Paplašinātā meklēšana

Meklējam malka.

Atrasts vārdos (39):

Atrasts vārdu savienojumos (13):

Atrasts skaidrojumos (299):

smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
aizklaņģēt Aizsist ar malkas pagali.
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti.
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis.
palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
runguļmalka Apaļu pagaļu, sprunguļu malka.
atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
iegalis Apdedzis malkas gals.
aršīnmalka Aršīnas garumā sazāģēta malka.
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem.
atskaidināt Atskaldīt skaidas no malkas.
kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
ciršana Augošu koku gāšana un sastrādāšana malkas vai kokmateriālu ieguvei.
leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos.
propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai.
ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
opaks Balti keramikas izstrādājumi, kas izskatās pēc smalka fajansa.
pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
malkābraukšana Braukšana pēc malkas.
gaišie burti burti, ko veido smalkas līnijas.
spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sveķelis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
sviķis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā.
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
malkābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār.
sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār.
sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
ūdenspagale Degoša malkas pagale.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
malciņa Dem. --> malka.
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
birkšķis Drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā.
sokle egle, kam koka kārtas vienā pusē rupjākas, otrā - smalkas.
mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu.
bastainis Galvas lakats no smalka, plāna kokvilnas (batista) auduma.
longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē.
garmalka Gara malka.
gusto Garša, patika, smalka gaume.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs.
kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
repe grūti saskaldāma malka.
apčūlot Gruzdēt kā slapjai malkai.
hibanobambuss Ģraudzāļu dzimtas ģints ("Hibanobambusa"), ko bieži audzē kā dekoratīvus augus dārzos, šie bambusi ātri izplatās, tiem ir smalkas svītrainas lapas, kas pacieš sausumu un salu.
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai.
čuslīties Iekurt uguni, kad nav malkas.
vibrācijas dzirnavas ierīce supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek maļķermeņu svārstību rezultātā.
izņaukstēties Ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties).
ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela.
štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
izmalkot Izdzert lēni, pa malkam.
īzerīšu Īzerīšu vilna - smalka viļņota, citaina vilna.
atjukt Izjukt, nobrukt (par malkas grēdu).
kulmāji Izkultu linsēklu paliekas bez smalkajām pelavām.
knābāns Jauns, vājš malkas cirtējs.
pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma.
Svētā liga katolisko vācu valdnieku savienība pret protestantisko _Schmalkaldes_ savienību (1538. g.).
kursma Klēpis malkas.
pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu.
puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
pārsmalcināta konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem vislielākā mērā piemīt visas smalkas konstitūcijas pazīmes.
kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai).
vente Ķīlis malkas sašķelšanai.
bontons Labais tonis, pieklājība, smalka uzvešanās.
bon ton labais tonis, smalkas manieres, laba audzināšana.
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
malkot Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko).
saluba liels, smalka (rūpnīcā izgatavota) auduma lakats.
tehniskā labuma kategorija lietkoki, puslietkoki un malkaskoki.
krubas Līki koki ragavu paplašināšanai, lai tur varētu uzlikt vairāk malkas.
ragālis Līks koks, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk malkas vai kokmateriālu.
lumps Lombs, vidēja labuma cukurs; smalkais cukurs no sīrupa.
mežģīne Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
pelni Ļoti sausa, smalka irdena zeme.
pūdermilti Ļoti smalka maluma milti.
linons Ļoti smalka, blīva, balināta linu auduma šķirne.
ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
špijas Ļoti smalkas auzu pelavas.
maicēna Ļoti smalki maīsa milti vai arī smalkas maīsa stērķeles.
pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
malcenieks Malkas cirtējs, malkas vedējs.
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras.
atkāša koķelis malkas pagale ar atskabargu.
šķedene malkas pagale, ko ērti sadalīt skalos.
skaidīņs malkas sagatavošanas vieta pagalmā.
malcene Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
malciens Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka.
malcinieks Malkas vedējs; malkas tirgotājs.
drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai.
dezintegrators Mašīna trauslu, arī plastisku materiālu smalkai malšanai.
diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai.
stelle Mērstatnis, kurā var iekraut vienu steru malkas.
pērdele Mērvienība malkas daudzuma mērīšanai, \~0,8 kubikmetri.
žabo Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
ēzelīte Mīksta, smalka, sprogaina vilna.
žļega Mitra malka, mitra labība.
sutnis mitra malka.
zvingelmalka Mitra malka.
mizošana Mizas atdalīšana no koku stumbriem un sortimentiem (zaļbaļkiem, finierklučiem, stabiem, papīrmalkas u. c.).
bakans Nederīgs koka malkas gabals.
zaļa malka neizžāvēta, nesen izstrādātu kokmateriālu malka.
šķelsne neliela malkas pagale.
lopbarības granulas nelielos cilindrveida vai kubveida gabaliņos sapresēta smalka lopbarība, samalti vai citādi sīki sasmalcināti lopbarības līdzekļi vai to maisījumi (zāles milti, kombinētā barība u. c.).
malkasšķūnītis Neliels šķūnis malkas glabāšanai.
megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi.
gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma.
nomaļmalka Nevērtīga malka.
celmu malka no celmu virszemes daļas un resnākajām saknēm sagatavotā malka.
šķedārnis No koka bluķa atskaldīta malkas šķila.
kazls No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidots balsts malkas, baļķu zāģēšanai.
tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai).
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
juma Nojume malkas vai kokmateriālu glabāšanai.
šālmalka Nomaļmalka, nevērtīga malka.
norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
milns Nūja degošās malkas sabikstīšanai krāsnī.
parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu.
strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā.
šķeldošana Papīrmalkas (mizotas vai nemizotas) pārstrādāšana šķeldās.
papīrmalkas sautēšana papīrmalkas iepriekšējā apstrāde ar tvaiku brūnās kokmasas iegūšanai.
šķedēns Pārskaldītas malkas pagales sīkāka daļa.
malkas zāģis pārvietojama darbmašīna malkas sagarumošanai, kas izveidota uz ripzāģmašīnas bāzes.
mežmērs Pilnīgāks malkas mērs (ar uzviju).
Šmalkaldene Pilsēta Vācijā ("Schmalkalden"), Tīringenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi.
pīšu malka pīšu koku mazvērtīgā malka, kas ātri sadeg.
puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
pusmute Puse kumosa; puse no ēdiena daudzuma, ko var ieņemt mutē; puse malka.
vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām): atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
žvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt.
žvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
zvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
zvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
ņēkšēt Radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
ņekšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
ņīkšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
ņaukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt.
ņeukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem).
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
pavilnis Reta, mīksta vilna, smalkas spalvas starp rupjākām (sariem), smalki matiņi ap kaklu, kur beidzas mati.
aukurs Rijas kuramā malka.
šķūnis Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai.
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres.
šakalis Sakalis - skalu malkas pagale, sveķains skals.
skarbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
skārbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
aizdaga Sausa malka iekuram.
sausmanis Sausa malka, iekurs.
sauseklis Sausa malka.
kuramais Sausa, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals.
kaukals Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals.
miņotes Savādas smalkas mežģīnes.
dzidaine Savienojumā "dzidaina pagale" - asa, šķēpveidīga malkas pagale.
kratīklis Sietveida ierīce lielāko (kā) daļu atšķiršanai no sīkajām, smalkajām.
dāmiņa Sieviete, kas iztaisās smalka, vai kas izvairās no darba.
smalcīte sieviete, kurai patīk smalkas manieres.
smelknes Sīkas, smalkas graudu apvalka daļas, kas rodas, pārstrādājot graudus.
meslīņs skaidiens, malkas gatavošanas vieta sētā.
glaunums Skaists tērps, smalka uzvešanās.
saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā; skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
piekuri Skali, skaidas u. tml. krāsnī ievietotas malkas priekšā (iekurināšanai).
dārbokslis Skals (sīkāk saskaldīta skalu malka).
skala skals; malkas pagale, šķila.
dāraukslis Skalu malka (kluči, reti kad garāki par 60-80 cm).
darviņa Skalu malka, skalu pagale.
darvīna Skalu malka, skalu pagale.
skalmalka Skalu malka; šķila, skalu plēšanai; skalmaks.
skalmaka Skalu malka; šķila, skalu plēšanai.
skalmaks Skalu malka; šķila, skalu plēšanai.
darvaukšus Skalu malka.
darveksis Skalu malka.
darvoklis Skalu malka.
skrembelis Skalu malkas gabals.
sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai.
balstenis Skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai, stutmalka.
peiksts Slapja malka, kas slikti deg.
susna Slikta priedes malka; izmirkusi malka.
šāberēšana Smalka apdares operācija ar speciālu instrumentu - šāberi, ar ko no virsmas nokasa plānas metāla skaidas; piekasīšana.
atiska sāls smalka asprātība, zobgalība.
apgubenis Smalka audekla drāna, ko sien ap galvu lakata vietā.
šviciņa Smalka auduma veļa.
pompadūra Smalka darba kulīte sievietēm.
finese Smalka nianse.
ģelumbe Smalka pirkta drāna, labākais apģērba gabals.
matatspere Smalka spirālveida atspere.
fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
pavilna Smalka zāle zem lielākas.
persiflāža Smalka, asprātīga izzobošana.
kokote Smalka, eleganta un dārga prostitūta, vieglas uzvedības sieviete.
glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
politese Smalka, pieklājīga uzvešanās.
smalkapstrāde Smalka, sarežģīta (kā) apstrāde.
kureklis Smalka, sasmalcināta malka, ko lieto ātrākai iekurināšanai, arī tāss u. tml.
Trifolium elegans smalkais āboliņš.
streijcukurs Smalkais cukurs.
Ādžņa čakra smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
Sphagnum tenellum smalkais sfagns.
smalkapstrādāšana Smalkapstrāde.
tonofibrillas Smalkas epitelioātu citoskeleta fibrillas, kurām ir mehāniska vai balsta funkcija.
brečkas Smalkas mežģīnes.
margeritas Smalkas stikla pērles.
mirnava Smalkas vilnas audums.
miņonetes Smalkas, šauras mežģīnes - lentītes.
pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
vērsītis Statīvs malkas zāģēšanai.
štenceļš stutmalka
balstmalka Stutmalka.
štencele Stutmalka.
babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
darvāksnis Sveķaina malka.
ķieņi Sveķaina priedes malka.
sveķeļi Sveķaina, parasti priedes malka, no kuras agrāk tecināja darvu.
daga Sveķainas priedes malkas kvēpi.
darvākslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
darvekslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
darveksnis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
darvokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
derokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
širtiņš Šērtiņš; smalka kokvilnas kreklu drāna.
šķeļtine šķeltā malka.
malkasšķūnis Šķūnis malkas glabāšanai.
spongioplazma Šūnu protoplazmas smalkais tīklojums, kas redzams fiksēta šūnā.
nāsīgs Tāds, kam ir asa (smalka) oža.
smalkactiņa Tāds, kam ir maza, smalka acs (5).
čivulītis Tāds, kam ir smalka balss, kas runājot it kā čivina.
smalkodīgs Tāds, kam ir smalka oža, kas labi atšķir smaržas.
smalkvilnas Tāds, kam ir smalka vilna (par aitām, to šķirnēm).
smalklapains Tāds, kam ir smalkas lapas.
smalkskarains Tāds, kam ir smalkas skaras.
smalkstarains Tāds, kam ir smalkas staras.
vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
smalkvadmalas Tāds, kas ir darināts no smalkas vadmalas.
smalkzīda Tāds, kas ir izgatavots no smalka zīda.
smalkvilnas Tāds, kas ir izgatavots no smalkas vilnas.
gaisīgs Tāds, kas nav masīvs, tāds, kam ir viegla, smalka uzbūve.
viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.).
joništana Tantriskās jogas slepenajās mācībās smalkais enerģētiskais centrs, kas atrodas vīrieša starpenē.
nosacītais kurināmais tehniski ekonomiskos aprēķinos pieņemta kurināmā uzskaites vienība dažāda kurināmā veidu efektivitātes salīdzināšanai un kurināmā daudzuma uzskaitei; par vienību tiek pieņemts 1 kg cietā kurināmā (1 m^3^ gāzveida kurināmā) ar sadedzes siltumu 29 308 kJ (7000 kcal); pārrēķināšanas koeficients naftai ir 1,43, dabasgāzei– 1,175, vidējas kvalitātes akmeņoglēm – 0,69, kūdrai – 0,34, degslāneklim – 0,32, malkai – 0,27.
perlīta struktūra tērauda struktūra, kas satur 0,83% oglekļa, sastāv no smalka plāksnīšu ferīta un cementa maisījuma.
kubikass Tilpuma (parasti malkas) mērvienība - aptuveni 9,7 kubikmetri.
kubikpēda Tilpuma (parasti malkas) mērvienība (kubs ar pēdu garām šķautnēm) - aptuveni 0,027 kubikmetri.
piesere Uz piepriekšas, uz malkas ārdiem piesērtā labība.
obroka kule uzturs malkas cirtējiem un siena vedējiem ilgā ceļā.
ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri.
apse Velna koks, raganas malka.
kaša Viegla, mīksta vilnas drāna no smalkas vilnas kāršainā audumā.
pulkste vieglas, smalkas pakulas, kas tīrīšanas laikā atdalās no liniem.
kaza Viena ceturtdaļa no vienas kubikases (malkas).
švinka Viena kubikass (malkas).
kurs Vienas malkas porcijas sadegšana krāsnī.
plīts riņķis viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts caurumu un ko izmanto tā atvēruma lieluma mainīšanai.
malkcirsnis Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai; malciena.
malciena Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai.
aizgrēda Vieta aiz malkas grēdas.
malkielpakaļa Vieta aiz malkas grēdas.
grēdiena Vieta malkas sakraušanai.
malcirksnis Vieta malkas zāģēšanai, skaldīšanai; malkcirsnis (parasti malkas šķūņa priekšā).
malkcirsma Vieta mežā malkas ciršanai.
malkielapuža Vieta zem malkas grēdas.
smalkvirpa Virpa (kā) smalkapstrādei.
smalkvirpošana Virpošana, kurā veic (kā) smalkapstrādi; gludā virpošana.
čipslis Zaraina malkas pagale.
čīsla Zaraina vieta vai saaugums malkas pagalē, kas traucē to saskaldīt.
čūkstoņa Zaru vai malkas atkritumi.
bastrs Zemas kvalitātes smalkais cukurs dzeltenā krāsā, rafinētā cukura ražošanas blakus produkts.

malka citās vārdnīcās:

MLVV

malka

LLVV

malka

MEV

malˆka