Paplašinātā meklēšana
Meklējam odveida.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (93):
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
- aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints.
- veillonella Anaerobu lodveida baktēriju koku ģints.
- hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu.
- sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
- kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm.
- bļodveidīgs Bļodveida.
- mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
- dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
- lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju.
- globuss Debess ķermeņa lodveida modelis.
- ugunslode Degošs, liesmojošs lodveida veidojums.
- gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
- opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
- pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu.
- dolichothele Dolichothele sphaerica - lodveida mamilārijas ("Mammillaria sphaerica") nosaukuma sinonīms.
- heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās.
- mušiņa Dzijas defekts, lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
- spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem).
- sferocīts Eritrocīts, kam ir lodveida, sfēriska forma.
- Galaktikas halo Galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
- neisseria Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju (koku) ģints.
- branhamella Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju ģints.
- kursorbumba ievadierīce, ar kuru displeja ekrānā pārvieto kursoru, grozot šajā ierīcē iebūvētu lodveida manipulatoru.
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
- cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
- batisfēra Izturīga lodveida kamera dziļūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar troses palīdzību.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu; nolīdzināt (kā šķautnes).
- taiko Japāņu sitaminstruments, lielas podveida bungas (parasti vairākas, daudzas).
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
- kokobaktērija Kopīgs nosaukums nūjiņveida kokiem vai lodveida baktērijām.
- akmenskoraļļi Koraļļu kārta, plašākā zarndobumaiņu tipā, sēdoši koloniāli dzīvnieki ar ārēju kaļķa skeletu; krūmveida, plātņveida vai lodveida kolonijas, galvenie koraļļu rifu veidotāji; >2500 sugu.
- sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
- kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā.
- mutulis Lidojošs lodveida, spirālveida (tvaiku, dūmu u. tml.) kopums.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- sferobaktērija Lodveida baktērija, piem., koks.
- koki Lodveida baktērijas, kuru diametrs nav lielāks par 1 mikrometru.
- lampropedia Lodveida baktēriju (koku) ģints.
- megasphaera Lodveida baktēriju (koku) ģints.
- pediococcus Lodveida baktēriju koku ģints, kas izraisa alus bojāšanos.
- streptococcus Lodveida baktēriju koku ģints.
- mikrokoki Lodveida baktēriju paveids.
- bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- hondriosfēra Lodveida hondriosoma.
- ieloks Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai).
- acs ābols lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā; acābols.
- Mammillaria sphaerica lodveida mamilārija.
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- Sphaerophorus globosus lodveida sferofora.
- sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama.
- Spiraea bullata lodveida spireja.
- Vitrina pellucida lodveida stiklgliemezis.
- zīle Lodveida tauku pilieni karstā šķidrumā (parasti zupā).
- lodes zibens lodveida zibens.
- zibeņlode Lodveida zibens.
- maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās.
- lodveidīgs Lodveida.
- globulārs Lodveidīgs, lodveida.
- sfairika mācība par lodveida un debesu ķermeņu īpašībām.
- mikrosferocīts Mazs lodveida eritrocīts; tie atrodami asinīs iedzimtas hemolitiskās dzeltes gadījumā.
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
- neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
- lodīšu pildspalva pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
- dzelzs un mangāna konkrēcijas plakani vai lodveida minerālu veidojumi, kas sastāv no dzelzs un mangāna hidroksīdiem un ir sastopami ūdenstilpju (jūru, okeānu, ezeru) dibenā; perspektīvas dzelzs un mangāna rūdas.
- podveidīgs Podveida.
- pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Cotoneaster bullata pūšļu klintene jeb lodveida klintene.
- mutuļot Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
- saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas.
- Eiropas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius europaeus"), kas Latvijā sastopama savvaļā, lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
- odveida Savienojumā "odveida divspārņi" -, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi; šīs apakškārtas kukaiņi.
- monokoks Savrups koks (lodveida mikrobs), kas nav savienots ar citiem virknē, pārī vai grupā.
- pūpēdis Sēne ar lodveida vai bumbierveida augļķermeni.
- pūslītis Sīks lodveida veidojums, kas pildīts ar gāzi vai gāzu maisījumu (parasti masā, šķidrumā).
- skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
- Eirāzijas somzīlīte somzīlīšu suga ("Remiz pendulinus"), Latvijā aizsargājama, neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
- galaktiskais halo spirālveida galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
- kauss Svaru bļodveida elements atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
- pirenula Šīs rindas dzimta ("Pyrenulaceae"), ķērpji ar vienveidīgu, plānu krevju laponi, kas attīstās substrātā vai virs tā, augļķermeņi - lodveida peritēciji, 10 ģinšu, >350 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- volvokss Šīs rindas dzimta ("Volvocaceae"), cenobiju aļģes ar lodveida vai plātņveida laponi, sastopamas dažādos ūdeņos, augsnē.
- pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga.
- soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā.
- Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis.
odveida citās vārdnīcās:
LLVV