Paplašinātā meklēšana

Meklējam mari.

Atrasts vārdos (142):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (332):

koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
amarilis Amarillis
Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
amaryllis Amariļļi
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
hemante Amariļļu dzimtas ģints ("Haemanthus")
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās
tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem
sprekēlija Amariļļu dzimtas ģints ("Sprekelia")
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia)
valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
kaškars Anaša, marihuāna
plans Anaša, marihuāna
šejs Anaša, marihuāna
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources")
jūrmalas armērija armēriju suga ("Armeria maritima")
burkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
dūmene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
dūmenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
griezene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
lineņi Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
mātene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
mātenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
matutes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
riteņspolīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
riteņspolītes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
rūtene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
svecīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
vējaburkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
jūrmalas āžloks āžloku suga ("Triglochin maritimum")
sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm
pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā
chalcophora Calcophora mariana - lielās krāšņvaboles "Buprestis mariana" nosaukuma sinonīms
jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama
kosjaks Cigarete ar anašu (marihuānu)
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
čūkčamariņš Cūkčamariņš
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium")
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
jūrmalas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus maritimum")
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas
omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
terijaki Ēdienu gatavošanas veids Japānā, kad ēdiens tiek cepts vai grilēts saldā sojas marinādē; Eiropā arī marināde
melnā egle egļu suga ("Picea mariana")
cerītmetāli Elementu rinda, kuru oksīdi izveido noteiktu retzemju grupu: lantans, cerijs, praseodims, neodims, samarijs
jūrasspalvu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum penna-marina")
mazais ērglis ērgļu suga ("Aquila pomarina")
peperoni Etiķī marinētas mazas paprikas ar asu garšu
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas
dižā ežlape ežlapju suga ("Thuidium tamariscinum")
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu
puslodes humārija humāriju ģints sēņu suga ("Humaria hemisphaerica")
iemarnavāt Iemarinēt
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu)
iesamarnavāties Iemarinēties
Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā
buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas
caciki Jogurts ar ķiplokiem un marinēta gurķa gabaliņiem
lokavi Jūras loki ("Scilla maritima")
loki Jūras loki ("Scilla maritima")
loks Jūras loki ("Scilla maritima")
Ruppia brachypus jūras rupijas "Ruppia maritima" nosaukuma sinonīms
parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī
jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum")
Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms
Scirpus maritimus jūrmalas gumumeldra "Bolboschoenus maritimus" nosaukuma sinonīms
jūrmalas sālsķērsa jūrmalas krambe ("Crambe maritima")
Spergularia salina jūrmalas pagaura "Spergularia marina" nosaukuma sinonīms
ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima")
melnspārnu kaija kaiju suga ("Larus marinus")
paleosuchus Kaimari (viena no 3 ģintīm)
damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie
marjāzis Kāršu spēle; mariāzis
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
Komarina Komarina rags - Kumari rags, Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts
marinēt Konservēt (pārtikas produktus) marinādē, arī citā skābā šķidrumā
baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
čemuru korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria botrytis")
egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii)
dzeltenā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria flava")
stāvā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria stricta")
jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus
lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama
pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
ķeima Ķeima zāle - sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
marionešu teātris leļļu teātris, kurā lomas tēlo marionetes
thalattosauria Līdz 2 m gari jūras zauri ar spuras veida ekstremitatēm vidējā un augšējā marinā triasā Ziemeļamerikā
pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu
krapaļīt lietot marihuānu
klīvija Liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Clivia"), daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas
jūrmalas lobulārija lobulāriju suga ("Lobularia maritima")
rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis
džonārs marihuāna
gandūzis marihuāna
gānis marihuāna
krapāls marihuāna
zaza marihuāna
džoints marihuānas cigarete
splifs marihuānas cigarete samiksēta kopā ar tabaku
blieziens marihuānas lietošana
grainderis marihuānas sasmalcinātājs
ārstniecības matuzāle matuzāļu suga ("Fumaria officinalis")
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē
ķilens Melnspārnu kaija ("Larus marinus", senāk "Larus maximus")
Baltās jūras menca mencu pasuga ("Gadus morhua marisalbi")
marimbists Mūziķis, kas spēlē marimbu; marimbas spēlētājs
jūras najāda najādu suga ("Najas marina"), Latvijā aizsargājama
travka Narkotikas (marihuāna u. tml.)
zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna)
zālīte Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna)
jūras nēģis nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus")
jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
spalvu neļķe neļķu suga ("Dianthus plumarius"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos
farmakomānija Nepārvarama tieksme pēc neimtropiem līdzekļiem (piem., morfīna, alkohola, marihuānas)
jūrmalas pagaurs pagauru suga ("Spergularia marina syn. Spergularia salina")
Jūdeja par Jūdeju un Samariju tagad Izraēlā sauc Rietumkrastu
Paramariba Paramaribo, Surinamas galvaspilsēta
vigriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea filipendula")
vidgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vīdrieksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vigristgaila Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vigriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Ulmaria pentapetala")
leidzirknes parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieži parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
graizeszāle Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
lēdzirknīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
leidzirkne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
mātene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
medonīca Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
pliderkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vedriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vedriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīderksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
viderksnīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšnas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrēkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekša Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikšņas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrīksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrīkste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirgsnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirkņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
viedrīkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrēkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrēsts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriešeņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriesis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriešļi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriestes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezītis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežni Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieznis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vigriezs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīse Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriška Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriškas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriški Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīss Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrista Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgristes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgristis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrists Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriža Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrižņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīzs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīngrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēkšķi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīreksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekstes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekstis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīreksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrieksta Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīriekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
zalktenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum", senāk "Spiraea ulmaria")
mētāt zaļo pārdot marihuānu
konservi pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai
marinēšana pārtikas produktu pārliešana ar marinādi
pundurītis Pelējumgraužu dzimtas ģints ("Atomaria"), sīkas, 1-2,5 mm garas vaboles, barojas ar sēnēm, >60 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem
jūrmalas pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis maritima"), Latvijā aizsargājams
piemarnavāt Piemarinēt (pietiekami, daudz)
jūrmalas pienzāle pienzāļu ģints suga ("Glaux maritima"), Latvijā aizsargājama
Cahkadzora pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Marmarikas ielejā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 574. g.
Amarilo pilsēta ASV, Teksasas štata ziemeļaustrumu daļā (_Amarillo_), 1120 m vjl., 197300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pītermaricbērha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Pietermaritzburg"), Kvazulu-Natālas provinces administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2006. g.)
Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kesaltenango pilsēta Gvatemalā ("Quezaltenango"), vulkāna Santamarijas piekājē 2350 m vjl., tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 120500 iedzīvotāju (2002. g.)
Palmaridži pilsēta Itālijā ("Palmariggi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1550 iedzīvotāju (2014. g.)
Pomariko pilsēta Itālijā ("Pomarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
Žiežmari pilsēta Lietuvā (_Žiežmariai_), Kauņas apriņķa Kaišadores rajonā, 3510 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Marmarisa pilsēta Turcijā ("Marmaris"), Muglas ilā, 34000 iedzīvotāju (2013. g.)
Geoergmarienhūte pilsēta Vācijā ("Georgsmarienhuette"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zigmāringene pilsēta Vācijā ("Sigmaringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
Pītermaricburga Pītermaricbērha, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
jūrmalas pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia maritima")
Levisa pundurītis pundurīšu suga ("Atomaria levisa"), kas Latvijā plaši izplatījušās 20. gs. 80.-90. gados
parastā putcikāde putcikāžu dzimtas suga ("Philaenus spumarius")
ārstniecības rozmarīns rozmarīnu suga ("Rosmarinus officinalis")
jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē
Anamarijas salas salu grupa Karību jūras ziemeļu daļā, Kubas dienvidrietumu piekrastē Anamarijas līcī
zamarietis Samarietis
dzeguzespuķe Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
dzegužpiesta Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
gojmēle Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
govjmēle Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
ķeimzāle Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
pestiņi Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
pienazāle Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
pīļdeguni Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
vējaustiņi Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
vēšaustiņš Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
vēžaustiņš Sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
Čakmarija savienojumā "Čakmarijas iela" - Aleksandra Čaka un Marijas iela Rīgā
Tamarix ramosissima sazarotais tamarikss
sausseržu sfings sfingu dzimtas suga ("Hemaris fuciformis")
Tamarix parviflora sīkziedu tamarikss
jūrmalas skābene skābeņu suga ("Rumex maritimus")
dziedzerainais smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium strumarium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās
bliezt smēķēt marihuānu
jūrmalas smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela maritima"), Latvijā aizsargājama
naglene Spalvu neļķe ("Dianthus plumarius")
nīģeļķenes Spalvu neļķe ("Dianthus plumarius")
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību)
āmars Spēle, kuras laikā visi, izveido apli, izņemot vienu, kam rokā ir tā sauktais āmariņš vai ziediņš
samtainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Lacrymaria lacrimabunda", syn. "Psathyrella lacrimabunda")
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
UNIMA Starptautiskā leļļu mākslinieku asociācija (franču "Union internationale des marionettes")
stouns stāvoklis, kad cilvēks ir marihuānas ietekmē
Paramaribo Surinamas galvaspilsēta (hol. val. "Paramaribo"), osta Surinamas krastā, 20 km no ietekas Atlantijas okeānā, 226000 iedzīvotāju (2007. g.)
Surinama Surinamas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (hol. val. "Suriname"), platība - 163820 kvadrātkilometru, 486600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Paramaribo, administratīvais iedalījums - 10 distriktu, robežojas ar Gviānu, Brazīliju un Gajānu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
jūrmalas sveda svedu ģints suga ("Suaeda maritima"), 3-25 cm augsts augs, atrasta tikai vienreiz (1852. g.)
matuzāle šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
humārija šīs dzimtas ģints ("Humaria")
kornišons šīs šķirnes gurķu konservi; šāda lieluma citu šķirņu marinēti gurķi
jūrmalas šķēpene šķēpeņu ģints suga ("Cakile maritima"), 15-30 cm augsts, kails, viengadīgs augs ar apaļu stublājulapas 3-6 cm garas, ķekarā 8-30 ziedi, tiem sārtvioletas vai violetas vainaglapas
jūras šņibītis šņibīšu suga ("Calidris maritima")
tamaricaceae Tamarikaugu dzimta
tamarikss Tamarikaugu dzimtas ģints ("Tamarix"), skaisti dekoratīvie krūmi ar skrajiem zariem un bālganiem, sārti violetiem ziediem
tamarix Tamariksi
Tamarix tetrandra tamariksu suga
sīkziedu tamarikss tamariksu suga ("Tamarix parviflora")
Sazarotais tamarikss tamariksu suga ("Tamarix ramosissima")
tamaricales Tamariku rinda
tamarinda Tamarinds
tamarinde Tamarinds
amhari tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā; amari
marieši tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
kukičini Tautību un cilšu grupa (manipuri, čini, lušeļi, tado, kuki, lakeri, peti, maringi, sokti, mari u. c.), dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, animiskiskie ticējumi, daļa - hinduisti vai kristīgie
ambontimorieši Tautību un cilšu grupa (solori, alori, rotieši, atoni, tetumi, mari, mambaji, tokodi, makasaji, kaji, serami, aruāņi u. c.), dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
Tomarioru Tomari pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
šķeltā trejsmailīte trejsmailīšu suga ("Tritomaria exsecta"), Latvijā konstatēta tikai uz smilšakmens
šķeltlapu trejsmailīte trejsmailīšu suga ("Tritomaria exsectiformis"), sastopama mežos uz kūdras, sfagniem un trupošas koksnes
Auza upe Sanmarino ziemeļu daļā un Itālijā (_Ausa_), Marekijas kreisā krasta pieteka
raklete uz galda grila gatavots ēdiens ar sieru; produktus iepriekš sagatavo - sagriež nelielos vai porciju gabalos, dažkārt tos iemarinē, sieru sagriež vai sarīvē, vai liek lielā gabalā, ļaujot viesim pašam nogriezt atbilstīga lieluma siera gabalu, un novieto tos uz galda tādā secībā, kā tie ir jāpagatavo
somugru valodas valodu saime, kurā ietilpst Baltijas jūras valodu grupa (lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda), sāmu valoda, Volgas valodu grupa (mordviešu, mariešu valoda), Permas valodu grupa (komiešu, komiešu-permiešu, udmurtu valoda) un ugru valodu grupa (hantu, mansu, ungāru valoda)
rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce
jūrmalas vībotne vībotņu suga ("Artemisia maritima")
amaryllidaceae Viendīgļlapju klases amariļļu dzimta
amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas
hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti
parastā vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula ulmaria")
jūras virpuļotājs virpuļotāju suga ("Gyrinus marinus")
vilku kārkls vītolu suga ("Salix rosmarinifolia")
čeremisi Volgas somu cilts Krievijā; marieši
kosmārija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Cosmarium"), vienšūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs, kuras nav dalītas daivās, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 130 sugu, kas izplatītas gk. augsto jeb sūnu purvu ūdeņos un starp sfagniem
jūrmalas zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium maritimum"), Latvijā aizsargājama
barsoms Zoroastriešu reliģisko rituāļu atribūts: tamariska zariņu saišķis, ko priesteris tur kreisajā rokā lūgšanas laikā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa mari.