Paplašinātā meklēšana
Meklējam pals.
Atrasts vārdos (53):
- pals:1
- opals:1
- palsa:1
- palse:1
- palse:2
- palss:1
- palst:1
- spals:1
- atpals:1
- kepals:1
- ķepals:1
- nopals:1
- palsns:2
- palsns:1
- palsot:1
- rūpals:1
- sapals:1
- humpals:1
- ieapals:1
- kampals:1
- ķiepals:1
- neapals:1
- nopalst:1
- paapals:1
- palsans:1
- palsaņi:1
- palsens:1
- palseņi:1
- palsmot:1
- palsnīt:1
- palsums:1
- grišpals:1
- nopalsot:1
- palsains:1
- palseris:1
- palsieši:1
- Papalsis:1
- pusapals:1
- stampals:1
- stiepals:1
- strapals:1
- triepals:1
- Vecpalsa:1
- Jaunpalsa:1
- mājrūpals:1
- palsenums:1
- strampals:1
- strempals:1
- strumpals:1
- palsenieši:1
- palsmanieši:1
- zilganpalss:1
- Ašurbanipals:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (127):
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
- Aklais ezers Aklais palsis Madonas novadā
- Aklais ezers Aklais palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
- palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "palsas" iedzīvotāji
- palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "palsas" iedzīvotāji
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums palsmanis
- Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada palsmanes pagastā
- Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada palsmanes pagastā
- Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada palsmanes pagastā
- Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada palsmanes pagastā
- Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada palsmanes pagastā
- Lankaskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada palsmanes pagastā
- Rauza apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada palsmanes pagastā
- Leuciscus leuciscus baltais sapals
- teiba baltais sapals (_Leuciscus leuciscus_)
- tulcis baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
- baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, palsmanes un Grundzāles pagastā
- palsens Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs; palss (1)
- palsot būt ar palsu nokrāsu
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- apaleņš dem. --> apals (1)
- apaleņš dem. --> apals (2)
- pusapaleņš dem. --> pusapals
- spalītis dem. --> spals
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes
- Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
- Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
- Kugura ezers ezers Smiltenes novada palsmanes pagastā, platība - <1 ha
- Krievu purva ezers ezers Smiltenes novada palsmanes pagastā, platība — <1 ha
- pelnkrāsas Gaišs, palss, pelnpelēks
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
- Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas palsas otrs nosaukums tās augštecē
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
- palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palsens (2)
- palsens Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palss (3)
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona
- Klavaisa Kļavaisa, palsas pieteka
- Klavaiša Kļavaisa, palsas pieteka
- Kļavaiša Kļavaisa, palsas pieteka
- nopalsot kļūt palsam; arī nobālēt
- nopalst kļūt palsam; arī nobālēt
- norudēt kļūt rudam, iesarkanam, palsam
- laide Koka daļa, spals (dažiem šaujamieročiem)
- laidnis Koka daļa, spals (dažiem šaujamieročiem)
- palseņi Kūstošs sniegs; palsaņi
- palsaņi Kūstošs sniegs; palseņi
- ķiepšis Ķiepals
- mājrūpals Mājražošanas rūpals
- tuļķis mazs ālants; sapals
- Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals
- Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
- Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
- Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
- Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
- Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
- palse palsa govs; šādas govs vārds
- Aesculus flava palsā zirgkastaņa
- dzeltenā zirgkastaņa palsā zirgkastaņa, tās senāks nosaukums
- Spizella pallida palsā zvirbuļstērste
- Rhodopechys obsoleta palsais tuksneškeģis
- Maiļupe palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Tulčupīte palsas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā
- Kļavaisa palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša
- Ķeņģu strauts palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
- Sterģupīte palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
- Usmaņu strauts palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā
- Mačupīte palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā
- Bērzupīte palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
- palsans palsens
- palsns palsens
- Kapinīša ezers palsinieku ezers Bērzgales pagastā
- Palzmar palsmane
- Palzmar palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā
- palsmot palsot
- palsnīt palsot
- Papalsas ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
- Papalsu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
- Papalšu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
- Jaunpalsa Pārrakums no palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, palsmanes un Grundzāles pagastā
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada palsmanes pagastā
- Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un palsmanes pagastā
- Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms
- Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m
- Paļsinīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "palsinieki" nosaukuma variants
- Leuciscus cephalus sapals
- kudulis Sapals
- sapalis Sapals
- sapulis Sapals
- sapuls Sapals
- tuibis Sapals
- turba Sapals
- turbe Sapals
- turbis Sapals
- Palsmanis Smiltenes novada apdzīvotās vietas "palsmane" bijušais nosaukums
- groslēnieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Grošļi" iedzīvotāji
- jaunzemieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
- ķempēnieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempes" iedzīvotāji
- ķendzēnieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji
- ķeņģēnieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeņģi" iedzīvotāji
- lazdinieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdiņi" iedzīvotāji
- oktobrēnieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Oktobris" iedzīvotāji
- oktobrieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Oktobris" iedzīvotāji
- palsmanieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Palsmane" iedzīvotāji
- rauzēnieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rauza" iedzīvotāji
- rudbārdieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rudbārži" iedzīvotāji
- varinieši Smiltenes novada palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Variņi" iedzīvotāji
- Palzmar Smiltenes novada palsmanes pagasta bijušais nosaukums
- Palcmarskaja Smiltenes novada palsmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- strapuls Strampals
- Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; palsas ezeri; Palšas ezeri
- Rauza upe Smiltenes novadā, bijusī palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera
- Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha
- Rauzas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Šepkas upes Smiltenes novada palsmanes pagastā, platība — 7,1 ha
- Vecā Palsa Vecpalsa, Palsas agrākā lejtece
- Akmeņupīte Vecpalsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā
- Friedrichshof Vislas muiža, kas atradās Valkas apriņķa palsmanes pagastā
- apalums vispārināta īpašība --> apals (1)
- palsums vispārināta īpašība --> palss, šīs īpašības konkrēta izpausme
Atrasts piemēros (6):
- loss Ahalteke šķirne ir slavena ar losas krāsas zirgiem, bet ir sastopams daudzās, dažādās krāsās: bērā, melnā, rudā, palsā, pālā un perlamutra.
- rūpals Ginta mēbeļu rūpals bija iepazinis krīzi, un ne tikai no avīzēm.
- svītra Līkā priede ieaugusi kāpas vidū, tuvāk jūrai nekā visas pārējās priedes, tās resnais stumbrs redzams jau iztālēm — melna, slīpa svītra pret palsajām smiltīm.
- riba Lopu mugurkaula vīles atmirdz kā tumša šokolāde, mainīdama krāsu lejpus sāniem, — pie ribām spalva ir palsi salna, bet uz izspiestajiem kāju kauliem koši ruda kā trekns māls.
- spalva Lopu mugurkaula vīles atmirdz kā tumša šokolāde, mainīdama krāsu lejpus sāniem, — pie ribām spalva ir palsi salna, bet uz izspiestajiem kāju kauliem koši ruda kā trekns māls.
- rūpals Vajadzētu tomēr atcerēties, ka cilvēces attīstības laikā ir iznīkušas neskaitāmas nozares, kā piemēram, rakstāmmašīnu ražotāji vai kučieru rūpals.
pals citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv