Paplašinātā meklēšana
Meklējam morfēma.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (49):
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas.
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- ģeneratīvā fonoloģija fonoloģijas apakšnozare, kurā morfēmas analizē ciešā saistībā ar to fonētiskajiem komponentiem, izmantojot fonētisku pazīmju matricu.
- ķīniešu raksts ideogrāfisks raksta veids, kurā rakstu zīmes (hieroglifi) apzīmē morfēmas vai vārdus, tādēļ var lasīt neatkarīgi no dialekta.
- emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents.
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
- darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas; darbība --> darināt (2).
- aizstāšana Kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
- morfoīds Kvazimorfēma - šķietama, neīsta morfēma.
- morfs Morfēmas īstenošanās valodas lietojumā; konkrēta valodas vienība pretstatā morfēmai kā vispārinātai abstraktai valodas vienībai.
- pamatmorfēma Morfēmas variants, kas ir pamatā citiem morfēmas variantiem resp. alomorfiem.
- morfēmika Morfoloģijas apakšnozare, kurā pēta morfēmas, to struktūru, funkcijas, saistījumu un izkārtojumu.
- suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss.
- morfonēma Morfonoloģiska vienība, kas sastāv no divām vai vairākām fonēmām, kuras vienas un tās pašas morfēmas alomorfos parādās atkarībā no fonoloģiskiem (fonētiskiem) nosacījumiem, piem., i/ie - tikt, tieku: n/ņ - līnis, līņa: sl/šļ - kāpslis, kāpšļa.
- supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
- supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
- skaņu (arī fonēmu) mija pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
- postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds.
- internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus.
- internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
- prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
- nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
- noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala.
- ideogrāfiskais raksts raksta veids, kurā rakstzīmes (nosacīts attēls vai zīmējums) apzīmē nevis valodas skaņas, bet noteiktas nozīmes vārdus vai morfēmas (senēģiptiešu, šumeru, ķīniešu u. c. rakstības sistēmās).
- superfikss Suprafikss - morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā.
- supramorfs Supramorfēmas īstenošanās runā; supermorfs.
- supermorfs Supramorfēmas īstenošanās runā; supramorfs.
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
- monomorfēmisks Tāds vārds vai vārdforma, kurā ir tikai viena morfēma - sakne.
- polimorfēmisks Tāds vārds vai vārdforma, kurā ir vismaz divas morfēmas - sakne un afikss vai vairākas saknes un afiksi.
- monotonisks Tāds, kurā neizmanto toņa frekvences un intensitātes maiņas, lai pretstatītu vārdus, morfēmas.
- terminelements Termina terminoloģiski nozīmīga sastāvdaļa, kuras konkrētais veids atkarīgs no attiecīgā termina struktūras: atvasinātajam vietvārda terminam tā ir morfēma, salikteņterminam - salikteņa sastāvdaļa, vārdkopterminam - vārds.
- daudznozīmīgums vairāku savstarpēji saistītu nozīmju piemitība vienai valodas vienībai (morfēmai, vārdam, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam); polisēmija.
- valodas vienība valodas sistēmas sastāvdaļa (fonēma, morfēma, vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts) ar noteiktu ārējo formu (noformējumu) un semantisko funkciju.
- invariants valodas struktūrvienība (fonēma, morfēma utt.), kurai piemīt diferencējošu pazīmju kopums, ar ko tā atšķiras no citām tās pašas kategorijas vienībām.
- apkaime Valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārdi, teikumi u. tml.), kas ir tieši pirms un aiz kādas valodas vienības.
- desemantizēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai morfēmas) sākotnējās nozīmes pilnīgs vai daļējs zudums.
- semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums.
- inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums.
- priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā; afikss.
- hibrīds Vārds, kuru veido morfēmas vai vārdi, kas aizgūti no dažādām valodām.
- aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
- darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas.
- alomorfs Viena no morfēmas alternatīvajām formām.
- distribūcija Visas iespējamās pozīcijas (konteksti), kurās var atrasties kāda valodas vienība (fonēma, morfēma, vārds).
morfēma citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV