Paplašinātā meklēšana
Meklējam nomocīt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (65):
- nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
- nomīstīt Atkārtoti mīdot nomocīt.
- izņūcīt Burzot (grūstot) nomocīt.
- noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
- nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties.
- nožņurdzīt Daudzkārtīgi spaidot nomocīt vai nogalināt.
- izķuidāt Dzīt, triekt, nomocīt.
- izķuidīt Dzīt, triekt, nomocīt.
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- samurīties Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- nokārsties Kāršot nomocīties.
- nokrēst Kratot nomocīt.
- izpirdināt Krietni nostrādināt (darbā nomocīt).
- nokudināt Kutinot nomocīt.
- nogūstīties Ķert, kampt, nomocīties.
- nopīnēt Līdz nāvei spīdzināt, nomocīt.
- piebeigt Ļoti nomocīt.
- piegalēt Ļoti nomocīt.
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nosadrelēties Ļoti nostrādāties; nomocīties strādājot.
- murīties Mocīties, nomocīties.
- pamurdzināt Nedaudz, mazliet nomocīt, vārdzināt.
- nostīvēties Nesot, velkot (ko smagu), nopūlēties, nomocīties.
- pārģērēt Nodzīt, nomocīt (zirgu).
- izkaķēt Nodzīt, nomocīt, izmantot.
- notuturāt Nokaut; nomocīt.
- izliet sviedrus nomocīties (parasti darbā).
- saplaukāt nomocīties attīrot plaukas no linu šķiedrām.
- izkratīt dvēseli pa muti nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
- sanāvīt Nopērt; nomocīt; nogalināt.
- nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot).
- nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
- korpēties Nopūlēties, nomocīties.
- nomuit Nopūlēties, nomocīties.
- nomuities Nopūlēties, nomocīties.
- nopurgāties Nopūlēties, nomocīties.
- urpēties Nopūlēties, nomocīties.
- nosipināt Noslāpt un nomocīties.
- noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties.
- nopisties Nostrādāties; nomocīties.
- izdarbināt Nostrādināt, nodarbināt, nomocīt ar darbiem.
- nožurdzīt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt.
- nožurgāt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt.
- izbrakalēt Notriekt, nomocīt (par zirgu).
- norūķēt Novalkāt, nolietot, nomocīt.
- noņuris Novārdzis, saguris, nomocīts.
- nomuidzīt Nožņaugt, nomocīt.
- nomurdzīt Ņurcot nomocīt; nomocīt, nokausēt.
- kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
- piegaloties Pietiekami nomocīties.
- izpīkt Pīkstot, dīcot nomocīties.
- piegalēties Pilnīgi nomocīties.
- piegalināties Pilnīgi nomocīties.
- nodrēksties Plosoties vai nedarbus darot nomocīties.
- apēst Sabojāt (mūžu, veselību); nomocīt (kādu).
- nodrellēties Smagi strādājot (vergojot) nomocīties un notašķīties.
- nožņurkāt Spaidot (burzot) nomocīt.
- izplēsties Strādājot nomocīties, nopūlēties.
- ķepelēties Veltīgi nomocīties.
- izgalēties Veltīgi nopūlēties, nomocīties.
- noverdzināt Verdzinot nogurdināt, novājināt, arī nomocīt.
- novergoties Vergojot nomocīties.
nomocīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV