Paplašinātā meklēšana
Meklējam neiespēja.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (151):
- distītija Apgrūtināta vai neiespējama zīdīšana.
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- afibrinogenēmija Asinsreces faktora fibrinogēna trūkums, kura dēļ asinsrece ir kavēta vai neiespējama.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo.
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama.
- marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama.
- atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas.
- lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
- traģiskais Estētikas kategorija, konflikts starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt, tā izraisītie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
- atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
- infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
- inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
- nekā lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- kur tad lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- ar pieri (arī galvu) mūri (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar pieri sienā (retāk mūrī) mēģināt izdari:, panākt ko neiespējamu.
- mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- letālās mutācijas mutācijas, kas padara organisma eksistenci neiespējamu un kādā no attīstības stadijām to nonāvē.
- vaginisms Nenormāli paaugstināta maksts ieejas uzbudināmība ar iegurņa muskuļu spazmu tādā mērā, ka dzimumlocekļa ievadīšana kļūst neiespējama.
- nezināmība Nepazīstamība, neslavenība, neiespējamība.
- kurš Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāds Norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāpēc Norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3).
- kad Norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3); kāpēc (3).
- kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kāpēc (3).
- aizcirst durvis (kaut kam) padarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko.
- izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama.
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
- izlīst kā kamielim caur adatas aci pārvarēt ļoti lielas grūtības un izdarīt gandrīz neiespējamo.
- izstiepties Paveikt neiespējamo; pārcensties.
- anormālā apture procesa (datoriekārtas darba) apture gadījumos, kad tā tālākā izpilde kļūst neiespējama; tās cēloņi var būt īslaicīgi bojājumi datorā, kļūdas programmās u. c.
- lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
- sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
- skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- tā ir (tīrā) nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
- tā ir tīrā nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
- nevar iestāstīt kā zirgam pasaku saka, ja ir grūti, gandrīz neiespējami kādam kaut ko ieskaidrot.
- gaidi ar maisu saka, uzskatot kaut ko par neiespējamu.
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
- nesasniedzamība Sasniegšanas neiespējamība.
- ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ams", "-āms", norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- vajadzīgs tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt; tāds, ko vajag.
- nepieejams Tāds, kam ir grūti vai neiespējami piekļūt (par vietu, teritoriju).
- nesamaksājams Tāds, kam ir tik liela vērtība, ka to grūti vai neiespējami samaksāt.
- nepārvarams Tāds, kam ir, piemēram, tik spēcīga izpausme, iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo.
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
- nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
- nesasniedzams Tāds, kas ir tik augsts, arī tik nepieejams, ka tur grūti vai neiespējami nokļūt.
- nešķirams Tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā); tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- nenomazgājams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka no tā grūti vai neiespējami atbrīvoties (piemēram, par negodu).
- neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos; arī ārkārtīgs.
- neaprakstāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami attēlot, aprakstīt (parasti par psihisku stāvokli); arī ārkārtīgs.
- nesasniedzams Tāds, kas ir tik izcils, ka to grūti vai neiespējami sasniegt, pārspēt.
- nenogurdināms Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami nogurdināt; tāds, kas (darbā, darbībā) nemēdz nogurt.
- nenovalkājams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami novalkāt.
- neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
- nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt; šķietami bezgalīgs; nepārskatāms.
- nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt; šķietami bezgalīgs; nepārredzams.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi); arī ārkārtīgs.
- neizdibināms Tāds, kas ir tik neizprotams, sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami izzināt, izdibināt.
- nenosakāms Tāds, kas ir tik nenoteikts, ka to grūti vai neiespējami precīzi konstatēt.
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs.
- nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
- neizpildāms Tāds, kas ir tik nereāls, ka to grūti vai neiespējami izpildīt, īstenot.
- nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri veidots, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
- nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- neaizmirstams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, arī tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami aizmirst; tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- neiznīcināms Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
- nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, svarīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
- nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
- neatdarināms Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt (piemēram, par faktu, atziņu).
- nepieejams Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
- neizbraucams Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
- neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neapklusināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli); nepārvarams.
- neapslāpējams tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neremdināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
- nesalaužams Tāds, kas ir tik stingrs, tik noturīgs, ka to grūti vai neiespējami vājināt (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (parasti par kā saistību).
- neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, noderīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt.
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā); tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt; arī ārkārtīgs.
- neizbrienams Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
- neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
- neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
- neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
- neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
- neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
- nesalaužams Tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību.
- neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
- neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls, ka tam ir grūti vai neiespējami ticēt; arī ārkārtīgs.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
- neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
- neaizstājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
- neizprotams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izprast (par cilvēku).
- neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami sasniegt, īstenot.
- slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt; tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
- necaurejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, izkļūt cauri (parasti par mežu, purvu, krūmāju).
- nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, tikt pāri.
- neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
- neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
- nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga (parasti nelabvēlīga), ka to grūti vai neiespējami paciest.
- neizciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3).
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3).
- neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- neizdibināms Tāds, kuru grūti vai neiespējami iepazīt (par cilvēku).
- neizbraucams Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
- spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vajadzīgs tas, bez kā grūti vai neiespējami iztikt.
- šķērslis Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanu, īstenošanas.
- šķērslis Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu kādu norisi.
- mākoņstūmējs Tas, kas tiecas pēc reāli neiespējamā, fantazē un izturas pašpārliecināti, augstprātīgi.
- stumt mākoņus tiekties pēc reāli neiespējamā, fantazēt.
- izsmelt jūru trūkstot reālām iespējām, panākt vēlamo; sasniegt reāli neiespējamo.
- sprosts Veidojums, kas padara neiespējamu kustību, pārvietošanos (pa ko).
- šķērslis Veidojums, priekšmets u. tml., kas atrodas kādā vietā, joslā un traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā).
- pārstatīt kalnus veikt ko lielu, grūtu, gandrīz neiespējamu.
- līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo.
- neiespējamība Vispārināta īpašība --> neiespējams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neiespēja citās vārdnīcās:
LLVV