Paplašinātā meklēšana
Meklējam likāt.
Atrasts vārdos (20):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (122):
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- portlandcements cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
- kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
- delicato Delikāti, t. i. uzmanīgi, smalki.
- talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
- dokumenta oriģināla atvasinājums dokuments, kas pilnībā vai daļēji atveido dokumenta oriģinālu, proti: dokumenta noraksts (kopija), dokumenta izraksts vai dokumenta dublikāts.
- kopēt dublēt datni vai datņu grupu, atstājot oriģinālu esošajā vietā, bet dublikātu novietojot citā direktorijā vai uz cita diska.
- titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda.
- forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem.
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
- peridots Dzeltenzaļš vai brūngans silikātu klases minerāla olivīna paveids.
- siderolīts Dzelzsakmens meteorīts; sastāv no silikātiem un niķeļ-dzelzs.
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai.
- laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
- nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
- kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
- pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens.
- vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni.
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
- serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
- feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
- hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- ilīts Izplatīts māla minerāls, hidratizēts alumosilikāts.
- illīts Izplatīts māla minerāls, hidratizēts alumosilikāts.
- etringīts kalcija hidrosulfoalumināts 3CaO·Al~2~O~3~·3CaSO~4~·31H~2~O; silikātu tehnoloģijā to sauc arī par cementa bacili (ja tas veidojas betonā, betona tilpums palielinās 2,5 reizes un rodas spriegumi un plaisas).
- belīts Kalcija silikāts, viens no galvenajiem portlandcementa minerāliem.
- kaolinizācija Kaolinīta grupas minerālu veidošanās eksogēnos un hidrotermālos procesos gk. no dažādiem alumosilikātiem (vizlām, laukšpatiem).
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- silikātkrāsa Krāsa, kuras sastāvā ir silikāti.
- tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
- silikātķieģelis Ķieģelis, kura sastāvā ir silikāti.
- likāt Lakt; likāt.
- pirofilīts Lapveida struktūrtipa silikātu klases minerāls.
- silikātlīme Līme, kuras sastāvā ir silikāti.
- litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas.
- enstatīts magnija silikāts MgO·SiO2; ugunsizturīgs materiāls.
- magnija trisilikāts magnija silikāts.
- olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
- subtils Maigs; smalks, delikāts.
- permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
- silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis).
- pārmālošanās Mazāk stabilo primāro silikātu dēdēšanas process augsnē.
- kontratipēšana Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla (parasti oriģinālā negatīva) dublikāta (kontratipa) izgatavošana ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi.
- kontratips Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla dublikāts, kas izgatavots ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi.
- staurolīts Metamorfs iežveidotājs minerāls, dzelzs un alumīnija silikāts.
- volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā.
- celolīti Minerāli, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti, kas veidojas hidrotermālos procesos.
- smaragds Minerāls - berilija alumīnija silikāts (dārgakmens) zaļās krāsas dažādās nokrāsās.
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu.
- fenakīts Minerāls, berilija silikāts; ar beriliju bagāta rūda.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
- seladonīts Minerāls, dzelzs, magnija un kālija silikāts, zemjains vai sīkzvīņains, sastopams pārveidotu tufu un mandeļiežu tukšumos, lieto kā zaļu krāsvielu.
- leicīts Minerāls, kālija alumosilikāts, gaišā krāsā, izveidojas, sacietējot lavai, kurā maz kramzemes; var izmantot zemes mēslošanai un alumīnija un kālija iegūšanai.
- vezuvīns Minerāls, salikts kalcija un alumīnija silikāts dzeltenā, zaļā, tumšbrūna krāsā; dažkārt lieto kā sīkizstrādājumu materiālu.
- kristobalīts minerāls, silīcija dioksīda SiO~2~ polimorfa modifikācija, augsttemperatūras (virs 1470 °C) silīcija dioksīda paveids, kas kristalizējas silikātmateriālos.
- serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls.
- ceolīti Minerālu grupa, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti ar ļoti lielām sorbcijas un jonu apmaiņas spējām.
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- nemetāliskie derīgie izrakteņi nerūdas derīgie izrakteņi: silikāti, oksīdi, hlorīdi, fosfāti, sulfāti, karbonāti, nitrāti u. c. minerāli vai ieži, ko saimnieciski izmanto dab. veidā, kā arī ķīmiski vai termiski apstrādātus.
- garnjerits Niķeļa silikāts ar komplicētu un nepastāvīgu ķīmisko sastāvu; rūda, no kuras iegūst niķeli.
- bronzīts Ninerāls, silikāts no augītu jeb piroksenu rindas, rombisks: retāk noteiktos kristālos, parasti graudainu agregātu veidā, dzeltenzaļš, brūngans.
- silikātieži No silikātiem (silīcijskābju sāļiem) sastāvoši ieži, kas veido 80% Zemes garozas masas; izplatīti arī uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem.
- antrakosilikoze Ogļraču astma, pneimokoniozes forma - ogļu un silikātu putekļu nogulsnēšanās plaušu audos.
- dubulteksemplārs Otrais (ar oriģinālu vienāds) eksemplārs; dublikāts.
- talks pārtikas piedeva E553b (magnija silikāts), pretsalipes viela, var radīt kuņģa problēmas, veicināt vēzi (kuņģa un olvadu), veicināt klepu, vemšanu, radīt elpošanas problēmas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E552 Pārtikas uzlabotājs - kalcija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E553a Pārtikas uzlabotājs - magnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- dalikatns Pieklājīgs, delikāts (par cilvēku).
- pneimosilikoze Plaušu slimība, kas radusies no ilgstošas silikātu ieelpošanas.
- ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma.
- ceļu būves portlandcements portlandcements, kura galvenā sastāvdaļa ir trikalcija silikāts ar granulēto domnu sārņu piedevām; salizturīgs, ar mazu sarukumu un lielu spiedes stiprību.
- dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu.
- šķīstošais stikls sārmu metālu (K, Na, Li) silikātu stikls, kas viegli šķīst ūdenī.
- alīts silikātmateriāls - portlandcementa galvenā sastāvdaļa, trikalcija silikāts 3CaO·SiO~2~.
- rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju; berilija rūda.
- vizla Silikātu grupas minerāls, parasti ar plākšņainu uzbūvi, sastopams magmatisko, metamorfo un noguluma iežu sastāvā.
- torīts Silikātu grupas radioaktīvs minerāls, ko izmanto torija ieguvei.
- diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem.
- turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- haluazīts silikātu klases minerāls baltā krāsā ar dzeltenīgu, brūnu u. c. nokrāsu; izmanto keramikas rūpniecībā.
- rubelīts silikātu klases minerāls sārtā krāsā, turmalīna paveids.
- hrizokolla Silikātu klases minerāls zaļā vai zilā krāsā; tas izveidojas dažādu vara rūdu sadalīšanās rezultātā; rūda, no kuras iegūst varu.
- garnierīts silikātu klases minerāls zaļgandzeltenā vai zaļā krāsā; niķeļa rūda.
- eiklazs silikātu klases minerāls, rets zilas krāsas dārgakmens, līdzīgs akvamarīnam.
- čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā.
- pollucīts Silikātu klases minerāls; rūda, no kuras iegūst Cēziju.
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
- silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls.
- lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
- gracile Smalki, delikāti, vāri.
- apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu.
- ūdensstikls Stiklējāds, verdošā ūdenī šķīstošs kramskābes savienojums ar alkalijām, kālija vai nātrija silikāts.
- silikātstikls Stikls, kura sastāvā ir silikāti.
- silikātu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmiskie, ķīmiskie un termiskie procesi minerālo izejvielu (mālu, kaļķakmens, ģipšakmens u. c.) pārstrādei par silikātmateriāliemun izstrādājumiem (cementu, keramiku, stiklu, betonu u. c.).
- silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
- sfēns Titanīts - minerāls, kalcija un titāna silikāts; izejviela titāna oksīda iegūšanai.
- amfiboli Tumšo iežveidotāju minerālu grupa, kalcija, nātrija, magnija, dzelzs un alumīnija silikāti; izplatīti magmatisko un metamorfo iežu komponenti.
- ūdens nekarbonātu cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija sulfāti, hlorīdi, silikāti un fosfāti.
- hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus.
- kristālisks šīferis vecāko formāciju silikātakmeņi: gneiss, vizlas šīfera granulīts u. c., - pa daļai ar sedimentu, pa daļai ar eruptīvu raksturu.
- laukšpats Viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām, kuri sastāv no alumīnija, kālija, nātrija un kalcija silikātiem.
- delikātums Vispārināta īpašība --> delikāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas.
- epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi.
- smalta Zila krāsviela, kas sastāv no kobalta silikāta un ko izmanto stikla un porcelāna rūpniecībā.
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa likāt.