Paplašinātā meklēšana
Meklējam līcis.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- Abū Kīra līcis
- Ačafalajas līcis
- Adaira līcis
- Adalijas līcis
- Adanas līcis
- Adenas līcis
- Admiralitātes līcis
- Agavas līcis
- Āgenskalna līcis
- Agrahanas līcis
- Ahiparas līcis
- Ajonoras līcis
- Akabas līcis
- Akkeši līcis
- Aklinsas līcis
- Akrotiri līcis
- Aļaskas līcis
- Albaja līcis
- Albatrosa līcis
- Albermārla līcis
- Algoas līcis
- Alhesirasas līcis
- Alkudijas līcis
- Almerijas līcis
- Alofi līcis
- Amakusas līcis
- Amatikes līcis
- Ambaru līcis
- Ammohostas līcis
- Amohostas līcis
- Ampasindavas līcis
- Amundsena līcis
- Amūras līcis
- Amvrakijas līcis
- Anabaras līcis
- Anadiras līcis
- Anamarijas līcis
- Anancunu līcis
- Anibares līcis
- Aņivas līcis
- Ankšesa līcis
- Ankudas līcis
- Aņpu līcis
- Ansona līcis
- Antaljas līcis
- Antungilas līcis
- Anžuānas līcis
- Apalaču līcis
- Āplas līcis
- Arabata līcis
- Arābu līcis
- Argjēnas līcis
- Argolidas līcis
- Ariakes līcis
- Aristes līcis
- Arkašonas līcis
- Arkūra līcis
- Arnemas līcis
- Arousas līcis
- Aru līcis
- Asida līcis
- Asināras līcis
- Astrabadas līcis
- Astrolaba līcis
- Atkas līcis
- Austrālijas līcis
- Austrumkorejas līcis
- Avačas līcis
- Avateles līcis
- Ažaksjo līcis
- Bafina līcis
- Baidaratas līcis
- Baijablankas līcis
- Baijagrandes līcis
- Bakbo līcis
- Bakingema līcis
- Balenjēra līcis
- Baleras līcis
- Banderasa līcis
- Bāndona līcis
- Bangkokas līcis
- Baratarijas līcis
- Bārkli līcis
- Bārnstaplas līcis
- Batabano līcis
- Batērsta līcis
- Baunti līcis
- Beaskočeja līcis
- Bedzjiņas līcis
- Befutakas līcis
- Belfāstas līcis
- Belitidžas līcis
- Bengālijas līcis
- Bengo līcis
- Beninas līcis
- Bentri līcis
- Biafras līcis
- Biskajas līcis
- Bleksoda līcis
- Bones līcis
- Botnijas līcis
- Bristola līcis
- Bristoles līcis
- Buorhajas līcis
- Burgasas līcis
- Būtijas līcis
- Butuanas līcis
- Čaunas līcis
- Cemesas līcis
- Čemulpo līcis
- Česapīka līcis
- Čošas līcis
- Dandolkas līcis
- Darjena līcis
- Dasolas līcis
- Delavēras līcis
- Donegolas līcis
- Donmānusas līcis
- Dūkstigala līcis
- Dvinas līcis
- Dženovas līcis
- Dzješi līcis
- Džudzjankovas līcis
- Emsas līcis
- Eru līcis
- Fakses līcis
- Fandi līcis
- Feodosijas līcis
- Fonsekas līcis
- Fortas līcis
- Gābisas līcis
- Gaskoņas līcis
- Gdaņskas līcis
- Ģeogrāfa līcis
- Gidanas līcis
- Gižigas līcis
- Gizilaghačas līcis
- Gorgānas līcis
- Greifsvaldes līcis
- Gvajakilas līcis
- Gvantanamo līcis
- Gvībaras līcis
- Gvinejas līcis
- Handžou līcis
- Hānes līcis
- Hāpsalu līcis
- Haras līcis
- Hatangas līcis
- Helgolandes līcis
- Hondurasas līcis
- Honhai līcis
- Hromas līcis
- Hudzona līcis
- Imuruanas līcis
- Indola līcis
- Iskenderunas līcis
- Izmitas līcis
- Jeņisejas līcis
- Kačas līcis
- Kačhas līcis
- Kadisas līcis
- Kalifornijas līcis
- Kampečes līcis
- Karagas līcis
- Karalienes Modas līcis
- Kārdiganas līcis
- Karkinitas līcis
- Karnārvonas līcis
- Karpentārija līcis
- Kēges līcis
- Ķīles līcis
- Klaidas līcis
- Klū līcis
- Kolgas līcis
- Koļučinas līcis
- Komsomoļeca līcis
- Koporjes līcis
- Korejas līcis
- Korintas līcis
- Korkovado līcis
- Krasnovodskas līcis
- Kronoku līcis
- Kuka līcis
- Kuršu līcis
- Kuskokvimas līcis
- Kuveitas līcis
- Labukas līcis
- Lagonoja līcis
- Laholmas līcis
- Lamonas līcis
- Lanuzas līcis
- Leidžou līcis
- Leites līcis
- Liaodunas līcis
- Lielais Austrālijas līcis
- Lingajenas līcis
- Linhes līcis
- Lionas līcis
- Lorensu Markiša līcis
- Lūsa līcis
Atrasts skaidrojumos (582):
- Abukira Abukiras līcis
- Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis
- Ammohosta Ammohostas līcis - atrodas Kipras salas austrumos
- Amohosta Amohostas līcis - Ammohostas līcis
- krīks Anglijā - neliels līcis
- Adalijas līcis Antaljas līcis Turcijas dienvidos
- Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
- Bakingema līcis Arafuru jūras līcis Austrālijas ziemeļu daļā, rietumos norobežo Vesela salas, austrumos - Ingliškompani salas
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m
- Gvībaras līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas piekrastē, Donegolas grāfistes rietumos
- Slaigo līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas salas ziemeļrietumu piekrastē, Slaigo grāfistes ziemeļu daļā
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
- Tongdžosenmans Austrumkorejas līcis Japāņu jūrā
- Arabata līcis Azovas jūras līcis Ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos
- Tonkinas līcis Bakbo līcis Dienvidķīnas jūrā
- Aristes līcis Baltijas jūras līcis Igaunijā, Sāmsalas dienvidos, Serves pussalas ziemeļrietumos
- Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem
- Gaskoņas līcis Biskajas līcis
- Bohaivans Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos
- Bohaivaņs Bohai līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumos
- Bristoles līcis Bristola līcis Beringa jūras austrumos
- saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi)
- Novorosijskas līcis Cemesas līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu
- līcītis dem. --> līcis
- Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru)
- Saloniku līcis Egejas jūras Termes līcis
- Termu līcis Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
- Beikera ezers ezers Kanādā, Nunavutas teritorijā, Česterfīlda līcis to savieno ar Hudzona līci
- Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
- loch ezers; šaurs jūras līcis
- Fortas līcis Fērtoforts, līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā, Skotijas austrumu piekrastē
- Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m
- Mazais Sirts Gābisas līcis Vidusjūras dienvidu daļā
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis)
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers
- Astrabadas līcis Gorgānas līcis Kaspijas jūrā
- Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu
- Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
- Dvinas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidaustrumos, garums — 93 km, platums pie ieejas — 130 km, dziļums — līdz 125 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~1,4 m
- Oņegas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidos, garums 185 km, platums 50-100 km, dziļums līdz 100 m, ledus sega no novembra līdz maijam
- Mezeņas līcis grīvlīcis Baltās jūras ziemeļaustrumos, starp Kaņina pussaqlu un kontinentu, garums — 105 km, platums — 97 km, dziļums — 5-25 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 10 m
- Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m
- Hjēradsbloui grīvlīcis Islandes rietumu piekrastē, Jēgilsau au Dālas lejtecē
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
- Baidaratas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, starp Jugru un Jamalas pussalu, garums - \~180 km, platums - pie ieejas 78 km, dziļums - līdz 20 m, ietek Kara, Juribeja, ziemā aizsalst, vasarā ziemeļu vēji piedzen ar ledu
- Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu
- Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
- Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m
- Pečoras līcis grīvlīcis Pečoras jūras dienvidu daļā, garums — \~100 km, platums — 40-120 km, dziļums — līdz 6 m
- Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
- Handžouvans Handžou līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā
- Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
- Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m
- Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m
- Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
- Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers
- Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
- Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis
- Šārkbejs Indijas okeāna līcis ("Shark Bay") Austrālijas rietumu piekrastē; Haizivju līcis
- Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
- Befutakas līcis Indijas okeāna līcis Madagaskarā, salas ziemeļu gala rietumu piekrastē
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura
- Rembanas līcis Javas jūras līcis, tās dienvidu piekrastē, Javas salas ziemeļos, Centrālas Javas provinces ziemeļaustrumos
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs
- Amvrakijas līcis Jonijas jūras līcis Grieķijā (_Amvrakikós Kólpos_), Epiras perifērijā
- jūras elkons jūras līcis
- golfs Jūras līcis
- jūraslīcis Jūras līcis
- lunka Jūras līcis
- Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas
- Ambaru līcis jūras līcis (_Ambaro, Helodranon’_) Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu piekrastē
- Adenas līcis jūras līcis (_Gulf of Aden_) Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Āfriku u Arābijas pussalu
- Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m
- Brovīkens jūras līcis (fjords) Baltijas jūras rietumu piekrastē, Zviedrijas austrumos
- Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
- Beninas līcis jūras līcis Āfrikā, Gvinejas līča ziemeļu daļā, Ganas, Togo, Beninas un Nigērijas piekrastē
- Algoas līcis jūras līcis Āfrikas kontinenta dienvidaustrumos, Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas reģiona dienvidos
- Bristola līcis jūras līcis Aļaskas dienvidrietumu piekrastē ("Bristol Bay"), Beringa jūras austrumu daļā, platums — pie ieejas 480 km, dziļums — 27-84 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,7 m; Bristoles līcis
- Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē
- Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā
- Atkas līcis jūras līcis Antarktīdā (_Atka Iceport_), Hokona VII jūras krastā
- Amundsena līcis jūras līcis Antarktīdā (angļu val. _Amundsen Bay_), Indijas okeāna Kosmonautu jūras austrumu krastā
- Beaskočeja līcis jūras līcis Antarktīdā, Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē
- Bārkli līcis jūras līcis Antarktīdā, Dienvidšetlendas salās, Livingstona salas ziemeļrietumu daļā, starp Jāņa Pāvila II un Baiersa pussalu
- Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- Omānas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļrietumu daļā, starp Hada un Dživani ragu, Ormuza šaurums to savieno ar Persijas līci, platība — 112000 km2, garums — \~450 km, platums pie ieejas — līdz 330 km, dziļums — līdz 3694 m, plūdmaiņas — 2,5-3 m
- Albermārla līcis jūras līcis ASV (_Albemarle Sound_), Ziemeļkarolīnas štata austrumos
- Apalaču līcis jūras līcis ASV (_Apalachee Bay_), Meksikas līča ziemeļaustrumos
- Baratarijas līcis jūras līcis ASV, Luiziānas štata dienvidos, Misisipi deltā, Meksikas līča ziemeļos
- Bengo līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē, Angolas Bengo provinces rietumos un Luandas provinces ziemeļrietumos
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
- Baijagrandes līcis jūras līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Argentīnas Santakrusas provinces dienvidu daļas austrumu piekrastē
- Argjēnas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Mauritānijas piekrastē (_Arguin, Baie d’_)
- Baijablankas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna rietumos, Argentīnas Buenosairesas provinces dienvidu daļā
- Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_Cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m
- Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m
- Biskajas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, starp Franciju un Spāniju, platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 1715 m, lielākais - 5120 m
- Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m
- Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m
- Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
- Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Česapīka līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Chesapeake Bay"), ASV piekrastē, garums — 315 km, platums — 6-30 km, lielākais dziļums — 27 m
- Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē
- Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
- Ansona līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Anson Bay_), Ziemeļu Teritorijas ziemeļrietumos, Timoras jūras dienvidaustrumu daļā
- Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos
- Aivaņs jūras līcis Austrumķīnas jūras rietumos (_Ai Wan_), Ķīnas Džedzjanas provincē
- Aklinsas līcis jūras līcis Bahamu salās (_Acklins, Bight of_), Aklinsas salas rietumu piekrastē
- Mardihansu līcis jūras līcis Baltijas jūrā, Igaunijas teritorijā, dienvidos no Hījumā salas Kepu pussalas
- Somu līcis jūras līcis Baltijas jūras austrumu daļā (ig. val. _Soome laht_, somu val. _Suomenlahti_), garums - 390 km, lielākais platums - 120 km, lielākais dziļums - 121 m
- Matsalu līcis jūras līcis Baltijas jūras austrumu daļā, Igaunijas piekrastē
- Pomerānijas līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidos, Vācijas un Polijas teritorija
- Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m
- Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Tallinas līcis jūras līcis Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas ziemeļu piekrastē pie Tallinas
- Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu
- Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m
- Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m
- Arkašonas līcis jūras līcis Biskajas līča austrumu krastā (_Arcachon, Bassin d’_), Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Žirondas departamentā
- Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
- Liaodunas līcis jūras līcis Bohai jūras ziemeļu daļā, Ķīnas ziemeļaustrumos, garums — 220 km, platums pie ieejas — 175 km, dziļums — 10-15 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
- Bokefjerdens jūras līcis Botnijas līča ziemeļrietumos, Zviedrijas piekrastē
- Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m
- Kēges līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas austrumos
- Fakses līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas dienvidaustrumos, dienvidos norobežo Mēnas sala
- Orhūsas līcis jūras līcis Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumu piekrastē, Samsē Belta rietumos
- Lingajenas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras austrumos, Filipīnu Lusonas salas rietumu piekrastē
- Aņpu līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Bakbo (Tonkinas) līča ziemeļaustrumos, Ķīnas Guandunas provincē
- Imuruanas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Filipīnu teritorija, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Malanutas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas rietumu piekrastē
- Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
- Honhai līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provincē
- Dzješi līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces dienvidu daļā
- Bedzjiņas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastes rietumu daļā, ietek Mojundzjana
- Korejas līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas un Ķīnas piekrastē, dziļums — <50 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~10 m
- Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
- Sentobēnas līcis jūras līcis Džērsijas salas dienvidos
- Ajonoras līcis jūras līcis Egejas jūras ziemeļrietumos (_Agíou Órous, Kólpos_), starp Ajonoras un Sitonijas pussalu, Grieķijas teritorija
- Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
- Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Bikolas reģiona dienvidu daļā, Masbates salas dienvidos
- Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
- Butuanas līcis jūras līcis Filipīnās, Boholas jūras austrumos, Mindanao salas ziemeļu izvirzījuma rietumu piekrastē
- Lanuzas līcis jūras līcis Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļaustrumos
- Dasolas līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas Ilokosas reģiona Pangasinanas provinces rietumu piekrastes dienvidu daļā
- Baleras līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē
- Lagonoja līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, dienvidos ierobežo arī Batanas un Rapurapu salas, ziemeļos - Katandvanesas sala
- Taibasas līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidos, starp Verdes un Mompolas šaurumu
- Ragaja līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Sibujanas jūras ziemeļos
- Sanpaula līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Uluganas līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē, dienvidrietumos no Sanpaula līča
- Panaja jūras līcis Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, starp Panajas un Negrosas salām
- Ondas līcis jūras līcis Filipīnās, Sulu jūras rietumos, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Leites līcis jūras līcis Filipīnu arhipelāga austrumos, starp Samaras, Leites un Dinahatas salu
- Lamonas līcis jūras līcis Filipīnu jūras rietumos, starp Lusonas salas dienvidrietumu atzaru un Poliljo salām
- Sanmigela līcis jūras līcis Filipīnu jūras rietumu daļā, iesniedzas Lusonas salas austrumu atzarā un veido Bikolas pussalas rietumu piekrasti
- Ažaksjo līcis jūras līcis Francijā (_Ajaccio, Golfe d'_), Korsikas salas rietumu krasta dienvidu daļā
- Rokeinas līcis jūras līcis Gērsnijas salas rietumu daļā
- Ārdenkeiplas fjords jūras līcis Grenlandē (_Ardencaple Fjord_), tās austrumu piekrastē
- Sģaulfandi jūras līcis Grenlandes jūrā, Islandes ziemeļu piekrastē, starp Flatejas salu rietumos un Tjerdnesas pussalu austrumos
- Hurnsunns jūras līcis Grenlandes jūras austrumos, Špicbergenas salas dienvidrietumos
- Skāgafjords jūras līcis Grenlandes jūras dienvidos, Islandes ziemeļos, strp Skāgi un Tredlas pussalu
- Kanertitivaks jūras līcis Grenlandes ziemeļaustrumos, starp Skorsbija Zemi un Blosvila krastu
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos
- Āplas līcis jūras līcis Guamas salas rietumoas (_Åpla', Bahihan_), ASV teritorija Klusajā okeānā
- Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu
- Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
- Hāpsalu līcis jūras līcis Igaunijas kontinentālās daļas rietumos, Noarosti pussalas dienvidos
- Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
- Anžuānas līcis jūras līcis Indijas okeāna Komoru salās, Nzvani salas ziemeļrietumos
- Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m
- Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis
- Pelabuhanratu līcis jūras līcis Indijas okeānā, Javas salas dienvidrietumos, Indonēzijas Rietumjavas provinces piekrastē
- Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m
- Adanas līcis jūras līcis Indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
- Aru līcis jūras līcis Indonēzijā (_Aru, Teluk_), Sumatras salas ziemeļaustrumos, Malakas šauruma austrumu piekrastē
- Penandžuna līcis jūras līcis Indonēzijā, Javas salas dienvidu piekrastē, Rietumjavas un Centrālās Javas provincē
- Bleksoda līcis jūras līcis Īrijā, Mejo grāfistes rietumos
- Belfāstas līcis jūras līcis Īrijas austrumu piekrastē, Ziemeļu šauruma atzars
- Donmānusas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumos, Šīpshedas pussalas dienvidos
- Belitidžas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumu piekrastē, Veksfordas grāfistes dienvidos
- Dandolkas līcis jūras līcis Īrijas jūras rietumu krasta ziemeļu daļā, Lautas grāfistes ziemeļaustrumu piekrastē
- Morkams jūras līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumos, Lielbritānijā, Anglijas rietumu piekrastē
- Lūsa līcis jūras līcis Īrijas jūras ziemeļos, starp divām pussalām Skotijas dienvidrietumos
- Tralī līcis jūras līcis Īrijas rietumu piekrastē, starp Kerrihedu ziemeļos un Brendonhedu dienvidrietumos, Kerri grāfistes rietumu daļā
- Bentri līcis jūras līcis Īrijas salas dienvidrietumos, starp Bēras un Šīpshedas pussalu
- Šenonas grīvlīcis jūras līcis Īrijas salas rietumos, kas izveidojies Šenonas upei ietekot Atlantijas okeānā
- Klū līcis jūras līcis Īrijas salas rietumu piekrastē, Mejo grāfistē
- Ardnarfjords jūras līcis Islandē (_Arnarfjörður_), Rietumfjordu pussalas rietumu daļā
- Bahkabloui jūras līcis Islandes austrumos, starp Launganesa pussalu un Svardnesa zemesragu, Norvēģu jūras rietumos
- Reidarfjords jūras līcis Islandes austrumu piekrastē
- Borgafjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča austrumos
- Kvalfjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča dienvidaustrumos
- Breidafjords jūras līcis Islandes rietumos, starp Rietumfjordu un Snaiveldsnesas pussalu
- Kvāmmsfjords jūras līcis Islandes rietumu daļā, Breidafjorda atzars tā dienvidaustrumos
- Padregsfjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā
- Īsafjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas ziemeļrietumu daļā
- Hrūdafjords jūras līcis Islandes salas ziemeļu piekrastē, starp Ziemeļu Zemi austrumos un Rietumu Zemi dienvidrietumos, Hūnabloi līča iekšējais līcis
- Jēgilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos
- Trisdilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos, starp Melrahkaslehtu un Launganesu
- Hūnabloui jūras līcis Islandes ziemeļu piekrastē, atdala Rietumfjordu pussalu no Skāgi pussalas
- Asināras līcis jūras līcis Itālijā (_Asinara, Golfo dell’_), Sardīnijas salas ziemeļrietumos, rietumos norobežo arī Asināras sala
- Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē
- Ariakes līcis jūras līcis Japānā (_Ariake-kai_), Kjusju salas rietumu daļā
- Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m
- Ungi līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļaustrumos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu piekrastē
- Pētera Lielā līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļrietumu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, garums — 80 km, platums dienvidu daļā — \~200 km
- Arkūra līcis jūras līcis Jaunkaledonijas salas ziemeļrietumu galā (_Harcourt, Baie d’_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
- Bejofailendss jūras līcis Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē
- Adaira līcis jūras līcis Kalifornijas līča ziemeļos, Meksikā, Sonoras štatā
- Maradu līcis jūras līcis Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, dienvidos no Bangi Dienvidu šauruma
- Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m
- Batērsta līcis jūras līcis Kanādā, Nunavutas teritorijas kontinentālās daļas ziemeļos
- Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā
- Batabano līcis jūras līcis Karību jūras ziemeļos, Kubas salas dienvidrietumu piekrastē, dienvidos norobežo Huventudas (Pinosas) sala
- Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis
- Agrahanas līcis jūras līcis Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikā
- Komsomoļeca līcis jūras līcis Kaspijas jūras ziemeļaustrumu daļā, platība — \~15000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1 m
- Šeldervīkens jūras līcis Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijā, Skones lēnē
- Olborgas līcis jūras līcis Kategata rietumos, Dānijas piekrastē
- Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus
- Balenjēra līcis jūras līcis Kergeēna salas ziemeļaustrumu daļā, Kergelēna arhipelāgā Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs
- Amohostas līcis jūras līcis Kipras salas austrumos (_Ammochostoú, Kólpos_)
- Akrotiri līcis jūras līcis Kipras salas dienvidos (_Akrotíriou, Kólpos_)
- Kalifornijas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos (sp. val. “Golfo de California”), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, platība — 180000 kvadrātkilometru, garums — 1240 km, platums — līdz 220 km, lielākais dziļums — 3292 m
- Banderasa līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos, Meksikas Najaritas un Halisko pavalsts piekrastē
- Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m
- Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m
- Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m
- Sanfrancisko līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("San Francisko Bay"), ASV rietumu piekrastē, ar okeānu to savieno Zelta Vārtu šaurums, garums — 88 km, platums — līdz 20 km, lielākais dziļums — 19 m
- Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m
- Baunti līcis jūras līcis Klusā okeāna Pitkērnas salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
- Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
- Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi
- Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h
- Avačas līcis jūras līcis Krievijā (_Avačinskij zaliv_), Kamčatkas pussalas dienvidaustrumu piekrastē
- Sentbraidsa līcis jūras līcis Ķeltu jūras ziemeļu daļā, Sentdžordža šauruma austrumos, Īrijas piekrastē, starp Sentdeividshedu ziemeļos un Skomeras salu dienvidos
- Sjameņas līcis jūras līcis Ķīnas dienvidaustrumos, Taivānas šauruma dienvidrietumu piekrastē, Taivānas teritorija
- Leidžou līcis jūras līcis Ķīnas dienvidos, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Senbrijē līcis jūras līcis Lamanša dienvidu daļā, Senmalo līča dienvidrietumos, Francijas piekrastē
- Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m
- Mauntas līcis jūras līcis Lamanša ziemeļrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, starp Lendsenda un Lizarda ragu
- Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus
- Indola līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidos
- Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
- Strangfordas līcis jūras līcis Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos, ar šauru ieeju dienvidos
- Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m
- Dornohfērts jūras līcis Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijas ziemeļaustrumos
- Ampasindavas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Ampasindava, Helodranon’_), Ancirananas provinces rietumos, Mozambikas šauruma ziemeļaustrumos
- Antungilas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Antongila, Helodranon’_), Tomasinas provinces ziemeļaustrumos
- Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē
- Kampečes līcis jūras līcis Meksikas līča dienvidu daļā (_Bahia de Campeche_), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m
- Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, Bulgārijas piekrastē
- Remzi līcis jūras līcis Menas salas ziemeļaustrumos, Īrijas jūras ziemeļu daļā
- Saronikas līcis jūras līcis Mirtejas jūras ziemeļu daļā, Grieķijas piekrastē, garums - 67 km, platums pie ieejas - 50 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,7 m
- Anibares līcis jūras līcis Nauru salas austrumu krastā (_Anibare Bay_), Klusajā okeānā
- Rietumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Valherena un Dienvidbevelandes pussalas
- Austrumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, starp Shauvenas-Deivelandes salu ziemeļos un Valherena un Dienvidbevelandes salu dienvidos
- Avateles līcis jūras līcis Niue salas dienvidrietumos (_Avatele Bay_), Klusajā okeānā
- Alofi līcis jūras līcis Niue salas rietumu piekrastē (_Alofi Bay_), Klusajā okeānā
- Balbejs jūras līcis Norfolkas salas austrumos, Klusā okeāna Fidži jūrā
- Ūfutfjords jūras līcis Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļos, Vestfjorda turpinājums uz ziemeļaustrumiem
- Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m
- Šeļihova līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, garums — 650 km, platums pie ieejas — 130 km, lielākais platums — 300 km, dziļums — līdz 350 m
- Penžinas līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, Šeļihova līča ziemeļaustrumu daļa, garums — 300 km, vidējais platums — 65 km, dziļums — līdz 62 m, krasti stāvi, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 12,9 m (lielākās Klusā okeāna jūrās)
- Kuveitas līcis jūras līcis Persijas līča ziemeļu daļā, garums — \~50 km, platums pie ieejas — \~20 km
- Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m
- Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Kolgas līcis jūras līcis Somu līcī, Igaunijas teritorija, Harju apriņķī
- Haras līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Jumindas un Perispeas pussalu, Igaunijas ziemeļos
- Eru līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Perispeas un Kesmu pussalu, Igaunijas ziemeļos
- Arousas līcis jūras līcis Spānijā (_Arousa, Ria de_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provinces rietumu piekrastē
- Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā
- Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos
- Paitanas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumos, Malaizijas teritorija
- Labukas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Koralbejs jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Sanantonio līcis jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos
- Nordenšelda līcis jūras līcis Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, starp Nūrkapu un Plātena ragu
- Sjinhua līcis jūras līcis Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastē
- Meidžou līcis jūras līcis Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastē
- Bangkokas līcis jūras līcis Taizemes piekrastē, Dienvidķīnas jūras Siāmas līča ziemeļos
- Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos
- Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē
- Smolandsfarvandets jūras līcis un šaurums Dānijā, starp Zēlandes salu ziemeļos un Lollandes un Falsteras salu dienvidos
- Ammohostas līcis jūras līcis Vidusjūrā, Kipras salas austrumos
- Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m
- Arābu līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļas dienvidu piekrastē (_‘Arab, Khalij al_), Ēģiptes ziemeļos
- Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m
- Isefjords jūras līcis Zēlandes salas ziemeļu daļā, Dānijas teritorija Zēlandes un Galvaspilsētas reģionā
- Vācu līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidrietumu daļā, starp Ziemeļfrīzu un Austrumfrīzu salām
- Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m
- Marifērts jūras līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. _Moray Firth_), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m
- Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
- Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m
- grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
- mara Jūrmalas ezers, ezera veida jūras līcis, joma
- Kačas līcis Kačhas līcis Arābijas jūrā
- kumpiķis kāds, kurš staigā sakumpis, salīcis
- goza Kalna piegāze ar ieleju; meža līcis
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas līcis - atrodas Baltijas jūras dienvidaustrumos, ar Vislas strēli daļēji norobežots no Gdaņskas līča
- Kambeja Kambejas līcis - Khambātas līcis Arābijas jūras ziemeļu daļā
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
- Kamčatka Kamčatkas līcis - atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 74 km, platums - \~148 km, dziļums - līdz 2000 m
- Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis
- Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis
- Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums
- Kandalakša Kandalakšas līcis - grīvlīcis Baltās jūras ziemeļrietumu daļā, garums - 185 km, lielākais platums - 67 km, lielākais dziļums - 350 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
- Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m
- Kanvamans Kanhvas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē
- Kantona Kantonas līcis - Džudzjankovas līcis
- Čemulpo līcis Kanvamans, līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā
- Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu
- Marakaivas līcis Karību jūras Venecuēlas līcis
- Marakaibo līcis Karību jūras Venecuēlas līcis
- palīkšis kaut kas līks, salīcis
- Kenaja Kenajas līcis - Kuka līcis Aļaskas pussalas dienvidu daļā
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
- Kirova Kirova līcis - Gizilaghačas līcis Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, tā nosaukums PSRS laikā
- Kizilagača Kizilagačas līcis - Gizilaghačas līcis
- Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu
- Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m
- Rietumkorejas līcis Korejas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā
- Sodžosenmans Korejas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis
- uzkucies Kūkumains, salīcis
- uzkūcies Kūkumains, salīcis
- kūkucis Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā
- Kurišhafs Kuršu līcis
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
- Bārnstaplas līcis Ķeltu jūras līcis Lielbritānijas piekrastē, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos
- hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām
- noklimpāt Lēnām, salīcis iet lielās čībās
- Vesternorlande lēne Zviedrijā, robežojas ar Vesterbotenas, Jemtlandes un Jēvleborjas lēni, austrumos apskalo Botnijas līcis, platība - 5146 kvadrātkilometri, 252800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Hērnesanda
- Ļaodunas līcis Liaodunas līcis Bohai jūras ziemeļos
- l līcis
- Motamas līcis līcis Adamanu jūras ziemeļu daļā, Mjanmas (Birmas) piekrastē, garums - 220 km, platums pie ieejas - 220 km, dziļums - līdz 20 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,2 m
- Arnemas līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (_Arnhem Bay_), Austrālijas Ziemeļu teritorijas ziemeļos, Bakingema līča dienvidaustrumos
- Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
- Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini
- Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē
- Handžou līcis līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā ("Hangzhou Wan"), Ķīnas piekrastē, garums - 150 km, platums pie ieejas - 110 km, dziļums - līdz 13 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,5 m
- Hānes līcis līcis Baltijas jūrā, Zviedrijas dienvidaustrumu piekrastē, Skones un Blēkinges lēnes krastā
- Rīgas līcis līcis Baltijas jūras austrumu daļā, Latvijas un Igaunijas piekrastē, platība - 16300 kvadrātkilometru, garums - 174 km, lielākais platums - 137 km, lielākais dziļums - 67 m
- Mēklenburgas līcis līcis Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu val. _Mecklenburger Bucht_), pie Vācijas krastiem, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~50km, dziļums — līdz 27 m
- Kuskokvimas līcis līcis Beringa jūras austrumu daļā, Aļaskas dienvidrietumu piekrastē, ieplūst Kuskovimas upe
- Karagas līcis līcis Beringa jūras dienvidrietumos, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, Krievijā, garums — 117 km, dziļums — 30-60 m, neregulāras plūdmaiņas — 2,4 m
- Džudzjankovas līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas dienvidu piekrastē, garums - 63 km, platums pie ieejas - 31 km, dziļums - līdz 26 m, plūdmaiņas neregulāras - līdz 2,5 m; Kantonas līcis
- Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis
- Termes līcis līcis Egejas jūras ziemeļrietumos, Grieķijas piekrastē, austrumos — Halkidikes pussala, garums — 160 km, platums pie ieejas — 89 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 0,5 m
- Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m
- Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
- Karnārvonas līcis līcis Īrijas jūras austrumos, Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos starp Engsli salu un Leina pussalu
- Fērtofklaids līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Firth of Clyde_), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis
- Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā (_Tongjosǒn-man_), Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m
- Anamarijas līcis līcis Karību jūrā (_Ana Maria, Golfo de_), Kubas dienvidu / dienvidrietumu piekrastē
- Bones līcis līcis Klusā okeāna Bandas jūras ziemeļrietumu daļā Sulavesi salas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~330 km, platums - 50-120 km, dziļums pie ieejas - >2500 m
- Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu
- Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
- Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku
- Dženovas līcis līcis Ligūrijas jūras ziemeļu daļā, Itālijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 30 km, platums pie ieejas — 96 km, dziļums — līdz 1552 m, pusdiennakts plūdmaiņas — 0,3 m, krasti stāvi, klinšaini
- Izmitas līcis līcis Marmora jūras austrumu daļā ("Izmit Körfezi"), Mazāzijas ziemeļrietumu piekrastē, Turcijā, garums — 52 km, platums pie ieejas — 6 km, dziļums — līdz 183 m
- Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis
- Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m
- Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m
- Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km
- Tronheimas fjords līcis Norvēģu jūras dienvidaustrumos, Norvēģijas rietumu piekrastē, garums — 130-150 km, platums — 4-18,5 km, dziļums — līdz 785 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,4 m
- Sahalīnas līcis līcis Ohotskas jūras ziemeļrietumu daļā, garums — 100 km, platums — līdz 160 km, neregulāras plūdmaiņas līdz 2,3 m
- Dūkstigala līcis līcis Rāznas ezera ziemeļos, vairāk nekā 2 km garš ezera izvirzījums
- Akabas līcis līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā, starp Arābijas un Sinaja pussalu, garums - 180 km, platums - 28 km
- Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
- Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
- Dālbušens līcis Vēnerna ezera rietumos, norobežo Vermlandsnēsas pussala, Vermlandes lēnes teritorija
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
- Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m
- Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis
- kreilens Liekts, salīcis
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala
- Austrālijas līcis Lielais Austrālijas līcis
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
- Taganrogas līcis lielākais līcis Azovas jūras ziemeļaustrumu daļā, no jūras to atdala Dolgajas un Belosarajas strēle, garums — \~140 km, platums pie ieejas — 31 km, vidējais dziļums — \~5 m
- uzkumpis Līks, salīcis
- pamēde Līkums, līcis
- kuziķu kuziķiem ļoti salīcis; salīkušā stāvoklī, arī pieklibojot
- Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m
- Lorensu Markiša līcis Maputu līcis, kas atrodas Indijas okeāna rietumu daļā ("Baia do Maputo"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā
- Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
- Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m
- Tomini līcis Moluku jūras līcis tās rietumu daļā ("Teluk Tomini"), Sulavesi salas austrumu piekrastē, garums - 440 km, platums pie ieejas - \~100 km, rietumu daļā - \~200 km, lielākais dziļums - 3573 m, līča vidū - Togianu salas, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,4 m
- Moutamas līcis Motamas līcis Adamanu jūras ziemeļu daļā
- Martabanas līcis Motamas līcis Adanmanu jūras ziemeļu daļā
- iegoznis neliela paleja, neliels meža līcis
- punga neliels līcis
- klipa neliels līcis (jūrā)
- mārs neliels līcis, kurā ieeja bloķēta ar sanešiem
- aizlīcis neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi
- joma Neliels, parasti nošķirts, līcis
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Ringkēbingas fjords norobežots jūras līcis ar šauru ieeju Jitlandes pussalas rietumu piekrastē, Dānijas Vidusjitlandes reģionā
- Vohpnafjords Norvēģu jūras līcis Islandes ziemeļaustrumu piekrastē
- slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
- pussagubis Pa pusei salīcis, sakrities
- pusgubu Pa pusei salīcis, sakupis
- pusgubus Pa pusei salīcis, sakupis
- Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Papuas līcis Papua līcis
- Pernu līcis Pērnavas līcis
- Hellvīkena plats un sekls Ēresuna līcis (_Höllviken_) uz ziemeļiem no Falsterbū zemesraga, Zviedrijā, Skones lēnes dienvidrietumos
- Asva province Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, dienvidos apskalo Okoa līcis
- Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis
- Jamalas pussala pussala Āzijas ziemeļrietumos, Krievijā, starp Baidaratas līci un Karas jūru rietumos un Obas līcis austrumos, platība - 122000 kvadrātkilometru, garums - 700 km, platums - līdz 240 km, lielākais augstums - 84 m vjl., mūžīgais sasalums
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
- Zamboangas pussala pussala Filipīnās, Mindanao salas rietumu atzars, kuru rietumos un ziemeļos apskalo Sulu jūra, bet dienvidos Mindanao jūras Moro līcis
- Bretaņa pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. _Bretagne_), apskalo Lamanšs un Atlantijas okeāna Biskajas līcis, garums - >200 km, platums - līdz 120 km
- Kūli pussala pussala Īrijas austrumos, Lautas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritājijas) robežas, dienvidos - Īrijas jūras Dandolkas līcis
- Aivera pussala Īrijas salas dienvidrietumos (_Iveragh_), starp Dinglas un Kenmērrivera līcis
- Inišouenas pussala pussala Īrijas salas ziemeļos, iesniedzas Atlantijas okeānā un Ziemeļu šaurumā, norobežo Svili līcis rietumos un Foilas līcis austrumos, Donegolas grāfistes teritorija
- Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums
- Serves pussala pussala Sāremā salas dienvidos, Igaunijas Sāremā apriņķī, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, dienvidos Irbes šaurums, garums \~25 km, lielākais platums \~10 km
- Zosnagala līcis Rāznas ezera līcis tā ziemeļrietumu daļā
- Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis
- mazjūra Rīgas jūras līcis
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sagaminada Sagami līcis
- sakņubu Sakņubis, salīcis
- sakņucis Sakņupis; arī salīcis
- sakumbris sakumis, salīcis
- kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem)
- ķumpis Sakumpis, salīcis cilvēks
- Trinidāda sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums
- Panaja sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoro un Negrosu, rietumos apskalo Sulu jūra, ziemeļos - Sibujanas jūra, austrumos - Visaju jūra, dienvidaustrumos - Gimarasas šurums, dienvidos - Panajas līcis, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m
- Alutoka sala Grenlandes rietumu piekrastē (_Aluttoq_), dienvidos un dienvidrietumos apskalo Kekertarsūpas līcis, ziemeļrietumos Vargata šaurums
- Šrilanka sala Indijas okeāna ziemeļu daļā pie Indostānas pussalas, no kuras šķir Polka šaurums un Mannāras līcis
- Bafina sala sala Kanādas ziemeļaustrumos (_Baffin Island_; _Qikiqtaaluk_), Bafina līcis un Deivisa šaurums to atdala no Grenlandes, Hudzona šaurums no Labradoras pussalas, Foksa baseins un Būtijas līcis no Kanādās kontinentālās daļas, un Lenkasteras šaurums no Devonas salas
- Benksa sala sala Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju Arktiskajā arhipelāgā, no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru
- Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
- uzlīču salīcis
- pagumu Salīcis
- pagumzu Salīcis
- paknubis Salīcis
- pakužu Salīcis
- sagumis Salīcis
- saknubējies Salīcis
- saknubējis Salīcis
- sakņubies Salīcis
- sakrucis Salīcis
- sakumis Salīcis
- sakumpis Salīcis
- uzgubis Salīcis
- uzkumis Salīcis
- uzlīcis Salīcis
- tūteniski Salīcis (par cilvēku)
- līkonis Salīcis cilvēks
- kroža Salīcis un lēni ejošs cilvēks
- pakucies Salīcis uz priekšu
- pakucis Salīcis uz priekšu
- ķeksains Salīcis, āķains
- līkaža salīcis, ar kupri
- noķurnis Salīcis, galvu nokāris
- kumpe Salīcis, greizs kuprītis
- uzkucu Salīcis, kūkumu uzmetis
- uzkūpris Salīcis, kūkumu uzmetis
- uzkupri Salīcis, kūkumu uzmetis (par cilvēku)
- kreils Salīcis, liekts
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs)
- noknubis Salīcis, nokāris galvu
- suku sukumis salīcis, sakņupis
- sakupies Salīcis, sakņupis
- sakupis Salīcis, sakņupis
- sagūbis Salīcis, sakņupis; gūbu
- saknūpu Salīcis, sakrities
- kukuris Salīcis, sakumpis cilvēks
- uzkūkņus Salīcis, sakupis
- čunčuriski Salīcis, sarāvies
- sakņūpu Salīcis, saspiests kopā
- kumpača salīcis, sažuvis, kuprains
- kumpacis Salīcis, sažuvis, kuprains
- paguzu Salīcis, šķībs, slīps
- pagužu Salīcis, šķībs, slīps
- sluins Salīcis, tizls
- sakucis Salīcis; arī sarāvies
- pagūbu Saliecies, salīcis
- divlīkumā Salīkušā stāvoklī; sarāvies, salīcis (parasti aiz sāpēm, nespēka)
- Saloniki Saloniku līcis - Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā
- Poliljo salas salu grupa Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas austrumu piekrastē, no kuras to atdala Poliljo šaurums, bet dienvidos Lamonas līcis
- Saronas līcis Saronikas līcis Grieķijas piekrastē
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- Pomožes līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (“Zatoka Pomorska”), pie Vācijas un Polijas krastiem, dziļums 12-14 m, iepretī atrodas Odras sēklis, dziļums 6-9 m
- Oderas līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (vācu val. “Oderbucht”), dziļums — 12-14 m, Svina to savieno ar Ščecinas līci, kura austrumu pusē ietek Odera
- Narvas līcis sekls līcis Somu līča dienvidaustrumos, iesniedzas sauszemē — \~40 km, platums pie ieejas — \~90 km, dziļums — 30-64 m
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis
- Taizemes līcis Siāmas līcis Dienvidķīnas jūrā
- Lielais Sirts Sidras līcis Vidusjūras dienvidos
- Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis
- Šārku līcis Šārkbejs, jūras līcis Austrālijas rietumu piekrastē
- Zālas līcis šaurs jūras līcis Baltijas jūras dienvidriatumu daļā, Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ziemeļos
- fjords Šaurs, dziļš, bieži vairākus desmitus kilometru garš, izlocīts jūras līcis ar atzarojumiem un stāviem, augstiem (1000-1200 m) krastiem
- Akva Iboma štats Nigērijā (_Akwa Ibom_), administratīvais centrs - Ujo, platība - 7081 km^2^, \~4805000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
- Bajelsa štats Nigērijā, administratīvais centrs - Jenagoa, platība - 10773 kvadrātkilometri, 1703400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
- paknupu tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- paknūpu tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- pakņupu tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- pakņūpu tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- paknupus tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- paknūpus tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- pakņupus tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- pakņūpus tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- knupu tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- knūpu tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- kņupu tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- kņūpu tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- knupus tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- knūpus tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- kņupus tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- kņūpus tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)
- kumpains tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku)
- taisns tāds, kam ir stalts, nesalīcis, arī nesaliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem)
- kože tāds, kas iet salīcis
- ķumpīgs tāds, kas ir salīcis, sakumpis; tāds, kam ir kūkums mugurā
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
- Tarantas līcis Taranto līcis Jonijas jūrā
- Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis)
- Vulkāniskais līcis Uičuras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumos, Hokaido salas piekrastē
- Īslīce upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis)
- Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis
- rio Upe, straume, arī upei līdzīgs jūras līcis, parasti vietvārdos
- riu Upe, straume, arī upei līdzīgs jūras līcis, parasti vietvārdos
- aizgrieznis Upes līcis
- lanka Upes līcis
- upeslīcis Upes līcis
- sagubis uz priekšu salīcis
- uzkuzu Uzlīcis, uzkumpis
- uzkucis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- uzkupis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- Togo valsts Rietumāfrikā (_Togo_; _Togolaise, République_), platība - 56785 kvadrātkilometri, 6031800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lome, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, robežojas ar Ganu, Burkinfaso un Beninu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
- Gana valsts Rietumāfrikā (angļu val. _Ghana_), platība - 238533 kvadrātkilometri, \~24 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Akra, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Kotdivuāru, Burkinafaso un Togo, apskalo Gvinejas līcis
- gubiņš Vecs cilvēks, kas staigā salīcis
- Venecuēla Venecuēlas līcis - atrodas Karību jūras dienvidu daļā, Venecuēlas piekrastē (sp. val. "Golfo de Venezuela"), starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums - 231 km, platums pie ieejas - 98 km, dziļums - 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 1 m
- Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis
- Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
- Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē (_Antalya Körfezi_), platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m
- Velsa viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām (_Wales_), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra
- Abū Dabī viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 67340 km^2^, 1628000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvas centrs Abū Dabī, robežojas ar Dubaijas emirātu, kā arī ar Omānu un Saūda Arābiju, apskalo Persijas līcis
- Ben Arūsa vilāja Tunisijā, robežojas ar Nābulas, Zagvānas, Bādžas un Menūbas vilāju, kā arī ar galvaspilsētu Tunisu, ziemeļaustrumos apskalo Tunisas līcis
- Frišhafs Vislas līcis
- Valzivju līcis Volfišbejs, līcis Āfrikas dienvidrietumu piekrastē
- Ahilleona rags zemesrags Azovas jūras dienvidos, Krievijā, apskalo Kerčas šaurums un Temrjukas līcis
- Voša līcis Ziemeļjūras līcis Lielbritānijas austrumu piekrastē (_The Wash_), garums - 26 km, platums pie ieejas - 23 km, garums - līdz 41 km, pusdiennakts plūdmaiņas - 7,6 m, stipras plūdmaiņas straumes, ātrums - līdz 4 km/h
- Zeiderzē Ziemeļjūras līcis Nīderlandes piekrastē, no jūras to atdala Rietumfrīzu salas, dambis sadala Vadenzē līcī (ziemeļos) un Eiselmēras līcī (dienvidos)
- Sognefjords Ziemeļjūras līcis Skandināvijas pussalas dienvidrietumu piekrastē, lielākais Norvēģijas fjords (norv. val. "Sognefjorden"), garums - 204 km, platums - 1,5-6 km, dziļums - līdz 1208 m, krauji, līdz 1500 m augsti klinšu krasti, pusdiennakts plūdmaiņas \~1,5 m
līcis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV