Paplašinātā meklēšana
Meklējam paļas.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (68):
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
- bočka Apaļas formas ēka
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta
- galva Apaļas formas priekšmets
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets
- rundelis Apaļas formas veidojums, priekšmets
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums
- galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa
- septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ
- piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis
- festons Arhitektūras vai greznojuma elements, kas izskatās pēc pusapaļas lapu, ziedu u. tml. vijas
- Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m
- Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
- dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem
- gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni
- uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei
- bumbiņas Gaļas, zivju, arī saldais ēdiens, kas veidots apaļu lodīšu jeb bumbiņu formā; apaļas formas mīklas, gaļas u. tml. veidojumi
- kanneliras Gar kolonnām un citur pusapaļas rieviņas
- siet sieru gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga
- kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums
- toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
- aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem)
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka
- syringophyllum Izmirusi koraļļu ģints, izveido samērā lielas, apaļas kolonijas, kas sastāv no cilindriskām caurulēm
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas
- kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā
- iekavas Koka konstrukcijās dažādu daļu sastiprināšanai no apaļas vai četrstūrainas dzelzs izgatavoti savienojumi
- olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur
- dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci
- lapseņpūznis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm
- lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
- lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
- acis kā šķīvji ļoti lielas, apaļas acis
- acis kā spoles ļoti lielas, apaļas acis; arī ziņkārē, izbrīnā plaši ieplestas acis
- ķengas ļoti rupjš, aizskarošs apvainojums, apmelojums; paļas
- kroķi Mazas, apaļas dzeltenās plūmes
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti
- niecinājums Nievas, paļas
- pulgojums Nievas, paļas
- karaša no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize
- plācenis no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu
- nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; paļas
- sasiet sieru pagatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga
- ripināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu)
- paļājums paveikta darbība, rezultāts --> paļāt; paļas
- galvainais pelējums pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes
- izpeļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks; izpaļas
- Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Balbītes pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera rietumu daļā, nelielā salā iepretī Zosnai, tas ir \~12 m augsts apaļas formas paugurs ar stāvām nogāzēm, plaknuma diametrs - 10 m
- rastra punktu eliptiskums rastra punktu novirze no apaļas vai kvadrātveida formas regulārās rastra struktūrās, kas samazina krāstoņu pārejas to saskares vietās vidējos toņos
- rundulis Rundālis - apaļas formas veidojums, priekšmets
- galviņsalāti salātu šķirne ("Lactuca sativa var. capitata"), kuras lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas
- vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam, arī cepurei to rotāšanai
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
- globocelulārs tāds, kam apaļas šūnas; apaļšūnu-
- plats tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem)
- šaurs tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai: tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: plats
- trifeļi Trifeles - zem zemes augošas, apaļas vai bumbuļveidīgas sēnes, lapu koku mežos, sevišķi ozolājos, 15-20 cm dziļumā
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos
- eiglēnaļģe Zemāko augu nodalījums ("Euglenophyta"), iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes; 6 dzimtas, 60 ģinšu, \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 189 sugas
- mikrocista Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Microcystis"), veido mikroskopiskas vai makroskopiskas (līdz 8 mm garas) nenoteiktas formas, retāk ieapaļas kolonijas, 25 suga, Latvijā konstatēts 13 sugu
paļas citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV