Paplašinātā meklēšana
Meklējam pīle.
Atrasts vārdos (42):
- pīle:1
- spīle:1
- špīle:1
- pīlegs:1
- pīlers:1
- atpīle:1
- nopīle:1
- uzpīle:1
- spīles:1
- pīleģis:1
- pīlenis:1
- pīleņģi:1
- dižpīle:1
- kokpīle:1
- mežpīle:1
- pūkpīle:1
- uzspīle:1
- atpīles:1
- špīlers:1
- uzpīles:1
- pīledzis:1
- pīleņģis:1
- dzospīle:1
- krokpīle:1
- mežapīle:1
- peldpīle:1
- tumšpīle:1
- nirpīles:1
- špīleris:1
- pīleņģoga:1
- cekulpīle:1
- eiderpīle:1
- nirējpīle:1
- ezerpīles:1
- līmspīles:1
- spīleņģis:1
- skrūvspīle:1
- skrejpīles:1
- skrūvspīles:1
- kliedzējpīle:1
- mandarīnpīle:1
- mašīnskrūvspīles:1
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (151):
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
- krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
- krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
- spiukšis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
- spiukšķis Baltvēdera pīle ("Anas penelope").
- žvūkšķis Baltvēdera pīle.
- grūtspārne Brūnkaklis jeb meža pīle, mercene.
- raudive Brūnkaklis, mežapīle.
- rudkaklis Brūnkaklis, mežapīle.
- raudalīte Brūnkaklis, nirpīle.
- Aythya fuligula cekulpīle.
- pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles; pīļkopis.
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- žokle Darba ratu spīle jeb šķēre.
- pīlīte Dem. --> pīle.
- spīlīte Dem. --> spīle; kabe 2(3).
- tadorna Dižpīles.
- cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi.
- aythya Ezerpīles - pīļu apakšdzimtas ģints.
- gaidulīte Gaigala, nirpīle.
- gaigaliņa Gaigala, nirpīle.
- gaigaliņš Gaigala, nirpīle.
- gaigalis Gaigala, nirpīle.
- gaigalīši Gaigala, nirpīle.
- gaigalītis Gaigala, nirpīle.
- gaigals Gaigala, nirpīle.
- gaigulis Gaigala, nirpīle.
- aerodinamiskā shēma gaisakuģa agregātu ģeometriskā izvietojuma un konstruktīvās īpatnības, pēc kuru pazīmēm tos klasificē; ir klasiskā, pīles, tandēma u. c. tipa shēmas.
- aizspiednis Ierīce kaut kā saspiešanai; spaile, spīles.
- pīku Izmanto pīles balss atdarināšanai.
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
- Tadorna tadorna jūrmalas jeb Sāmsalas dižpīle.
- kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi.
- kocene Koka pīle (savvaļas pīļu pievilināšanai).
- klemme Koka skava; skrūvspīles.
- Somateria spectabilis krāšņā pūkpīle.
- luškas Kurpnieku spīles, kur šujot iespīlē ādas.
- dzospīle Liela pīle; pīles un zoss krustojums.
- Somateria molisima lielā pūkpīle.
- pēks Lieto atdarinot pīles pēkšķēšanu.
- pēk Lieto, lai atdarinātu pīles balss skaņas.
- kaltavas Līmspīles.
- kaltuves Līmspīles.
- kliedzējpīle mājās audzēta meža pīle vai speciālas šķirnes pīle, ko izmanto savvaļas pīļu pievilināšanai, piesienot netālu no mednieka slēpņa, medījot pīles uz gaidi.
- pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
- Aix galericulata mandarīnpīle.
- Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni.
- putināt Medīt pīles.
- Melanitta nigra melnā pīle.
- medene Mercpīle ("Anas platyrhynchos").
- mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
- mežapīle Meža pīle (mercene) - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
- Anas platyrhynchos meža pīle.
- merka Meža pīle.
- mežpīle Meža pīle.
- raudulēns meža pīles mazulis.
- varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags.
- varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags.
- balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags.
- spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis.
- nirga Nirējpīle.
- raudava Nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu; brūnkaklis.
- raudaliņa Nirpīle, brūnkaklis.
- nira Nirpīle.
- ņira Nirpīle.
- nire Nirpīle.
- nirējpīle Nirpīle.
- niris Nirpīle.
- bulens No koka darināts putna (parasti pīles) atveidojums šo putnu pievilināšanai (medībās).
- orpingtona Orpingtonas pīle - pīļu šķirne.
- orpingtons Orpingtonas pīle - pīļu šķirne.
- sietknābji Pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras.
- pīļveidīgie Peldētāju putnu dzimta: pīles, zosis, gauras un gulbji; Latvijā atrastas 33 sugas, daļa no tām reti maldu viesi.
- Anas strepera pelēkā pīle.
- pidele pīle (bērnu valodā).
- raudainīte Pīle, nirpīle, brūnkaklis.
- brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle.
- cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle.
- ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja.
- garkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas acuta"), meža pīlei līdzīgs putns ar garu kaklu un smailu asti; garkakla pīle.
- prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem.
- garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
- ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra.
- anas Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas ģints, kurā ietilpst tipiskas peldpīles, 36 sugas, Latvijā ligzdo 7 sugas.
- baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru.
- švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis.
- anatina Pīļu ģints ar vairākām sugām, kā piem., meža pīle, krīklis, prīšķe u. c.
- gāga Pūkpīle.
- spilvnieks Pūkpīle.
- somateria Pūkpīles.
- somatreia Pūkpīles.
- pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles.
- spirilose Putnu slimība, ko ierosina ērču izplatīti parazīti spirochetas, slimo gk. vistas un zosis, retāk pīles un baloži.
- nopurkst Radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
- ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm.
- dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja.
- Tadorna ferruginea rudā dižpīle.
- parkšķēt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
- parkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
- pārkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
- platspīļu Savienojumā "platspīļu vēzis": vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles; upes vēzis.
- slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles.
- mātainīte Sivēnmāte, vista vai pīle ar mazuļiem.
- kalēja skrūvspīles skrūvspīles, kuru piespiedējbāka pārvietojas pa aploces loku.
- kniebis Skrūvspīles.
- ļūckas Skrūvspīles.
- škrubštaks Skrūvspīles.
- skrūstēgs Skrūvspīles.
- skrūvspīle Skrūvspīles.
- skrūvstiķis Skrūvspīles.
- banstaklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
- banstāklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
- bansteklis Spandags - mucinieka darba rīks, spīles stīpu uzvilkšanai.
- spīla Spīle.
- klamburs Spīlei līdzīgs friziera darbarīks viļņu ieveidošanai matos.
- kautavas Spīles (maigles) dēļu salīmēšanai.
- veļturis Spīles (žāvējamās veļas piestiprināšanai pie auklas); knaģis.
- knaģis Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas); veļturis.
- skrūvspīles Spīles, kurās spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu.
- spranga spīles, ķeza.
- sprandags Spīles, spaile (4).
- kārkles Spīles.
- lyuškys Spīles.
- mailes Spīles.
- spailes Spīles.
- spīle Spīles.
- spriedības Spīles.
- pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle.
- Polysticta stelleri Stellera pūkpīle.
- platkājis Tāds, kam ir plata kāja (piem., lācis, pīle u. c.).
- platspīļu Tāds, kam ir platas spīles (parasti par darbarīkiem).
- šaurspīļu Tāds, kam ir šauras spīles (parasti par vēzi).
- izgāzelīgs Tāds, kas iet gāzelēdamies kā pīle.
- Melanitta fusca tumšā pīle.
- niri Ūdensputni, kas nirst, pīles.
- atslēdznieka skrūvspīles uz darba galda stiprināmas skrūvspīles, kuru piespiedējbāka pārvietojas pa lineārām vadotnēm.
- mašīnskrūvspīles Uz darbmašīnas galda stiprināmas skrūvspīles.
- vut Uzsauciens dzenot pīles.
- uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam); uzspīlēt.
- vanga Valgs, saite; važas, spīles.
- spaiglis Vēža spīle.
- šķēres vēža spīles.
- depe Vēža spīles.
- maigles Vēža spīles.
- štēres Vēža spīles.
- ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2.
- mistene Vieta stallī, kur vistas dēj olas vai pīles perē.
- kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā.
- tūpsle Zoss vai pīles pakaļdaļa.
- gaigala Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas suga ("Bucephala clangula"), melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu un īsu knābi.
- kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa.
pīle citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV