Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam opis.

Atrasts vārdos (244):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (469):

hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
stereoskopiskā aplūkošana aeroainu stereopāra aplūkošana, izmantojot stereoskopisko efektu (redzi).
stereoskopisks modelis aeroainu stereoskopiskā pāra staru krustpunktu kopums.
faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon").
šēperis Aitkopis muižā.
propka Aizbāznis; korķis; propis.
atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos.
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
mikromotoskops Aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
arrovruts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
ererūts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
gaismas gads ārpussistēmas attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā, - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā, apzīmējums - ly; 1 ly = 63240 astronomisko vienību = \~9,46·10^12^ km.
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
biopsija Audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas.
kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori".
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu.
starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
ceļotājbalodis Baložu dzimtas ģints ("Ectopistes"), 1 suga.
ambras koks balzamisks koks subtropiskā Amerikā un Āzijā.
bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu.
nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
sarkanīgā bezdelīga bezdelīgu suga ("Cecropis daurica"), Latvijā nav konstatēta.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi.
kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā.
bitulēns Biškopis, dravnieks.
bičolis Biškopis.
biškopējs Biškopis.
bitinieks Biškopis.
dravētājs Biškopis.
dravnieks Biškopis.
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas.
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli.
rožkopējs Cilvēks, kas audzē rozes; arī rožkopis.
kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
putnkopējs Cilvēks, kas kop; mājputnus; arī putnkopis.
aitkopējs Cilvēks, kas kopj aitas; aitkopis.
zvērkopējs Cilvēks, kas kopj kažokzvērus; arī zvērkopis.
lopkopējs Cilvēks, kas kopj lopus; arī lopkopis.
pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles; pīļkopis.
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus; arī zirgkopis.
zivkopējs Cilvēks, kas kopj zivis; arī zivkopis.
zoskopējs Cilvēks, kas kopj zosis; arī zoskopis.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms.
Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā.
falanga darba kopiena, kolektīvā saimniecība utopiskā sociālista Š. Furjē (1772. - 1837. g.) sistēmā.
arats Darba zemnieks - lopkopis Mongolijā.
hortologs Dārzkopis.
dārzinieks Dārznieks; dārzkopis.
dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju.
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
hlamidospora Dažu mikroskopisko sēņu vairošanās orgāns; spora, kas ieslēgta divos apvalkos.
garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās.
pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā.
subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem.
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās.
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās.
Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā.
garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi.
lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
vērtībanalīze Demoskopisks viedokļu pētījums.
azeotropā destilācija destilācija, kurā maisījumam pieliek vielas, kas saista vienu no azeotropā maisījuma komponentiem, veidojot citu azeotropisku vielu.
histodiagnoze Diagnoze, kas iegūta, balstoties uz audu mikroskopisko izmeklēšanu.
citodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz šūnu mikroskopisku izmeklēšanu patoloģiskajā materiālā.
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
trioftalms Diprozopisks auglis, kam ir trīs acis.
triots Diprozopisks auglis, kam ir trīs ausis.
ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas.
halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā.
podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi.
juglandācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki ziemeļu mērenā joslā un tropiskā A-Āzijā un Amerikā, gk. ar ēdamiem augļiem.
kolokazija Divdīgļlapju augu ģints "Araceae" dzimtā, tropiskā Āzijā.
ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu.
kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā.
dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss.
fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis.
nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu.
dravenieks Dravnieks, biškopis.
heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās.
kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās.
sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
falanstēra Dzīvojamā ēka ar plašām papildus telpām franču utopista Furjē piedāvātās falangas centrā.
biomikroskopija Dzīvu audu mikroskopiskās uzbūves pētīšana.
anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos.
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kodolbaterija Elektriskās enerģijas avots, kurā radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģija tiek pārvērsta elektriskajā enerģijā; atombaterija, izotopiskais ģenerators.
bronhofibroskopija Elpvada un bronhu bronhofibroskopiskā diagnostika.
ezofagoskops Endoskopisks instruments barības vada iekšējās virsmas apskatei.
falansters Falangas kopējā dzīvojamā ēka franču sociālista Furjē utopiskajā mācībā.
fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās.
joddzelzs FeJ2, tumši higroskopiski kristāli, šķīst ūdenī.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
elektrokimogrāfija Fluoroskopiski redzamu kustību (piem., sirds kustību) pieraksts, lietojot fotoelektrisko reģistrāciju.
kinerentgenogrāfija Fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā.
stereoskopiskais fotoaparāts fotoaparāts ar diviem objektīviem, kas domāti stereoskopisku attēlu iegūšanai.
stereoinstruments Fotogrammetrisks instruments, paredzēts aeroainu stereoskopiskai aplūkošanai, mērīšanai un ainās attēloto objektu ģeometriskai rekonstrukcijai.
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem.
simonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760-1825) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms); sensimonisms.
sensimonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760.-1825. g.) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms).
opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi.
glandotropisks Glandotropiskie hormoni - hipofīzes veidoti hormoni, kas regulē vairogdziedzera, virsnieru un dzimumdziedzeru darbību.
milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas.
gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu.
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
higroskopiski Higroskopisks.
kortikotropocīts Hipofīzes priekšējās daivas šūna, kas sekretē adrenokortikotropisko hormonu.
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
hromomikoze Hroniska granulomatoza dermatoze, dziļo mikožu grupas slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes.
fakoma Iedzimts tīklenes audzējs, redzams mikroskopiski.
mikrokamera Ierīce dzīvu baktēriju un protozoju mikroskopiskiem pētījumiem.
stereomikrometrs Ierīce stereoskopisku uzņēmumu atsevišķo punktu dziļuma koordinātu mērīšanai.
stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa, parasti mikroskopiskas, patogēnās sēnes.
hematoskops Instruments asins spektroskopiskai vai optiskai izmeklēšanai.
mikrogrāfs Instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā.
tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
dinamiskais līdzsvars īpašs līdzsvara veids sistēmā, kurā tiešo un pretējo mikroskopisko procesu skaits ir vienāds.
kristallīti Īpatnēji sīki mikroskopiski veidojumi stiklinos iežos, kas iezīmē amorfas vielas (stikls) pāreju kristāliskā.
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni.
mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte.
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
biospektrometrija Kādas vielas kvantitatīva noteikšana dzīvos audos spektroskopiski.
kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas.
tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela, lietota kā pārtikas piedeva; cepamais pulveris.
mikropertīts Kālija laukšpats (ortoklazs vai mikroklīns) ar regulāri ieaugušiem mikroskopiskiem plagioklaza ieslēgumiem.
antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu.
guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā.
Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
arborists Kokkopis.
alokoloīds Koloidāla sistēma, kas sastāv no viena elementa, piem., sēra, alotropiskām formām.
augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni.
ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus.
raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti.
katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu.
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos.
zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
audējkāji Kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās.
goliātvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas.
vairogviendienīte Kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama.
brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos.
kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos, atomnumurs - 15, atommasa - 30,97376, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils, eksistē vairāki alotropiskie veidi.
anomālistiskais gads laika intervāls starp divām sekojošām caur orbītas perihēliju; anomālistiskā gada garums ir 365,2596 diennaktis (perihēlija stāvokļa maiņas dēļ tas ir par 27 minūtēm garāks nekā tropiskais gads).
sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs.
laterizācija Latenta dēdēšanas garozas veidošanās; process, kurā tropisko mežu augsnes uzkrājas dzelzs savienojumi, veidojoties dzelzs konkrēcijām.
ljani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā; ļani.
ļani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā.
kineangiogrāfija Lielo asinsvadu fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā.
totālā plastika lielums, kas nosaka, cik reizes palielināts dziļumu izšķiršanas asums, veicot stereoskopisko aplūkošanu.
politropa Līkne, kas grafiski attēlo politropiska procesa atkarību no sistēmas termodinamiskajiem parametriem.
linaudzētājs Linkopis.
gumiarabiks lipināms līdzeklis, ko iegūst no tropiskām akāciju šķirnēm, lietoja gk. litogrāfijas akmens sagatavošanai iespiedumam.
LPH Lipotropiskais hormons (angļu "lipotropic hormone").
lopišķs Lopisks.
lopība Lopiskums.
lopturis Lopkopības saimniecības īpašnieks; lopkopis.
skotniks Lopkopis (fermā).
slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
LTH Luteotropiskais hormons (angļu "luteotropic hormone").
sīkbūtne Ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms.
zemkasis Ļoti strādīgs zemkopis ar pārāk šauru redzesloku.
viskoze Mākslīgā tekstilšķiedra; higroskopiska, labi vada siltumu, mazelastīga; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
alveola mazi, mikroskopiski pūslīši tesmenī, kuru iekšpusi klāj dziedzeršūnas, kas ražo pienu.
stereoskopiskā mērīšana mērīšana ar telpisko mērmarku, izmantojot stereoskopisko aplūkošanu.
strobēšana Mērķtiecīga stroboskopiskā efekta veidošana.
telpiskā mērmarka mērmarka, ar kuru veic stereoskopiskos mērījumus.
hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam.
mikroincinerācija Mikroskopiska audu preparāta pārpelnošana, lai noteiktu tā neorganiskās sastāvdaļas.
mikrokolonija Mikroskopiska baktēriju kolonija.
domēns Mikroskopiska izmēra apgabals, kas izveidojas feromagnētiķī vai segnetoelektriķī pie temperatūras, kas zemāka par Kirī punktu.
mikroinvāzija Mikroskopiska ļaundabīgo šūnu ievirzīšanās blakusaudos lokalizētas karcinomas gadījumā.
sēnīte Mikroskopiska sēņu valsts sīkbūtne.
micetēmija Mikroskopiskās sēnes asinīs.
akremonioze Mikroskopiskas sēnes ierosināta slimība, kas izpaužas kā drudzis un gumām līdzīgi pampumi.
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm.
pelējumsēnes Mikroskopiskas sēnes, kas rada pelējumu.
ašķu sēnes mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
diatoma Mikroskopiskas vienšūnas planktonveida aļģes.
augsnes vienšūņi mikroskopiski (0,01—0,2 mm) vienšūnas organismi augsnes mikrofaunā, kuri dzīvo ūdens plēvītēs uz augsnes daļiņām un ūdens pilienos starp tām.
bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi, kas palielina tās virsmas laukumu.
plaušu alveolas mikroskopiski maisiņi plaušās, kur elpošanas procesā notiek gāzu apmaiņa.
diegveida kristāli mikroskopiski monokristāli, kuru izmēri vienā virzienā ir daudzreiz lielāki nekā pārējos virzienos (tipiski 1–10 mm gari ar diametru 1–2 μm). D. k–iem praktiski nav defektu, to mehāniskā izturība tuva teorētiskajai.
sporas Mikroskopiski organismu veidojumi, ar kuriem tie vairojas un saglabājas nelabvēlīgos apstākļos.
miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni.
hifas Mikroskopiski šūnu pavedieni, kas veido sēņu veģetatīvo daļu - sēņotni jeb micēliju.
lipomikrons Mikroskopiski tauku emulsijas pilieni asinīs.
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība.
malasēzijas Mikroskopisko sēņu ģints, raugveida organismi, kas neveido micēliju.
epidermomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta epidermas slimība.
labiomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta lūpu slimība.
trihomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta matu slimība.
paronihomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta paronīhija.
enteromikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta zarnu slimība.
onkosfēra Mikroskopisks daudzu lenteņu kāpurs.
animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem.
mikroembols Mikroskopisks embols.
mikrolīmenis mikroskopisks līmenis.
loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa.
mikrobs mikroskopisks, parasti vienšūnas, organisms (izņemot mikroskopiskās aļģes un vienšūņus); mikroorganisms.
mikrocaurulīte Mikroskopisku izmēru caurule.
fāžu kontrasta metode mikroskopisku objektu attēlu iegūšana, kas balstās uz gaismas viļņa fāžu nobīdi, ejot cauri objektam.
mikrokinematogrāfija Mikroskopisku objektu filmēšana.
mikrogrāfija Mikroskopisku priekšmetu aprakstīšana.
pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas parasti rada kārtu (uz kā).
rauga sēnes mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
endoskopiskais mikroskops mikroskops, ko lieto endoskopiskai izmeklēšanai.
granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas.
hileja Mitro tropu meži; tropiskā lietus meži, ekvatoriālie meži.
hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C.
gēnu mutācijas mutācijas, kuru cēlonis ir submikroskopiskas, citoloģiski nekonstatējamas ķīmiskas vai strukturālas gēnu pārmaiņas, kas parasti skar tikai vienu gēnu.
tamarinds Mūžzaļš, tropisks koks ar dzelteniem ziediem un ārstniecībā izmantojamiem augļiem.
jodnatrijs NaJ, balts kristālisks pulveris, ļoti higroskopisks.
neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes.
neīstenojams Neizpildāms, utopisks.
neizdarāms Neizpildāms, utopisks.
bistigmats Nekoriģēts, periskopisks objektīvs ar pārbīdāmām lēcām.
Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu.
kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos.
itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus".
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
neirohistoloģija Nervu sistēmas mikroskopiskā anatomija.
netropisks Netropiskais apgabals - viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem pamatapgabaliem, ietver Centrālo Ameriku un Dienvidameriku.
trepelis No mikroskopiskām sfēriskām opāla daļiņām sastāvošs nogulumiezis.
oftalmospektroskopija Oftalmoskopiska un spektroskopiska acs dibena pārbaude.
analogais stereoinstruments optiski mehānisks stereoinstruments, ar kuru veic mērījumus optiskā vai optiski mehāniskā formā veidotā ainu stereomodelī, izmantojot stereoskopiskās aplūkošanas un mērīšanas iespējas; stereomodelis paredzēts topogrāfisko karšu sagatavošanai.
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
citodiagnostika Organisma šūnu mikroskopiska izmeklēšana diagnozes noskaidrošanai.
termofili organismi organismi (gk. mikroskopiski), kas spēj dzīvot relatīvi augstā (līdz 70 ⁰C) temperatūrā; to dabiskā dzīves vide ir karstie avoti un termālie ūdeņi.
harikens Orkāns, spēcīgs tropisks virpuļviesulis Vidusamerikā.
hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana.
sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos.
dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos.
anaglifiskais process paņēmiens stereoskopiska attēla iegūšanai, pārklājoši kopējot divas filmas kopijas, kuru attēli savstarpēji papildinās krāsu ziņā.
likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt.
decerācija Parafīna daļas izņemšana no audiem, kas gatavoti mikroskopiskai apskatei.
boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis.
epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus.
saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas.
kvantēšana Pāreja no klasiskām (makroskopiskām) likumsakarībām uz kvantiskām (mikroskopiskām) sakarībām; klasiskā sistēmas apraksta aizstāšana ar kvantisku aprakstu.
pārkaļķošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, tur submikroskopiski iegulstoties kalcija karbonātam.
pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu.
E223 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma (dzīvībai bīstamas lēkmes), siena drudzis, nātrene, atopisks dermatīts.
atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām.
Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu.
dermatomicēti Patogēnas mikroskopiskās sēnes, ādas un tās derivātu slimību ierosinātājas.
keratomikoze Patogēnu mikroskopisko sēņu ierosināta slimība, kas lokalizējas epidermas raga slānī.
kokcidioīdi Patogēnu raugveida mikroskopisko sēņu ģints.
žiromagnētiskais kurss pēc fizikālās būtības magnētiskais kurss, kas iegūts, kompleksi apstrādājot magnētisko un žiroskopisko (nosacīto) kursu; tā priekšrocība salīdzinājumā ar magnētisko kursu ir tā relatīvi mazās fluktuācijas lidojuma laikā.
ciānkalcijs Pelēks, higroskopisks pulveris, izlieto kā insekticīdu - elpošanas indi.
fregatputni Pelikānveidīgo putnu dzimta, 5 sugas tropiskajās jūrās; gari, smaili spārni un dziļi iešķelta aste, lieliski lidotāji, var attīstīt ātrumu līdz 200 km/h.
spodogramma Pelnu minerālvielu sastāva diagramma; pelnus iegūst, sadedzinot mikroskopiskus audu griezumus vai šūnas.
peridinejas Peridīnijas - mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā.
pieslīpnis Pieslīpēts mazs materiāla gabals mikroskopiskai izpētei.
arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji.
pirofītaļģes Pirofīti ("Pyrrophyta") - zemāko augu nodalījums, mikroskopiskas, kustīgas vai nekustīgas vienšūnas aļģes; saldūdeņos un jūrās, >130 ģinšu, \~1070 sugu, Latvijā \~60 sugu.
iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
uztriepe Plāna slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
dinoflagelāts Planktonā sastopams mikroskopisks, apaļīgs vienšūnis ar pātagveidīgiem piedēkļiem.
pomologs Pomoloģijas speciālists; dārzkopis.
pope Popis - polsterējums saku iekšpusē.
hidrofobais portlandcements portlandcements, kas nav higroskopisks un nemaina īpašības, ilgstoši uzglabājot.
ehiurīdi Posmtārpu klase; racējformas galvenokārt tropiskajās jūrās.
puķenieks Puķkopis.
degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos.
tanagras Putnu dzimta, kuras pārstāvjiem ir spilgts apspalvojums; dzīvo Amerikas tropiskajos mežos.
trogonveidīgie Putnu kārta ("Trogoniformes"), nelieli putni (60 -200 g) ar īsiem spārniem un garu asti; dzīvo tropiskajos mežos.
caurskata skatumeklētājs rāmjveida vai teleskopiskais skatumeklētājs, kas tālmēra fotoaparātos apvienots vienotā sistēmā ar tālmēra mehānismu.
jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā.
kandida Raugveida mikroskopisku sēnīšu veids.
pseidoglaukoma Redzes nerva atrofija bez intraokulārā spiediena paaugstināšanās, bet ar oftalmoskopiskiem simptomiem un redzes lauka defektiem, kādi pavada īsto glaukomu.
faringomikoze Rīkles slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes.
svecesveida balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā ir teleskopiska vadotne un ritenim ir iespēja pārvietoties tikai ap šā teleskopiskā elementa asi.
narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
oikonoms Saimnieks, zemkopis; bufetes turētājs biedrībās.
labdarīgs Saistīts ar labdarību (1), tai raksturīgs; filantropisks.
meteorotrops Saistīts ar laikapstākļu maiņu; meteorotropisks.
Jamaika Sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi.
javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu.
terarosa Sarkanas, mālainas, ar dzelzs oksīdiem un to hidrātiem bagātas augsnes, kas veidojas sausa tropiskā un subtropiskā klimata apstākļos.
florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
batrahosperma Sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints ("Batrachospermum"), laponis ir makroskopisks (līdz 40 cm garš), gļotains, parasti bagātīgi zarots, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs.
entopisks Savā dabiskā vietā esošs (atšķirībā no ektopiska).
radiobijs Savdabīgi, baktērijām līdzīgi mikroskopiski veidojumi, kas rodas sterilā buljonā, ja to apstaro ar rādiju.
hemispora Segments, kas radies pēc mikroskopiskās sēnes micēlija pavediena šķērsdalīšanās.
pseidopubertāte Sekundāro dzimumpazīmju un reproduktīvo orgānu attīstība bez pubertātei raksturīga gonadotropīnu un gonadotropisko hormonu atbrīvojošā hormona līmeņa; visbiežāk novēro virsnieru garozas vai gonādu audzēju gadījumā, kad pārmērīgi atbrīvojas steroīdhormoni.
viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
zigosēnes sēņu nodalījums (Zygomycota), kurā apvienotas mikroskopiskas sēnes, kam ir vienšūnas daudzkodolu micēlijs vai sekundārs daudzšūnu micēlijs, šūnapvalki satur hitīnu, vairojas dzimumiski (ar zigosporām) vai bezdzimumiski (ar konīdijām un sporangijsporām).
koksnes sēņu identifikācija sēņu noteikšana pēc sugai raksturīgām makroskopiskām un mikroskopiskām pazīmēm; laboratorijās izmanto optisko un elektronu mikroskopu, sēņu tīrkultūras izdalīšanu, bioķīmiskās un ģenētiskās metodes.
rekombināciju mezgli sfēriskas submikroskopiskas struktūras, kas izvietotas sinaptonemālajā kompleksā starp konjugējošo hromosomu pavedieniem.
spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas.
mikrofauna Sīku mikroskopisku dzīvnieku kopums (kādā vidē).
sinaptonemālais Sinaptonemālais komplekss - submikroskopiska struktūra, ko mejozes profāzē veido konjugējošo hromosomu elementi.
poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans).
karboholīns Sintētisks holīna derivāts, balts kristālisks higroskopisks pulveris, viegli šķīst ūdenī.
kinangiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā.
aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi.
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju.
tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata".
STH Somatotropiskais hormons (angļu "somatotropic hormone").
kolpomikroskops Speciāli izveidots instruments mikroskopiskai dzemdes kakla šūnu apskatei "in situ"; tam ir lielāks palielinājums nekā kolposkopam.
mikrospektroskops Spektroskops, ko lieto kopā ar mikroskopu mikroskopisku objektu spektra pētījumos.
salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas.
miodiopters Starenes muskuļa kontrakcijas spēks, kas nepieciešams, lai miera stāvoklī esošas emetropiskas acs refrakciju palielinātu par vienu dioptriju.
koloidofagija Stāvoklis, kad makrofāgi tireotropiskā hormona ietekmē resorbē koloīdvielu.
amblioskops Stereoskopam līdzīgs aparāts, ar kuru vingrina ambliopisko aci un pieradina sadarbībai ar otru.
anaglifija Stereoskopiska (telpiska) attēla iegūšana ar viena un tā paša objekta diviem attēliem.
stereofilma Stereoskopiska kinofilma; stereokinofilma.
stereokinofilma Stereoskopiska kinofilma.
stereogramma Stereoskopiska rentgenogramma.
stereoefekts Stereoskopisks efekts.
hologrāfiskais stereomodelis stereoskopisks modelis, kas veidots, atjaunojot aeroainu stereopāra hologrammu.
stereoattēls Stereoskopisks, telpisks attēls.
dermatofons Stetoskopiska ierīce, ar kuru var uztvert asinsrites skaņas ādā.
subvizibls Submikroskopisks.
ultramikroskopisks Submikroskopisks.
badjans Subtropisks, mūžam zaļš magnoliju dzimtas koks; augļus, kas smaržo pēc anīsa, lieto kā garšvielu.
kaulerpa Šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru".
eiglēna Šīs dzimtas ģints ("Euglena"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes ar zaļiem hromatoforiem, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 40 sugu, kas sastopamas gk. nelielos, bieži vien piesārņotos ūdeņos, kā arī uz mitras augsnes.
žokļdēle Šīs dzimtas ģints ("Haemopis").
ezerene Šīs dzimtas ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskjā joslā, apm. 75 sugas; Latvijā 2 sugas.
melnkrūšu māņpita šīs dzimtas suga ("Corythopis torquata").
sēņveida Tāds, kam ir makroskopiskām sēnēm raksturīga forma, veids.
distopisks Tāds, kam raksturīgas antiutopiskas iezīmes, negatīvas nākotnes vīzijas.
inotropisks Tāds, kas ietekmē muskuļu kontrakcijas; simpātiskā nerva kairinājums ietekmē sirds muskuļa kontrakcijas pozitīvi inotropiski, bet klejotājnerva - negatīvi inotropiski.
makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā; pretstats: mikroskopisks.
mikroskopisks Tāds, kas ir redzams tikai ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
mikroskopiskās sēnes taksonomiski daudzveidīga sēņu grupa, kurām nav makroskopisku augļķermeņu; tās ir gan saprofītiski, gan parazītiski organismi, kas mīt augsnē, uz augiem, kukaiņiem, uz augu un dzīvnieku atliekām.
delipidācija Tauku ekstrahēšana ar tauku šķīdinātājiem no audiem vai mikroskopiskiem griezumiem.
danaīdas Tauriņu dzimta ("Danaidae"), kurā ietilpst aptuveni 300 tropisko un subtropisko tauriņu sugu, spārnu platums - līdz 15 cm, izplatīti no Ķīnas dienvidiem līdz Filipīnām un dažās Indonēzijas salās.
ķekarcītizs Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lembotropis"), kas nodalīta no slotzaru (cītizu) ģints ("Cytisus"), tikai viena suga.
aslaiviņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Oxytropis"), daudzgadīgi lakstaugi ar nepārī plūksnainām lapām; \~350 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
teļukopējs Teļkopis.
termodinamiskie potenciāli termodinamiskās sistēmas makroskopisko parametru (tilpuma, spiediena, temperatūras, entropijas utt.) funkcijas, kas raksturo termodinamiskās sistēmas stāvokli.
termotakse Termotropisms.
mikrohematūrija Tikai mikroskopiskā izmeklēšanā konstatējama hematūrijas forma, kad 1 mililitrā urīna ir 5-6 eritrocīti.
tireotropīns Tireotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi.
TTH Tireotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
lielais brālis totalitāras varas personifikācija Džordža Orvela antiutopiskajā romānā "1984"; persona, organizācija vai sistēma, kas, savu interešu vadīta, vēlas kontrolēt cilvēku dzīvi un ierobežot viņu brīvību.
parazitārā sikoze trihofītija (kailā ēde) - cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
kamposs Tropiska Dienvidamerikas meža stepe - savanna (Brazīlijas plakankalnē).
dzeltenais drudzis tropiska infekcijas slimība Āfrikā un Amerikā, vīrusus pārnēsā odi.
alsofila Tropiska kokveidīgo paparžu ģints slaidiem stumbriem; dažas sugas audzē siltumnīcās.
kampa Tropiskā savanna Brazīlijas plakankalnē un Laplatas līdzenumā.
taifūns Tropiskais ciklons, kas rodas Klusajā okeānā un virzās gar Ķīnu, Koreju, Japānu līdz Ohotskas jūrai.
kātinga Tropiskais skrajmežs Brazīlijas kalnienes ziemeļaustrumos.
kaskarilla Tropiskās Amerikas koka "Croton eluteria Benn." kaltēta miza; lieto kā tonizētāju un gremošanu veicinātāju līdzekli.
kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
sarkanknābja faetons tropisko jūrasputnu faetonu ģints suga ("Phaethon aethereus"), sastopama tropiskajos okeānos.
damarsveķi Tropisku koku sveķi, lieto nitrocelulozes laku ražošanā; damara.
nefrolēpe Tropisku paparžu ģints ("Nephrolepis") ar vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās un dzīvokļos.
indigo Tumši zila, kristāliska viela (agrāk to ieguva no tropisko augu indigoferu lapām, tagad sintētiski); attiecīgā krāsviela; attiecīgais krāsas tonis.
ultrastruktūra Ultramikroskopisku daļiņu sakārtojums.
egalitārisms Utopiska nostādne, ka visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt vienlīdzīgiem.
furjerisms Utopiskā sociālisma lielākā pārstāvja - franču domātāja Šarla Furjē (1772-1837) un viņa sekotāju mācība par ražošanas organizēšanu sevišķās kopdzīves sabiedrībās - falangās.
falangists Utopiskās falangas iedzīvotājs.
vectropisks Uz Vecās pasaules (Āfrikas, Āzijas un Austrālijas) tropu joslu attiecīgs, tai piederīgs; palaiotropisks.
spraits Uzņēmuma "Coca-Cola" zīmols: gāzēts dzēriens ar citrona un laima garšu; kopš 2003. gada tiek ražots arī ar tropisko augļu garšu.
ventrofiksācija Vēdera nostiprināšana; distopiska orgāna, piem., dzemdes, piestiprināšana pie vēdera sienas.
orkāns vētra, kuras vēja ātrums pārsniedz 32 m/s (12 balles pēc Boforta skalas); tropiskā ciklona paveids.
mikrometastāze Vēža šūnu izplatīšanās no primārā audzēja uz attālākām vietām, kur tās veido mikroskopiskus sekundāros audzējus.
delta dzelzs viena no dzelzs alotropiskajām modifikācijām.
etanolamīni Vienkāršākie aminospirti, bezkrāsaini, viskozi, higroskopiski šķidrumi, zemākā temperatūrā - kristāliskas vielas.
ovenisms viens no utopiskā sociālisma galvenajiem virzieniem.
radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās.
bagio Viesuļvētra Filipīnu salās, tropisko ciklonu veids.
vīnaudzētājs Vīnkopis.
poksvīrusi Vīrusi, kas ierosina dermatotropiskas slimības (bakas).
papilomavīrusi Vīrusu ģints, kuri cilvēka un dzīvnieku organismā ierosina papilomu veidošanos; piemīt augsts sugspecifiskums, tropisms pret zvīņepitēliju, daži var izraisīt malignizēšanos.
mikrobi Visas sīkbūtnes, izņemot mikroskopiskās aļģes, vienšūņus un vīrusus; mikroorganismi.
kaleidoskopiskums Vispārināta īpašība --> kaleidoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lopiskums Vispārināta īpašība --> lopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
stereoskopiskums Vispārināta īpašība --> stereoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
utopisms Vispārināta īpašība --> utopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pirmsēnes Visprimitīvākās sēnes - mikroskopiski vienšūnas organismi, kas dzīvo mitrā vidē (piemēram, ūdenī uz aļģēm, mitrā zemē vai sauszemes augu šūnās) un kas vairojas ar zoosporām.
geneta Viveru dzimtas ģints ("Genetta"), nelieli plēsēji, 6-9 sugas, gk. Āfrikas tropiskajos mežos un savannās, Eiropas dienvidrietumos 1 suga.
hematokoks Volvoku rindas zaļaļģu ģints ("Haematococus"), mikroskopiskas elipsveida vai olveida aļģes ar kausveida hromatoforu un 2 vai vairākiem pirenoīdiem.
kladofora zaļaļģu klases sifonokladu rindas dzimta ("Cladophoraceae"), makroskopiskas aļģes ar pavedienveida (dažkārt zarotu) laponi, 14 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis.
ulva Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Ulvaceae"), makroskopiskas zaļaļģes ar plātņveidīgu vai stobrveidīgu laponi, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas.
hlamidomonādes Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Chlamydomonadaceae"), mikroskopiskas vienšūnas aļģes, parasti ar 2 vai 4 vicām šūnas priekšgalā.
fakota Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Phacotaceae"), mikroskopiskas vienšūnas zaļaļģes ar divām vienāda garuma vicām; 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas.
mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos.
peridīnijas Zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Peridinium"), mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā; \~240 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
kramaļģe Zemāko aļģu nodalījums ("Bacillariophyta"), mikroskopiskas vienšūnas vai koloniju aļģes ar krama un pektīna apvalku, \~320 ģinšu, 20000 sugu, Latvijā konstatēts 440 sugu; diatomeja.
hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
dinofītaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Dinophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, retāk nekustīgas vienšūnas aļģes ar bilaterālu simetriju, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 48 sugas.
mieturaļģes Zemāko augu nodalījums ("Charophyta") - makroskopiskas aļģes, kas izskatā līdzīgas kosām, aug ūdenstilpēs; ar nepatīkamu smaku; 6 ģintis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
kriptofītaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cryptophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
zirgu platumi Zemes ziemeļu un dienvidu pusložu subtropiskie apgabali (tuvu 30–35° ziemeļu un dienvidu platuma) virs okeāniem ar vājiem vējiem un biežiem bezvējiem subtropisko okeānisko anticiklonu iekšienē.
arājs Zemkopis.
ādlidoņi Zīdītāju klases kārta ("Dermoptera"), tropiskajos mežos, ķermeņa sānos ir lidplēve, ar kuru dzīvnieks planē.
zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
maizeskoks Zīdkoku dzimtas ģints, lieli tropisko mežu koki, Āzijas dienvidaustrumos, Okeānijā, \~50 sugu.
zīdaudzētājs Zīdkopis.
oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties.
gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
merismopēdija Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Merismopedia"), kolonijas mikroskopiskas, līdzīgas taisnstūra plāksnītēm, dažreiz neregulāras, biežāk sastopamas ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni, 14 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
mikrocista Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Microcystis"), veido mikroskopiskas vai makroskopiskas (līdz 8 mm garas) nenoteiktas formas, retāk ieapaļas kolonijas, 25 suga, Latvijā konstatēts 13 sugu.
histoloģija Zinātne par cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku audu mikroskopisko uzbūvi.
molekulārā bioloģija zinātne, kurā pēta dzīvības procesus submikroskopiskā un molekulārā līmenī.
koņuks Zirgkopis.
koata Zirnekļveida pērtiķis, tvērējastes pērtiķu ģints, sastopams Dienvidamerikas tropiskajos mežos.
murēna Zušveidīgo kārtas plēsīga, līdz trim metriem gara, spilgtas krāsas zivs (dienvidu jūrās un okeānu tropiskajās daļās).
fizikālķīmiskā žāvēšana žāvēšana, kurā mitrumu saista ar higroskopiskām vielām, piem., ar koncentrētu sērskābi.
aviohorizonts žiroskopiska aeronavigācijas ierīce, kas mēra gaisakuģa garensveres un sānsveres leņķus un rāda gaisakuģa garenass un šķērsass stāvokli attiecībā pret patieso horizontu; sastāv no žiroskopa, patiesās vertikāles korekcijas sistēmas un indikatora.
žiroorientieris žiroskopiska ierīce, ar kuru nosaka objekta atrašanās vietu un kustības parmetrus.
žirokompass Žiroskopiska ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna, virzienu.
parastā žokļdēle žokļdēļu suga ("Haemopis sanguisuga").

opis citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: