Paplašinātā meklēšana
Meklējam mūks.
Atrasts vārdos (35):
- mūks:2
- mūks:1
- mūksnīt:1
- šmūksta:1
- šmūksts:1
- šmūkstēt:1
- cērmūksis:1
- čermūkste:1
- čērmūkste:1
- čumūksnis:1
- demūksnis:1
- dimūksnis:1
- dumūksnis:1
- ķērmūkste:1
- pamūksnīt:1
- samūksnīt:1
- sērmūksis:1
- sērmūksls:1
- sērmūkste:1
- šmūkstoņa:1
- cērmūkslis:1
- čārmūkslis:1
- diemūksnis:1
- gremūkslis:1
- nošmūkstēt:1
- sārmūkslis:1
- sērmūksēni:1
- sērmūkslis:1
- šērmūkslis:1
- šmūkstināt:1
- žmūkstināt:1
- sērmūkslīts:1
- nošmūkstināt:1
- uzšmūkstināt:1
- nošmūkstināties:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (31):
- bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
- faķīrs Askētisks musulmaņu mūks (Indijā).
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā.
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
- fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- sērmūkslīts Dem. --> sērmūkslis.
- diemūksnis Dimūksnis.
- dunoksnis Dumbrājs; muklājs, slīksnājs; dumūksnis.
- digambara Džainistu mūks, kas pieder pie sektas, kura piekopj pilnīgi kaila ķermeņa kultu.
- nošmūkstināt Īsu brīdi šmūkstināt un pabeigt šmūkstināt.
- nošmūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmūkstēt.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- novīcijs Jauns mūks.
- kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus.
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
- lama Lamaistu mūks, garīdznieks.
- dervišs musulmaņu mūks, kas klejo ubagodams.
- marabuts Musulmaņu svētais; musulmaņu mūks vientuļnieks.
- parastais pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aucuparia"); sērmūkslis.
- sērmokšņi Sērmūkslis - pīlādzis, kam tautas tradīcijā piedēvē maģiskas aizsargīpašības.
- čārmūkslis Sērmūkslis.
- Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis.
- šmūkšēt Šmūkstēt.
- pasaulnieks Tāds, kas nav mūks, nav aizgājis no pasaules.
- Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta.
- marabuts viduslaikos Ziemeļāfrikā - musulmaņu mūks karotājs.
- skriptors Viduslaiku mūks, kurš, izgatavojot grāmatas ar tinti rakstīja visu galveno tekstu.
mūks citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV