Paplašinātā meklēšana
Meklējam pazust.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
- iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē)
- izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus)
- pazust ar galiem
- pazust bez miņas
- pazust bez pēdām (arī bez miņas)
- pazust bez vēsts
- pazust kā iecavā
- pazust kā mārkā
- pazust kā ūdenī (arī kā mārkā)
- pazust kokos
- pazust no apvāršņa
Atrasts skaidrojumos (48):
- šļūkt Aiziet, pazust.
- aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- pavilnīt Atkārtoti parādīties un pazust.
- šmaugt Ātri pazust.
- aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm.
- šļūkt pa diegu bēgt, pazust.
- glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust.
- izgaisēt Izgaist, pazust.
- izkrītāties Izklīst, nozust, pazust.
- krītāties Izklīst, nozust, pazust.
- izšvīkstēt Izšķiest, pazust.
- aizmiglāt Kā miglai pazust, aizskriet prom.
- aizmiglīt Kā miglai pazust, aizskriet prom.
- nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
- iesīkt Kļūt sīkam un izzust (pazust).
- klimbins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- klindzins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu; nokust.
- nozudināt Ļaut pazust.
- aiziet latatā nebūt (vairs); pazust.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1).
- aizšūties Nemanāmi pazust no kompānijas vai no notikuma vietas.
- pazust kā iecavā nogrimt, pazust uz visiem laikiem.
- iznikt Nozust, pazust.
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- pažvikstēt Parādīties uz īsu brīdi un pazust.
- (kā) zemē ielīst paslēpties, pazust.
- aiziet garu ceļu pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
- iekrist kā dzelmē pazust bez vēsts.
- pazūd kā adata siena kaudzē pazust pēkšņi, negaidīti, tā, ka neviens nevar atrast.
- nogrimt kā atvarā pazust tā, ka nekas vairs nav uzzināms.
- pazust bez miņas pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
- pazust bez pēdām (arī bez miņas) pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
- pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- satīt makšķeri pazust, aizbēgt.
- iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pareti pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- pazust kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam.
- iekrist kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam.
- pazust kā ūdenī (arī kā mārkā) pēkšņi pazust.
- pept sabojāties, pazust.
- nomudīties Steidzīgi noslēpties, pazust.
- bez pēdām tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.).
- zūdīgs Tāds, kas mēdz viegli vai bieži pazust.
- paklīst Tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; pazust.
- nospīdēt Uz īsu brīdi parādīties un pazust.
pazust citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV