Paplašinātā meklēšana
Meklējam mīņāt.
Atrasts vārdos (22):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (38):
- dimzāt Būt nemierīgam, mīņāties uz vietas.
- dimžāt Būt nemierīgam, mīņāties uz vietas.
- mīņātājs Darītājs --> mīņāt; mīdītājs.
- nomīņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties.
- izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
- dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta.
- sadumpēt izmīņāt (mīkstu zemi, gk. par liellopiem).
- izstraigņāt Izmīņāt, izbradāt.
- izdrempēt Izmīņāt, nomīt.
- izčalbāt Izmīņāt.
- izdalbāt Izmīņāt.
- samīdīties kādu brīdi mīņāties.
- čeberēt Kustēties, mīņāties.
- dūcīties Mīcīties, mīņāties, tūļāties.
- dīžātājs Mīdītājs, mīņātājs.
- pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur; mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
- pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
- brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties.
- dakāties Nemierīgi mīņāties.
- dīņāties Nemierīgi uzvesties, mīņāties.
- žakarēties Nemierīgi uzvesties, mīņāties.
- īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu).
- nočalbāt Nomīņāt.
- nomīdīties Pamīņāties.
- piecampāt Piemīņāt, pielāčot.
- piešļamāt Piemīņāt, piesārņot, sasvīnīt.
- samīņāties Sākt, parasti pēkšņi, mīņāties; īsu brīdi mīņāties.
- sadakņāt Samīdīt, samīņāt.
- sadiņāt samīņāt.
- sadaļģēt Samīņāt.
- dukņa Staigns, izmīņāts purvs.
- stampāties Stampāt (3); arī mīņāties.
- nodīžāt Šurp un turp mīņāties, mīdīties, nemierīgi uzvesties.
- nodīžļāt Šurp un turp mīņāties, mīdīties, nemierīgi uzvesties.
- stakāt Uz vienas vietas mīņāties un netikt uz priekšu.
- stakāties Uz vienas vietas mīņāties un netikt uz priekšu.
- dikalāties Uz vietas mīņāties.
mīņāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV