
- Srema Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Luboņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Zagurova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1407.-1863. g. un kopš 1918. g.
- Lvuveka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1414. g.
- Lobžeņica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1438. g.
- Pogožela Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1458. g.
- Svažendza Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 31100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1638. g.
- Slesina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Dobžica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3230 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1440.-1934. g. un kopš 2014. g.
- Mejska Gurka pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pizdri Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Kobilina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Tuliškova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1458.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Golanča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1399. g.
- Rakoņevice Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1662. g.
- Nekla Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1727.-1793. g. un kopš 2000. g.
- Miloslava Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Sompolno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1477.-1870. g. un kopš 1973. g.
- Krajenka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1430. g.
- Ujsce Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1413. g.
- Okoneka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1754. g.
- Skoki Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1367. g.
- Krobja Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Klečeva Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1366.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Šamocina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1748. g.
- Golina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1330.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Zduni Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1261. g.
- Nove Skalmežice pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Odolanova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1402. g.
- Vižiska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 15. gs.
- Čempiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1561. g.
- Smigela Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Stenševa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Veleņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Serakova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1388. g.
- Buka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1289. g.
- Kšiža Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
- Lešno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 64700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
- Kozmina Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1315. g.
- Klodava Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1430.-1867. un kopš 1925. g.
- Zbonšiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1311. g.
- Ostrova Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 72900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 15. gs.
- Kurņika Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
- Pila Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 74900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1449. g.
- Tšemešno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1382. g.
- Pņevi Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1290. g.
- Pobedziska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Kostšina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Opaleņica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Puščikovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Kališa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Prosnas krastos, 104700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Koņina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Vartas krastos, 77200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Javora Pilsēta Polijā, Lielsilēzijas vojevodistē, 24100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1275. g.
- Mirska Pilsēta Polijā, Lielsilēzijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1337. g.
- Pšemkova Pilsēta Polijā, Lielsilēzijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1280.-1946. g. un kopš 1959. g.
- Bžezini Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1332. g.
- Koluški Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 13500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1949. g.
- Lenčica Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 14900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1267. g.
- Glovno Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1427.-1869. g. un kopš 1925. g.
- Konstantinova Ludzka pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 17700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1830.-1870. g. un kopš 1924. g.
- Laska Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 18200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Šadeka Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1400.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Ozorkova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1816. g.
- Opočno Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 22300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Blaški Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1772. g.
- Volboža Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1273.-1870. g. un kopš 2011. g.
- Veluņa Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 23800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Kameņska Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1374.-1870. g. un kopš 1994. g.
- Uņejova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3020 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1285.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Bjala Ravska pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1495.-1870. g. un kopš 1925. g.
- Varta pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Zločeva Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1605.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Žgova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3440 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1467.-1870. g. un kopš 2006. g.
- Strikova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1394.-1870.g. un kopš 1923. g.
- Pšedboža Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Dzjalošina Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1412. g.
- Dževica Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1987. g.
- Zduņska Vola pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 43900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1825. g.
- Krosņevice Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1442.-1870. g. un kopš 1926. g.
- Kutno Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 46000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
- Zgeža Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 57800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1317. g.
- Belhatova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 60000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1743.–1875. g. un kopš 1925. g.
- Sulejova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1292.-1870. g. un kopš 1927. g.
- Pajenčno Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1276.-1870. g. un kopš 1958. g.
- Pabjaņice Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 68300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Tušina Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 7300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1416.-1870. g. un kopš 1924. g.
- Pjotrkova Tribunalska pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 76400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Podembice Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1400. g.
- Zelova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1857. g.
- Verušova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1297.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Žihlina Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1370.-1870. g. un kopš 1924. g.
- Vshova Pilsēta Polijā, Lubušaas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1273. g.
- Suleņcina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1244. g.
- Zelona Gura pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
- Šprotava Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Šlihtingova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 1340 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1644. g.
- Lubsko Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Slubice Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Sulehova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 17700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Koština pie Odras pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
- Mendzižeča Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1248. g.
- Svebodzina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 22100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Tšcela Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1394. g.
- Tožima Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1375.-1945. g. un kopš 1993. g.
- Žagaņa Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 26700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1280. g.
- Cibinka Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2830 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Nove Mjastečko pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobegņeva Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Malomice Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Kargova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3730 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1655. g.
- Osno Lubuske pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Žari Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 39100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Ilova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1679.-1830. g. un kopš 1962. g.
- Babimosta Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Nova Sola pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 40000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1743. g.
- Červeņska Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1550. g.
- Jaseņa Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
- Bitoma Odžaņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Zbonšineka Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Novogroda Bobžaņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 5150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1314.-1945. g. un kopš 1988. g.
- Vitņica Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 7000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Kožuhova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 9700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1273. g.
- Skvežina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 9900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1295. g.
- Riki Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1782.-1810. g. un kopš 1957. g.
- Parčeva Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1401. g.
- Janova Lubelska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1640. g.
- Vlodava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 13700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1534. g.
- Modlibožice Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 1430 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1642.-1869. g. un kopš 2014. g.
- Frampole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1705. g.
- Demblina Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Hrubešova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Krasnistava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 19600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1394. g.
- Lenčna Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1457. g.
- Tišovce Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1419.-1870. g. un kopš 2000. g.
- Ostrova Lubelska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1548.-1864. g. un kopš 1919. g.
- Laščova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1549.-1870. g. un kopš 2010. g.
- Lubartova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1543. g.
- Juzefova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2520 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1725.-1864. g. un kopš 1989. g.
- Kazimeždolni Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2640 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1406. g.
- Annopole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1761.-1868. g. un kopš 1996. g.
- Pjaski Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1425.-1869. g. un kopš 1993. g.
- Stočeka Lukovska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1546.-1867. g. un kopš 1916. g.
- Bilgoraja Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 27200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1578. g.
- Lukova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 30800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Krasnobroda Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1869. un kopš 1995. g.
- Zvežiņeca Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Kocka Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
- Tarnogroda Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1567.-1867. g. un kopš 1987. g.
- Krasņika Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1377.-1878. g. un kopš 1918. g.
- Nalenčova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Svidņika Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 40400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Bihava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1573.-1869. g, un kopš 1958. g.
- Ščebžešina Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1352. g.
- Terespole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 17. gs.
- Zamosca Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1580. g.
- Helma Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Belžice Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1417.–1869. g. un kopš 1958. g.
- Poņatova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 9800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pulavi Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, Vislas labajā krastā, 49500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1906. g.
- Karčeva Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1548.-1869. g. un kopš 1959. g.
- Murovana Goslina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1388. g.
- Ožarova Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Radzimina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1475. g.
- Varka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
- Šidloveca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
- Plocka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 123600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1237. g.
- Bloņe Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
- Vengrova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1441. g.
- Brvinova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Grujeca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1451. g.
- Milanuveka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Lomjanki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
- Garvolina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1423. g.
- Pšasniša Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
- Zelonka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Konstancina-Jezjorma Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Mordi Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1488.-1869. g. un kopš 1919. g.
- Kozeņice Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1326. g.
- Serpca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1322. g.
- Sokolova Podlaska pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1424. g.
- Bežuņa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1409.-1869. g. un kopš 1994. g.
- Pultuska Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Gostiņina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1382. g.
- Sulejuveka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pjonki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Broka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1501. g.
- Kobilka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 20500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Kosova Lacka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1723.-1869. g. un kopš 2000. g.
- Ploņska Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Ostrova Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Pjastova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Mogelņica Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1317.-1869. g. un kopš 1919. g.
- Mrozi Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
- Ružana Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1378. g.
- Viškova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 27300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1502.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Višogroda Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2740 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1398. g.
- Marki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 28300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Kalušina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1718. g.
- Hožele Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2980 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1542.-1870. un kopš 1919. g.
- Grodziska Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 29800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1522.-1870. un kopš 1915. g.
- Drobina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1511.-1869. g. un kopš 1994. g.
- Zombki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 30900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Mišiņeca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1798.-1870. g. un kopš 1993. g.
- Mlava Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 31000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
- Pjasečno Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 31000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
- Glinojecka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3140 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Zakročima Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Halinova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Volomina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 37500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1919. g.
- Sohačeva Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 37700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
- Podkova Lesna pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Miņska Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 39700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
- Nove Mjasto pie Pilicas pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3980 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1440. g.
- Tarčina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1353.-1870. g. un kopš 2003. g.
- Serocka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1417.-1870. g. un kopš 1923. g.
- Žirardova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 41300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
- Želehova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1447. g.
- Gombina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1437. g.
- Skariševa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1264.-1870. g. un kopš 1922. g.
- Pilava Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
- Cehanova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 45000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
- Racjonža Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1400.-1864. g. un kopš 1922. g.
- Laskaževa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1418.-1870. g. un kopš 1969. g.
- Ilža Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1239.-1867. un kopš 1921. g.
- Ostrolenka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 53300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1373. g.
- Legonovo Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 54100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Lipsko Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1613.-1868. g. un kopš 1958. g.
- Pruškova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 59000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
- Pšisuha Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1710.-1870. g. un kopš 1958. g.
- Mščonova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1377. g.
- Lohova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6750 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1423. g.
- Losice Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1505.-1869. g. un kopš 1915. g.
- Bjalobžegi Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1541.-1870. g. un kopš 1977. g.
- Sedlce Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 76400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
- Naselska Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
- Tlušča Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Zvoleņa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
- Vismežice Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1338.-1870. g. un kopš 1922. g.
- Žuromina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1767.-1869. g. un kopš 1925. g.
- Kšešovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Ņepolomice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
- Bukovno Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tarnova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 113000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1330. g.
- Bžešče Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mehova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Rabka Zdroja pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 13200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1953. g.
- Limanova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1530 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1565. g.
- Zakličina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1557.-1934. g. un kopš 2006. g.
- Nove Bžesko pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1660 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1279.-1870. g. un kopš 2011. g.
- Bžesko Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
- Libjonža Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Kenti Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
- Vadovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1430. g.
- Juzefova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tšebiņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
- Velička Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Čhova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1355.-1928. g un kopš 2000. g.
- Cenžkovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2480 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1348.-1934. g. un kopš 1998. g.
- Radlova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2010. g.
- Novi Visņiča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2770 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Gorlice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 28500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Riglice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1824.-1934. g. un kopš 2001. g.
- Bobova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1339.-1934. g. un kopš 2009. g.
- Bohņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Novi Targa pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 33800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Vojņiča Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3430 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1278.-1934. g. un kopš 2007. g.
- Alverņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Zatora Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1292.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Olkuša Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 37000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Dobrodzeņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3820 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
- Osvencima Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 39900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Ščucina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1780.-1934. g. un kopš 2009. g.
- Žabno Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1385.-1905. g. un kopš 1934. g.
- Slomņiki Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1870. g. un kopš 1917. g.
- Kalvarja Zebžidovska pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Beča Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1257. g.
- Mušina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Jordanova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1564. g.
- Ščavņica Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pivņičnazdroja Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Makova Podhalaņska pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
- Gribova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Prošovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g.
- Dobčice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības pirms 1362. g.
- Sulkovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tuhova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Misleņice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 75300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
- Mšana Dolna pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 7900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
- Novi Sonča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 84100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Volbroma Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1327.-1869. g. un kopš 1930. g.
- Stari Sonča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 9100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Helmeka Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Zakopane Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, Tatru ieplakā 838 m vjl., 27800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Kendzežina Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistā, pilsētas tiesības kopš 1951. g., 1975. g. apvienota ar Kozli un izveidota Kendzežina-Kozle.
- Zdzešovice Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Glubčice Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1270. g.
- Gluholazi Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Namislova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 16100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1249. g.
- Krapkovice Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 17100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1275. g.
- Ujazda Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 1720 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1223. g.
- Stšelce Opolske pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs. sākuma.
- Korfantova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13./14. gs.
- Prudņika Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 23100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1279. g.
- Klučborka Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Bjala Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 2530 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Gožova Slonska pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 2550 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Pruškova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1560.-1915. g. un kopš 2004. g.
- Lesņica Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Baborova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs. pirmās puses.
- Kolonovske Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Bžega Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 37300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Otmuhova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1347. g.
- Gloguveka Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1275. g.
- Volčina Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1261. g.
- Levina Bžeska pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1333. g.
- Ketša Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
- Keņdzežina-Kozle Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 63600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1975. g.
- Gogolina Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Ņemodlina Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Zavadzke Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pačkova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 7900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.
- Grodkova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Ozimeka Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Olesno Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 9600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1275. g.
- Kozle Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, pilsētas tiesības kopš 1298. g., 1975. g. apvienota ar Kendzežinu un izveidota Kendzežina-Kozle.
- Suraža Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 1000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1445. g.
- Vasilkova Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1566. g.
- Moņki Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Kolno Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1425. g.
- Kleščele Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1523.-1950. g. un kopš 1993. g.
- Semjatiče Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 14900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1542. g.
- Rajgroda Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 1650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Jedvabne Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 1740 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1732. g.
- Sokulka Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 18900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1608. g.
- Goņondza Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
- Tikocina Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1425.-1950. g. un kopš 1993. g.
- Drohičina Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2120 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1498. g.
- Hajnuvka Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 21800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1507. g.
- Novogroda Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1427.-1869. un kopš 1927. g.
- Grajevo Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 22400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1540.-1870. un kopš 1919. g.
- Zambrova Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1430.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Suhovola Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1777.-1950. g. un kopš 1997. g.
- Šepetovo Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2320 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2010. g.
- Staviski Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1688.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Zabludova Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1553. g.
- Lipska Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1580. g.
- Krinki Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2550 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1569.1950. un kopš 2009. g.
- Čiževa Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1738.-1870. g. un kopš 2011. g.
- Belska Podlaska pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 26500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1495. g.
- Knišina Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1568. g.
- Augustova Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 30800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1557. g.
- Mihalovo Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2009. g.
- Ščučina Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 3450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1692. g.
- Braņska Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1493. g.
- Cehanoveca Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 45000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
- Suprasla Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 19. gs. pirmās puses.
- Sejni Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 5600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1600. g.
- Horošča Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1507. g.
- Suvalki Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 69400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
- Lomža Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas kreisajā krastā, 62800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1418. g.
- Bjalistoka Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistes administratīvais centrs, 295000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1692. g.
- Starogarda Gdaņska pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, \~50 km uz dienvidiem no Gdaņskas, 48800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Štuma Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1416. g.
- Mjastko Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1617. g.
- Pucka Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Kriņica Morska pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 1350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Čluhova Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Kartuzi Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Vladislavovo Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 15400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Ustka Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Bitova Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Reda Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 22500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Koscežina Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 23800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1398. g.
- Gdiņa Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 248700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Čarna Voda pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 3300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Lemborka Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 35600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1341. g.
- Skorča Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kempice Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Kvidzina Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 38900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Leba Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
- Jastarņa Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Hojņice Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 40300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Novi Stava pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Rumja Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Brusi Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1988. g.
- Debžno Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 5240 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Dzežgoņa Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 5640 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Tčeva Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 60800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Čarne Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
- Žukovo Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
- Gņeva Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Skarševi Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1320. g.
- Pelpina Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g.
- Prabuti Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1330. g.
- Slupska Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 94800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1265. g.
- Nova Demba pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Lubačova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
- Ležajska Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Kolačice Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1919. g. un kopš 2010. g.
- Baranova Sandomerska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Ulanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Ņisko Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Ropčice Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Pševorska Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
- Pšeclava Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1471.-1919. g. un kopš 2010. g.
- Laņcuta Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Ivoņičzdroja Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Cešanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1960 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1665. g.
- Narola Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
- Dukla Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1380. g.
- Blažova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Bžosteka Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1367.-1934. g. un kopš 2009. g.
- Zaklikova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1565.-1869. g. un kopš 2014. g.
- Olešica Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1915. g. un kopš 1989. g.
- Radomislvelki Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
- Kaņčuga Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3240 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
- Tičina Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1368. g.
- Jaslo Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 36600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
- Pruhņika Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1370.-1934. g. un kopš 2011. g.
- Rimanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
- Jaroslava Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
- Sanoka Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1339. g.
- Sokolova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1569. g.
- Dembica Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 47200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1772. g. un kopš 1914. g.
- Pilzno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Tarnobžega Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 48600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
- Zagoža Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
- Radimno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1431. g.
- Lesko Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
- Boguhvala Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1728.-1772. g. un kopš 2008. g.
- Jedliče Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1768. g.
- Glogova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
- Dinova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1429.-1919. g. un kopš 1946. g.
- Nova Sažina pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Pšemisla Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 64300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1389. g.
- Bžozova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 7600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
- Stšižova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1373. g.
- Kolbušova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1700. g.
- Krosno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas kreisajā krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1342. g.
- Žešova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistes administratīvais centrs, 182000 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Grifice Pilsēta Polijā, Riepumonožes vojevodistē, 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1262. g.
- Cediņa Pilsēta Polijā, Rietumpomožeas vojevodistē, 1680 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Čaplineka Pilsēta Polijā, Rietumpomožeas vojevodistē, 7200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Tšebjatova Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 10250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
- Lobeza Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Košalina Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 109300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
- Misliboža Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Dravsko Pomorske pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 11900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Nove Varpno pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 1250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Slavno Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1317. g.
- Pižice Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 13300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Zloceņeca Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 13300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1333. g.
- Dembno Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 14100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
- Barlineka Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1278. g.
- Darlovo Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
- Suhaņa Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1487. g.
- Hoščno Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Svidvina Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1296. g.
- Moriņa Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 1600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
- Novogarda Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1309. g.
- Iņsko Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1300. g.
- Stepņica Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
- Grifino Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 21600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.
- Bjali Bora pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
- Goleņova Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 22800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g.
- Dobra Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības pirms 1331. g.
- Dobžani Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2380 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Člopa Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1245. g.
- Dravno Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1333. g.
- Svjontņiki Gurni pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
- Bjalogarda Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 24800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Tšciņskozdroja Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1281. g.
- Tihovo Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2010. g.
- Goscino Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2011. g.
- Valča Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 26400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Pelčice Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Dzivnova Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2780 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
- Golčevo Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Vengožino Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1460. g.
- Loviča Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 29600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Miroslaveca Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Polanova Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1313. g.
- Hocivela Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
- Maševo Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1278. g.
- Meškovice Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Barvice Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Ščecineka Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 40700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1310. g.
- Ploti Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
- Lipjani Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1334. g.
- Svinoujsce Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 41500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1765. g.
- Bobolice Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Resko Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1288. g.
- Kolobžega Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 47000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Borne Sulinovo pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 4850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Volina Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1278. g.
- Meņdzizdroje Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 5560 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Karlino Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
- Sjanova Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 6600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1343. g.
- Tučno Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
- Stargarda Ščeciņske pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 69700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1243. g.
- Hojna Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Police Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 8500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Polčinzdroja Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 8500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1337. g.
- Kameņa Pomorska pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1274. g.
- Visla pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 11300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tihi Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 129100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Klobucka Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 13300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1244. g.
- Ribņika Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 140800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Ruda Slonska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 142300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Pšova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1265. g.
- Skočova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 14900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Ustroņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 16000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Leņdzini Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 16700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1966.-1975. g. un kopš 1991. g.
- Radzjonkova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 17100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Radlina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
- Sosņicovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1506.-1742. g., 1853.-1945. g. un kopš 1996. g.
- Piskovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1256. g.
- Beruņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 19500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Ožeše Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 19800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pilica Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1393.-1870. g. un kopš 1994. g.
- Lubņevice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1808.-1945. g. un kopš 1995. g.
- Ridultovi Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 21900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1228. g.
- Kšanovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1265.-1945. un kopš 2001. g.
- Laziska Gurne pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 22500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Čenstohova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 234500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1356. g.
- Lubliņeca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 24400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1272. g.
- Kozeglovi Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1472.-1870. g. un kopš 1950. g.
- Pščina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 26000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs. beigām.
- Červjonka-Leščini Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 28500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Vilamovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1818. g.
- Živeca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 32300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Miškova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 32700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Čeladza Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 33300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1262. g.
- Čehovice-Dzedzice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 35500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Strumeņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1482. g.
- Tošeka Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Ščekocini Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības 1398.-1870. g. un kopš 1923. g.
- Knurova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 39300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Mikolova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 39600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
- Ogrodzeneca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
- Žarki Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1406.-1864. un kopš 1949. g.
- Kšepice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
- Vozņiki Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
- Vodzislava Slonska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 49200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Zaverce Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 51700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1915. g.
- Sventohlovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 52400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Seveža Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1276.-1870. g. un kopš 1962. g.
- Kuzņa Raciborska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Raciboža Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 56100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1217. g.
- Pekari Slonski pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 57500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Ščirka Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Tarnovske Guri pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 61000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1526. g.
- Žori Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 62100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1272. g.
- Semjanovice Slonske pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 69500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
- Slavkova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Mjastečko Slonske pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1561. g.
- Mislovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 75300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1360. g.
- Imelina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Kaleti Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Poremba Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1973.-1975. g. un kopš 1982. g.
- Vojkovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Blahovņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 9900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Sosnoveca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 213500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
- Belsko-Bjala Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Beskidu piekājē, 174400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Cešina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1155. g.
- Dzjalošice Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 1000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
- Stšelce Krajenske pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Vloščova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1428. g.
- Piņčova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1428. g.
- Stašova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 15500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1525. g.
- Jendžejova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 16000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1271. g.
- Busko Zdroja pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1287.-1869. g. un kopš 1916. g.
- Oseka Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1430.-1869. g. un kopš 1994. g.
- Koņske Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 20500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1748. g.
- Skalbmeža Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1323.-1869. g. un kopš 1927. g.
- Kopšivņica Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1268.-1869. g. un kopš 2001. g.
- Vonhocka Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1454.-1870. g. un kopš 1994. g.
- Dalešice Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2930 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1569.-1869. g. un kopš 2007. g.
- Kunova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1365.-1869. un kopš 1990. g.
- Cmelova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3180 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1505.-1869. g. un kopš 1962. g.
- Hmelņika Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1541. g.
- Malogošča Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1408.-1869. g. un kopš 1996. g.
- Hencini Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Ožarova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4760 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1569. g.
- Skaržisko-Kamenna Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 48000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Starahovice Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 51700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1624. g.
- Kazimeža Velka pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Stamporkova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Opatova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Ostroveca Sventokšiska pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 72900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1614. g.
- Polaņeca Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 8300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1250.-1869. g. un kopš 1980. g.
- Suhedņova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zavihosta Pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1255.-1888. g. un kopš 1926. g.
- Bodzentina Pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1355.-1870. g. un kopš 1994. g.
- Sandomeža Pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1227. g.
- Lubava Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Dobre Mjasto pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
- Biskupeca Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
- Nove Mjasto Lubavske pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Vengoževo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1571. g.
- Elblonga Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 123600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1246. g.
- Paslenka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Goldapa Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 13800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
- Ņidzica Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Moronga Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Lidzbarka Varmiņska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1308. g.
- Olecko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1560. g.
- Bjala Piska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Braņevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 17500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Mlinari Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
- Piša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1451.-1455. un kopš 1645. g.
- Grabova pie Prosnas pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1970 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1416. g.
- Sempopola Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Dzjaldovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 21600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1344. g.
- Kiselice Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
- Zalevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2220 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
- Mrongovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 22200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1444. g.
- Milomlina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības1335.-1945. g. un kopš 1998. g.
- Fromborka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1310. g.
- Bartošice Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1326. g.
- Ščitno Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
- Pasima Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1386.-1946. g. un kopš 1996. g.
- Bištineka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
- Milakovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1490.-1945. g. un kopš 1998. g.
- Tolkmicko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1296. g.
- Kentšina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 28200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
- Rina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1723. g.
- Peņenžno Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1312. g.
- Gižicko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 30100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
- Jezjorani Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
- Ilava Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 33400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
- Ostruda Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 34000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
- Mikolajki Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1726. g.
- Gurovo Ilavecke pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
- Korše Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Rešela Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1337. g.
- Suša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1315. g.
- Ožiša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
- Elka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 59600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1445. g.
- Barčevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
- Olštineka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Lidzbarka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Orneta Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1313. g.
- Opole Pilsēta Polijā, vojevodistes administratīvais centrs, 121600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.
- Ļubļina Pilsēta Polijā, vojevodistes administratīvais centrs, 347700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1317. g.
- Bjala Podlaska pilsēta Polijas austrumos ("Biala Podlaska"), Ļubļinas vojevodistes ziemeļu daļā, Kšna krastos, netālu no Baltkrievijas robežas (Brestas), 58000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1670. g.
- Kelce Pilsēta Polijas dienvidaustrumos ("Kielce"), Sventokšiskas vojevodistes administratīvais centrs, 201000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
- Hožova Pilsēta Polijas dienvidos ("Chorzov"), Silēzijas vojevodistē, 111700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Beņdzina Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti.
- Bitoma Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene.
- Nisa Pilsēta Polijas dienvidrietumos ("Nysa"), Opoles vojevodistē, 45200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1223. g.
- Boleslaveca Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Bobras labajā krastā, 39800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Belava Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu piekājē, 31500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta XIII gs.
- Vroclava pilsēta Polijas dienvidrietumu daļā, Odras krastos, Lejassilēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 631200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Katovice Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Silēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 307200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1865. g.
- Krakova Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Poznaņa pilsēta Polijas rietumu daļā, Lielpolijas vojevodistes administratīvais centrs, osta Vartas krastos, 550700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Lodza pilsēta Polijas vidienē, vojevodistes administratīvais centrs, 2. lielākā Polijas pilsēta, 720000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gdaņska Pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta pie Baltijas jūras, netālu no Vislas deltas, 460400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Ščecina Pilsēta Polijas ziemeļrietumos ("Szczecin"), Rietumpomožes vojevodistes administratīvais centrs, 408900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1243. g.
- Agvalva-Kaseima pilsēta Portugālē (_Agualva-Cacém_), Lisabonas piepilsēta, 81800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Albufeira pilsēta Portugālē (_Albufeira_), Faru apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alkasera du Sala pilsēta Portugālē (_Alcácer do Sal_), Setubalas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alkobasa pilsēta Portugālē (_Alcobaça_), Leirijas apgabalā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alfena pilsēta Portugālē (_Alfena_), Portu apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alžuštrela pilsēta Portugālē (_Aljustrel_), Bežas apgabalā.
- Almeirima pilsēta Portugālē (_Almeirim_), Santareimas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Angra du Eroižmu pilsēta Portugālē (_Angra do Heroismo_), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salā, 35400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Albergarija a Velja pilsēta Portugālē ("Albergaria-a-Velha"), Aveiru apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amadora Pilsēta Portugālē ("Amadora"), Lisabonas piepilsēta, 175100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amora Pilsēta Portugālē ("Amora"), Lisabonas piepilsēta, Setubala apgabalā, 48600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaldaša da Raiņa pilsēta Portugālē ("Caldas da Rainha"), Leirijas apgabalā, 51700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaštelu Branku pilsēta Portugālē ("Castelo Branco"), apgabala administratīvais centrs, 56100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koimbra Pilsēta Portugālē ("Coimbra"), Mondegas labajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 200. g. p. m. ē.
- Kosta da Kaparika pilsēta Portugālē ("Costa da Caparica"), Setubala apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Figeira da Foša pilsēta Portugālē ("Figueira da Foz"), Koimbras apgabalā, 62100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gafanja da Nazare pilsēta Portugālē ("Gafanha da Nazatre"), Aveiru apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Marku di Kanaveziša pilsēta Portugālē ("Marco de Canaveses"), Portu apgabalā, 53500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Montemora u Novu pilsēta Portugālē ("Montemor-o-Novo"), Evoras apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Odivelaša Pilsēta Portugālē ("Odivelas"), Lisabonas piepilsēta, 144500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oliveira do Azemeiša pilsēta Portugālē ("Oliveira de Azeméis"), Aveiru apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pasuša di Ferreira pilsēta Portugālē ("Pac,os de Ferreira"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pezu da Regva pilsēta Portugālē ("Peso da Re'gua"), Vilareala apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ponti di Sora pilsēta Portugālē ("Ponte de Sor"), Portalegri apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Povoa di Santa Irija pilsēta Portugālē ("Povoa de Santa Iria"), Lisabonas apgabalā, 40400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Regenguša di Monsaraša pilsēta Portugālē ("Reguengos de Monsaraz"), Evoras apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Samora Korreija pilsēta Portugālē ("Samora Correia"), Santareimas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanžoauna da Madeira pilsēta Portugālē ("São João da Madeira"), Aveiru apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanmamedi di Infesta pilsēta Portugālē ("São Mamede de Infesta"), Portu apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanpedru du Sula pilsēta Portugālē ("São Pedro do Sul"), Viseu apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Senjora da Hora pilsēta Portugālē ("Senhora da Hora"), Portu apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vali di Kambra pilsēta Portugālē ("Vale de Cambra"), Aveiru apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viana du Kaštelu pilsēta Portugālē ("Viana do Castelo"), apgabala administratīvais centrs, 88700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vila du Kondi pilsēta Portugālē ("Vila do Conde"), Portu apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilafranka de Šira pilsēta Portugālē ("Vila Franca de Xira"), Lisabonas apgabalā, 136900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilanova de Foškoa pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Foz Côa"), Gvardas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilanova de Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu apgabalā, 392300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilanova di Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu piepilsēta, 73100 iedzīvotāju (2001. g.).
- Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viseu Pilsēta Portugālē ("Viseu"), apgabala administratīvais centrs, 99300 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1. g. m. ē.
- Oliveira di Bairu pilsēta Portugālē (“Oliveira do Bairro”), Aveiru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oliveira du Ošpitala pilsēta Portugālē (“Oliveira do Hospital”), Koimbras apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Povoa di Varzina pilsēta Portugālē (“Povoa de Varzim”), Portu apgabalā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Praja da Vitorija pilsēta Portugālē (“Praia da Vitoria”), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salas austrumu piekrastē, 21000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Algeirauna-Meimartinša Pilsēta Portugālē, Lisabonas piepilsēta, 63500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Portu pilsēta Portugāles ziemeļos (_Porto_, arī _Oporto_), apgabala administratīvais centrs, osta Doru grīvā, 2. lielākā Portugāles pilsēta, 237600 iedzīvotāju (2011. g.); Oportu.
- Braga Pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
- Senlo pilsēta Reinjonas salā (_Saint-Leu_), Francijas aizjūras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Argūba pilsēta Rietumsahārā (_Al Argoub_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Ajūna pilsēta Rietumsahārā (franču _Laáyoune_, arābu _El-Aaisn_), atrodas Rietumsahāras ziemeļrietumos, Hamras oāzē, 13 km no Atlantijas okeāna, 190 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.), Rietumsahāras galvaspilsēta _de jure_.
- Adžuda pilsēta Rumānijā (_Adjud_), Vrančas žudecā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Avriga pilsēta Rumānijā (_Avrig_), Sibiu žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kluža-Napoka pilsēta Rumānijā (_Cluj-Napoca_), Klužas žudeca administratīvais centrs, 324500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konstanca pilsēta Rumānijā (_Constanta_), Melnās jūras piekrastē, žudeca administratīvais centrs, 283900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Timišoara pilsēta Rumānijā (_Timisoara_), Timišas žudeca administratīvais centrs, 319300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fegeraša pilsēta Rumānijā ("Făgăras"), Brašovas žudecā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baja de Arješa pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alešda pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.), ungāru val. - Ēlešda (_Élesd_).
- Valja lui Mihaja pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.); Ērmihājfalva.
- Baraolta pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Višeu de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Selištja de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baja de Arame pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sindžordžu de Mureša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.); Marošsentģerģa.
- Merkurja Niražului pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kurtja de Ardžeša pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veleni de Munte pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sinaja Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
- Okna Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Merkurja Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vikovu de Susa pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rošjori de Vede pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksandrija pilsēta Rumānijas dienvidos (_Alexandria_), Teleormanas žudeca administratīvais centrs, 45400 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1834. g.
- Arada pilsēta Rumānijas rietumos (_Arad_), Murešas labajā krastā, žudeca administratīvais centrs, 159100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.).
- Avačapana pilsēta Salvadorā (_Ahuachapán_), departamenta administratīvais centrs.
- Nueva Sansalvadora pilsēta Salvadorā ("Nueva San Salvador"), Sansalvadoras piepilsēta, 161500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Arara pilsēta Saūda Arābijā (_‘Ar‘ar_), Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Abha pilsēta Saūda Arābijā (_Abhā_), Asīras mintakas administratīvais centrs, 201900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Abkaika pilsēta Saūda Arābijā (_Abqaiq_, بقيق), Šerkījas mintakā, \~29500 iedzīvotāju (2023. g.).
- Abū Arīša pilsēta Saūda Arābijā (_Abū ‘Arīsh_, أبو عريش), Džizānas mintakā.
- Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā.
- Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā.
- Afīfa pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAfīf_, عفيف), Rijādas mintakas rietumu daļā.
- Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos.
- Hamīs Mušaita pilsēta Saūda Arābijā, Asīras mintakā, 372700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hafar el Bātīna pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 232000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hubera Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 165800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tukba Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 191800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bačka Palanka pilsēta Sebijā ("Bačka Palanka"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja.
- Tigranokerta Pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
- Gediavaja Pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, 287000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Pikine Pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, 854000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rifiska Pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, 162100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kingstauna Pilsēta Sentvinsentas salā ("Kingstown"), Sentvinsentas un Grenadīnu galvaspilsēta, osta Karību jūras krastā, 18300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksandrovaca pilsēta Serbijā (_Aleksandrovac_), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksinaca pilsēta Serbijā (_Aleksinac_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Apatina pilsēta Serbijā (_Apatin_), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ariļe pilsēta Serbijā (_Arilje_), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Niša pilsēta Serbijā (_Niš_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabala administratīvais centrs, 183200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bela Crkva pilsēta Serbijā ("Bela Crkva"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bela Palanka pilsēta Serbijā ("Bela Palanka"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gorņi Milanovaca pilsēta Serbijā ("Gornji Milanovac"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Niška Baņa pilsēta Serbijā ("Niška Banja"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 4380 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Sada pilsēta Serbijā ("Novi Sad"), Vojvodinas autonomā novada administratīvais centrs, 250400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Smederevska Palanka pilsēta Serbijā ("Smederevska Palanka"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremska Mitrovica pilsēta Serbijā ("Sremska Mitrovica"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vraņska Baņa pilsēta Serbijā ("Vranjska Banja"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrņačka Baņa pilsēta Serbijā ("Vrnjačka Banja"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Banatski Karlovaca pilsēta Serbijā (“Banatski Karlovac”), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stara Pazova pilsēta Serbijā (“Stara Pazova”), Vojvodinas Sremas apgabalā, 18600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņi Milanovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brza Palanka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 850 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bački Jaraka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļika Gradište pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sijarinska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 360 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mali Zvornika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baņa Koviļača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksinački Rudnika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bela Poļe pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jošanička Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mataruška Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuršumlijska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.); Terekbeče.
- Jaša Tomiča pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremska Kamenica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremski Karlovci pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Pazova pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mačvanska Mitrovica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Irkutska Pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
- Āmuda pilsēta Sīrijā (_'Amudah_), Hasakas muhāfazas ziemeļos, pie Turcijas robežas.
- Asāl el Varda pilsēta Sīrijā (_'Assāl al Ward_), Damaskas muhāfazā, Libānas pierobežā.
- Afrīna pilsēta Sīrijā (_‘Afrīn_), Halebas muhāfazas ziemeļrietumos.
- Abū ed Duhūra pilsēta Sīrijā (_Abū aḑ Ḑuhūr_, أبو الضهور), pilsēta Sīrijā, Idlibas muhāfazā.
- Abū Kemāla pilsēta Sīrijā (_Abū Kamāl_, arī _Al Bukamal_, البو كمال), Deir ez Zoras muhāfazas dienvidaustrumos, Eifrātas labajā krastā, netālu no Irākas robežas.
- Ahterīna pilsēta Sīrijā (_Ahtarīn_), Halebas muhāfazā.
- Akraka pilsēta Sīrijā (_Al ʻAkrak_), Latākijas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē.
- Arīha pilsēta Sīrijā (_Arīḩā_), Idlibas muhāfazā.
- Armenāza pilsēta Sīrijā (_Armanāz_), Idlibas muhāfazas ziemeļrietumu daļā.
- Arraja pilsēta Sīrijā (_Arra’ya_), Halebas muhāfazas ziemeļos.
- Ain el Arāba pilsēta Sīrijā (_ʻAyn al ʻArāb_), Halebas muhāfazas ziemeļaustrumos.
- Tartūsa pilsēta Sīrijā (_Țarțūs_), Vidusjūras austrumu krastā, muhāfazas administratīvais centrs.
- Deir ez Zora pilsēta Sīrijā ("Deir ez Zor", ديرالزور), Eifratas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 223200 iedzīvotāju (2003. g.).
- Dūma Pilsēta Sīrijā, Damaskas piepilsēta, 106100 iedzīvotāju (2003. g.).
- Ain el Fīdža pilsēta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazā.
- Ain et Tīna pilsēta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazā.
- Ain Mnīna pilsēta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazā.
- Aazāza pilsēta Sīrijas ziemeļu daļā (_A'zāz_, أعزاز ), Halebas muhāfazā, 31600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Banska Bistrica pilsēta Slovākijā ("Banská Bystrica"), apgabala administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2019. g.).
- Dolni Kubīna pilsēta Slovākijā ("Dolný Kubín"), Žilinas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dubnica pie Vāhas pilsēta Slovākijā ("Dubnica nad Váhom"), Trenčīnas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prešova pilsēta Slovākijā ("Prešov"), apgabala administratīvais centrs, 91000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žilina pilsēta Slovākijā ("Žilina"), Vāhas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 81000 iedzīvotāju (2018. g.).
- Banska Štjavnica pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veļki Krtīša pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modri Kameņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žara pie Hornas pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rimavska Sobota pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 24300 iedzīvotāju (2012. g.); Rimasombata.
- Nova Baņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sveti Jura pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moldava pie Bodvas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišske Vlahi pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Nova Vesa pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Černa pie Tisas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāļovski Hlmeca pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.); Kirājhelmeca.
- Veļke Kapušani pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zlate Moravce pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Zāmki pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2012. g.); Ēršekūjvāra.
- Stara Ļubovņa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Stara Vesa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vranova pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hanušovce pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišske Podhradje pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Tatri pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4160 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veļki Šariša pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 5630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Bela pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Dubnica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bānovce pie Bebravas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 19100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Považska Bistrica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trenčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Vāhas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brezova pie Bradlas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stara Tura pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dunajska Streda pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja.
- Veļki Medera pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kisucke Nove Mesto pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rajecke Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Liptovski Mikulāša pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Turčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāsno pie Kisucas pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ajdovščina pilsēta Slovēnijā (_Ajdovščina_), Goriškas reģionā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gorņa Radgona pilsēta Slovēnijā ("Gornja Radgona"), Pomurskas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ilirska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Ilirska Bistrica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Murska Sobota pilsēta Slovēnijā ("Murska Sobota"), Pomurskas reģionā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Gorica pilsēta Slovēnijā ("Nova Gorica"), Goriškas reģionā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novo Mesto pilsēta Slovēnijā ("Novo mesto"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rogaška Slatina pilsēta Slovēnijā ("Rogaška Slatina"), Saviņas reģionā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slovenska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Slovenska Bistrica"), Podravskas reģionā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slovenske Koņice pilsēta Slovēnijā ("Slovenske Konjice"), Saviņas reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Škofja Loka pilsēta Slovēnijā ("Škofja Loka"), Goreņskas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Višņa Gora pilsēta Slovēnijā ("Višnja Gora"), Centrālslovēnijas reģionā, 800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hargeisa Pilsēta Somālilendā, pašpasludinātās valsts galvaspilsēta, 407200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Ahola pilsēta Somijā (_Ahola_), Lapzemes dienvidaustrumos, pie Ilikitka ezera.
- Alajervi pilsēta Somijā (_Alajärvi_), Dienvidpohjanmā reģionā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alavusa pilsēta Somijā (_Alavus_), Dienvidpohjanmā reģionā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aura pilsēta Somijā (_Aura_), Varsinaissuomi reģionā.
- Espo pilsēta Somijā (_Espo_), Ūsimā reģionā, Helsinku piepilsēta, 261000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forsa pilsēta Somijā (_Forssa_), Kantahemes reģionā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hāpajervi pilsēta Somijā (_Haapajärvi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hāpavesi pilsēta Somijā (_Haapavesi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hemēnlinna pilsēta Somijā (_Hämeenlinna_), Kantahemes reģiona administratīvais centrs, 67800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hamina pilsēta Somijā (_Hamina_), Kimenlākso reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harjavalta pilsēta Somijā (_Harjavalta_), Satakuntas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ilivieska pilsēta Somijā (_Ylivieska_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Imatra pilsēta Somijā (_Imatra_), Dienvidkarēlijas reģionā, Vuksas krastos, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jākobstāde pilsēta Somijā (_Jakobstad_, _Pietarsaari_), Pohjanmā reģionā, osta Botnijas līča krastā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jemse pilsēta Somijā (_Jämsä_), Vidussomijas reģionā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jiveskile pilsēta Somijā (_Jyvaeskylae_), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs.
- Kalajoki pilsēta Somijā (_Kalajoki_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kankānpē pilsēta Somijā (_Kankānpē_), Satakuntas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kauhajoki pilsēta Somijā (_Kauhajoki_), Dienvidpohjanmā reģionā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kemi pilsēta Somijā (_Kemi_), Lapzemes reģiona dienvidrietumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kemijervi pilsēta Somijā (_Kemijärvi_), Lapzemes reģionā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kitē pilsēta Somijā (_Kitee_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kokemeki pilsēta Somijā (_Kokemäki_), Satakuntas reģionā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotka pilsēta Somijā (_Kotka_), Kimenlākso reģionā, Somu līča piekrastē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuhmo pilsēta Somijā (_Kuhmo_), Kainū reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laihia pilsēta Somijā (_Laihia_), Pohjanmā reģionā.
- Laitila pilsēta Somijā (_Laitila_), Varsinaissuomi reģionā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lieksa pilsēta Somijā (_Lieksa_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lohja pilsēta Somijā (_Lohja_, _Lojo_), Ūsimā reģionā, 39700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loimā pilsēta Somijā (_Loimaa_), Varsinaissuomi reģionā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lovīsa pilsēta Somijā (_Loviisa_), Ūsimā reģionā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerpesa pilsēta Somijā (_Närpes_, _Närpiö_), Pohjanmā reģionā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nivala pilsēta Somijā (_Nivala_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nokia pilsēta Somijā (_Nokia_), Pirkanmā reģionā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orimatila pilsēta Somijā (_Orimattila_), Peijethemes reģionā, 16350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orivesi pilsēta Somijā (_Orivesi_), Pirkanmā reģionā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oulainena pilsēta Somijā (_Oulainen_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Outokumpu pilsēta Somijā (_Outokumpu_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salo pilsēta Somijā (_Paimio_), Varsinaissuomi reģionā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pargasa pilsēta Somijā (_Pargas_, _Parainen_), Varsinaissuomi reģionā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pudasjervi pilsēta Somijā (_Pudasjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rāhe pilsēta Somijā (_Raahe_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sārijervi pilsēta Somijā (_Saarijärvi_), Vidussomijas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Somero pilsēta Somijā (_Somero_), Varsinaissuomi reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suonenjoki pilsēta Somijā (_Suonenjoki_), Ziemeļsavo reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toijala pilsēta Somijā (_Toijala_), Pirkanmā reģionā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.); zviedru - Akā.
- Tornio pilsēta Somijā (_Tornio_), Lapzemes reģionā, osta Tornionjoki krastā, netālu no ietekas Botnijas līcī, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulvila pilsēta Somijā (_Ulvila_), Satakuntas reģionā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ūsikaupunki pilsēta Somijā (_Ūsikaupunki_), Varsinaissuomi reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vēksi pilsēta Somijā (_Vääksy_; _Asikkala_), Dienvidsomijas reģiona Peijethemes apakšreģionā.
- Vantā pilsēta Somijā (_Vanta_), Helsinku piepilsēta, 208300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varkausa pilsēta Somijā (_Varkaus_), Ziemeļsavo reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Virrata pilsēta Somijā (_Virrat_), Pirkanmā reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tampere pilsēta Somijā (somu _Tampere_, zviedru _Tammerfors_), Pirkanmā reģiona administratīvais centrs, 220600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oulu pilsēta Somijā (somu val. _Oulu_), Ziemeļpohjanmā reģiona administratīvais centrs, 193900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rauma pilsēta Somijā (somu val. _Rauma_, zviedru val. _Raumo_), Satakuntas reģionā, osta Botnijas līča krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Savonlinna pilsēta Somijā (somu val. _Savonlinna_, zviedru val. _Nyslott_), Dienvidsavo reģionā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ehteri pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pieksemeki pilsēta Somijā, Dienvidsavo reģionā, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parkano pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vāsa pilsēta Somijā, Pohjanmā (Esterbotenas) reģiona administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaskinena pilsēta Somijā, Pohjanmā reģionā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keurū pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ēnekoski pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vītasāri pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nilsie pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Joensū pilsēta Somijas dienvidaustrumos (_Joensuu_), Ziemeļkarēlijas reģiona administratīvais centrs, 74500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanko pilsēta Somijas dienvidos (_Hanko_, _Hangö_), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
- Kouvola pilsēta Somijas dienvidos (_Kouvola_), uz austrumiem no Lahti, Kimenlākso reģiona administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porvo pilsēta Somijas dienvidos (_Porvo_), Somu līča krastā, Ūsimā reģionā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīhimeki pilsēta Somijas dienvidos (_Rīhimaki_), Kantahemes reģionā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valkeakoski pilsēta Somijas dienvidos (_Valkeakoski_), Pirkanmā reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pori pilsēta Somijas dienvidrietumos (somu val. _Pori_), Satakuntas reģiona administratīvais centrs, osta Botnijas līča krastā, 83500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kokola pilsēta Somijas rietumos (_Kokkola_), Botnijas līča krastā, Viduspohjanmā reģiona administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kajāni pilsēta Somijas vidienē (_Kajaani_), Kainū reģionā, pie Oulujervi ezera, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rovaniemi pilsēta Somijas ziemeļos (_Rovaniemi_), Lapzemes reģiona administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akoruņa pilsēta Spānijā (_A Coruña_), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 244800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aestrada pilsēta Spānijā (_A Estrada_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Apobra de Tribesa pilsēta Spānijā (_A Pobra de Trives_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē.
- Arua pilsēta Spānijā (_A Rúa_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provinces ziemeļaustrumu daļā.
- Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē.
- Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā.
- Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē.
- Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē.
- Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ainsa pilsēta Spānijā (_Aínsa_), Aragonas autnomā apgabala Veskas provincē.
- Alakuasa pilsēta Spānijā (_Alacuas_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alba de Tormesa pilsēta Spānijā (_Alba de Tormes_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē.
- Alboraja pilsēta Spānijā (_Alboraya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā (_Alcala de Guadaira_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala la Reala pilsēta Spānijā (_Alcala la Real_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkanara pilsēta Spānijā (_Alcanar_), Katalonijas autonomā reģiona Taragonas provinces dienvidos.
- Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā.
- Alkantariļa pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkantarilja pilsēta Spānijā (_Alcantarilla_), Mursijas autonomajā reģionā, Mursijas rietumu piepilsēta.
- Alkarasa pilsēta Spānijā (_Alcaraz_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provinces rietumu daļā.
- Alkaudete pilsēta Spānijā (_Alcaudete_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces dienvidrietumu daļā.
- Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā (_Alcázar de San Juan_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alsira pilsēta Spānijā (_Alcira_), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkobendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides apgabala Madrides provincē, 112200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkovendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides autonomajā apgabalā, Madrides ziemeļu piepilsēta.
- Alkorkona pilsēta Spānijā (_Alcorcón_), Madrides apgabala Madrides provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkorisa pilsēta Spānijā (_Alcorisa_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā.
- Alkveskara pilsēta Spānijā (_Alcuéscar_), Estremaduras autonomā reģiona Kaseresas provinces dienvidos.
- Aldaja pilsēta Spānijā (_Aldaya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aldeadavila de la Rivera pilsēta Spānijā (_Aldeadávila de la Ribera_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces ziemeļrietumos, netālu no Portugāles robežas.
- Alfafara pilsēta Spānijā (_Alfafar_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfaro pilsēta Spānijā (_Alfaro_), Larjohas autonomā apgabala austrumos.
- Alfasa del Pi pilsēta Spānijā (_Alfaz del Pi_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhesirasa pilsēta Spānijā (_Algeciras_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā.
- Alhemesi pilsēta Spānijā (_Algemesi_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alžemezi pilsēta Spānijā (_Algemesí_), Valensijas autonomajā apgabala Valensijas provincē.
- Alhete pilsēta Spānijā (_Algete_), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alama de Mursija pilsēta Spānijā (_Alhama de Murcia_), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļarisa pilsēta Spānijā (_Allariz_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē.
- Almansa pilsēta Spānijā (_Almansa_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almasana pilsēta Spānijā (_Almazán_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala austrumu daļā.
- Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almonte pilsēta Spānijā (_Almonte_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altea pilsēta Spānijā (_Altea_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alčasu pilsēta Spānijā (_Altsasu_), Navarras autonomā apgabala rietumos; spāņu valodā - Alsasva.
- Alzira pilsēta Spānijā (_Alzira_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas provincē.
- Amesa pilsēta Spānijā (_Ames_), Galisijas autonomā apgabala Alkoruņas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amposta pilsēta Spānijā (_Amposta_), Katalonijā, Taragonas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amurio pilsēta Spānijā (_Amurrio_), Basku Zemes rietumu daļā.
- Andorra pilsēta Spānijā (_Andorra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē.
- Anduhara pilsēta Spānijā (_Andújar_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antekera pilsēta Spānijā (_Antequera_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē), kas ietilpst kultūrvēsturiskajā reģionā, ko plašāk pazīst kā Basku zemi.
- Arasena pilsēta Spānijā (_Aracena_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provinces ziemeļu daļā.
- Araala pilsēta Spānijā (_Arahal_), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē.
- Aranda de Dvero pilsēta Spānijā (_Aranda de Duero_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aranhvesa pilsēta Spānijā (_Aranjuez_), Madrides apgabala Madrides provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arčena pilsēta Spānijā (_Archena_), Mursijas autonomajā apgabalā.
- Arkosa de Halona pilsēta Spānijā (_Arcos de Jalon_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces dienvidos.
- Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā (_Arcos de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arenasa de Sanpedro pilsēta Spānijā (_Arenas de San Pedro_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces dienvidos.
- Arevalo pilsēta Spānijā (_Arévalo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces ziemeļaustrumos.
- Arganda del Reja pilsēta Spānijā (_Arganda del Rey_), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Armilja pilsēta Spānijā (_Armilla_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arnedo pilsēta Spānijā (_Arnedo_), Larjohas autonomajā apgabalā.
- Arona pilsēta Spānijā (_Arona_), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arasate pilsēta Spānijā (_Arrasate_), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arrojo de la Enkomjenda pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Encomienda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē.
- Arrojo de la Lusa pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Luz_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē.
- Arteišo pilsēta Spānijā (_Arteixo_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arsua pilsēta Spānijā (_Arzŭa_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē.
- Aspontesa pilsēta Spānijā (_As Pontes de Gracia Rodriguez_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē.
- Aspe pilsēta Spānijā (_Aspe_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Astorga pilsēta Spānijā (_Astorga_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē.
- Asvaga pilsēta Spānijā (_Azuaga_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces dienvidu daļā.
- Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basa pilsēta Spānijā (_Baza_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjesa pilsēta Spānijā (_Cieza_), Mursijas reģionā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā (_Esplugas de Llobregat_), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aro pilsēta Spānijā (_Haro_), Larjohas autonomā apgabala ziemeļos.
- Olesa de Monserata pilsēta Spānijā (_Olesa de Montserrat_), Katalonijā, Barselonas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salvatjerra pilsēta Spānijā (_Salvatierra_), Basku Zemē; spānu valodā - Aguraina (_Agurain_).
- Valjadolida pilsēta Spānijā (_Valladolid_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.).
- Vika pilsēta Spānijā (_Vic_), Katalonijā, Barselonas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Badalona Pilsēta Spānijā ("Badalona"), Katalonijā, Vidusjūras krastā, Barselonas piepilsēta, 217200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barbera del Valjesa pilsēta Spānijā ("Barbera del Vallesa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boadilja del Monte pilsēta Spānijā ("Boadilla del Monte"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karavaka de la Krusa pilsēta Spānijā ("Caravaca de la Cruz"), Mursijas reģionā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteljara del Valjesa pilsēta Spānijā ("Castellar del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seuta Pilsēta Spānijā ("Ceuta"), Spānijas teritorijas anklāvs Ziemeļāfrikā, iepretī Gibraltāram, autonoma pilsēta, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kornelja de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Cornella de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 86200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elprata de Ljobregata pilsēta Spānijā ("El Prat de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Esplugas de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospitaleta de Ļobregata pilsēta Spānijā ("L'Hospitalet de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 253500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija.
- Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lasrosasa de Madride pilsēta Spānijā ("Las Rozas de Madrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 92800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lostoresa de Kotiljasa pilsēta Spānijā ("Las Torres de Cotillas"), Mursijas reģionā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļoreta de Mara pilsēta Spānijā ("Lloret de Mar"), Katalonijā, Žironas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina pilsēta Spānijā ("Marin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molina de Segura pilsēta Spānijā ("Molina de Segura"), Mursijas reģionā, 68800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molinsa de Reja pilsēta Spānijā ("Molins de Rey"), Katalonijā, Barselonas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moljeta de Vaļesa pilsēta Spānijā ("Mollet del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 51700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pineda de Mara pilsēta Spānijā ("Pineda de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Premija de Mara pilsēta Spānijā ("Premia de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanadriana de Besosa pilsēta Spānijā ("San Adrian de Besos"), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa de la Barka pilsēta Spānijā ("San Andres de la Barca"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanboi de Ļebregara pilsēta Spānijā ("San Baudilio de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 83100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankugara del Valjesa pilsēta Spānijā ("San Cugat del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 87100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfeliū de Ļobregata pilsēta Spānijā ("San Feliu de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana Despi pilsēta Spānijā ("San Juan Despi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpedro de Ribasa pilsēta Spānijā ("San Pedro de Ribas"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpedro del Pinatara pilsēta Spānijā ("San Pedro del Pinatar"), Mursijas reģionā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakoloma de Gramaneta pilsēta Spānijā ("Santa Coloma de Gramanet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 118700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaperpetua de Mogoda pilsēta Spānijā ("Santa Perpetua de Moguda"), Katalonijā, Barselonas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sardaņola del Vaļesa pilsēta Spānijā ("Sardañola del Vallés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilafranka del Penedesa pilsēta Spānijā ("Villafranca del Panadés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilanova i la Želtru pilsēta Spānijā ("Villanueva y Geltru"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkada i Rešada pilsēta Spānijā (“Moncada y Reixach”), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alakanta pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avila pilsēta Spānijas centrālajā daļā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkoja pilsēta Spānijas dienvidaustrumos (_Alcoy_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alvasete pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas.
- Barselona Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Barcelona"), Vidusjūras krastā (sp. val. "Barcelona"), Katalonijas galvaspilsēta, 1602400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avilesa pilsēta Spānijas ziemeļos (_Avilés_), Astūrijā, osta Biskajas līča krastā, 81700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atbara pilsēta Sudānā (_‘Ațbarah_), Nīlas vilājā, 108900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Abū Hameda pilsēta Sudānā (_Abū Ḩamad_ أبو حمد), Nīlas vilājā.
- Abū Hašima pilsēta Sudānā (_Abū Hashim_), Nīlas vilājā.
- Abū Adžūra pilsēta Sudānā (_Abū ʻAjūrah_), Dienviddārfūras vilājā.
- Abū Džubeiha pilsēta Sudānā (_Abū Jubayhah_), Dienvidkordofānas štatā.
- Abū Keršola pilsēta Sudānā (_Abū Kershola_, أبو كرشولا), Dienvidkordofānas vilājas ziemeļu pierobežā.
- Abū Šeneba pilsēta Sudānā (_Abū Shanab_), Ziemeļkordofānas vilājā.
- Abū Zebeda pilsēta Sudānā (_Abū Zabad_, _Abu Zabad_, أبو زبد), Ziemeļkordofānas vilājas dienvidos.
- Aroma pilsēta Sudānā (_Aroma_), Kasalas vilājā.
- Atiba pilsēta Sudānā (_Attib_), Sennāras vilājas dienvidu daļā, Zilās Nīlas labajā krastā.
- Akāša pilsēta Sudānā (_ʻAkāshah_), Šemālījas vilājas ziemeļu daļā, Nīlas kreisajā krastā.
- Umm Durmāna pilsēta Sudānā ("Umm Durmān"), Hartūmas piepilsēta, Baltās Nīlas krastā, pie tās satekas ar Zilo Nīlu, Sudānas parlamenta mītne, 3151600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hartūmbahrī Pilsēta Sudānā, Hartūmas piepilsēta, 1327500 iedzīvotāju (2007. g.); Ziemeļhartūma.
- Albina pilsēta Surinamā (_Albina_), Maroveines distrikta administratīvais centrs.
- Apūra pilsēta Surinamā (_Apoera_), Sipalivini distrikta ziemeļrietumos.
- Jenaņa Pilsēta Šeņsi provincē ("Yanan"), Ķīnas ziemeļrietumos, 113000 iedzīvotāju, 1935.-1947. g. komunistu galvaspilsēta (pēc ilgā pārgājiena).
- Ambalangoda pilsēta Šrilankā (_Ambalangoda_), Dienvidu provinces rietumu piekrastē.
- Ampara pilsēta Šrilankā (_Ampara_), Austrumu provincē.
- Moratuva Pilsēta Šrilankā ("Moratuwa"), Kolombo dienvidu piepilsēta, 183000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Anurādhapura pilsēta Šrilankā, Ziemeļu Centrālās provinces administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Mauntlavīnija Pilsēta Šrilankas dienvidrietumos ("Mount Lavinia"), Indijas okeāna krastā, iekļauta Kolombo kā tās dienvidu priekšpilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.); Dehivala-Mauntlavīnija.
- Dehivala-Mauntlavīnija Pilsēta Šrilankas dienvidrietumos, Kolombo dienvidu piepilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Alšvīle pilsēta Šveicē (_Allschwil_), Bāzeles lauku kantonā, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altdorfa pilsēta Šveicē (_Altdorf_), Ūrī kantona administratīvais centrs, 9000 iedzīvotāju (2013.).
- Altštetene pilsēta Šveicē (_Altstätten_), Sanktgallenes kantonā.
- Apencelle pilsēta Šveicē (_Appenzell_), Apencelles-Innerrodenes kantona administratīvais centrs, 5730 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arbona pilsēta Šveicē (_Arbon_), Turgavas kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādcurcaha pilsēta Šveicē (_Bad Zurzach_), Ārgavas kantonā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bruga pilsēta Šveicē (_Brugg_), Ārgavas kantonā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Billa pilsēta Šveicē (_Bulle_), Fribūras kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šatela-Sendenī pilsēta Šveicē (_Chatel-Saint-Denis_), Fribūras kantonā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hutvīle pilsēta Šveicē (_Huttwil_), Bernes kantonā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lašodefona pilsēta Šveicē (_La Chaux-de-Fonds_), Neišateles kantonā, 38700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langentāle pilsēta Šveicē (_Langenthal_), Bernes kantonā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laufenburga pilsēta Šveicē (_Laufenburg_), Ārgavas kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lelokla pilsēta Šveicē (_Le Locle_), Neišateles kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līstāle pilsēta Šveicē (_Liestal_), Bāzeles-lauku kantona administratīvais centrs, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mutjē pilsēta Šveicē (_Moutier_), Bernes kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Muri pie Bernes pilsēta Šveicē (_Muri bei Bern_), Bernes kantonā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oftringene pilsēta Šveicē (_Oftringen_), Ārgavas kantonā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orsjēra pilsēta Šveicē (_Orsieres_), Valē kantonā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pajerna pilsēta Šveicē (_Payerne_), Vo kantonā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinaha pilsēta Šveicē (_Reinach_), Ārgavas kantona dienvidos, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīene pilsēta Šveicē (_Riehen_), Bāzeles pilsētas kantonā, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Senmorisa pilsēta Šveicē (_Saint-Maurice_), Valē kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zarnene pilsēta Šveicē (_Sarnen_), Obvaldenes kantona administratīvais centrs, 10100 iedzīvotāju (2013.).
- Štefisburga pilsēta Šveicē (_Steffisburg_), Bernes kantonā, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zurzē pilsēta Šveicē (_Sursee_), Lucernas kantonā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Afolterne pie Albidas pilsēta Šveicē ("Affoltern am Albis"), Cīrihes kantonā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Agno pilsēta Šveicē ("Agno"), Tičīno kantonā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lokarno pilsēta Šveicē ("Locarno"), Tičīno kantonā, Lagomadžores ezera ziemeļu krastā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteina pie Reinas pilsēta Šveicē ("Stein am Rhein"), Šafhauzenes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neihauzene pie Reinfalles pilsēta Šveicē (“Neuhausen am Rheinfall”), Šafhauzenes kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Riva Sanvitale pilsēta Šveicē (“Riva San Vitale”), Tičīno kantonā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burgdorfa pilsēta Šveicē (fr. _Berthoud_, vācu un it. _Burgdorf_), Bernes kantonā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leika pilsēta Šveicē (fr. _Loeche-Ville_, vācu, it. _Leuk_), Valē kantonā, 3720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zoloturna pilsēta Šveicē (fr. _Soleure_, vācu _Solothum_, it. _Soletta_, retoromāņu _Solotum_), kantona administratīvais centrs, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tūna pilsēta Šveicē (fr. _Thoune_, it., vācu _Thun_), Bernes kantonā, 42900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fispa pilsēta Šveicē (fr. _Viege_, vācu, it. _Visp_), Valē kantonā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Martiņī pilsēta Šveicē (fr., it. _Martigny_, vācu _Martinach_), Valē kantonā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Porantruī pilsēta Šveicē (fr., it. _Porrentruy_, vācu _Pruntrut_), Juras kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sjēra pilsēta Šveicē (fr., it. _Sierre_, vācu _Siders_), Valē kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sjona pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu _Sion_, vācu _Sitten_, it. _Seduno_), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.).
- Bāzele Pilsēta Šveicē (vācu "Basel", it. "Basilea"), Bāzeles pilsētas kantona administratīvais centrs, 173800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīle pilsēta Šveicē, Bernes kantonā (fr. _Biel_, vācu _Bienne_, it. _Bienna_), 53000 iedzīvotāju (2013. g.); Bjenna.
- Funē pilsēta Šveicē, Vo kantona dienvidrietumu daļā, Ženēvas ezera piekrastē.
- Arzjē pilsēta Šveicē, Vo kantonā.
- Lebrasī pilsēta Šveicē, Vo kantonā.
- Valorba pilsēta Šveicē, Vo kantonā.
- Žimela pilsēta Šveicē, Vo kantonā.
- Interlākene pilsēta Šveices vidienē (_Iterlaken_), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Ārava pilsēta Šveices ziemeļos (_Aarau_), Āres krastā, Ārgavas kantona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ašta pilsēta Tadžikistānā (_Asht_), Sugdas vilojata ziemeļaustrumu daļā, Kuramas grēdas dienvidaustrumu nogāzē.
- Istaravšana Pilsēta Tadžikistānā, Sugdas vilojatā, 59200 iedzīvotāju (2007. g.), 2002. g. pilsēta atzīmēja 2500 gadu jubileju.
- Ališaņa pilsēta Taivānā (_Alishan_), Dzjaji un Naņtou apriņķī.
- Pindžena Pilsēta Taivānā, Džunli piepilsēta, 202700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Taojuaņa Pilsēta Taivānā, Džunli piepilsēta, 391800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fenšaņa Pilsēta Taivānā, Gaosjunas piepilsēta, 339000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Junhe Pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 236400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tučena Pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 237400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sjiņdiaņa Pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 290600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Saņčuna Pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 389600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dzjiluna Pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 390400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sjiņdžuana Pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 396300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džunhe Pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 410200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Baņcjao Pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 547600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džanhua Pilsēta Taivānā, Taidžunas piepilsēta, 236000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Junkana Pilsēta Taivānā, Tainaņas piepilsēta, 210600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Taibeja Pilsēta Taivānas salas ziemeļos (ķīn. val. "Taibei"), Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ākātamnuei pilsēta Taizemē (_Akat Amnuai_), Sakonnakhonas province ziemeļaustrumu daļā.
- Amnātčarona pilsēta Taizemē (_Amnat Charoen_), provinces administratīvais centrs.
- Ānthona pilsēta Taizemē (_Ang Thong_), provinces administratīvais centrs.
- Āulika pilsēta Taizemē (_Ao Luek_), Krabī provinces ziemeļu daļā.
- Aranjaprathēta pilsēta Taizemē (_Aranyaprathet_), Sakēu provincē.
- Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs.
- Ajuthaja Pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija.
- Khlonluana Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 106300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Mīnburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 110600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Thanjaburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 113800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Lātkrabana Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 128200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Pākreta Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 142200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bānkapi Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 159000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Phrapradēna Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 171500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nonthaburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Samutprākāna Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Udžidži Pilsēta Tanzānijas rietumos ("Ujiji"), Tanganjikas ezera krastā, Kigomas dienvidu piepilsēta.
- Aba pilsēta Tibetas austrumos (_Aba_), Ķīnas Sičuaņas provincē, 920000 iedzīvotāju (2012. g.); Nava.
- Aneo pilsēta Togo (_Aného_), Piejūras reģionā, Gvinejas līča krastā, \~28000 iedzīvotāju.
- Anije pilsēta Togo Republikā (_Anié_), Plato reģiona ziemeļu daļā.
- Atakpame pilsēta Togo Republikā (_Atakpamé_), reģiona administratīvais centrs, 68000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Golfe Pilsēta Togo Republikā, Lomes piepilsēta, 355000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Arima pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā (_Arima_), Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 28300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Laventila Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 10600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Penala Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 12300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sangregande Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 12400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tunapuna Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 13600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sanhuana Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 13800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Adžīma pilsēta Tunisijā (_Ajīm_), Džerbas salas dienvidrietumu daļā.
- Arjāna pilsēta Tunisijas Republikā (_Aruānah_), Tunisas piepilsēta, 97700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tadāmena-Mnīhla Pilsēta Tunisijas Republikā, Tunisas piepilsēta, 118500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Abana pilsēta Turcijā (_Abana_), Kastamonu ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Afšina pilsēta Turcijā (_Afşin_), Kahramanmarašas ilā, 43200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Agri pilsēta Turcijā (_Ağri_), ila administratīvais centrs, 107800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ahlata pilsēta Turcijā (_Ahlat_), Bitlisas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ahmetli pilsēta Turcijā (_Ahmetli_), Manisas ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ajbasti pilsēta Turcijā (_Aybasti_), Ordu ilā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ajdintepe pilsēta Turcijā (_Aydintepe_), Bajburtas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ajdindžika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Jozgatas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ajdinčika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Mersinas ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akčakodža pilsēta Turcijā (_Akçakoca_), Dizdžes ilā, Melnās jūras piekrastē, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akhisara pilsēta Turcijā (_Akhisar_), Manisas ilā, 107100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akjaka pilsēta Turcijā (_Akyaka_), Karsas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akjurta pilsēta Turcijā (_Akyurt_), Ankaras ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akerena pilsēta Turcijā (_Akören_), Konjas ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aksaraja pilsēta Turcijā (_Aksaray_), ila administratīvais centrs, 186600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akšehira pilsēta Turcijā (_Akşehir_), Konjas ila rietumu daļā, Akšehira ezera dienvidu krastā, 62000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aksu pilsēta Turcijā (_Aksu_), Antaljas ilā, 47000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aksu pilsēta Turcijā (_Aksu_), Ispartas ilā, 1850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alašehira pilsēta Turcijā (_Alaşehir_), Manisas ilā, 48100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Albajraka pilsēta Turcijā (_Albayrak_), Vanas ila dienvidaustrumos.
- Aliaga pilsēta Turcijā (_Aliağa_), Izmiras ilā, Egejas jūras Čandarli līča dienvidu piekrastē.
- Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Burduras ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Sivasas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altinezi pilsēta Turcijā (_Altınözū_), Hatajas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arakli pilsēta Turcijā (_Arakli_), Trabzonas ilā, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aralika pilsēta Turcijā (_Aralik_), Īgdiras ilā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arapgira pilsēta Turcijā (_Arapgir_), Malatjas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ardahana pilsēta Turcijā (_Ardahan_), ila administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ardanuča pilsēta Turcijā (_Ardanuç_), Artvinas ilā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ardešena pilsēta Turcijā (_Ardeşen_), Rizes ilā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arhavi pilsēta Turcijā (_Arhavi_), Artvinas ilā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Armutlu pilsēta Turcijā (_Armutlu_), Jalovas ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arpačaja pilsēta Turcijā (_Arpaçay_), Karsas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arsina pilsēta Turcijā (_Arsin_), Trabzonas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arslankeja pilsēta Turcijā (_Arslanköy_), Mersinas ilā.
- Arsuza pilsēta Turcijā (_Arsuz_), Hatajas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Artova pilsēta Turcijā (_Artova_), Tokatas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Artvina pilsēta Turcijā (_Artvin_), ila administratīvais centrs, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aškale pilsēta Turcijā (_Așkale_), Erzurumas ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Avanosa pilsēta Turcijā (_Avanos_), Nevšehiras ilā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Konja pilsēta Turcijā (_Konya_), ila administratīvais centrs, 967000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Malatja pilsēta Turcijā (_Malatya_), ila administratīvais centrs, 426400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Muta pilsēta Turcijā (_Mut_), Mersinas ilā, 29100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ajandžika pilsēta Turcijā ("Ayancik"), Sinopas ilā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alapli pilsēta Turcijā ("Alaplı"), Zonguldakas ilā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Amasra pilsēta Turcijā ("Amasra"), Bartinas ilā, Melnās jūras piekrastē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aridžaka pilsēta Turcijā ("Arıcak"), Elazīgas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gebze Pilsēta Turcijā ("Gebze"), Stambulas piepilsēta, Kodžaeli ilā, 304300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Adijamana pilsēta Turcijā (turku: _Adiyaman_, kurdu: _Semsûr_), ila administratīvais centrs, 304600 iedzīvotāju (2018. g.).
- Altinova pilsēta Turcijā, Jalovas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Antakja pilsēta Turcijas dienvidos (_Antakya_), Hatajas ila administratīvais centrs, 217000 iedzīvotāju (2013. g.), senajos laikos bija zināma kā Antioha jeb Antiohija.
- Mersina pilsēta Turcijas dienvidos (_Mersin_), ila administratīvais centrs, 624000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ajdina pilsēta Turcijas dienvidrietumu daļā (_Aydın_), ila administratīvais centrs, 207500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antalja pilsēta Turcijas Republikā (_Antalya_), ila administratīvais centrs, 775000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kajseri pilsēta Turcijas Republikas vidienē (_Kayseri_), ila administratīvais centrs, 1043000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izmira pilsēta Turcijas rietumu daļā ("Izmir"), pie Egejas jūras, ila administratīvais centrs, 2606000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bursa pilsēta Turcijas ziemeļrietumos (_Bursa_), ila administratīvais centrs, 1704000 iedzīvotāju (2013. g.); Brusa.
- Abadana pilsēta Turkmenistānā (_Abadan_), Ahala vilajetā, 35000 iedzīvotāju (1996. g.); Bezmeina.
- Akdepe pilsēta Turkmenistānā (_Akdepe_), Dašoguzas vilajetā.
- Atamirata pilsēta Turkmenistānas austrumos (_Atamyrat_), Lebapa vilajetā, Amudarjas kreisajā krastā, 96700 iedzīvotāju (2011.g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., līdz 1999. g. saucās - Kerki.
- Aģumani pilsēta Ugandā (_Adjumani_), valsts ziemeļu daļā.
- Aloi pilsēta Ugandā (_Aloi_), valsts ziemeļu daļā.
- Amudata pilsēta Ugandā (_Amudat_), atrodas valsts austrumos, pie Kenijas robežas.
- Apaka pilsēta Ugandā (_Apac_), Bunoro novadā.
- Arua pilsēta Ugandas rietumos (_Arua_), pie robežas ar Kongo Demokrātisko Republiku.
- Anaņjiva pilsēta Ukrainā (_Anan’iv_, _Ананьїв_), Odesas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Doņeckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska.
- Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Luhanskas apgabalā, Alčevskas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska.
- Avdīvka pilsēta Ukrainā (_Авдіївка_), Doneckas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Almazna pilsēta Ukrainā (_Алмазна_), Luhanskas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alupka pilsēta Ukrainā (_Алупка_), Krimas pussalas dienvidos, 17 km uz dienvidrietumiem no Jaltas, 7770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alušta pilsēta Ukrainā (_Алушта_), Krimas Autonomajā Republikā, 33 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, Krimas dienvidu piekrastē, 28400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aličevska pilsēta Ukrainā (_Алчевськ_), Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.)>
- Andrušivka pilsēta Ukrainā (_Андрушівка_), Žitomiras apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Apostolove pilsēta Ukrainā (_Апостолове_), Dņepropetrovskas apgabala dienvidrietumos, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls.
- Armjanska pilsēta Ukrainā (_Армянськ_), Krimas pussalas ziemeļos, netālu no Perekopa, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arciza pilsēta Ukrainā (_Арциз_), Odesas apgabala dienvidu daļā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ternopiļa pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 217100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjanska pilsēta Ukrainā, Dnipro apgabalā, 241900 iedzīvotāju (2013. g.), osta Dņepras labajā krastā; 1991.-2016. g. saukta Dņiprodzeržinska, 1936.–1991. - Dņeprodzeržinska, līdz 1936. g. – Kamenska.
- Žovti Voda pilsēta Ukrainā, Dņipropetrovskas apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dzeržinska pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 2016. g. pārdēvēta par Torecku.
- Makijivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas piepilsēta, 353900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Balakļija Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Nova Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hola Pristaņa pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 14870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bohoduhiva Pilsēta Ukrainā, iapgabalā, Merlo upes krastos, rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1681. g.
- Bojarka Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Borispiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
- Bohuslava Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava.
- Mala Viska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11140 iedzīvotāju (2013. g.).
- Priviļļe Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mikolajiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dobromiļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veliki Mosti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6120 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sudova Višņa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borislava Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Belza Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Nova Odesa pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bolhrada Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
- Ohtirka pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 49050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berdjanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko.
- Berdičiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 78500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1845. g.
- Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita.
- Amvrosijivka pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos (_Амвросіївка_), Doneckas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Davosa Pilsēta un kūrorts Šveices Alpos ("Davos"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vāda pilsēta un oāze Alžīrijas austrumos (_El Oued_), vilājas administratīvais centrs, 134700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hāga pilsēta un osta Nīderlandes rietumu daļā (nīderlandiešu valodā _'s-Gravenhage, Den Haag_, angļu val. _The Hague_), kurā atrodas karaļa rezidence, valdības un parlamenta mītne, Dienvidholandes provinces administratīvais centrs, 510900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aba pilsēta Ungārijā (_Aba_), Fejēras meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ajka pilsēta Ungārijā (_Ajka_), Vesprēmas meģē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tura pilsēta Ungārijā (_Tura_), Peštas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaja pilsēta Ungārijā (_Vaja_), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baja Pilsēta Ungārijā ("Baja"), Bāčas-Kiškunas meģes dienvidrietumos, osta Donavas kreisajā krastā, 36000 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš XIX gs. otrās puses.
- Estergoma Pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis.
- Dunaūjvāroša Pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, pilsēta ar meģes tiesībām, 46300 iedzīvotāju (2014. g.); senāk - Dunapentele, Stalinvāroša.
- Fora pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Artigasa pilsēta Urugvajā (_Artigas_), departamenta administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Angora pilsēta Uzbekistānā (_Angor_), Surhondarjas vilajeta dienvidu daļā.
- Anrena pilsēta Uzbekistānā (_Angren_), Taškentas vilojatā, 128800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Asaka pilsēta Uzbekistānā (_Asaka_), Andidžonas vilojata dienvidu daļā.
- Mirzačela Pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajeta austrumos, pilsētas tiesības no 1974. g., ilgstoši saucās Gagarina.
- Oktoša pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā, \~12000 iedzīvotāju; Oktoša.
- Bekoboda Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada.
- Bektemira Pilsēta Uzbekistānā, Taškentas piepilsēta, tās dienvidaustrumos, Čirčikas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Fergāna pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 183000 iedzīvotāju (2001. g.); Skobeļeva (1907.-1924. g.).
- Ālene pilsēta Vācijā (_Aalen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 66800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Abenberga pilsēta Vācijā (_Abenberg_), Bavārijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ābensberga pilsēta Vācijā (_Abensberg_), Bavārijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āhima pilsēta Vācijā (_Achim_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āhauza pilsēta Vācijā (_Ahaus_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ālene pilsēta Vācijā (_Ahlen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ārensburga pilsēta Vācijā (_Ahrensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aihaha pilsēta Vācijā (_Aichach_), Bavārijas federālajā zemē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Albštate pilsēta Vācijā (_Albstadt_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altdorfa pilsēta Vācijā (_Altdorf bei Nürnberg_), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.); Altdorfa pie Nirnbergas.
- Altdorfa pie Nirnbergas pilsēta Vācijā (_Altdorf bei Nürnberg_), Bavārijas federālajā zemē; Altdorfa.
- Altenburga pilsēta Vācijā (_Altenburg_), Tīringenees federālajā zemē, 40 km uz dienvidiem no Leipcigas, 33000 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 976. g.
- Altenkirhene pilsēta Vācijā (_Altenkirchen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altentreptova pilsēta Vācijā (_Altentreptow_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altetinga pilsēta Vācijā (_Altötting_), Bavārijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alceja pilsēta Vācijā (_Alzey_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Andernaha pilsēta Vācijā (_Andernach_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Angerminde pilsēta Vācijā (_Angermünde_), Brandenburgas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Annaberga-Būholca pilsēta Vācijā (_Annaberg-Buchholz_), Saksijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ansbaha pilsēta Vācijā (_Ansbach_), Bavārijas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Apolda pilsēta Vācijā (_Apolda_), Tīringenas federālajā zeme, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1119. g.
- Arnsberga pilsēta Vācijā (_Arnsberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arnštate pilsēta Vācijā (_Arnstadt_), Tīringenes federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 704. g.
- Ašafenburga pilsēta Vācijā (_Aschaffenburg_), Bavārijas ziemeļrietumos, osta Mainas labajā krastā, 67800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ašerslēbene pilsēta Vācijā (_Aschersleben_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Atendorna pilsēta Vācijā (_Attendorn_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Auba pilsēta Vācijā (_Aub_), Bavārijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aue pilsēta Vācijā (_Aue_), Saksijas federālās zemas dienvidos, 16600 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1420. g.
- Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach im Vogtland_), Saksijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach in der Oberpfalz_), Bavārijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Augsburga pilsēta Vācijā (_Augsburg_), Bavārijas federālajā zemē, 276500 iedzīvotāju (2013. g.), dib. 15. g. p. m. ē., 1276.-1805. brīvpilsēta.
- Auriha pilsēta Vācijā (_Aurich_), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbentheima pilsēta Vācijā (_Bad Bentheim_), Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumos, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādemsa pilsēta Vācijā (_Bad Ems_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkrocingene pilsēta Vācijā (_Bad Krozingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādneienāra-Ārveilere pilsēta Vācijā (_Bad Neuenahr-Ahrweiler_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzekingene pilsēta Vācijā (_Bad Säckingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barta pilsēta Vācijā (_Barth_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berga pilsēta Vācijā (_Berga/Elster_), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.); Berga/Elstere.
- Berga/Elstere pilsēta Vācijā (_Berga/Elster_), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergene pilsēta Vācijā (_Bergen auf Rügen_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergene pilsēta Vācijā (_Bergen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergheima pilsēta Vācijā (_Bergheim_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 59300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergkāmene pilsēta Vācijā (_Bergkamen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berka pilsēta Vācijā (_Berka/Werra_), Tīringenes federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Becdorfa pilsēta Vācijā (_Betzdorf_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Boholte pilsēta Vācijā (_Bocholt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 70900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bohuma pilsēta Vācijā (_Bochum_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 361700 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XIII gs.
- Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Hesenes federālajā zemē, 12550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borkuma pilsēta Vācijā (_Borkum_), Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā. 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Botropa pilsēta Vācijā (_Bottrop_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brāke pilsēta Vācijā (_Brake_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bramše pilsēta Vācijā (_Bramsche_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bredštete pilsēta Vācijā (_Bredstedt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brēmene pilsēta Vācijā (_Bremen_), Vēzeres upes krastos, 100 km no Ziemeļjūras, 547360 iedzīvotāju (2009. g.), otra lielākā Vācijas osta.
- Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā.
- Brēmerferde pilsēta Vācijā (_Bremervörde_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brunsbitele pilsēta Vācijā (_Brunsbüttel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Būholca pilsēta Vācijā (_Buchholz in der Nordheide_), Lejassaksijas federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīle pilsēta Vācijā (_Bühl_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burgdorfa pilsēta Vācijā (_Burgdorf_), Lejassaksijas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bukstehūde pilsēta Vācijā (_Buxtehude_), Lejassaksijas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klopenburga pilsēta Vācijā (_Cloppenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koheme pilsēta Vācijā (_Cochem_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kukshāfene pilsēta Vācijā (_Cuxhaven_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Damme pilsēta Vācijā (_Damme_), Lejassaksijas federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dauna pilsēta Vācijā (_Daun_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Delmenhorsta pilsēta Vācijā (_Delmenhorst_), Lejassaksijas federālajā zemē, 74100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīpholca pilsēta Vācijā (_Diepholz_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dinslākene pilsēta Vācijā (_Dinslaken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 67200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dona pilsēta Vācijā (_Dohna_), Saksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dorstene pilsēta Vācijā (_Dorsten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 75500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dortmunde pilsēta Vācijā (_Dortmund_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas-Rūras aglomerācijas austrumos, osta Dortmundas-Emses kanāla krastā, 576000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīlmene pilsēta Vācijā (_Duelmen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīrene pilsēta Vācijā (_Dueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 89000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Diseldorfa pilsēta Vācijā (_Düsseldorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvais centrs, atrodas pie Diseles ietekas Reinā, 598700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ekernfērde pilsēta Vācijā (_Eckernfoerde_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elcaha pilsēta Vācijā (_Elzach_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emdene pilsēta Vācijā (_Emden_), Lejassaksijas federālajā zemē, 49800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emmendingene pilsēta Vācijā (_Emmendingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emmeriha pilsēta Vācijā (_Emmerich am Rhein_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emsdetene pilsēta Vācijā (_Emsdetten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Endingene pilsēta Vācijā (_Endingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erlenbaha pilsēta Vācijā (_Erlenbach am Main_), Bavārijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēzense pilsēta Vācijā (_Esens_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eiskirhene pilsēta Vācijā (_Euskirchen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flensburga pilsēta Vācijā (_Flensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg (Unstrut)_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013.g.).
- Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg im Breisgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 218000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frērene pilsēta Vācijā (_Frerten_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīzoite pilsēta Vācijā (_Friesoythe_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenava pilsēta Vācijā (_Fuerstenau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gelderne pilsēta Vācijā (_Geldern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gelzenkirhene pilsēta Vācijā (_Gelsenkirchen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 257900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gešere pilsēta Vācijā (_Gescher_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Glikštate pilsēta Vācijā (_Glueckstadt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Goha pilsēta Vācijā (_Goch_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grēvene pilsēta Vācijā (_Greven_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gronava pilsēta Vācijā (_Gronau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gronava pilsēta Vācijā (_Gronau_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemes Minsteres apgabala rietumos, 46000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gummersbaha pilsēta Vācijā (_Gummersbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gundelfingene pilsēta Vācijā (_Gundelfingen an der Donau_), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāgene pilsēta Vācijā (_Hagen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 186000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halterne pilsēta Vācijā (_Haltern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hamma pilsēta Vācijā (_Hamm_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 176000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hannovere pilsēta Vācijā (_Hannover_), osta pie Vidusvācijas kanāla un Leines, Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs, 518400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hārene pilsēta Vācijā (_Haren am Ems_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāzelinne pilsēta Vācijā (_Haseluenne_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hatingene pilsēta Vācijā (_Hattingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heide pilsēta Vācijā (_Heide_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heitersheima pilsēta Vācijā (_Heitersheim_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herne pilsēta Vācijā (_Herne_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 154400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hūzuma pilsēta Vācijā (_Husum_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ibenbīrene pilsēta Vācijā (_Ibbenbueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Minsteres apgabala ziemeļu daļā, 50400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Īzerlona pilsēta Vācijā (_Iserlohn_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 93100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iceho pilsēta Vācijā (_Itzehoe_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jevere pilsēta Vācijā (_Jever_), Lejassaksijas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kapelne pilsēta Vācijā (_Kappeln_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēvelāra pilsēta Vācijā (_Kevelaer_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klēve pilsēta Vācijā (_Kleve_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Konstanca pilsēta Vācijā (_Konstanz_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krēfelde pilsēta Vācijā (_Krefeld_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 222100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laufenburga pilsēta Vācijā (_Laufenburg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauta pilsēta Vācijā (_Lauta_), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēre pilsēta Vācijā (_Leer_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēverkūzene pilsēta Vācijā (_Leverkusen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas labajā krastā, uz ziemeļiem no Ķelnes, 160800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limburga pilsēta Vācijā (_Limburg an der Lahn_), Hesenes federālajā zemē, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lingene pilsēta Vācijā (_Lingen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 52200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lefingene pilsēta Vācijā (_Loeffingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēningene pilsēta Vācijā (_Loeningen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leraha pilsēta Vācijā (_Loerrach_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lone pilsēta Vācijā (_Lohne im Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līdinghauzene pilsēta Vācijā (_Lüdinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līnene pilsēta Vācijā (_Luenen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 84800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maiene pilsēta Vācijā (_Mayen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marla pilsēta Vācijā (_Marl_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Rūras ziemeļos, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meldorfa pilsēta Vācijā (_Meldorf_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mendene pilsēta Vācijā (_Menden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mepene pilsēta Vācijā (_Meppen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Menhengladbaha pilsēta Vācijā (_Moenchengladbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos, 255400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mersa pilsēta Vācijā (_Moers_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 103100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Montabaura pilsēta Vācijā (_Montabaur_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minstere pilsēta Vācijā (_Muenster_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, apgabala administratīvais centrs, 299700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlheima pilsēta Vācijā (_Mühlheim an der Donau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona austrumos, Donavas kreisajā krastā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienburga pilsēta Vācijā (_Neuenbürg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiminstere pilsēta Vācijā (_Neumuenster_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 77100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neisa pilsēta Vācijā (_Neuss_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 152300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neivīde pilsēta Vācijā (_Neuwied_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 63900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīda pilsēta Vācijā (_Nidda_), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nībille pilsēta Vācijā (_Niebuell_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nordene pilsēta Vācijā (_Norden_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumos, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nordenhama pilsēta Vācijā (_Nordenham_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Norderneja pilsēta Vācijā (_Norderney_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nordhorna pilsēta Vācijā (_Nordhorn_), Lejassaksijas federālajā zemē, 52300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nirnberga pilsēta Vācijā (_Nuernberg_), Bavārijas federālās zemes ziemeļu daļā, 498900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberhauzene pilsēta Vācijā (_Oberhausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 209100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ohtrupa pilsēta Vācijā (_Ochtrup_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļrietumos, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg in Holstein_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 159600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterholca-Šarmbeka pilsēta Vācijā (_Osterholz-Scharmbeck_), Lejassaksijas federālajā zemē, 29900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostheima pilsēta Vācijā (_Ostheim_), Bavārijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāpenburga pilsēta Vācijā (_Papenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 35600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pinneberga pilsēta Vācijā (_Pinneberg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 42100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pletenberga pilsēta Vācijā (_Plettenberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prīma pilsēta Vācijā (_Pruem_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ratingene pilsēta Vācijā (_Ratingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 86400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reklinghauzene pilsēta Vācijā (_Recklinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 115300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rendsburga pilsēta Vācijā (_Rendsburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 27300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reine pilsēta Vācijā (_Rheine_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļos, 73500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlēsviga pilsēta Vācijā (_Schleswig_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šopfheima pilsēta Vācijā (_Schopfheim_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šortensa pilsēta Vācijā (_Schortens_), Lejassaksijas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zēlande pilsēta Vācijā (_Seeland_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zendene pilsēta Vācijā (_Senden_), Bavārijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīke pilsēta Vācijā (_Syke_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zolingene pilsēta Vācijā (_Solingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 155800 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta 1424. g.
- Zoltava pilsēta Vācijā (_Soltau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgeorgene pilsēta Vācijā (_St. Georgen im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štāde pilsēta Vācijā (_Stade_), Lejassaksijas federālajā zemē, 45300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatlona pilsēta Vācijā (_Stadlohnt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štolberga pilsēta Vācijā (_Stolberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 56200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zulingene pilsēta Vācijā (_Sulingen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Totnava pilsēta Vācijā (_Todtnau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 4820 iedzīvotāju (2020. g.).
- Triberga pilsēta Vācijā (_Triberg im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Unna pilsēta Vācijā (_Unna_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 58900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fārele pilsēta Vācijā (_Varel_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fehta pilsēta Vācijā (_Vechta_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Felberta pilsēta Vācijā (_Velbert_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fērdene pilsēta Vācijā (_Verden am Aller_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fīrzene pilsēta Vācijā (_Viersen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos, 75900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Frēdene pilsēta Vācijā (_Vreden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdkirha pilsēta Vācijā (_Waldkirch_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdshūte-Tīngene pilsēta Vācijā (_Waldshut-Tiengen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valsrode pilsēta Vācijā (_Walsrode_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vārendorfa pilsēta Vācijā (_Warendorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēdele pilsēta Vācijā (_Wedel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēnere pilsēta Vācijā (_Weener_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzele pilsēta Vācijā (_Wesel_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vesterštede pilsēta Vācijā (_Westerstede_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā.
- Vildeshauzene pilsēta Vācijā (_Wildeshausen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilhelmshāfene pilsēta Vācijā (_Wilhelmshaven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 75700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinzene pilsēta Vācijā (_Winsen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitene pilsēta Vācijā (_Witten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitmunde pilsēta Vācijā (_Wittmund_), Lejassaksijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vunstorfa pilsēta Vācijā (_Wunstorf_), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cēvene pilsēta Vācijā (_Zeven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādberneka Fihtelgebirgē pilsēta Vācijā ("Bad Berneck im Fichtelgebirge"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkēnigshofene Grābfeldē pilsēta Vācijā ("Bad Königshofen im Grabfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādneištate pilsēta Vācijā ("Bad Neustadt an der Saale"), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barmene Pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
- Bonna Pilsēta Vācijā ("Bonn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 311300 iedzīvotāju (2013. g.), Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) galvaspilsēta 1949.-1991. g.
- Bonndorfa Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Bonndorf im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dane pilsēta Vācijā ("Dahn"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eberbaha pie Filsas pilsēta Vācijā ("Ebersbach an der Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdingena pie Donavas pilsēta Vācijā ("Fridingen an der Donau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Furtvangene Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Furtwangen im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gūbene Pilsēta Vācijā ("Guben"), Brandenburgas federālās zemes austrumos, Oderas (Odras) kreisajā krastā, 17700 iedzīvotāju (2013. g.), pretējā krastā Polijas pilsēta Gubina.
- Haslaha Kincintālē pilsēta Vācijā ("Haslach im Kinzigtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hohene Neiendorfa pilsēta Vācijā ("Hohen Neuendorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horba pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Horb am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klingentāle Pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs.
- Leitkirhe Algavā pilsēta Vācijā ("Leutkirch im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marbaha pie Nektāras pilsēta Vācijā ("Marbach am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādolfcelle pie Bodenzē pilsēta Vācijā ("Radolfzell am Bodensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēna pilsēta Vācijā ("Rehna"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remzeka pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Remseck am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnava Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Schoenau im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štaufene Breisgavā pilsēta Vācijā ("Staufen im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zulca pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Sulz am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Faihingene pie Encas pilsēta Vācijā ("Vaihingen an der Enz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fogtsburga Kaizerštūlē pilsēta Vācijā ("Vogtsburg im Kaiserstuhl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veila pie Reinas pilsēta Vācijā ("Weil am Rhein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 29300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veila der Štate pilsēta Vācijā ("Weil der Stadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vendingene pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Wendingen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vormsa Pilsēta Vācijā ("Worms"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 79700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš romiešu laikiem, no 13. gs. līdz 1801. g. bija brīvpilsēta.
- Neienburga pie Reinas pilsēta Vācijā (“Neuenburg am Rhein”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberndorfa pie Nekāras pilsēta Vācijā (“Oberndorf am Neckar”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osnabrika pilsēta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, 156300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vesterlande pilsēta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, Ziemeļfrīzu salu Ziltes salā.
- Āhene pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Beļģijas un Nīderlandes robežas, 241700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leipciga pilsēta Vācijas austrumos (_Leipzig_), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise Elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice.
- Štutgarte pilsēta Vācijas dienvidrietumos (_Stuttgart_), Nekāras krastos, Bādenes-Virtenbergas federālās zemes administratīvais centrs, 598000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minhene pilsēta Vācijas dienvidu daļā (_München_), Īzaras krastos, Bavārijas federālās zemes administratīvais centrs, 1407800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frankfurte pie Mainas pilsēta Vācijas vidienē, Hesenē, Mainas krastos ("Frankfurt am Main"), 701400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vatenšeide Pilsēta Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē līdz 1975. g., kad iekļauta Bohumas pilsētas sastāvā, kā tās rajons, 72700 iedzīvotāju (2016. g.).
- rūpniecības centrs pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tajos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
- pilsēttipa apdzīvota vieta pilsēta vai pilsētciemats.
- Akarigva pilsēta Venecuēlā (_Acarigua_), Portugesas štatā, 159600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ačagvasa pilsēta Venecuēlā (_Achaguas_), Apures štatā.
- Anako pilsēta Venecuēlā (_Anaco_), Ansoategi štatā.
- Arismendi pilsēta Venecuēlā (_Arismendi_), Barinasas štata austrumu daļā.
- Maiketija Pilsēta Venecuēlā ("Maiquetia"), Karakasas piepilsēta, osta Karību jūras krastā, 87900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Petare Pilsēta Venecuēlā ("Petare"), Mirandas štatā, Karakasas piepilsēta, 521000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Puertolakrusa Pilsēta Venecuēlā ("Puerto la Cruz"), Ansoategi štatā, Barselonas piepilsēta, osta Karību jūras krastā, 94800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Sanfernando de Apure pilsēta Venecuēlā ("San Fernando de Apure"), Apures štata administratīvais centrs, 202700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanhuana de los Morrosa pilsēta Venecuēlā ("San Juan de los Morros"), Gvariko štata administratīvais centrs, 120100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Gvarenasa Pilsēta Venecuēlā, Karakasas piepilsēta, 170000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Baruta Pilsēta Venecuēlā, Karakasas piepilsēta, 213400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Turmero Pilsēta Venecuēlā, Marakajas piepilsēta, 226100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Marakaibo Pilsēta Venecuēlas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Maracaibo"), Sulijas štata administratīvais centrs, Venecuēlas 2. lielākā pilsēta, 2072000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ajunpa pilsēta Vjetnamā (_A Yun Pa_), Zalajas provinces dienvidu daļā.
- Anķou pilsēta Vjetnamā (_An Châu_), Bakzanas provinces austrumu daļā.
- Anhe pilsēta Vjetnamā (_An Khê_), Zalajas provincē.
- Anthoja pilsēta Vjetnamā (_An Thới_), Fukuokas salas dienvidos.
- Alioja pilsēta Vjetnamā, Thiathjena-Hue provinces ziemeļrietumu daļā.
- Bjenhoa Pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, Hošiminas piepilsēta, 526000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Hadonga Pilsēta Vjetnamas ziemeļos ("Ha Dong"), Hanojas dienvidrietumu piepilsēta, 173700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Auki pilsēta Zālamana Salās (_Auki_), Malaitas provincē, Malaitas salas rietumu piekrastē.
- Makedonska Kamenica pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 5100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Makedonska Broda pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 3700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sveti Nikole pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kriva Palanka pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Ziemeļaustrumu reģionā, 14600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Keila Pilsēta ziemeļrietumu Igaunijā, Harju apriņķī, 9800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Epvorta Pilsēta Zimbabvē, Harares piepilsēta, 113900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Čitunviza Pilsēta Zimbabvē, Harares piepilsēta, 274900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Alingsosa pilsēta Zviedrijā (_Alingsås_), Vesterjētlandes lēnē, 24500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Omola pilsēta Zviedrijā (_Åmål_), Vesterjētlandes lēnes ziemeļu daļā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ammarnēsa pilsēta Zviedrijā (_Ammarnās_), Vesterbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā.
- Engelholma pilsēta Zviedrijā (_Ängelholm_), Skones lēnē, 42100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Arvīka pilsēta Zviedrijā (_Arvika_), Vermlandes lēnē, 14200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ēnšēpinga pilsēta Zviedrijā (_Enköping_), Upsālas lēnē, 21100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Falkenberja pilsēta Zviedrijā (_Falkenberg_), Hallandes lēnē, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Flēna pilsēta Zviedrijā (_Flen_), Sēdermanlandes lēnē, 6200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā.
- Halmstade pilsēta Zviedrijā (_Halmstad_), Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai.
- Hesleholma pilsēta Zviedrijā (_Hässleholm_), Skones lēnes ziemeļu daļā, 18500 iedzīvotāju (2010. g.), novadpētniecības muzejs, izveidojās kā ciemats pie dienvidu virziena maģistrāles, pilsētas tiesības kopš 1914. g.
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- Jū pilsēta Zviedrijā (_Hjo_), Vesterjētlandes lēnē, pie Veterna ezera, 6100 iedzīvotāju (2010. g.), zema koka apbūve, 19. gs. bija kūrorts, pilsētas privilēģijas, domājams, no 15. gs.
- Kārlshamna pilsēta Zviedrijā (_Karlshamn_), Blēkinges lēnē, 19100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šēpinga pilsēta Zviedrijā (_Köping_), Vestmanlandes lēnē, 17700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Krišanstade pilsēta Zviedrijā (_Kristianstad_), Skones lēnes administratīvais centrs, 35700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kristīnehamna pilsēta Zviedrijā (_Kristinehamn_), Vermlandē, osta Vēnera ezera ziemeļaustrumu krastā, 17800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kungsbaka pilsēta Zviedrijā (_Kungsbacka_), Hallandes lēnē, 19100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lindesberja pilsēta Zviedrijā (_Lindesberg_), Erebrū lēnē, 9100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lunda pilsēta Zviedrijā (_Lund_), Skones lēnē, Malmes piepilsēta, 82800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Oskašhamna pilsēta Zviedrijā (_Oskarshamn_), Kalmaras lēnē, 17200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ronnebī pilsēta Zviedrijā (_Ronneby_), Blēkinges lēnē, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sigtūna pilsēta Zviedrijā (_Sigtuna_), Stokholmas lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Simrishamna pilsēta Zviedrijā (_Simrishamn_), Skones lēnē, 6500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Selvesborja pilsēta Zviedrijā (_Sölvesborg_), Blēkinges lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sundsvalla pilsēta Zviedrijā (_Sundsvall_), Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā, osta Botnijas līča krastā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tēbi pilsēta Zviedrijā (_Täby_), Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 65400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vārberja pilsēta Zviedrijā (_Varberg_), Hallandes lēnē, 27600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vekše pilsēta Zviedrijā (_Vekše_), Krūnuberjas lēnes administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Visbija pilsēta Zviedrijā (_Visby_), Gotlandas salas rietumu krastā, Gotlandes lēnes administratīvais centrs, 23600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Skanera med Falsterbu pilsēta Zviedrijā ("Skanör med Falsterbo"), Skones lēnē, 6900 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1754. g.
- Fāluna pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hēdemūra Pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā. 7300 iedzīvotāju (2010. g.), vecākā ēka - baznīca (celta ap 1290. g.), pilsētas tiesības kopš 1446. g. apgabala vecākā pilsēta.
- Mūtāla pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 29800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vadstēna pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 5600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Melndāla Pilsēta Zviedrijā, Gēteborgas pilsētas daļa, tās dienvidaustrumos, kas senāk bija patstāvīga pilsēta, \~40000 iedzīvotāju.
- Laholma pilsēta Zviedrijā, Hallandes lēnē, 6100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vētlanda pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vērnamū pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 18700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sēvše pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 5100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bolnēsa pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sandvīkena pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 23000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vimmerbī pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 7900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Borjholma pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē, 3070 iedzīvotāju (2010.g.).
- Kiruna pilsēta Zviedrijā, Lapzemē, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā, 18100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pīteo pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos, Botnijas līča piekrastē, 22900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
- Nīšēpinga pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes administratīvais centrs, osta Baltijas jūras krastā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nīneshamna pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 13500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sēdertelje pilsēta Zviedrijā, Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 64600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Esthammara pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 4500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kungelva pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 22800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Līdšēpinga pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 25600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Trolhetana pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 46500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tīdaholma pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 8000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ulrīsehamna pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 9800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Burosa pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 66300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Krāmfoša pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 6000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sollefteo pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 8600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jenšēpinga Pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Ludvīka pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā (_Ludvika_), Dālarnas lēnes dienvidos, 15000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Āvesta pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 14500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- Lanskrūna pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Landskrona_), Skones lēnē, osta Ēresunna krastā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Malme pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Malme_), Skones lēnē, 303900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Trelleborja pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Trelleborg_), Skones lēnē, osta Baltijas jūras krastā, 28300 iedzīvotāju (2010. g.).
- sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi.
- kaimiņpilsēta pilsēta, kas atrodas blakus vai netālu
- pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to; pavadoņpilsēta.
- pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to.
- atklāta pilsēta pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- Gibraltāra Pilsēta, Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Gibraltārs" administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju, 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Spānijas pilsētas Lanilejas de la Konsepsjonas.
- Saxifraga x urbium pilsētas akmeņlauzīte.
- digeri pilsētas apakšzemes ģeogrāfijas pazinēji, kas orientējas apakšzemes komunikāciju sistēmā.
- Chenopodium urbicum pilsētas balanda.
- Geum urbanum pilsētas bitene.
- city Pilsētas darījumu centrs vai vecpilsēta.
- pilsētas valde pilsētas domes izpildu institūcija.
- podests Pilsētas galva Itālijā (pilsētas vietējās pašpārvaldes ievēlēts galva).
- lordmērs pilsētas pašvaldības galva (Londonā un dažās citās Lielbritānijas pilsētās).
- pilsētas dome pilsētas pašvaldības lēmējinstitūcija, kuru veido vēlēti deputāti.
- iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- policijas iecirknis pilsētas policijas mazākā administratīvā vienība.
- Kēpenika Pilsētas rajons ("Koepenick"), Vācijas galvaspilsētas Berlīnes dienvidaustrumos, platība 127,3 kvadrātkilometri, pilsētas zaļā zona ar ūdeņiem (Šprē, Dāme, Migelezers).
- Hārlema pilsētas rajons Ņujorkā (_Harlem_), Manhetenas salas ziemeļu daļā, dibināja 1658. g. holandiešu ieceļotāji.
- Anmokio pilsētas rajons Singapūrā (_Ang Mo Kio_).
- ķemerers pilsētas rātes loceklis, kurš pārvaldīja ķemereju 13.-18. gs.; kamerārijs.
- Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.).
- miests Pilsētas tipa apmetne, kam nav pilsētas tiesību (Latvijā no 16. gadsimta līdz 1928. gadam).
- ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime; no pilsētas centra attālākie rajoni.
- piepilsētas autobuss pilsētas vai piepilsētas satiksmei paredzēts maršruta autobuss ar palielinātu stāvvietu skaitu, pasažieru uzkrājuma laukumiem un vismaz divām platām durvīm, lai paātrinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu.
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- apkaime Pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs.
- Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
- Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
- Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
- Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta.
- Zilais kalns pilskalns Ogres pilsētas rietumu malā, ir viens no osu virknes - Ogres Kangaru (Zilo kalnu) - augstākajiem kalniem, (relatīvais augstums - 27 m), plakums - \~60 x 25 m, datējums nav zināms.
- Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns.
- citoyen Pilsonis, pilsētas iedzīvotājs; Francijā revolūcijas laikā 1792. g. ar dekrētu ieviesta uzruna.
- Pilten Piltenes pilsētas bijušais nosaukums vāciski.
- Džordžtauna Pinana - pilsēta Malaizijā.
- Penena Pinana, pilsēta Malaizijā.
- Binduna Pinduna - pilsēta Ķīnā ("Pingdong").
- Neikūrene Pioņerska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu.
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
- indekss pirmais vai pirmie divi, trīs, četri cipari abonentu līniju numerācijā, kuri raksturīgi reģiona, rajona, pilsētas vai telefona centrālei atsevišķi pieslēgtajiem aparātiem.
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm.
- Pskenta Piskenta, pilsēta Uzbekistānā.
- Pīte Pīteo, pilsēta Zviedrijā.
- Pīterbora Pīterboro, pilsēta Kanādā.
- Pīterbora Pīterboro, pilsēta Lielbritānijā.
- Pītermaricburga Pītermaricbērha, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- Pivdennoje Pivdenne, pilsēta Ukrainā.
- Petrikova Pjetrikava, pilsēta Baltkrievijā.
- Prome Pji, pilsēta Mjanmā (Birmā), tās senāks nosaukums.
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- Plana Plana pie Lužnices - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
- Plauamzē Plava, pilsēta Vācijā.
- Pļevna Plevena, pilsēta Bulgārijā.
- Pilzene Plzeņa, pilsēta Čehijā.
- vidējā bitene pļavas un pilsētas biteņu hibrīds ("Geum x intermedium").
- gostinieši Pļaviņu pilsētas apdzīvotās vietas "Gostiņi" iedzīvotāji.
- Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
- Titograda Podgorica - Melnkalnes galvaspilsēta ("Titograd"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- Pulihumri Polehomrī, pilsēta Afganistānas ziemeļaustrumos.
- Prāga Polijas galvaspilsētas Varšavas daļa Vislas labajā krastā, kas 1791. g. iekļauta Varšavā.
- Danska Polijas pilsētas Gdaņskas vāciskā nosaukuma "Danciga" latviskojums.
- Danciga Polijas pilsētas Gdaņskas vāciskais nosaukums līdz 1945. g.
- Aušvica Polijas pilsētas Osvencimas nosaukums vācu valodā (_Auschwitz_), kur vāciešiem 2. pasaules kara laikā bija vairākas koncentrācijas nometnes.
- Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
- Varšava Polijas Republikas galvaspilsēta (poļu valodā _Warszawa_), atrodas Vislas krastos, 1715500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
- Poligira Polijira, pilsēta Grieķijā.
- Polacka Polocka - pilsētas mūsdienu Baltkrievijā senāks nosaukums.
- Pologi Polohi, pilsēta Ukrainā.
- Pītersburga Polokvane, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- Polonnoje Polonne, pilsēta Ukrainā.
- Labiava Poļeskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingrdas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Poļevskoja Poļevska, pilsēta Krievijā.
- ortiles Poļu pilsētu tiesas spriedumi viduslaikos, pēc Magdeburgas pilsētas tiesībām.
- Pomošnaja Pomična, pilsēta Ukrainā.
- Pompeja Pompeji - pilsēta Itālijā.
- Pontevedra Pontebedra, pilsēta Spānijā.
- Pontjaka Pontiaka - pilsēta ASV, Mičiganas štatā.
- Dieva auss populāra kafejnīca Rīgā, kas padomju okupācijas gados bija ierīkota pareizticīgo draudzei atsavinātā katedrālē pilsētas centrā.
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza.
- Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Portluija Portluī, Maurīcijas galvaspilsēta.
- Porto Rafti Portorafte - pilsēta Grieķijā.
- Porto Toresa Portotorresa, pilsēta Itālijā.
- Porto Viro Portoviro, pilsēta Itālijā.
- Portovjeha Portovjeho, pilsēta Ekvadorā.
- Oporta Portu, pilsēta Portugāles ziemeļos.
- Oportu Portu, pilsēta Portugāles ziemeļos.
- Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
- Portovelju Portuveļu, pilsēta Brazīlijā.
- Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
- Frīdlande Pravdinskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Aiči prefektūra Japānā (_Aichi_, 愛知県), ietver Nagojas un Okadzaki pilsētas un to apkārtni.
- Kenedi Prezidenti Kenedi - pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- faubourg Priekšpils, vēlāk priekšpilsēta.
- forštate Priekšpilsēta.
- pārštats Priekšpilsēta.
- forštatnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs.
- nomaļnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs.
- priekšpilsētnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs.
- Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
- Fišhauzene Primorskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Priozjorska Priozera, pilsēta Kazahstānā, krievu valodā lietots pilsētas nosaukums.
- Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
- Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- Privoļje Priviļļe, pilsēta Ukrainā.
- Prizrena Prizreni, pilsēta Kosovā.
- Probolinga Probolingo, pilsēta Indonēzijā.
- Peremišļa Pšemisla, pilsēta Polijā.
- Pondišeri Pudučerri, pilsēta Indijā.
- Putučeri Pudučerri, pilsēta Indijā.
- Puevla Puebla, pilsēta Meksikā.
- Puebla Pueblo, pilsēta ASV.
- Puertobarjosa Puertobarrjosa, pilsēta Gvatemalā.
- Puertokaveļa Puertokabeljo, pilsēta Venecuēlā.
- Puertoļana Puertoljano, pilsēta Spānijā.
- Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Pukaļpa Pukalpja, pilsēta Peru.
- Punaka Punakha, pilsēta Butānā.
- Puna Pune, pilsēta Indijā.
- Pūna Pune, pilsēta Indijā.
- Magellanaesa Puntaarenasa, pilsēta Čīles dienvidos, tās nosaukums 1927.-1938. g.
- purvčiks Purvciems (Rīgas pilsētas mikrorajons).
- pašpuika Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību.
- Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa.
- Abšeronas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu krastā (_Abşeron_), Azerbaidžānā, garums - 60 km, platums - līdz 30 km, paugurains līdzenums, piekrastē - 26 m zjl., rietumu daļā - līdz 310 m vjl., naftas un gāzes atradnes, dienvidrietumos izvietota valsts galvaspilsēta - Baku, rietumu daļā dubļu vulkāni.
- Mangaļu pussala pussala Rīgas pilsētas ziemeļu daļā starp Daugavu, Vecdaugavu un Rīgas līci, 1,5-3 m vjl., akumulatīvs, vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums.
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā.
- Rabkazdroja Rabka Zdroja, pilsēta Polijā.
- Radehova Radehiva, pilsēta Ukrainā.
- Červonoarmeiska Radiviļiva - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1940.-1992. g.
- Radzivilova Radiviļiva, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1940. g.
- Radomska Radomsko, pilsēta Polijā.
- Rogačova Rahačova, pilsēta Baltkrievijā.
- Rahova Rahiva, pilsēta Ukrainā.
- Araiša Rāiša - pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache").
- Laraša Rāiša, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache").
- Monmartra Rajons Francijas galvaspilsētas Parīzes ziemeļu daļā ("Montmartre"), atrodas uz \~130 m augsta paugura, kopš XIX gs. beigām Parīzes mākslinieku kvartāls.
- Rampūra Rāmpura, pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā.
- Rannersa Randersa, pilsēta Dānijā.
- Rapalla Rapallo, pilsēta Itālijā.
- Rozeta Rašida, pilsēta Ēģiptē.
- Redena Rēdene, pilsēta Nīderlandē.
- Sāšrēgena Regina, pilsēta Rumānijā.
- Reja Reja Silvija - Romas pilsētas dibinātāja.
- Reinosa Rejnosa, pilsēta Meksikā.
- Rejoveca Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā.
- Rejovecfabrični Rejoveca Fabrična, pilsēta Polijā.
- Igilizana Relīzāna - pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Ighil Izane").
- Pernambuka Resifi, pilsēta Brazīlijā.
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
- Ristenburga Restenberha, pilsēta Dienvidāfrikā.
- Rēto Retota - pilsēta Īrijā (_Rath To_), tās nosaukums īru valodā.
- justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa.
- Režica Rēzeknes pilsētas nosaukums dažos poļu avotos 16.-18. gs.
- Rī Rī Malmezona - Rieijmalmezona, pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison").
- Ribeiranpreta Ribeiraunpretu, pilsēta Brazīlijā.
- Ščerbakova Ribinska - pilsēta Krievijas Jaroslavļas apgabalā, tās nosaukums 1946.-1957. g.
- Ļeņinogorska Ridera, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1941.-1990. g.
- Redžaina Ridžaina, pilsēta Kanādā ("Regina").
- Rī Malmenoza Rieijmalmezona, pilsēta Francijā (“Rueil-Malmaison”).
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- Jevo Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, kuru plaši pielūdza Feniķijā, Beritas pilsētas aizgādnis.
- Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu.
- 1297.–1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
- Daugavmala Rīgas daļa Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem.
- Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
- Rīgas marka Rīgas landfogteja un Rīgas patrimoniālais apgabals - Rīgas pilsētas lauku novads 1226.-1940. g.
- Rīgas landfogteja Rīgas patrimoniālā apgabala jeb Rīgas pilsētas lauku novada nosaukums 1226.-1606. g.
- beberbeķieši Rīgas pilsētas (agrāk Babītes pagasta) apdzīvotās vietas "Beberbeķi" iedzīvotāji.
- beberbeķnieki Rīgas pilsētas (agrāk Babītes pagasta) apdzīvotās vietas "Beberbeķi" iedzīvotāji.
- anniņmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Anniņmuiža" (tagad - "Imanta") iedzīvotāji.
- baložnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Baloži" (agrāk - "Baložkalns") iedzīvotāji.
- balodieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Baloži" (senāk - "Baložkalns") iedzīvotāji.
- biķernieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji.
- bišmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bišumuiža" iedzīvotāji.
- bišumuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bišumuiža" iedzīvotāji.
- bolderājieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bolderāja" iedzīvotāji.
- brekšenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Brekši" iedzīvotāji.
- buļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Buļļi" iedzīvotāji.
- daugavgrīvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Daugavgrīva" iedzīvotāji.
- iļģciemieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Iļģuciems" iedzīvotāji.
- iļģciemnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Iļģuciems" iedzīvotāji.
- imantieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Imanta" iedzīvotāji.
- jāņvārtieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jāņavārti" iedzīvotāji.
- jāņvārtnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jāņavārti" iedzīvotāji.
- jaunciemieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji.
- jaunciemnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji.
- jaunmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunmīlgrāvis" iedzīvotāji.
- juglenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jugla" iedzīvotāji.
- juglenieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jugla" iedzīvotāji.
- kleistieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Kleisti" iedzīvotāji.
- kundziņsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Kundziņsala" iedzīvotāji.
- ķengaradzieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķengarags" iedzīvotāji.
- ķengaradznieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķengarags" iedzīvotāji.
- ķīpsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji.
- ķīpsalnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji.
- mangalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mangaļi" iedzīvotāji.
- mežaparcieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežaparks" iedzīvotāji.
- mežaparcnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežaparks" iedzīvotāji.
- mežaparknieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežaparks" iedzīvotāji.
- mežciemieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
- mīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mīlgrāvis" iedzīvotāji.
- nordeķieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Nordeķi" iedzīvotāji.
- ozolkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ozokalni" iedzīvotāji.
- pārdaugavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Pārdaugava" iedzīvotāji.
- pļavnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Pļavnieki" iedzīvotāji.
- podradzieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Podrags" iedzīvotāji.
- podradznieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Podrags" iedzīvotāji.
- rīnūžnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Rīnūži" iedzīvotāji.
- rītabuļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Rīta Buļļi" iedzīvotāji.
- rītbuļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Rītas Buļļi" iedzīvotāji.
- sarkandaugavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Sarkandaugava" iedzīvotāji.
- solitūdieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Solitūde" iedzīvotāji.
- šampēterieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šampēteris" iedzīvotāji.
- šampēternieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šampēteris" iedzīvotāji.
- šķirotavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šķirotava" iedzīvotāji.
- šmerlenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šmerlis" iedzīvotāji.
- šmerlieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šmerlis" iedzīvotāji.
- torņakalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Torņakalns" iedzīvotāji.
- torņkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Torņakalns" iedzīvotāji.
- vakarbuļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vakarbuļļi" iedzīvotāji.
- vecāķieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecāķi" iedzīvotāji.
- vecāķnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecāķi" iedzīvotāji.
- vecmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecmīlgrāvis" iedzīvotāji.
- vecrīdzenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecrīga" iedzīvotāji.
- vecrīdznieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecrīga" iedzīvotāji.
- vējzaķsalenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji.
- vējzaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji.
- volerieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Voleri" iedzīvotāji.
- zaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zaķusala" iedzīvotāji.
- zasulaucieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zasulauks" iedzīvotāji.
- zasulaucnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zasulauks" iedzīvotāji.
- ziemeļblāzmieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ziemeļblāzma" iedzīvotāji.
- ziepniekkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ziepniekkalns" iedzīvotāji.
- zolitūdieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zolitūde" iedzīvotāji.
- Čiekurs Rīgas pilsētas apkaime _Čiekurkalns_.
- Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu.
- Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu.
- Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
- Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu.
- Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm.
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
- Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
- Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm.
- Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās.
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- Zasulauks Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, robežojas ar Dzirciema, Āgenskalna, Šampētera un Imantas apkaimēm.
- Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
- Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
- Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu.
- Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
- Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve).
- Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
- Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses.
- Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm.
- Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai.
- Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
- Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi.
- Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm.
- Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm.
- Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm.
- Berģi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera austrumu krastā.
- Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm.
- Jugla Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
- Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā).
- Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
- Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm.
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
- Trīsciems Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Ķīšezera ziemeļrietumu piekrastē, robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas pagastu.
- Vecāķi Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas līča piekrastē starp Vecdaugavas attekas ziemeļrietumu galu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, Rīgas pilsētā iekļauta 1949. g., kopš 1999. g. ietilpst Piejūras dabas parka teritorijā.
- Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
- Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi.
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
- Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
- purvciemieši Rīgas pilsētas apkaimes "Purvciems" iedzīvotāji.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents".
- Pārdaugava Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.
- Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi.
- Iekšrīga Rīgas pilsētas daļa nocietinājuma mūru iekšpusē.
- Stopiņi Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā pie pilsētas robežas Deglava ielas galā uz Biķernieku pusi, ap Baltinavas, Kaivas un Aronas ielām.
- Jaunciems Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera ziemeļaustrumu krastā, veidojusies 19. gs. beigās kāpu mežā pie papīrfabrikas, 1927. g. pievienota Rīgas pilsētai.
- Ziemeļblāzma Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Vecmīlgrāvja sastāvdaļa, atrodas starp Rīnūžiem un Skuju ielu.
- Ķeizarvalde Rīgas pilsētas daļas _Mežaparks_ nosaukums līdz 1923. g.
- āgenskalnieši Rīgas pilsētas daļas "Āgenskalns" (starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas - Tukuma dzelzceļu) iedzīvotāji.
- atgāzenieši Rīgas pilsētas daļas "Atgāzene" iedzīvotāji.
- čiekurkalnieši Rīgas pilsētas daļas "Čiekurkalns" iedzīvotāji.
- Ķeizarmežs Rīgas pilsētas daļas "Mežaparks" nosaukums līdz 1923. g., kas cēlies no tā, ka 1621. g., Rīgas ieņemšanas laikā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šajā apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni.
- pleskodālieši Rīgas pilsētas daļas "Pleskodāle" iedzīvotāji.
- RDzMPK Rīgas pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
- rīdzenieki Rīgas pilsētas iedzīvotāji.
- rīdzinieki Rīgas pilsētas iedzīvotāji.
- amata rotas Rīgas pilsētas karaspēka vienības viduslaikos, kuras tika komplektētas no amatnieku cunfšu locekļiem.
- Podrags Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē.
- Vakarbuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apdzīvotās vietas "Buļļi" dienvidrietumu daļa pie Lielupes ietekas jūrā.
- Rītabuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaimes "Buļļi" daļa Buļļupes krastā, dažkārt tā tiek dēvēta arī visa apkaime "Buļļi".
- Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
- Rīgas patrimoniālais apgabals Rīgas pilsētas lauku novads 1606.-1940. g.
- Ķenga Rīgas pilsētas mikrorajons _Ķengarags_.
- brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības.
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela.
- RPP Rīgas pilsētas padome.
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku.
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu.
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
- Ganības Rīgas pilsētas rajons starp Bukultu, Eksporta, Hanzas, Vesetas un Duntes ielām.
- iekšrīdzenieki Rīgas pilsētas senākās daļas "Iekšrīga" jeb "Vecrīga" iedzīvotāji.
- iekšrīdzinieki Rīgas pilsētas senākās daļas "Iekšrīga" jeb "Vecrīga" iedzīvotāji.
- RPSV Rīgas pilsētas skolu valde.
- RPTT Rīgas pilsētas telefona tīkls.
- burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
- Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi.
- rumbulieši Rīgas pilsētas un Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Rumbula" iedzīvotāji.
- Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase.
- Ārrīga Rīgas priekšpilsēta.
- Getliņi Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas ekoloģiskais poligons, atrodas Stopiņu pagastā, platība - 86 ha, darbojās kopš 1973. gada kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve, kas 21. gs. sākumā modernizēta.
- Errijāda Rijāda - Saūda Arābijas galvaspilsēta.
- Rimasombata Rimavska Sobota, pilsēta Slovākijā.
- Rimnikulvilča Rimnikuvilča, pilsēta Rumānijā.
- Riovamba Riobamba, pilsēta Ekvadorā.
- Riodežaneira Riodežaneiro, pilsēta Brazīlijā.
- Riogaļegosa Riogaljegosa, pilsēta Argentīnas dienvidos.
- Riotersera Riotersero, pilsēta Argentīnā.
- Rodē Rodēza, pilsēta Francijā ("Rodez").
- Rogatina Rohatina, pilsēta Ukrainā.
- romieši Romas pilsētas iedzīvotāji.
- Roma Romiešu mitoloģijā - dieviete, Romas pilsētas personifikācija.
- indigeti romiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas tika uzlūkoti par Jupitera padomē ietilpstošiem dieviem, kas sargāja dažas pilsētas.
- Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju.
- Cēkuls romiešu mitoloģijā - Prēnestas pilsētas dibinātājs, kādas meitenes un mājas pavarda gara jeb Vulkāna dēls.
- Lavīnija Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna meita, Aineja otrā sieva, kuras vārdā tika nosaukta jaunuzcelta pilsēta.
- pollicitatio Romiešu tiesībās apsolījums pilsētas komūnai par labu, kas šai gadījumā bija saistošs.
- Rončilione Rončigljone, pilsēta Itālijā.
- Ronnebija Ronnebī, pilsēta Zviedrijā.
- Varneminde Rostokas (Vācijā) ziemeļrietumu priekšpilsēta, tās priekšosta Varnovas grīvā (keisajā krastā).
- Roudnice Roudnice pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roviga Rovigo, pilsēta Itālijā.
- Rovinjo Roviņa - pilsēta Horvātijā ("Rovigno"), tās nosaukums itāļu valodā.
- Razdeļnaja Rozdiļna, pilsēta Ukrainā.
- Rtiščeva Rtiščevo, pilsēta Krievijā.
- Kigali Ruandas galvaspilsēta (kopš 1962. g., angļu val. "Kigali"), 860000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku.
- Rubežnoje Rubižne, pilsēta Ukrainā.
- Novi Bitoma Ruda Slonska, pilsēta Polijā.
- Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna.
- Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- Bukareste Rumānijas galvaspilsēta (rumāņu valodā "Bucuresti"), atrodas Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos, 1883400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kēhaloma Rupja - pilsēta Rumānijā.
- Savadeļa Sabadeļa, pilsēta Spānijā.
- konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis; biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
- Sagaredža Sagaredžo, pilsēta Gruzijā.
- Šikutimi Sageneja - pilsēta Kanādā ("Chicoutimi"), tās nosaukums Kvebekas pamatiedzīvotāju valodā.
- Sagina Sagino, pilsēta ASV Mičiganas štatā.
- Sagunto Sagunta, pilsēta Spānijā ("Sagunto").
- Saharanpūra Sahāranpura, pilsēta Indijā.
- Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
- Sahivala Sahīvāla, pilsēta Pakistānā.
- Sidona Saida, pilsēta Libānā, tās nosaukums līdz XVI gs.
- kambarnieki Saimnieki, kas nomāja pilsētas zemi gruntsnomā un maksāja nodevas vai gruntsnaudu pilsētas ķemerejā ("naudas kambarī").
- komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs; saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
- Označennoje Sajanogorska, pilsēta Krievijas Hakasijas Republikā, tās nosaukums līdz 1975. g.
- Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu.
- Sakaji Sakai, pilsēta Japānā.
- Saka Saki, pilsēta Krimā.
- patricieši Sākotnēji - vissenāko pilsētas iedzīvotāju pilntiesīgā privileģētā daļa, kas ietilpa ģints kopienā (pretstatā beztiesīgajiem plebejiem), vēlāk Senajā Romā - ģints aristokrātija, ko veidoja apmēram 300 dzimtu locekļi.
- Sakramenta Sakramento, pilsēta ASV.
- Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas.
- Pilssala Sala Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidrietumu līcī, platība - 9,9 ha, uz salas viduslaiku pils drupas, estrāde un stadions, ar sauszemi savieno tilts.
- Bornholma sala Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (angļu val. _Bornholm_), Dānijas Galvaspilsētas reģiona teritorija, platība - 588 kvadrātkilometri, 43200 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Renne, osta.
- Holmēna sala Botnijas līča Zviedrijas piekrastē, Vesterbotenas lēnē, iepretim Ūmeo pilsētai.
- Vidsala Sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums - 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Daugavsala; Stimbāna sala; Sala.
- Daugavsala Sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala.
- Zaķusala Sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa.
- Lucavsala Sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu.
- Bohola Sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana.
- Manhetena Sala Hudzonas upē un Ņujorkas pilsētas administratīvais rajons, ASV, platība - 35 kvadrātkilometri; Manhatana.
- Java Sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta.
- Englsi sala Īrijas jūrā (_Anglesey_), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda.
- Pilssala sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m.
- Banka Sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu (Indonēzijā), platība - 11600 kvadrātkilometru, līdzena, atsevišķi pauguri līdz 699 m, lielākā pilsēta Pankalpinanga.
- Belituna Sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu, Indonēzijā, platība – 4800 kvadrātkilometru, augstums – līdz 510 m vjl, lielākā pilsēta un alvas izvedosta Tandžunpandana.
- Elba Sala Tirēnu jūrā (_Elba_), Toskānas arhipelāgā, Itālijā, platība - 223 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta un osta - Portoferrajo.
- Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja.
- Kuiviži Salacgrīvas pilsētas daļa
- salaspilieši Salaspils pilsētas iedzīvotāji.
- Salerna Salerno, pilsēta Itālijā.
- Naģsalonta Salonta, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Saltiļa Saltiljo, pilsēta Meksikā.
- Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā (spāņu val. "Islas Baleares"), 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, Spānijas autonomais apgabals, platība - 4990 kvadrātkilometru, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
- Māršala Salas salu valsts Klusajā okeānā (angļu val. “Marshall Islands”), Māršala Salu Republika, platība — 181,3 kvadrātkilometri, 65859 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta — Madžuro, administratīvais iedalījums — 24 pašvaldības.
- Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu.
- Sansalvadora Salvadoras galvaspilsēta (sp. val. "San Salvador"), departamenta administratīvais centrs, atrodas vulkāna piekājē 682 m vjl., 543000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns.
- Aguraina Salvatjerra, pilsēta Sānijā, Basku zemē, tās nosaukums spāņu valodā (_Agurain_).
- Obdorska Saļeharda, pilsēta Krievijas Tjumeņas apgabalā, tās nosaukums līdz 1933. g.
- Soļigorska Saļihorska - pilsēta Baltkrievijā.
- Kuibiševa Samaras pilsētas nosaukums 1935.-1991. g.
- Sambora Sambira, pilsēta Ukrainā.
- Samnia Samnīe, pilsēta Laosas ziemeļaustrumos.
- Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
- Apija Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsēta (_Āpia_), Upolu salas ziemeļos, Klusā okeāna krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Apia Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsētas "Apija" nosaukuma rakstība angļu valodā.
- Sanandžela Sanandželo, pilsēta ASV.
- Sanantonija Sanantonio, pilsēta ASV.
- Sanbernardīna Sanbernardīno, pilsēta ASV.
- Sandomira Sandomeža, pilsēta Polijā.
- Sanfernanda Sanfernando, pilsēta Filipīnās.
- Sanfernanda Sanfernando, pilsēta Trinidādas salā.
- Sanfranciska Sanfrancisko, pilsēta ASV.
- Sanfranciska Sanfrancisko, pilsēta Trinidadā un Tobāgo.
- Sankristovala Sankristobala, pilsēta Venecuēlā.
- Lalaguna Sankristovala de la Laguna, pilsēta Spānijā, Kanāriju salās.
- Pēterburga Sanktpēterburga, pilsēta Krievijā.
- Petrograda Sanktpēterburgas pilsētas nosaukums 1914.-1924. g.
- Ļeņingrada Sanktpēterburgas pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
- Sanpavlo Sanpablo, pilsēta Filipīnās.
- Sansevera Sansevero, pilsēta Itālijā.
- Sant'Andželo Sant'Andželo Lodidžiāno - pilsēta Itālijā ("Sant'Angelo Lodigiano"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santarosa Santaroza, pilsēta ASV.
- Santodominga Santodomingo, Dominikānas galvaspilsēta.
- Santome Santome un Prinsipi galvaspilsēta, osta Santomes salas ziemeļaustrumu krastā, 65400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sanminsja Saņmeņsja, pilsēta Ķīnas austrumos.
- Saraņa Sarana, pilsēta Kazahstānā.
- Sargoda Sargodha, pilsēta Pakistānā.
- Fortaršamba Sarha - pilsēta Čadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Sarigača Sariaghaša, pilsēta Kazahstānā.
- Sarkanda Sarkanta, pilsēta Kazahstānā.
- Sarseļa Sarsele, pilsēta Francijā ("Sarcelles").
- Laima slimība saslimšana, ko ierosina ērču pārnēsāta infekcija; slimība identificēta 1970. gados ASV, Konektikutas štatā Laimas pilsētas apkārtnē.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Setata Satāta - pilsēta Marokā.
- Setifa Satīfa - pilsēta Alžīrijā.
- Satmārnēmeti Satumare - pilsēta Rumānijā.
- Rijāda Saūda Arābijas galvaspilsēta (arābu val. "Ar Riyād"), Arābijas pussalas centrālajā daļā, 4,4 mlj iedzīvotāju; Errijāda.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Sohaga Sauhāga - pilsēta Ēģiptē.
- Libaushof Saules muiža, kas atradās Liepājas pilsētas teritorijā.
- Katrīnbāde Saulkrastu pilsētas teritorijas Pabaži senāks nosaukums, kas, domājams, saistās ar 1764. gadu, kad tur caurbraucot apmetās Krievijas imperatore Katrīna II.
- Titurga Sausās Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā, garums - 8 km, kritums - 7 m, iztek no Titurgas ezera Baložu pilsētas teritorijā.
- Savannaketa Savannakhēta - pilsēta Laosā.
- Beatental Savariņa muiža, kas atradās Valmieras pilsētas lauku teritorijā.
- Saviņji pie Oržas Saviņīsīrorža, pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge").
- Suveira Savīra - pilsēta Marokā.
- Mogadora Savīra, pilsēta Marokā.
- Nēģfalu Sečele, pilsēta Rumānijā.
- Sinērvāralja Seini - pilsēta Rumānijā.
- Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas.
- Viktorija Seišelu Salu galvaspilsēta (angļu val. "Victoria"), osta Mae salas ziemeļaustrumu krastā, pie Indijas okeāna, 22300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Takoradi Sekondi-Takoradi - pilsēta Ganā.
- Sēkejhīda Sekueni - pilsēta Rumānijā.
- Kildriheda Selbridža - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Droichid_).
- Selidova Selidove, pilsēta Ukrainā.
- Semaranga Semarana - pilsēta Indonēzijā.
- Semipalatinska Semeja, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums krievu valodā.
- Semjonovka Semeņivka, pilsēta Ukrainā.
- akadieši Semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
- Sempopole Sempopola, pilsēta Polijā.
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
- Babilona Sena Divupes pilsēta Eifratas krastos, kuras drupas atrodas tagadējās Irākas teritorijā netālu no Hillas pilsētas; Bābele.
- Satezele Sena Gaujas lībiešu pils, kas 12. gs. atradās tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā.
- Hatusasa Sena hetu galvaspilsēta (XVII-XIII gs. p. m. ē.), atradās Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā) Bogazkejas pilsētas vietā.
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
- faliski Sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā.
- Tēbas Sena pilsēta Augšēģiptē, kas bija apvienotās Ēģiptes galvaspilsēta \~2200.-1500. g. p. m. ē. un savos ziedu laikos pletās abos Nīlas krastos aptuveni tur, kur tagad Karnaka un Luksora.
- Insterburga Sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku.
- Hēdebija Sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu.
- Harapa Sena pilsēta Indostānas ziemeļrietumu daļā, kas pastāvējusi ap 2500.-1500. g. p. m. ē.
- Herkulāna Sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi.
- Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
- Troja Sena pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos; pazīstama pēc sengrieķu eposa par Trojas karu.
- Čičenica Sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva.
- Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
- Dēla Sena pilsēta tāda paša nosaukuma salā Egejas jūrā, liels sengrieķu tirdzniecības un reliģiskais centrs, nopostīta 85. g. p. m. ē.
- Akada Sena pilsēta un valsts Divupes vidusdaļā, ap 24. gs. p. m. ē. kļuva par valdnieka Sargona Senā valsts galvaspilsētu, 22. gs. p. m. ē. to nopostīja.
- Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
- Tilzīte Sena prūšu pilsēta tagadējā Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā, 1946. g. pārdēvāta par Sovetsku.
- taurīni Sena tauta, kas dzīvoja Alpu rietumu daļā, kur tagad Turīnas pilsēta.
- liktors Senajā Romā - augstāko amatpersonu sargs, kas rokās turēja rīkšu saišķi, kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda kara cirvi.
- annona Senajā Romā - gada raža un labības krājumi, kas nepieciešami pilsētas apgādei, kā arī labības cena; vēlīnajā impērijā - produktos maksājamas nodevas.
- atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās.
- Šaši Senāk patstāvīga pilsēta Ķīnā ("Shashi"), tagad rajpons Dzjindžou ("Jingzhou") pilsētas sastāvā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 520000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ičikava Senāk pilsēta Japānā ("Ichikawa"), Tokijas piepilsēta, tagad iekļauta Tokijas sastāvā.
- Musasino Senāk pilsēta Japānā ("Musashino"), tagad Tokijas pilsētas rajons, tās rietumu daļā, 144700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Miha Chakaja Senaki, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1935.-1976. g. (მიხა ცხაკაია).
- Chakaja Senaki, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1976.-1991. g.
- Āra Senarābu mitoloģijā - dievs, Basras pilsētas aizgādnis, auglības un augu valsts dievs, tam raksturīgas gaismas un saules dieva iezīmes.
- Armavira Senarmēņu Airarata valsts galvaspilsēta un reliģiskais centrs (_Armavir_), pastāvēja no IV gs p. m. ē. līdz V gs m. ē.
- Nīnive Senās Asīrijas pilsēta Tigras kreisajā krastā, pie Hoseras ietekas Tigrā, drupas iepretim Mosulai.
- sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos.
- tesaloniķieši Senās Grieķijas pilsētas "Tesaloniku" (tagad - "Saloniki") iedzīvotāji.
- Altunha senas maiju pilsētas drupas Belizas valsts Belizas distriktā, aizņem aptuveni 8 kvadrātkilometrus, atrodas aptuveni 50 kilometrus uz ziemeļiem no Belizas pilsētas un aptuveni 10 kilometrus uz rietumiem no Karību jūras krasta.
- municipija Senās Romas itāļu pilsētas, no 3. gs. p. m. ē. arī provinču pilsētas, kuru brīvajiem iedzīvotājiem tika piešķirtas pilnīgas vai ierobežotas Romas pilsoņu un pašpārvaldes tiesības.
- dekurions Senās Romas Republikas laikā — to iedzīvotāju kārtas pilsonis, kuri veidoja pilsētas padomi.
- Senbrjē Senbrijē, pilsēta Francijā.
- Sendaja Sendai, pilsēta Japānā.
- Sennerborga Senderborga, pilsēta Dānijā.
- Dakara Senegālas galvaspilsēta (angļu val. "Dakar") un apgabala centrs, atrodas Atlantijas okeāna krastā, lielākā Rietumāfrikas osta, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Senegāla Senegālas Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 196722 kvadrātkilometri, 13711600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Dakara, administratīvais iedalījums - 14 reģionu, robežojas ar Mauritāniju, Mali, Gvineju, Gvineju-Bisavu un Gambiju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Sengratjāna Sengratjēna, pilsēta Francijā ("Saint-Gratien").
- Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs.
- Eleisija Sengrieķu pilsēta netālu no Atēnām.
- Delfi Sengrieķu pilsēta un templis Parnasa kalnā Grieķijas vidienē, Fokīdas novadā, ievērojams reliģiskais centrs, kura nozīmīgākā celtne bija templis, kas tika uzskatīts par Zemes centru.
- Korinta Sengrieķu pilsēta.
- agora Sengrieķu tautas sapulce; arī vieta, kur tā sanāca, grieķu polišu (pilsētas un apkārtējās teritorijas) sabiedriskās dzīves centrs.
- tanagras sengrieķu terakotas statuetes, kas lielā daudzumā atrastas Tanagras pilsētas (Grieķijā) tuvumā un arī citviet.
- trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā.
- Dašaratha Senindiešu mitoloģijā - svētās Ajodhjas pilsētas valdnieks un Rāmas (dieva Višnu septītās avatāras) tēvs.
- Ajodhja Senindiešu mitoloģijā - valsts galvaspilsēta, kurā valdīja Saules dinastijas nodibinātājs Ikšvāku.
- Senklū Senkloda, pilsēta Francijā ("Saint-Cloud").
- abderīts Senlaiku Trāķijas pilsētas Abdēras iedzīvotājs; aušīgi, vientiesīgi ļaudis.
- Ndara Senluī pilsēta un reģions Senegālā ("Ndar"), nosaukuma atveids no volofu valodas.
- Senluija Senluī, pilsēta Reinjonas salā.
- Senluija Senluī, pilsēta Senegālā.
- Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne.
- Albalonga Seno latīņu galvenā pilsēta Itālijā ("Alba Longa"), dibinājis viens no Eneja dēliem, ap 600. g. p. m. ē. to izpostījuši romieši.
- pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās.
- Ahičatra Senpilsēta ("Ahichchhatra", III gs. p. m. ē. - XII gs. m. ē.) Gangas ielejā, Indijā, Utaras štatā, Senās Ziemeļu Pančalu valsts galvaspilsēta, tagad drupas, tiek veikti izrakumi.
- Balha Senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi.
- Aigīna Senpilsēta Aigīnas salā Egejas jūrā (tagad Ejinas sala Grieķijā), apmetne no IV gt. beigām līdz III gt. p. m. ē., uzplaukums XVIII-XVI gs. p. m. ē.
- Timgada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Timgad"), ko dibinājis Trajāns 100. g. p. m. ē., no VII gs. - drupas.
- Kalabenihammada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, dibināta 1007. g., Hammadīdu galvaspilsēta līdz 1090. g., tagad drupas (aizsargmūris, signāltornis, mošeja, tiltu un pils kompleks no XI gs.).
- Džemila Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, ko romieši dibināja 96. g. (Kikula), tagad drupas.
- Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina.
- Teišebaini Senpilsēta Armēnijā, Erevānas tuvumā, Urartu cietoksnis, pilsēta VII gs. - VI gs. sāk. p. m. ē., \~585 g. p. m. ē. vietējās un skitu ciltis to sagrāva.
- Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā.
- Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu.
- Ahetatona Senpilsēta Ēģiptē, Senās Ēģiptes galvaspilsēta, atrodas pie tagadējās Amārnas, 287 km uz dienvidiem no Kairas.
- Abīda Senpilsēta Ēģiptē, viena no vecākajām pilsētām un reliģiskais centrs (Ozīrisa kults) Augšēģiptē, vairāku senu (XIV-XII gs. p. m. ē.) tempļu u. c. celtņu drupas.
- Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
- Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
- Tikala Senpilsēta Gvatemalā, viena no lielākajām (16 kvadrātkilometru) un vecākajām (VI gs. p. m. ē. - IX gs. m. ē.) maiju pilsētām, 5 piramīdu (augstākā maiju piramīda - 71 m), tempļu, piļu, kapeņu drupas.
- Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes.
- Ašūra senpilsēta Irākā (_Ash-Sharqāt_), Mezopotāmijas ziemeļos, Tigras labajā krastā, izveidojusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.), iznīcināja babilonieši.
- Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi.
- Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
- Persepole Senpilsēta Irānas dienvidos, Farsā, dibināta 518. g. p. m. ē., Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad drupas, klinšu kapenes (405.-338. g. p. m. ē.).
- Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni.
- Arsinoja Senpilsēta Kipras salas austrumos, tagadējās Ammohostas pilsētas pirmsākums, dibināta III gs. p. m. ē.
- Kirēna Senpilsēta Krēnaikā, Lībijas ziemeļaustrumos, 15 km no Vidusjūras, dibinājuši grieķu kolonisti 630 g. p. m. ē., nopostījuši arābi VII gs.
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu.
- Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši.
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas.
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas.
- Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju).
- Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi.
- Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas.
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma.
- Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas.
- Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu.
- Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka.
- Ura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu.
- Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas.
- Nipura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), seno šumeru cilšu savienības centrs (sākot ar IV gt. p. m. ē.), tagad drupu pakalns.
- Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu.
- Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda).
- Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas.
- Duršarrukina Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos ("Dur Sharrukin"), Irakā, celta Asīrijas valdnieka Sargona II laikā 713.-707. g. p. m. ē., pēc viņa nāves (705. g. p. m. ē.) atstāta.
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas.
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.).
- Napata Senpilsēta Nūbijā, Nīlas labajā krastā, starp 3. un 4. krāci, Sudānā, VIII-VI gs. p. m. ē. Kušas (Napatas) valsts galvaspilsēta, vēlāk reliģiskais centrs, nopostījuši romieši 24. g. p. m. ē.
- Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju.
- Maču Pikču senpilsēta Peru ("Machu Picchu"), Uruvambas upes krastā 2090 m vjl., arhitektūras piemineklis.
- Ktesifona Senpilsēta pie Tigras ("Ctesiphon"), uz dienvidaustrumiem no Bagdādes (Irākā), dibināta III gs. p. m. ē., no I gs. p. m. ē. Partas valsts galvaspilsēta, vēlāk pēdējo Sasanīdu galvaspilsēta, arābi nopostījuši VII gs. m. ē.
- Palmira senpilsēta Sīrijas tusksneša oāzē ("Palmyra"), netālu no tagadējās Tadmoras, radusies I gt. p. m. ē., Palmiras valsts centrs līdz III gs. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi.
- Meroe Senpilsēta Sudānā, Nūbijas tuksneša dienvidu daļā, Nīlas labā krasta salā, kas no VI gs. p. m. ē. līdz IV gs. vidū m. ē. bija kušītu Meroes valsts galvaspilsēta, tagad tempļu un piļu drupas.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
- Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.).
- Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas.
- Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča).
- Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas.
- Olbija Senpilsēta Ukrainā ("Olbia"), Nikolajevas apgabalā, Bugas limāna rietumu krastā, pastāvējusi no VI gs. p. m. ē. līdz V gs. m. ē., kopš XX gs. 20. gadiem - rezervāts.
- Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū.
- Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas.
- Amida Sens grieķu nosaukums Dijarbakiras pilsētai Turcijā.
- Zenta Senta - pilsēta Serbijā.
- Senetjēna pie Rūvjē Sentetjēna pie Rūvjē, pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray").
- Bastera Sentkitsas un Nevisas galvaspilsēta (angļu val. "Basseterre") un osta Sentkristoferas (Sentkitsas) salā, Karību jūras krastā, 12800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kastrisa Sentlūsijas galvaspilsēta (angļu val. "Castries"), osta Karību jūras krastā, 12800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Senžermēna pie Lajē Senžermēnaljē, pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye").
- Zemuna Serbijas galvaspilsētas Belgradas ziemeļrietumu priekšpilsēta Donavas labajā krastā ("Zemun"), dibināta XII gs., patstāvīga pilsēta līdz XX gs. vidum.
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
- Belgrada Serbijas Republikas galvaspilsēta ("Beograd"), atrodas Centrālajā Serbijā, pie Savas ietekas Donavā, 1167000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kizilarvata Serdara - pilsēta Turkmenistānā.
- Seras Seres, pilsēta Grieķijā.
- Sergijeva Sergijevposada - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1930. g.
- Zagorska Sergijevposada - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1930.-1991. g.
- Kuška Serhetabata, pilsēta Turkmenistānas dienvidos, tās nosaukums padomju laikā.
- Naģsārmāšu Sermašu, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Nadeždinska Serova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1939. g.
- Ņikoļska Setbajeva, pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabala rietumos, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Seta Sēte - pilsēta Francijā.
- Sevenailendsa Setila, pilsēta Kanādā ("Seven Islands"), tās nosaukums angļu valodā.
- Molotovska Severodvinska, pilsēta Krievijas Arhangeļskas apgabalā, tās nosaukums 1938.-1957. g.
- Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Seviļa Sevilja, pilsēta Kolumbijā.
- Seviļa Sevilja, pilsēta Spānijā.
- megalopole Sevišķi liela pilsēta.
- Servāna Sevrāna - pilsēta Francijā ("Sevran").
- Šepšisentģerģa Sfintugeorge - pilsēta Rumānijā.
- Sfintulgeorge Sfintugeorge, pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā.
- Kampongsaoma Sianukvila - pilsēta Kambodžā, tās senāks nosaukums.
- Sibiva Sibiu, pilsēta Rumānijā.
- Sidībelabesa Sidī Bil Abāsa, pilsēta Alžīrijā.
- Ifni Sīdī Īfnī, pilsēta Marokā.
- Sidiifni Sīdī Īfnī, pilsēta Marokā.
- Sidikasema Sīdī Kāsima, pilsēta Marokā.
- Sidera Sidra, pilsēta Lībijā.
- Sigeta Sigetumarmaceja, pilsēta Rumānijā.
- Signahi Sighnaghi, pilsēta Gruzijā.
- Šegešvāra Sigišoara - pilsēta Rumānijā.
- Krimulda Siguldas pilsētas daļa Gaujas senlejas labajā krastā, līdz 12. gs. bija Gaujas lībiešu apdzīvotā Kubeseles novada centrs, 1953. g. pievienota Siguldas pilsētai.
- Siazaņa Sijezena, pilsēta Azerbaidžānā.
- Sikasa Sikaso, pilsēta Mali.
- Ustjsisoļska Siktivkara - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- Akmesdžita Simferopolee pilsētas nosaukums (_Aqmescit_) Krimas tatāru valodā.
- Marošsentģerģa Sindžordžu de Mureša, pilsēta Rumānijā.
- Siņeļņikova Sineļņikove, pilsēta Ukrainā.
- Singapūra Singapūras valsts galvaspilsēta, 3,6 mlj iedzīvotāju.
- Sinpo Sinpho - pilsēta Ziemeļkorejā.
- Sipingaja Sipina - pilsēta Ķīnā.
- Damaska Sīrijas galvaspilsēta, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), pirmās ziņas par šo pilsētu saglabājušās no 16. gs. p. m. ē., mūsu ēras 635 g. to ieņēma arābi, 1516.-1918. g. ietilpa Turcijā.
- Akjaba Sitve - pilsēta Mjanmā.
- Jama Siverska - pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Severska Siverska, pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums 1973.-1991. g.
- Amoja Sjameņa - pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos ("Xiamen").
- Sjamina Sjameņa, pilsēta Ķīnā.
- Sjanjana Sjanjaņa, pilsēta Ķīnā.
- Senno Sjanno, pilsēta Baltkrievijā.
- Sjantana Sjantaņa, pilsēta Ķīnā.
- Frītauna Sjerraleones galvaspilsēta (angļu val. "Freetown"), Rietumu apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 835000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
- Severodonecka Sjeverodonecka, pilsēta Ukrainā.
- Severodoņecka Sjeverodonecka, pilsēta Ukrainā.
- Siana Sjiaņa, pilsēta Ķīnā.
- Sinina Sjinina - pilsēta Ķīnā.
- Sinjana Sjinjana - pilsēta Ķīnā.
- Sindžu Sjiņdžu - pilsēta Taivānā.
- Sinhua Sjiņhua - pilsēta Ķīnā.
- Sjuanhua Sjuaņhua - pilsēta Ķīnā.
- Sjuidžova Sjuidžou - pilsēta Ķīnā.
- Sjūsi Sjūsianbrī - pilsēta Francijā.
- Skaržiska-Kamenna Skaržisko-Kamenna - pilsēta Polijā.
- Skidzeļa Skidaļa - pilsēta Baltkrievijā.
- Filipvila Skīkda - pilsēta Alžirijā, tās senāks nosaukums.
- Škupi Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta ("Shkup"), tās nosaukums albāņu valodā.
- Skople Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta.
- Ruhlova Skovorodina - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Slava Slau - pilsēta Lielbritānijā.
- taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti.
- Slavgoroda Slavharada - pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums krievu valodā.
- Propoiska Slavharada, pilsēta Baltkrievijā, tās nosaukums līdz 1945. g.
- Heinrihsvalde Slavska - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju.
- Bratislava Slovākijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs (_Bratislava_), atrodas Donavas krastos, 418000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru.
- Ļubļana Slovēnijas Republikas galvaspilsēta (slovēņu valodā "Ljubljana"), atrodas starpkalnu ieplakā, Ļubļaņicas krastos, 277600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slavjanska Slovjanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā.
- Smoļeviči Smaļaviči - pilsēta Baltkrievijā.
- Smorgoņa Smarhoņa - pilsēta Baltkrievijā.
- Smela Smila - pilsēta Ukrainā.
- Cērtene Smiltenes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems, atrodas pilsētas dienvidrietumu malā pie Vecpiebalgas ceļa.
- smiltenieši Smiltenes pilsētas iedzīvotāji.
- Sņigirjovka Sņihurivka - pilsēta Ukrainā.
- Sņežnoje Sņižne - pilsēta Ukrainā.
- polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā); pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā); polisa.
- Falknova Sokolova - pilsēta Čehijā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Sokota Sokoto - pilsēta, štats un upe Nigērijā.
- Šolapūra Solāpura - pilsēta Indijā ("Solāpur").
- Soleca Soleca Kujavska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Solsberija Solsberi - Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares bijušā nosaukuma variants.
- Solsberi Solsberija - pilsēta Lielbritānijā.
- Mogadiša Somālijas galvaspilsēta (somāliešu val. "Muqdisho"), osta Indijas okeāna piekrastē, 2,85 mlj iedzīvotāju.
- Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis.
- Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru.
- Helsinki Somijas Republikas galvaspilsēta (somu valodā "Helsinki", zviedru valodā "Helsingfors"), atrodas valsts dienvidos, Baltijas jūras Somu līča krastā, Ūsimā reģiona administratīvais centrs, 614100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ungi Sonbona - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās senāks nosaukums.
- Singora Sonkhla - pilsēta Taizemē.
- Sonkla Sonkhla - pilsēta Taizemē.
- Sorda Sordsa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Sord_).
- Soroki Soroka - pilsēta Moldovā.
- Serdoboļa Sortavalas pilsētas Krievijā (Karēlijas Republikā) nosaukums līdz 1940. g.
- Sosnovka Sosnivka - pilsēta Ukrainā (Ļvivas apgabalā), tās nosaukums krievu valodā.
- Ižma Sosnogorska - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1957. g.
- Sovāta Sovata - pilsēta Rumānijā.
- proceri Spānijā pilsētas augstmaņi, valsts padomnieki, augšnama locekļi; vispār ievērojamākie, dižciltīgie.
- Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Spaska Spaskas-Rjazanskas pilsētas Krievijā (Rjazaņas apgabalā) nosaukums līdz 1929. g.
- Vesa Spišska Nova Vesa - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spokana Spokena - pilsēta ASV.
- Baiļi Sporta un slēpošanas centrs Valmieras novada Kauguru pagastā pie Valmieras pilsētas austrumu robežas.
- Senttamāša Srbobrana, pilsēta Serbijā.
- Kadijevka Stahanova, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1978. g.
- Konstantinopole Stambula, pilsēta Turcijā, tās nosaukums 330.-1930. g.; 1453.-1918. g. Osmaņu impērijas galvaspilsēta (ar nosaukumu - Stambula).
- Istanbula Stambula, pilsēta Turcijā.
- Starije Dorogi Starija Darohi, pilsēta Baltkrievijā.
- Eski Krima Starijkrima, pilsēta Ukrainā, Krimā.
- Starijsambora Starijsambira - pilsēta Ukrainā.
- Starobeļska Starobiļska - pilsēta Ukrainā.
- Starokonstantinova Starokostjantiņiva - pilsēta Ukrainā.
- autostacija Starppilsētu un piepilsētas autobusu līniju pasažieru apkalpošanas ēka ar kasēm, uzgaidāmajām telpām u. c.
- IMPAC Dublinas literārā prēmija starptautiska literāra balva (angļu "The International IMPAC Dublin Literary Award"), ko piešķir Dublinas pilsētas padome un uzņēmums IMPAC, bet pasākumu administrē Dublinas pilsētas publiskā bibliotēka, pretendentus izvirza pasaules valstu bibliotēkas.
- urbanizācijas indeksi statistiskie rādītāji urbanizācijas pakāpes (līmeņa) raksturošanai, piemēram, tie var parādīt kādas valsts (teritorijas), lielākās pilsētas (dominējošā centra) lomu urbanizācijas procesa attīstībā.
- Stavangera Stavangere - pilsēta Norvēģijā.
- Vorošilovska Stavropole - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1935.-1943. g.
- Stellenbosa Stellenbosha - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- Stenlija Stenli - pilsēta Folklenda salās.
- Portstenlija Stenli, pilsēta Folklenda salās, tās senāks nosaukums.
- Hankendi Stepanakerta - Kalnu Karabahas galvaspilsēta, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Stepnogorska Stepnogora - pilsēta Kazahstānā.
- Sulna Stokholmas pilsētas daļa ("Solna"), kas agrāk bija atseviška pilsēta, 78600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Store Hedinge Store Hedinge - pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stolbci Stovbci - pilsēta Baltkrievijā.
- Lielais Stropu ezers Stropu ezers Daugavpils pilsētas teritorijā.
- Stockmannshof Stukmaņu muižas bijušais nosaukums, uz kuras zemes izveidojās apdzīvotā vieta un pilsēta "Pļaviņas".
- Sjūarda Sūarda, pilsēta ASV, Aļaskas štatā.
- Hartūma Sudānas galvaspilsēta un vilājas administratīvais centrs (angļu val. "Khartoum"), 2737500 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta Baltās un Zilās Nīlas satekā.
- Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra.
- Sudžova Sudžou - pilsēta Ķīnā.
- Usjana Sudžou - pilsēta Ķīnā.
- Suhebatora Suhbātara - pilsēta Mongolijā.
- Akva Suhumi pilsētas nosaukuma gruzīnu valodā eksonīms.
- Suļana Suljana - pilsēta Peru.
- Suļukta Sulukta - pilsēta Kirgizstānā.
- Sunčona Sunčhona - pilsēta Ddienvidkorejā.
- Sunčona Sunčhona - pilsēta Ziemeļkorejā.
- Supuna Suphuna - pilsēta Ziemeļkorejā.
- Tīra Sūra - pilsēta Libānā, tās senāks nosaukums.
- Sura Sūra - pilsēta Libānā.
- Sura Sūra — pilsēta Omānas Sultanātā.
- Solo Surakarta - pilsēta Indonēzijā.
- Surata Sūrata - pilsēta Indijā (angļu val. "Surat").
- Sūre-Jāni Sūrejāni - pilsēta Igaunijā.
- Paramaribo Surinamas galvaspilsēta (hol. val. "Paramaribo"), osta Surinamas krastā, 20 km no ietekas Atlantijas okeānā, 226000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Surinama Surinamas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (hol. val. "Suriname"), platība - 163820 kvadrātkilometru, 486600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Paramaribo, administratīvais iedalījums - 10 distriktu, robežojas ar Gviānu, Brazīliju un Gajānu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns.
- Susa Sūsa - pilsēta Tunisijā.
- Susentmeri Sūseintmarī - pilsēta ASV.
- Susentmeri Sūseintmarī - pilsēta Kanādā.
- Sueca Suvaisa, pilsēta Ēģiptes ziemeļaustrumos.
- Svatini Svatini Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (sisvati val. "Swatini"), platība - 17363 kvadrātkilometri, 1337200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mbabane, administratīvais iedalījums - 4 distrikti, robežojas ar Mozambiku un Dienvidāfriku.
- Mbabane Svatini Karalistes (Svazilendas) galvaspilsēta (angļu val. "Mbabane"), 81300 iedzīvotāju, dzelzceļa līnija savieno ar jūras ostu - Maputu (Mozambikā).
- Svatova Svatove - pilsēta Ukrainā.
- radziņu sveda svedu ģints suga ("Suaeda corniculata"), konstatēta tikai Rīgas pilsētas izgāztuvē 1962. g., tai raksturīgas izliektas lapas, kā arī apziednis, kas augļu laikā veido radziņus.
- Raušene Svetlogorska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Petrovska Svetlogradas pilsētas Krievijā (Stavropoles novadā) nosaukums līdz 1965. g.
- Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- Svetlovodska Svitlovodska - pilsēta Ukrainā.
- Slavjanogorska Svjatohirska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Aleksejevska Svobodnijas pilsētas Krievijā (Amūras apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- Svonsi Svonzi - pilsēta Lielbritānijā.
- Ābertau Svonzi, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abertawe_).
- Deveči Šabrana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 2010. g.
- Šahrihana Šahrihona - pilsēta Uzbekistānā.
- Aleksandrovska-Gruševska Šahti pilsētas (Krievijā, Rostovas apgabalā) nosaukums 1881.-1920. g.
- Toro Šahtjorskas pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- Čelkara Šalkara - pilsēta Kazahstānā.
- Vāgšelja Šaļa - pilsēta Slovākijā.
- Šalčininki Šaļčininki - pilsēta Lietuvā.
- Šemaha Šamahi - pilsēta Azerbaidžānā.
- Aurangābāda Šambhadžinagara (_Shambhajinagar_) – pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā.
- Šomorja Šamorina - pilsēta Slovākijā.
- Urfa Šanliurfa - pilsēta Turcijas dienvidaustrumos.
- Šantova Šaņtou - pilsēta Ķīnā.
- Svatou Šaņtou - pilsēta Ķīnas dienvidu daļā.
- Čarska Šara - pilsētas Kazahstānā krieviskais nosaukums.
- Šarentona Lepona Šarantonlepona, pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont").
- Čardara Šardara - pilsēta Kazahstānas dienvidos.
- Šarguņa Šarguna - pilsēta Uzbekistānā.
- Šarlevila-Mezjēra Šarlevilmezjēra - pilsēta Francijā ("Charleville-Mézières").
- Šarlottauna Šarlotauna - pilsēta Kanādā.
- Šarleruā Šarlruā - pilsēta Beļģijā.
- ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
- Šoiniganfolsa Šavinigana - pilsēta Kanādā ("Shawinigan Falls").
- Sčastje Ščastja, pilsēta Ukrainā.
- Štetīne Ščecina - pilsēta Polijā, tās senāks nosaukums.
- Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
- Šibirgana Šebergāna - pilsēta Afganistānā.
- Nuha Šeki, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums līdz 1968. g.
- Šela Šelle - pilsēta Francijā ("Chelles").
- Šelleftea Šellefteo - pilsēta Zviedrijā.
- Šeļihova Šeļehovas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) retāk lietots nosaukums.
- Šamhora Šemkira - pilsēta Azerbaidžānā.
- Šamkura Šemkira - pilsēta Azerbaidžānā.
- Šonona Šenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Sionainn_).
- Šenjana Šeņjana - pilsēta Ķīnā.
- Mukdena Šeņjana, pilsēta Ķīnā.
- Šerabada Šeroboda - pilsēta Uzbekistānā.
- Sherpenzēle Šerpenzēle, pilsēta Nīderlandē ("Scherpenzeel").
- Šibinelkoma Šibīn el Kauma - pilsēta Ēģiptē.
- Sidzuoka Šidzuoka, pilsēta Japānā ("Shizuoka").
- Skičli Šikli - pilsēta Itālijā.
- Šillonga Šilonga - pilsēta Indijā.
- Simidzu Šimidzu, pilsēta Japānā.
- Čimkenta Šimkenta, pilsēta Kazahstānā.
- Simla Šimla, pilsēta Indijā.
- Silāģšomijo Šimleisilvanjeja - pilsēta Rumānijā.
- Simonoseki Šimonoseki - pilsēta Japānā.
- Šeršela Širšāla - kūrortpilsēta Alžirijā ("Cherchel").
- Alibairamli Širvana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums padomju laikā.
- Monako Šīs Firstistes galvaspilsēta, 1000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Turčanski Svēti Martina šīs pilsētas senāks nosaukums.
- Skutari Škodra - pilsēta Albānijā, tās senāks nosaukums.
- Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
- Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
- Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- Šomo Šomona - pilsēta Francijā ("Chaumont").
- Šrilanka Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidos, aizņem tāda paša nosaukuma salu Indijas okeānā, platība - 65610 kvadrātkilometri, 21325000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kolombo, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
- Kolombo Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Colombo"), osta Šrilankas salas rietumu pusē, 651000 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1870. g.).
- Džajavardenepūra-Kote Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Jayewardenapura-Kotte"), 119000 iedzīvotāju (2007. g.); Šrī Džajavardenepura Kote; Kote.
- Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers.
- Pārkāņa Štūrovo, pilsēta Slovākijā.
- Ču Šu - pilsēta Kazahstānā.
- Šuazi Leruā Šuazīleruā, pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi").
- Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja.
- Nanše Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki meita, Lagašas pilsētas dieviete, pareģojumu dieviete un sapņu tulkotāja.
- Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus.
- Ningirsu Šumeru pilsētvalsts un Lagašas pilsētas galvenais dievs, valdnieka personīgais dievs, kas gādā par labklājību, nodrošina kārtību un likumību.
- Gatumduga Šumeru ragulopu dieve (šumeru val. "Ngatumduga") - Svētā Govs, Lagašas pilsētas "māte" un aizstāve.
- Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete.
- Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās.
- Šuša Šuši - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
- Berne Šveices Konfederācijas galvaspilsēta (vācu valodā _Bern_) un kantona centrs, atrodas pie Āres upes, 550 m virs jūras līmeņa, 119 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Švenčone Švenčoņi - pilsēta Lietuvā.
- Švenningene Šveningene - pilsēta Vācijā.
- pilsēttipa Tāds, kam ir pilsētai, tās videi raksturīgas īpašības.
- ārpuspilsētas Tāds, kas atrodas vai noris ārpus pilsētas.
- piepilsētas Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo pilsētas tuvumā.
- municipāls Tāds, kas attiecas uz pilsētas pašvaldību, pieder pilsētas pašvaldībai.
- nomalnieks Tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
- priekšpilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs priekšpilsētas iedzīvotājiem.
- pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu; tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
- lielpilsētniecisks Tāds, kas raksturīgs lielpilsētai, tās iedzīvotājiem.
- Tadža Tadžija - pilsēta Itālijā.
- Dušanbe Tadžikistānas galvaspilsēta, atrodas Hisaras ielejā, seismiskā apvidū 750-930 m vjl., 533000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1929. g. saucās Djušambe, 1929.-1961. g. - Staļinabada.
- Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu.
- Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta.
- Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā).
- Aleksandropole Tagadējās Gjumri pilsētas Armēnijā nosaukums 1840.-1924. g., 1924.-1992. - Ļeņinakana.
- Batāvija Tagadējās Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas nosaukums 1619.-1949. g.
- Rabatammona Tagadējās Jordānijas galvapilsētas Ammānas senais nosaukums (pirms helēņu-romiešu perioda).
- Filadelfija Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas nosaukums hellēņu-romiešu periodā.
- Detskoje Selo tagadējās Sanktpēterburgas pilsētas Krievijā daļas - Puškinas - nosaukums 1917.-1937. g.
- Tahiataša Tahiatoša - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
- Taidžova Taidžou - pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē.
- prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
- Bangkoka Taizemes galvaspilsēta (กรุงเทพมหานคร, Krung Thep; angļu val. "Bangkok"), osta Menamčaoprajas deltā, provinces centrs, 4,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Krungtepa.
- Krungtepa Taizemes galvaspilsētas Bangkokas nosaukums taizemiešu valodā "Krung Thep".
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- Krasnoarmeiska Tajinša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
- Taulakta Tala - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tamhlacht_).
- Talakvora Talamora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tullach Mhor_).
- Taļnoje Taļne - pilsēta Ukrainā.
- Dodoma Tanzānijas galvaspilsēta ("Dodoma"), 196000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns.
- Tripole Tarābulusa - pilsēta Libānā, tās senāks nosaukums.
- Tarragona Taragona - pilsēta Spānijā.
- Taranta Taranto - pilsēta Itālijā.
- Džambula Taraza - pilsētas Kazahstānā nosaukums padomju laikā, no 1938. g.
- Aulijeata Taraza - pilsētas nosaukums 1864.-1936. g.
- Mirzojana Taraza, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1936.-1938. g.
- Tarba Tarbe - pilsēta Francijā.
- Tergovište Targovište - pilsēta Bulgārijā.
- Eski Džumaja Targovište, pilsēta Bulgārijā.
- Jurjeva Tartu - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1030.-1224. g. un 1893.-1919. g.
- Tērbata Tartu - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1224.-1893. g.
- gigants Tas (piemēram, rūpnīca, celtne, pilsēta), kas ir neparasti liels; milzenis.
- Taškumira Taškemira - pilsēta Kirgizstānā.
- Tūra Tauera - pilsēta Īrijā, Korkas grāfistē, tās nosaukums īru valodā.
- Tauzara Tauzera - pilsēta Tunisijā.
- Tiflisa Tbilisi - Gruzijas galvaspilsēta, pilsētas nosaukums līdz 1936. g.
- Tauriza Tebrīza - pilsēta Irānā.
- tektopsihisks Tektopsihiskā vide - mākslīgi radītais cilvēka darbības un dzīves lauks jeb t. s. kultūras ainava; ielas dārzi, ēkas, ciemi, pilsētas utt.
- abonentu telegrāfs telegrāfa sakaru tīkls operatīvai ziņojumu apmaiņai starp organizācijām un iestādēm pilsētas, valsts vai starptautiskā mērogā.
- Telokansona Telukintana - pilsēta Malaizijā.
- Tjamplmora Templmora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Teampall Mor_).
- Teofilu Otoni Teofiluotoni, pilsēta Brazīlijā.
- Ēmura ezers Teperis, mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas austrumu nomalē.
- Tarrasa Terasa - pilsēta Spānijā.
- province Teritorija (valstī), kas atrodas samērā tālu no centra, no galvaspilsētas.
- Pudučerri Teritorija Indijā ("Puducherry"), sastāv no 4 atsevišķiem anklāviem, administratīvais centrs - Pudučerri pilsēta, platība - 480 kvadrātkilometru, 1074000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - tamilu, angļu, franču.
- aizzona Teritorija kontinenta iekšzemē jūras piekrastē, ostas vai lielas pilsētas apkārtnē, kuras ekonomiskās, transporta, kultūras un citas funkcijas saistītas ar galveno centru vai ostu; hinterlande.
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
- Pavlovska Teritorija Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās dienvidu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, šeit esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Zvirbuļu kalni teritorija Krievijas galvaspilsētas Maskavas dienvidrietumu daļā, Maskavas upes labajā krastā, starp Setuņas ieteku un Loka dzelzceļa tiltu, pamatkrasts, augstums — līdz 80 m.
- Cūku sēta teritorija starp Rīgas pilsētas mūriem un Daugavu 14.-15. gs., kad pilsētas iedzīvotāji tur izgāza dažādus atkritumus.
- Putker Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
- Putkere Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
- Bickeren Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēturisko daļu Biķernieki, nosaukums 16. gs.
- Bickern Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēturisko daļu Biķernieki, nosaukums 16. gs.
- Durlasa Tērlesa - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Durlas_).
- Mirbašira Tertera, pilsēta Azerbaidžānā.
- Tertkila Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums karakalpaku valodā.
- Turtkula Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
- Petroaleksandrovska Tertkela, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums līdz 1920. g.
- Tasnāda Tešnada - pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Taingujena Thajngujena - pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā.
- Tana Thāne - pilsēta Indijas rietumos.
- Tiruvanantapurama Thiruvananthapurama - pilsēta Indijas dienvidos ("Thiruvananthapuram").
- pilsētas tiesības tiesiska norma, kas piešķir pilsētai administratīvu autonomiju.
- Rīgas pilsētas lauku novads tika izveidots 1226. g. un bija pakļauts Rīgas pilsētai (apm. 75000 ha), ko pārvaldīja rātes kungi - landfogti, 1606. g. pārdēvēts par Rīgas patrimoniālo apgabalu.
- Timpu Timphu - Butānas galvaspilsēta (angļu val. "Timphu").
- Tibrodona Tiperēri - pilsēta Īrijā ("Tiobraid Arann"), tās nosaukums īru valodā.
- Daugavmalas tirgus tirdzniecības vieta Rīgā Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1571. g., bija lielākais pārtikas produktu tirgus Rīgā, likvidēts 1930. g., kad tika atklāts Centrālais tirgus.
- ārpilsēta Tirgotāju un amatnieku priekšpilsēta, nenocietinātā pilsētas daļa 10.-17. gs.
- Mārošvāšārheja Tirgumureša, pilsēta Rumānijā.
- Kēzdivāšārheja Tirgusekujeska - pilsēta Rumānijā.
- Turkestāna Tirkistana - pilsēta Kazahstānā.
- Čardžuja Tirkmenabata - pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1940. g.
- Čardžova Tirkmenabata - pilsēta Turkmenistānā.
- Krasnovodska Tirkmenbaši, pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Dičesentmartona Tirneveni - pilsēta Rumānijā.
- Turnhauta Tirnhauta - pilsēta Beļģijā.
- Tisaederkeņa Tisaūjvāroša - pilsēta Ungārijā, tās nosaukums līdz 1970. g.
- Leninvāroša Tisaūjvāroša, pilsēta Ungārijā, tās nosaukums 1970.-1990. g.
- Tiziuza Tīzī Vuzū - pilsēta Alžīrijas ziemeļos.
- Ķēsa Tjesa, pilsēta Senegālā.
- Tionvila Tjonvila - pilsēta Francijā.
- Tjuema Tjūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tuaim_).
- Tkvarčhala Tkvarčeli - pilsēta Gruzijas Abhāzijas Republikā, tās nosaukums abhāzu valodā.
- Lome Togo galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 756000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Akā Toijala, pilsēta Somijā, tās nosaukums zviedru valodā.
- Boļšojtokmaka Tokmaka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1963. g.
- Tolīda Tolīdo - pilsēta ASV, Ohaijo štatā.
- Stavropole Toljati pilsētas Krievijā (Samaras apgabalā) nosaukums līdz 1964. g.
- Tolmedzo Tolmeco - pilsēta Itālijā.
- Tomarioru Tomari pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- Nukualofa Tongas galvaspilsēta (tongiešu val. "Nuku'alofa"), atrodas Klusā okeāna rietumos, Tongatapu salā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Marošhēvīza Toplica, pilsēta Rumānijā.
- Ščerbinovka Torecka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Čistjakova Toreza - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1964. g.
- Tornia Tornio - pilsēta Somijā.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- Toronta Toronto - pilsēta Kanādā.
- Torna Toruņa - pilsētas Polijā senāks nosaukums.
- Tosna Tosno - pilsēta Krievijā.
- Tauza Tovuza - pilsēta Azerbaidžānā.
- medīna Tradicionāla arābu pilsēta vai pilsētas vecākā daļa.
- Trolī Tralī - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Tramble Francijā Tramblēanfrānsa, pilsēta Francijā ("Tremblay-en-France").
- transportmija transportlīdzekļu novietošanas un pārsēšanās sistēma, kas tiek ieviesta, lai pilnīgāk izmantotu sabiedrisko transportu un atslogotu transporta plūsmu pilsētas centrā.
- Trenčanske Trenčanske Teplice - pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Treviza Trevizo - pilsēta Itālijā.
- Balja Ohatima Trima - pilsēta Īrijā ("Baile Átha Troim"), tās nosaukums īru valodā.
- Portofspeina Trinidādas un Tobāgo galvaspilsēta (angļu val. "Port of Spain"), osta Parijas līča krastā, Trinidādas salā, 50000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība.
- Tirikunamalaja Trinkomali - pilsēta Šrilankā.
- Tarābulusa Tripole - Lībijas galvaspilsēta, tās paralēls nosaukums.
- Īlija Troja, senpilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos.
- Tršebehovice pie Orebas Tršebehovice pie Orebas - pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Truhiļa Truhiljo - pilsēta Peru.
- Tromse Trumse - pilsēta Norvēģijā.
- Tujenkuanga Tujenkuana - pilsēta Vjetnamā.
- durbenieki Tukuma novada Tukuma pilsētas daļas "Durbe" iedzīvotāji.
- tukumnieki Tukuma pilsētas iedzīvotāji.
- Tunisa Tunisijas galvaspilsēta (arābu: تونس, Tūnis), atrodas Tunisas lagūnas ezera krastā (kanāls, kas to savieno ar Vidusjūru, izrakts cauri pilsētai), 693000 iedzīvotāju.
- Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra.
- Angora Turcijas galvaspilsētas Ankaras nosaukums līdz 1930. g.
- Ankira Turcijas galvaspilsētas Ankaras nosaukums senatnē.
- Adrianopole Turcijas pilsētas Edirnes senāks nosaukums.
- Galata Turcijas pilsētas Stambulas daļa, osta Bosfora šauruma Zelta Raga līča krastā, galvenais pilsētas tirdzniecības rajons.
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra.
- Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira.
- Ašgabata Turkmenistānas galvaspilsēta (turkmēņu valodā "Asgabat", padomju laikā (1927.-1992. g.) - Ašhabada), atrodas Kopetdaga priekškalnu līdzenumā, Ahalas oāzē, 848000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Poltoracka Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums 1919.-1927. g.
- Ashabada Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums līdz 1919. g.
- Obu Turku - pilsētas Somijā nosaukums zviedru valodā; arī Obū.
- Abo Turku, pilsētas Somijā nosaukums laikā, kad Somija bija iekļauta Krievijā (1809.-1917. g.); arī Obu un Obū (zviedru val.).
- Turkuēna Turkuāna - pilsēta Francijā.
- Dornika Turnē - pilsēta Beļģijā, tās nosaukums flāmu valodā.
- Tursunzade Tursunzoda - pilsēta Tadžikistānā.
- Regara Tursunzoda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1978. g.
- Tuspama Tuspana - pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī.
- Tustla Tustla Gutjerresa - Tustlagutjerresa, pilsēta Meksikā.
- Romanova-Borisogļebska Tutajevas pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1822.-1918. g.
- Tutikorina Tutukudi - pilsēta Indijas dienvidos.
- Tutukudi Tūtukuti - pilsēta Indijā.
- Vaiaku Tuvalu galvaspilsēta, 520 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kaļiņina Tvera - pilsētas nosaukums 1931.-1991. g.
- Emzes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes pilsētas parkā, platība - 2,9 ha.
- Cieceres dzirnavezers ūdenskrātuve Saldus pilsētas un Cieceres pagasta teritorijā, uzpludināta uz Cieceres upes, platība 11,6 ha.
- Stenlija ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus.
- Žaugupe Ūdenstece Balvu novada Balvu pagastā, divos posmos ir arī Balvu pilsētas robežupe, ietek Pērkonu ezerā, garums - 7 km.
- Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe.
- Kickiņurga ūdenstece Limbažu novada Salacgrīvas pagastā un pilsētā, ietek Rīgas jūras līcī Salacgrīvas pilsētas teritorijā, uz ziemeļiem no Salacas grīvas.
- Donaviņa ūdenstece, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru, Limbažu pilsētas teritorijā, garums - 1,5 km; Donava; Nabesupe; Nabes upe.
- Eriņu dīķis ūdenstilpe Valmieras novada Ķoņu pagastā, pie Rūjienas pilsētas robežas, platība — 2,8 ha.
- Kampala Ugandas galvaspilsēta (angļu val. "Kampala"), atrodas netālu no Viktorijas ezera ziemeļu krasta 1300 m vjl., 1533600 iedzīvotāju (2009. g.).
- Uganda Ugandas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā, platība - 241139 kvadrātkilometri, 32369500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kampala, administratīvais iedalījums - 79 distrikti, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Sudānu, Keniju, Tanzāniju, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku.
- Dadža Uhaņa - pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums.
- Vuhaņa Uhaņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā.
- Ui Uija - pilsēta Francijā ("Houilles").
- Vilkmerģe Ukmerģe, pilsētas Lietuvā senāks nosaukums.
- Kijiva Ukrainas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Dņepras krastos, 2845000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Belaja Cerkova Ukrainas pilsētas Bilacerkvas nosaukums padomju laikā.
- Žovtņevoje Ukrainas pilsētas Nikolajevas daļa, kas senāk bija patstāvīga pilsēta, atrodas Dienvidbugas kreisajā krastā, pilsētas dienvidos.
- Urga Ulanbatora - pilsēta Mongolijā, tās nosaukums līdz 1924. g.
- Verhņeudinska Ulanude - pilsēta Krievijas Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Elgeja Ulgī - pilsēta Mongolijā.
- Simbirska Uļjanovskas pilsētas Krievijā (Uļjanovskas apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- Umago Umaga - pilsēta Horvātijā, tās nosaukums itāļu valodā.
- Omdurmāna Umm Durmāna, pilsēta Sudānā.
- Anaiza Unaiza - pilsēta Sauda Arābijas vidienē.
- Pešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas daļa Donavas kreisajā krastā, apvienota ar Budu 1872. g.
- Buda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas rietumu daļa Donavas labajā krastā; Ungārijas galvaspilsēta no 1242. g. līdz 1872. g., kad apvienota ar Peštu.
- Obuda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vecākā - ziemeļrietumu daļa Donavas labajā krastā, I-IV gs. romiešu apmetne Akvinka ("Aquincum").
- Ūjpešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļu daļa ("Ūjpest"), atrodas Donavas kreisajā krastā, sākusi veidoties XIX-XX gs. mijā, iekļauta Budapeštā 1949. g.
- Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju.
- Budapešta Ungārijas Republikas galvaspilsēta (ungāru valodā _Budapest_), atrodas Donavas krastos, 1745000 iedzīvotāju (2013. g.).
- verbunkošs Ungāru pilsētas folkloras joma ar raksturīgu mūzikas valodu un žanriem (piem., čardašs).
- Dī upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā pie Aberdīnas pilsētas dienvidu nomales.
- Dona upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā pie Aberdīnas pilsētas ziemeļu nomales,
- Šventoja upe Lietuvā, izteka atrodas pie Dūkštas pilsētas Utenas apriņķa Ignalinas rajonā; ietek Nēres upē pie Jonavas.
- Nisa Klodzka upe Polijas dienvidrietumos, Odras kreisā krasta pieteka, garums — 195 km, kritums — 835 m, izteka Sudetos, šķērso Klodzko ieplaku, lejpus Nisas pilsētas tek pa Silēzijas zemieni.
- Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte.
- Pēterupe upe Siguldas un Saulkrastu novadā, ietek Rīgas jūras līcī Saulkrastu pilsētas dienvidu daļā, garums - 46 km, kritums - 52 m, sākas kā grāvis netālu no Aģes ezera, \~10 km posmā arī Limbažu novada robežupe
- Urgenča Urganča - pilsēta Uzbekistānā.
- Novourgenča Urganča, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1929. g.
- Gurgandža Urgenča - senpilsēta Turkmenistānā.
- Rezaije Urmija, pilsēta Irānas ziemeļrietumos, tās nosaukums 1926.-1979. g.
- Čehovice Ursus - pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1954. g., kopš 1977. g. tā ir Varšavas pilsētas rajons.
- Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns.
- Montevideo Urugvajas galvaspilsēta (sp. val. "Montevideo"), departamenta centrs, atrodas Atlantijas okeāna Laplatas līča ziemeļu krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Dihua Urumči - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums līdz 1953. g.
- Usoļje Usoļjes-Sibirskas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Ūsti Ūsti pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūsti Ūsti pie Orlices - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ņikoļska-Usurijska Usurijskas pilsētas Krievijā (Piejūras novadā) nosaukums 1926.-1935. g.
- Vorošilova Usurijskas pilsētas Krievijā (Piejūras novadā) nosaukums 1935.-1957. g.
- Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu.
- Taškenta Uzbekistānas Republikas galvaspilsēta, vilojata centrs, atrodas Uzbekistānas ziemeļaustrumu daļā, Taškentas oāzē, Čirčikas ielejā 440-480 m virs jūras līmeņa, 3,2 miljoni iedzīvotāju.
- Lažas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lažas upes Aizputes pilsētas teritorijā, platība — 19,8 ha; Laža ezers.
- Grobiņas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Ālandes upes Grobiņas pilsētas teritorijā, platība — \~10 ha; Grobiņas dzirnavezers.
- Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Cieceres upes Saldus pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha.
- Krustpils dzirnavezers uzpludināts uz Donaviņas upes Jēkabpils pilsētas teritorijā, platība - \~4 ha.
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers.
- Imantas dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes ar nosprostojumu Rūjienas pilsētas dienvidaustrumu nomalē, tā augšdaļa Ķonu un Jeru pagastā, platība — \~20 ha.
- Behinstunas uzraksts uzraksts trijās valodās (senpersiešu, elamiešu un babiloniešu) uz Behinstunas klints Irānā, Hamadānas pilsētas tuvumā; 1835.-1847. g. šo uzrakstu nokopēja un izlasīja H. Rolinsons.
- Viļānu ūdenskrātuve uzstādināta uz Maltas upes Viļānu pilsētas dienvidu nomalē un Viļānu pagastā, platība — 5,5 ha.
- Titovo Užice Užice, pilsēta Serbijā ("Titovo Užice"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- Brēmenes Hanzas brīvpilsēta Vācijas federālā zeme, kuras teritoriju veido Brēmenes pilsēta kopā ar priekšostu Brēmerhāfeni, platība — 404 kvadrātkilometri, 661166 iedzīvotāju (2009. g.).
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
- Berlīne Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (vācu valodā "Berlin"), kā arī atsevišķa federālā zeme, atrodas līdzenumā pie Šprē ietekas Hāfelē, 3400000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treptova Vācijas galvaspilsētas rajons ("Treptow"), bijušās Austrumberlīnes dienvidrietumos.
- Volfene Vācijas pilsētas Biterfeldes-Volfenes daļa, kas līdz 2007. g. bija patstāvīga pilsēta.
- Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā.
- Veda Vāda, pilsēta Alžīrijā.
- Baroda Vadodara - pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1971. g.
- Vagaduga Vagadugu - Burkinafaso galvaspilsēta.
- Vogavoga Vagavaga, pilsēta Austrālijā.
- Jangibazara Vahdata - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Ordžonikidzeabada Vahdata, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1991. g.
- solisitors vairķās valstīs - īpašs jurista amats valdībā vai departamentā, vai pilsētas pašvaldībā u. tml.
- Schildburg Vairogmiesta vāciskais nosaukums, 16. gs. apmetne tagadējās Bauskas pilsētas vietā.
- Valdšūta-Tīngene Valdshūte-Tīngene - pilsēta Vācijā.
- Vaļeha Valeiho, pilsēta ASV, Kalifornijā.
- Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā.
- Vaļadolida Valjadolida, pilsēta Spānijā.
- Vaļedupara Valjedupara, pilsēta Kolumbijā.
- Pedele Valkas pilsētas nosaukums dažos 13. gs vēstures avotos.
- Walco Valkas pilsētas nosaukums dažos 13.-15. gs. vēstures avotos.
- Valk Valkas pilsētas nosaukums, kas minēts Novgorodas hronikā.
- Lavalleta Valleta, Maltas galvaspilsēta.
- valmierieši Valmieras pilsētas iedzīvotāji.
- pārgaujieši Valmieras pilsētas labā krasta mikrorajona "Pārgauja" iedzīvotāji.
- Pārgauja Valmieras pilsētas mikrorajons Gaujas kreisajā krastā.
- Voložina Valožina - pilsēta Baltkrievijā.
- Valparaisa Valparaiso, pilsēta Čīlē.
- Taivāna Valsts "Ķīnas Republika", atrodas Taivānas salā, platība - 36190 kvadrātkilometru, 23138000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Taibeja, administratīvais iedalījums - 2 provinces, 2 pilsētas.
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns.
- Burundi valsts Āfrikas centrālajā daļā, platība - 27834 kvadrātkilometru, 9511330 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Gitega, administratīvais iedalījums - 17 provinces, robežojas ar Ruandu, Tanzāniju un Kongo Demokrātisko Republiku.
- Dienvidāfrika valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. _Republic of South Africa_, afrikandu val. _Republik van Suid-Afrika_), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
- Zimbabve valsts Āfrikas dienvidu daļā, platība - 390757 kvadrākilometri, 11392600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Harare, administratīvais iedalījums - 8 provinces un 2 pilsētas, robežojas ar Zambiju, Mozambiku, Dienvidāfrikas Republiku un Bostvanu.
- Burkinafaso valsts Āfrikas rietumos (angļu val. _Burkina Faso_), platība - 274200 kvadrātkilometru, 15,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Vagadugu, adminmistratīvais iedalījums - 13 reģioni, robežojas ar Mali, Nigēru, Beninu, Togo, Ganu un Kotdivuāru.
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
- Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
- pilsētvalsts Valsts ar nelielu teritoriju, kurā ir tikai pilsētas tipa apbūve.
- Baltkrievijas Republika valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta — Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju.
- Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci.
- Japāna Valsts Āzijas austrumos(japāņu valodā "日本"), galvaspilsēta - Tokija, atrodas Klusā okeāna rietumu malā, gk. Japānas salās, administratīvais iedalījums - 47 prefektūras, nav sauszemes robežu.
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra.
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Bahreina valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. "Al Bahrain"), uz 33 salām Persijas līcī, platība - 665000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Manāma, administratīvais iedalījums - 5 gubernatūras, lielākās salas savienotas ar dambjiem ar Arābijas pussalu savieno tilts (25 km).
- Libānas Republika valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu.
- Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu.
- Kongo Republika valsts Centrālajā Āfrikā (“Congo” / “République du Congo”), platība — 342000 kvadrātkilometru, 4012800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Brazavila, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Gabonu, Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku un Kongo Demokrātisko Republiku, \~150 km apskalo Atlantijas okeāns.
- Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu.
- Čada valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru.
- Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra.
- Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru.
- Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.
- Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns.
- Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā (_Timor Lorosae_), aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju.
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju.
- Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni.
- Austrālijas Savienība valsts dienvidu puslodē (angļu "Commonwealth of Australia"), ietver visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmāniju un mazākas salas piekrastē, platība — 7,69 miljoni kvadrātkilometru, galvaspilsēta — Kanbera.
- Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra.
- Ziemeļmaķedonija valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā, platība - 25713 kvadrātkilometri, 2066700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Skopje, administratīvais iedalījums - 74 kopienas, 1 pilsēta, robežojas ar Serbiju, Bulgāriju, Grieķiju, Albāniju un Kosovu.
- Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra.
- Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju.
- Islande valsts Islandes salā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (islandiešu valodā "Island"), platība - 103000 kvadrātkilometru, 306700 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Reikjavīka, administratīvais iedalījums - 26 sislas, Dāņu šaurums (280 km) šķir no Grenlandes.
- Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru.
- Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals.
- Tuvalu Valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 26 kvadrātkilometri, 10472 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Vaiaku, administratīvais iedalījums - 9 distrikti.
- Tonga valsts Okeānijā, Polinēzijas dienvidrietumos, platība - 748 kvadrātkilometri, 122580 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nukualofa, administratīvais iedalījums - 5 iecirkņi.
- Jaunzēlande Valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. "New Zealand", maoru val. "Aotearoa"), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu.
- Zālamana salas valsts Okeānijas rietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), ietver Zālamana salas (izņemot Bugenvila un Buka salu), Santakrusas salas, kā arī dažas tālākas salas un salu grupas, platība — 27556 kvadrātkilometru, 609800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Honiara, administratīvais iedalījums — 9 provinces un 1 galvaspilsētas teritorija.
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
- civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta.
- Togo valsts Rietumāfrikā (_Togo_; _Togolaise, République_), platība - 56785 kvadrātkilometri, 6031800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lome, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, robežojas ar Ganu, Burkinfaso un Beninu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
- Gana valsts Rietumāfrikā (angļu val. _Ghana_), platība - 238533 kvadrātkilometri, \~24 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Akra, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Kotdivuāru, Burkinafaso un Togo, apskalo Gvinejas līcis.
- Beninas Republika valsts Rietumāfrikā, platība — 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Portonovo, valdības rezidence — Kotonu, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Mali valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju.
- Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu.
- Beļģijas Karaliste valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta — Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
- Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste.
- Jaunā valsts valsts Senajā Ēģiptē (ap 1600. g. - 1050. g. p. m. ē.), kura nomainīja sairušo Vidējo valsti; radās pēc hiksu padzīšanas un tās galvaspilsēta bija Tēbas.
- Vidējā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2050. g. p. m. ē. un nomainīja Seno valsti; tās galvaspilsēta bija Tēbas; pārtrauca lielo piramīdu celtniecību; 18. gs. p. m. ē. valstī iebruka hiksi tā saira.
- Senā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2800. g. p. m. ē. un nomainīja Agro valsti; tās galvaspilsēta bija Memfisa; sākās piramīdu celtniecība.
- Antigva un Barbuda valsts Vidusamerikā (_Antigua and Barbuda_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, parlamentāra monarhija Nāciju Sadraudzībā, valsts galva - Lielbritānijas karalis, kuru pārstāv ģenerālgubernators, galvaspilsēta - Sentdžonsa, administratīvais iedalījums - 6 kopienas un 2 teritorijas, 69500 iedzīvotāju.
- Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas.
- Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu.
- Sentvinsenta un Grenadīnas valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās (angļu val. "Saint Vincent and the Grenadines"), platība — 389 kvadrātkilometri, 104217 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Kingstauna, administratīvais iedalījums — 6 pagasti.
- Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums.
- Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas.
- Buhāras Haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., galvaspilsēta — Samarkanda.
- Kanāda Valsts Ziemeļamerikā (angļu val. "Canada"), platība - 9984670 kvadrātkilometru, 34018950 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Otava, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 3 teritorijas, robežojas ar ASV, apskalo Klusais, Ziemeļu Ledus un Atlantijas okeāns.
- Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku.
- teritorija valsts, zemes, iekšējo un piekrastes ūdeņu platība ar noteiktām robežām, piemēram, valsts teritorija, pilsētas teritorija, arī gaisa telpa virs tās; noteikts Zemes virsas apgabals.
- Kirovakana Vanadzora - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Karaklisa Vanadzora, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Vonganuja Vananui - pilsēta Jaunzēlandē.
- Vila Vanuatu galvaspilsēta (angļu val. "Vila"), atrodas Jaunhebridu salās, osta Klusā okeāna Efates salas dienvidu piekrastē, 38400 iedzīvotāju (2007. g.); Portvila.
- Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces.
- Vanuka Vanuko – pilsēta Peru.
- Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- Varanasi Vārānasī, pilsēta Indijas ziemeļos.
- Andukana Vārds, ar kādu Andudžonas pilsēta Uzbekistānā minēta IX gs. dokumentos.
- Staļina Varna - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.-1956. g.
- Ursus Varšavas pilsētas rajons Polijā (viens no 18 galvaspilsētas rajoniem), kas līdz 1977. g. bija atsevišķa pilsēta, 47300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vasiļjevka Vasiļivka, pilsēta Ukrainā.
- Vasiļkova Vasiļkiva, pilsēta Ukrainā.
- Vaškovci Vaškivici, pilsēta Ukrainā.
- Vatutina Vatutine, pilsēta Ukrainā.
- Vau Vāva, pilsēta Dienvidsudānā.
- Volkoviska Vavkaviska - pilsēta Baltkrievijā.
- Uezana Vazāna - pilsēta Marokā.
- Vejherova Vejherovo - pilsēta Polijā.
- Serapiss Vēlā hellēnisma laika mitoloģijā - Aleksandrijas pilsētas dievs, auglības un mirušo dievs, dabas stihiju pavēlnieks, ūdeņu un pat saules valdnieks.
- Titovvelesa Velesa - pilsēta Ziemeļmaķedonijā ("Titov Veles"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- Velija Veli - pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļos.
- Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ternova Veliko Tarnova - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- Veļiža Veliža - pilsēta Krievijā.
- Vellura Velūra, pilsēta Indijā.
- Huelva Velva - pilsēta Spānijā.
- Velventa Velvenda - pilsēta Grieķijā.
- Plana Veļika Plana - pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novgoroda Veļikijnovgoroda (līdz 1999. g. - Novgoroda) ir pirmā senās Krievzemes galvaspilsēta, vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta, šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Sanktpēterburgas, 225000 iedzīvotāju (2021. g.).
- Kapušani Veļke Kapušani - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veismesa Vēna - pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
- Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns.
- Karakasa Venecuēlas galvaspilsēta (sp. val. "Caracas"), atrodas Gvaires ielejā, Karību Andos 920 m vjl., 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Vēnesborja Vēnešborja - pilsēta Zviedrijā.
- Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača.
- Zvirbuļupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā un pilsētā, lejtecē arī pilsētas robežupe, ietek Vecventas lejteces atzarā, garums - 8 km; Bensonupe; Pūčiņupe; Piltenes upe.
- staldzenieki Ventspils novada Ventspils pilsētas apdzīvotās vietas "Staldzene" iedzīvotāji.
- Vendžova Veņdžou - pilsēta Ķīnā.
- Jundzja Veņdžou, pilsēta Ķīnā.
- Verhovceva Verhivceve - pilsēta Ukrainā.
- Verhņitagila Verhņijtagila - pilsēta Krievijā.
- Verhņedņeprovska Verhņodņiprovska - pilsēta Ukrainā.
- Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem.
- Verava Veru, pilsēta Igaunijā, tās senāks nosaukums.
- Hueska Veska - pilsēta Spānijā.
- Kahērnamārta Vestporta - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cathair na Mart_).
- Buļļu muiža vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g., atradusies tagadējā Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā, Buļļos.
- Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi).
- Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
- Artuā vēsturiska province Francijā (_Artois_), tās ziemeļos, gk. Padekalē departamentā, lielākā pilsēta - Arrasa.
- Nivernē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā ("Nivernais"), Luāras labajā krastā, ietver Njevras departamentu, platība - 6800 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Nevēra.
- Mēna Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Sartas un Majennas krastos, ietver Sartas un Majennas departamentu, platība - 11500 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Lemāna.
- Bearna vēsturiska province Francijas dienvidrietumos, Pireneju ziemeļrietumu priekškalnē, ietver gk. Atlantijas Pireneju departamentu Akvitānijas reģionā, lielākā pilsēta -- Po
- Biķernieki Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, 14. gs. minēts vietas nosaukums "Putker", "Putkere", no 16. gs. "Bickeren", "Bickern".
- Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a.
- Pētersala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā strap Daugavas labā krasta dzelzceļa loku un Ganību dambi.
- Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club".
- Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos).
- Ambuhimanga vēsturisks kultūras piemineklis Madagaskarā (_Ambohimanga_), kalns un tradicionāla nocietināta karaliskā apmetne, kas atrodas aptuveni 24 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Antananarivo.
- Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā.
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā.
- Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava).
- Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
- Mēdija vēsturisks novads un sena valsts Irānas ziemeļrietumos, dibināta ap 700. g. p. m. ē., ap 555. g. p. m. ē. to iekaroja persieši; galvaspilsēta - Ekbatana.
- Maskavas priekšpilsēta vēstursika Rīgas pilsētas daļa starp Daugavas labo krastu, Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ķengaragu (tagadējās Latgales priekšpilsētas daļa).
- Viaredža Viaredžo - pilsēta Itālijā.
- Vīborga Viborga - pilsēta Dānijā.
- Vičitofolsa Vičitafolsa - pilsēta ASV.
- brīvpilsēta Viduslaikos - pilsēta, kas pakļauta tieši ķeizaram vai karalim.
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
- oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem.
- patriciji Viduslaiku pilsētās bagātākās un iespaidīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja arī pilsētas padomes jeb rātes locekļus.
- Vidžajavada Vidzajavāda - pilsēta Indijā.
- Vidževāna Vidževāno - pilsēta Itālijā.
- bungalo Viegla ārpilsētas dzīvojamā māja ar verandām; vienstāva lauku māja tropu zemēs.
- Ararata viena no 10 Armēnijas marzām (_Ararat_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no galvaspilsētas Erevēnas, administratīvais centrs - Artašata.
- Bairiki Viena no Taravas atola salām uz kurām atrodas Kiribati galvaspilsēta - Tarava, šajā salā atrodas Kiribati valdības ēkas, prezidenta rezidence un parlamenta ēka, centrālā pasta ēka un bibliotēka.
- Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers.
- Ajakučo viens no Peru Republikas reģioniem, atrodas ~300 km uz dienvidiem no galvaspilsētas Limas.
- birģermeistars Viens no pilsētas rātes vadītājiem (Rīgā līdz 1878. g.).
- Latgales priekšpilsēta viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā, platība — 50 kvadrātkilometru, \~189500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mazais Viesītes ezers Viesītes pilsētas ezers.
- Eķengrāve Viesītes pilsētas nosaukums 19. gs., arī Ieķengrāve, Āžu miests.
- sēdeklis Vieta (parasti pilsēta), arī celtne, telpa, kur pastāvīgi darbojas (piemēram, organizācija, amatpersona).
- daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- agoronīms Vietvārds, kas nosauc pilsētas laukumu vai tirgu.
- Bigo Vigo - pilsēta Spānijā.
- Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan".
- Kilvantona Viklova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_).
- Portvila Vila, Vanuatu galvaspilsēta.
- Arjāna vilāja Tunisijā (_Aryānah_, أريانة), uz ziemeļim no Tunisas pilsētas
- Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vijerbāna Vilērbāna - pilsēta Francijā.
- Viļaermosa Viljaermosa - pilsēta Meksikā.
- Vilande Viljandi - pilsēta Igaunijā.
- Vīlande Viljandi, pilsēta Igaunijā.
- Viļarrika Viljarrika - pilsēta Paragvajā.
- Vilkova Vilkove - pilsēta Ukrainā.
- Vilnēvsīrlota Vilnēva pie Lo, pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot").
- viļānieši Viļānu pilsētas iedzīvotāji, kā arī šīs apdzīvotās vietas iedzīvotāji.
- Voļņanska Viļņanska - pilsēta Ukrainā.
- Vindhuka Vindhūka - Namībijas galvaspilsēta.
- Viņa del Mara Vinja del Mara, pilsēta Čīlē.
- Vinogradova Vinohradiva - pilsēta Ukrainā.
- Sevļuša Vinohradiva, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Vinstonseleima Vinstona-Seleima - pilsēta ASV.
- Venza Vinza - pilsēta Alžīrijā.
- Vindzora Vinzora - pilsēta Kanādā ("Windsor").
- Vinlonga Viņlona - pilsēta Vjetnamā.
- lauku teritorija visa Latvijas teritorija, izņemot republikas nozīmes pilsētas un rajonu centrus.
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
- Ūrasa Visockas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- Visokoje Visokaje, pilsēta Baltkrievijā.
- Višakapatnama Višākhapatnama, pilsēta Indijā.
- Višgoroda Višhoroda, pilsēta Ukrainā.
- Višņovoje Višneve, pilsēta Ukrainā.
- Luterštate Vitenberga, pilsēta Vācijā.
- Viterba Viterbo, pilsēta Itālijā.
- Gasteisa Vitorija, pilsēta Spānijā.
- Vitrola Vitrole, pilsēta Francijā ("Vitrolles").
- Drisa Vjerhņadzvinska - pilsēta Baltkrievijā.
- Verhņedvinska Vjerhņadzvinska - pilsēta Baltkrievijā.
- Vetka Vjetka, pilsēta Baltkrievijā.
- Hanoja Vjetnamas galvaspilsēta, atrodas Honghas krastos, 130 km no Dienvidķīnas jūras, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra.
- Dzedžikeu Vladikaukāza - pilsētas nosaukums osetīnu valodā.
- Vladikavkaza Vladikaukāza, pilsēta Krievijā.
- Dzaudžikava Vladikaukāzas pilsētas Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1944.-1954. g.
- Ordžonikidze Vladikaukāzas pilsētas Krievijā, (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g.
- Senteģhāza Vlehica, pilsēta Rumānijā.
- Oldenburgshof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā; Wohlershof.
- Staļingrada Volgograda - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1925.-1961. g.
- Caricina Volgogradas pilsētas nosaukums līdz 1925. g.
- Volhovstroja Volhovas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Vulongonga Vollonona, pilsēta Austrālijā.
- Vladimira-Volinska Volodimira-Volinska, pilsēta Ukrainā.
- Genzana Vonsana, pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā).
- Voterla Voterlū, pilsēta ASV.
- Volčanska Vovčanska, pilsēta Ukrainā.
- Vozņesenska Voznesenska, pilsēta Ukrainā.
- Breslava Vroclava - pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums (līdz 1945. g.).
- Valkaneša Vulkenešti, pilsēta Moldovā.
- Elberfelde Vupertāles pilsētas rietumu daļa, Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
- Zakatali Zagatala - pilsēta Azerbaidžānas ziemeļrietumos.
- cirkačs Zaglis, kas braukā no pilsētas uz pilsētu.
- Gorodoka Zakamenskas pilsētas Krievijā (Burjatijas Republikā) nosaukums līdz 1959. g.
- Honiara Zālamana salu galvaspilsēta (angļu val. "Honiara"), osta Gvadalkanalas salas ziemeļu krastā, 59100 iedzīvotāju.
- Zilaha Zaleu - pilsēta Rumānijā.
- Lusaka Zambijas galvaspilsēta (angļu val. "Lusaka"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā 1260 m vjl., 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- zaporožecs Zaporižjas pilsētas un apgabala (Ukrainā) iedzīvotājs.
- Aleksandrovska Zaporožjes pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1921. g.
- Zarajska Zaraiska - pilsēta Krievijā.
- Sārbrikene Zārbrikene, pilsēta Vācijā.
- Zakazika Zekāzīka - pilsēta Ēģiptē.
- Naudas kalns Zeltkalns Cēsu pilsētas austrumu nomalē.
- Terioki Zeļenogorska - pilsēta Krievijā, tagad Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Kranca Zeļenogradskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- jūgs Zemnieku un ārpilsētas ļaužu naudas un naturālās nodevas valstij Krievijā 15. gs. - 18. gs. sākumā; no 18. gs. līdz 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
- Nobi Zems līdzenums Japānā, Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča piekrastē, platība - \~1800 kvadrātkilometru, upju un jūru nogulas, mitrs subtropu klimats, blīvi apdzīvots, lielākā pilsēta - Nagoja.
- Zardoba Zerdaba - pilsēta Azerbaidžānā.
- Zernovoja Zernograda - pilsēta Krievijas Rostovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1960. g.
- Skopje Ziemeļmaķedonijas Republikas galvaspilsēta, 506900 iedzīvotāju.
- Sigķora Ziginšora, pilsēta un reģions Senegālā.
- zilupietis Zilupes pilsētas iedzīvotājs.
- Harare Zimbabves galvaspilsēta (angļu val. "Harare", līdz 1981. g. Solsberi), provinces centrs, atrodas Zimbabves ziemeļaustrumos, 1500 m vjl., 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Zimogorje Zimohirja - pilsēta Ukrainā.
- Zeņkova Ziņkiva - pilsēta Ukrainā.
- Gotvaldova Zlīna - pilsētas Čehijā nosaukums 1949.-1989. g.
- Gotvalda Zmijiva - pilsētas Ukrainā nosaukums 1976.-1991. g.
- Zmijova Zmijiva - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1976. g.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
- Solingene Zolingene - pilsēta Vācijā.
- Frankenšteina Zombkovice Slonske - pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums.
- Zubaira Zubeira - pilsēta Irākā.
- Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā.
- Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai.
- Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra.
- Stokholma Zviedrijas Karalistes galvaspilsēta (zviedru valodā "Stockholm"), atrodas Nūrdstremas starptekas (savieno Mēlerena ezeru ar Baltijas jūru) krastos un salās, 910000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ļeņina kalni Zvirbuļu kalni, teritorija Maskavas pilsētas dienvidrietumu daļā, tās nosaukums 1935.-1992. g.
- Zvole Zvolle - pilsēta Nīderlandē.
- karmaņola Žakete ar šauriem priekšējiem stūriem - jakobīņu apģērbs, ko Francijā ieviesuši itāļu strādnieki no Karmaņolas pilsētas.
- Ratža Žaķza, pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Rach Gia").
- Novijuzeņa Žanaezena, pilsēta Kazahstānā, tās senāks nosaukums.
- Panfilova Žarkenta, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1942.-1991. g.
- Džezkazgana Žezkazghana - pilsēta Kazahstānā.
- Herona Žirona - pilsēta Spānijā ("Gerona").
- Džetigara Žitikara - pilsēta Kazahstānā.
- Žolkva Žovkva - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums līdz 1951. g.
- Ņesterova Žovkva, pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums 1951.-1992. g.
- Žuana Pesoa Žuaunpesoa, pilsēta Brazīlijā.
pilsēta citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV