Paplašinātā meklēšana
Meklējam leksis.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (60):
- kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi.
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
- ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- sekundārā nozīme daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
- tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju jeb leksiski semantisko variantu, kam mūsdienu valodā nav spilgtas asociatīvās saites ar pamatnozīmi.
- pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
- supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds.
- vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu.
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- frazēma Frazeoloģisms, kurā viens komponents lietots savā leksiskajā nozīmē.
- pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
- distributīvā analīze izpētes metode, kas balstās uz valodas vienību apkaimi, neizmantojot ziņas par šo vienību leksisko vai gramatisko nozīmi ārpus konkrētā lietojuma.
- salikta leksiska vienība leksiska vienība, kas veidota vismaz no diviem vārdiem (vai to celmiem).
- leksiski gramatiskā kategorija leksiskās nozīmes, gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās uz vismaz divu elementu pretstatu.
- dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
- strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai.
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
- leksiskā pārbaude pirmprogrammas pārveidošana, ko izdara vienlaicīgi ar leksisko analīzi un kuras mērķis ir programmā nepieļaujamu vārdu atklāšana.
- pleksiglass Pleksistikls.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala.
- defiskopa salikta leksiska vienība (vārdu savienojums), kurā komponenti parasti saistīti sakārtojumā un savienoti ar defisi.
- defissavienojums salikta leksiska vienība, kurā starp komponentiem (vārdiem, vārddaļām, atsevišķiem burtiem, cipariem vai citām rakstzīmēm) vienotājfunkcijā lietota defise.
- koprakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums vienā vārdā.
- šķirtrakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot.
- defisrakstījums saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, sastāvdaļu saistīšanai izmantojot defisi.
- atvasinātā nozīme sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
- diferenciālā sēma sēma, kas atšķir vienas leksiski semantiskās grupas vai semantiskā lauka vienības citu no citas.
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- savruprakstījums Šķirtrakstījums - saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot.
- sasaiste Teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem - saikļiem, partikulām vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem, kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c.; kohēzija.
- kohēzija Teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kas izteikts ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem - saikļiem, partikulām vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem, kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c.; sasaiste.
- funkcionālā nozīme terminoloģijā - nozīme, kas terminu piesaista konkrētas nozares jēdzienu sistēmai un kas nosaka termina kā funkcionālas vienības būtību un piešķir leksiskajai vienībai terminoloģiskumu.
- analītiska leksiska vienība vairāku šķirti rakstītu vārdu apvienojums vienā leksiskā vienībā, kas var būt patstāvīgu vārdu savienojums, palīgvārdu savienojums, vai arī palīgvārda un patstāvīga vārda kombinācija.
- leksikas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido vārdu un leksiski semantisko elementu un kategoriju kopums to savstarpējās (cilmes, lietojuma u. c.) attieksmēs un izpausmes veidos.
- gramatizācija Valodas leksiskās sistēmas elementu pāreja gramatiskā sistēmā.
- gramatizēšanās Valodas leksiskās sistēmas elementu pāreja gramatiskā sistēmā.
- semantiskais lauks valodas līdzekļu kopums, kas atspoguļo kādu īstenības jomu un ko vieno kāds vispārīgs semantisks elements, piemēram, laika semantiskais lauks aovieno gan leksiskos, gan gramatiskos līdzekļus, kas izsaka laika nozīmi.
- neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
- komponentu analīzes metode vārda leksiskās nozīmes analīzes metode, kas balstās uz nozīmes dalījumu sēmās jeb semantiskajos elementos.
- denotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem; nozīmes pamatkomponents.
- nozīmes pamatkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem.
- konotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru.
- nozīmes papildkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru.
- gramatikalizācija Vārda patstāvīgās leksiskās nozīmes pilnīga vai daļēja zaudēšana, tam pārejot palīgvārdos vai kļūstot par gramatiskas formas veidotāju afiksu.
- leksiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktas leksiskās nozīmes vārdiem.
- morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
- stabila vārdkopa vārdkopa, kurai ir viena vārda nozīme un funkcijas un kuras nozīme atšķiras no tās komponentu leksisko nozīmju apvienojuma.
- stabilā vārdkopa vārdkopa, kurai ir viena vārda nozīme un funkcijas un kuras nozīme atšķiras no tās komponentu leksisko nozīmju apvienojuma.
- antonīmu vārdnīca vārdnīca, kurā sistematizētas kādas valodas pretējas nozīmes leksiskās vienības.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- semantiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšana, piešķirot jau esošai leksiskai vienībai jaunu nozīmi.
- leksiskā paradigma vārdu grupa, ko vieno viena vai vairākas kopīgas sēmas, piemēram, sinonīmu rinda, leksiski semantiskā grupa.
- arhisēma Vispārināta sēma, kas apvieno vienas leksiski semantiskās grupas vai semantiskā lauka vienības.
- leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē.
leksis citās vārdnīcās: