Paplašinātā meklēšana
Meklējam lāpēt.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (52):
- coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa.
- apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
- apmudīt Apslāpēt, nosmacēt.
- apslāgt Apslāpēt, nosmacēt.
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
- atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
- uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
- nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2).
- pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
- šņākt Ar dusmām, apslāpētā balsi runāt.
- slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
- būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
- buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni.
- paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
- soffocato Klusināti, noslāpēti; suffocato.
- suffocato Klusināti, noslāpēti.
- apsmakt Kļūt karstākam; noslāpēt.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas.
- dzeltenais filtrs krāsains fotoaparātu filtrs, ko lieto melnbaltajām filmām, lai slāpētu zilas un violetas gaismas iedarbību.
- bremzspārnis Lidmašīnas spārna mehanizācijas ierīce, kas veic aerodinamisko bremžu (arī aerodinamiskās stūres) un cēlējspēka slāpētāja funkcijas.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- ūkoņa Neskaidrs troksnis, apslāpēta skaņa.
- smorzando Noklusinot (balsi, skanējumu), izgaistot; palēninot (tempu); apslāpēti, dobji.
- neapslāpējams noliegts divdabis --> apslāpēt.
- aizmākt Nomākt, noslāpēt.
- saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm).
- aizsmacēt Noslāpēt, nosmacēt.
- apsmacināt Noslāpēt, nosmacēt.
- apsmacēt Noslāpēt.
- noglušīt Noslāpēt.
- nomudīt Noslāpēt.
- zaķihariķ Noslāpēt.
- apdūcīt Nožņaugt, noslāpēt, nosmacēt.
- atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
- pieslāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt(1).
- pieslāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt(2).
- plūkšķēt Radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru); plūkšēt.
- plūkšēt Radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru).
- būkšēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- būkšķēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- svārstību slāpētājs ritošā sastāva ekipāžas atsperojuma elements (hidrauliskais, pneimatiskais un mehāniskais berzes slāpētājs), kas ar berzi ierobežo svārstību amplitūdu, it īpaši rezonanses režīmā, un slāpē svārstību enerģiju.
- smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1).
- slābēt Slāpēt.
- aizturēts Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku; apslāpēts; apvaldīts.
- aizsargjumtiņš Virs pavarda uzsliets izliekts dzirksteļu slāpētājs.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa lāpēt.