Paplašinātā meklēšana
Meklējam kvēlot.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (75):
- izgleijāties Beigt kvēlot.
- zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3).
- zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4).
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
- zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1).
- garināties Dzist, kvēlot (par oglēm krāsnī); dzist (par krāsni); garēties.
- gailinēt Gailēt, kvēlot, liesmot.
- gālēties Gailēt, kvēlot.
- iekvēlāties Iekvēloties.
- iekvēlēties Iekvēloties.
- aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties.
- aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
- aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu); īsu brīdi kvēlot; _(biežāk)_ iekvēloties.
- iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- iekvēloties Iesākt kvēlot, izstarojot gaismu.
- uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
- gailināties Ilgāku laiku ļaut kvēlot.
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2).
- pēļoties izkvēlēt, izkvēlot.
- izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
- izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
- sakvēlot Izkvēlot, izgailēt.
- plēnīties Izkvēlot, pamazām izdzist.
- atplēnēt Izkvēlot, pārstāt gailēt.
- izpeikstēt Izkvēlot.
- izpēloties Izkvēlot.
- izplēnēties Izkvēlot.
- izzvērot Izkvēlot.
- nogailoties Izkvēlot.
- noplēmēt Izkvēlot.
- izpelot Izplēnēt, izkvēlot.
- izpeloties Izplēnēt, izkvēlot.
- gailēt Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm); kvēlot.
- kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot.
- kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt.
- svelot Karsēt, kvēlot.
- izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
- garināt Ļaut dzist, izkvēlot (oglēm krāsnī).
- izgarināt Ļaut izkvēlot oglēm (krāsnī).
- izgairināt Ļaut oglēm (krāsnī) izkvēlot.
- zvirnēt Mirdzēt, vizēt, kvēlot.
- pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
- atgailēties No jauna iegailēties (kvēlot).
- atdzest Panākt, ka (kas) beidz degt, kvēlot.
- uzkveldināt Panākt, ka no jauna sāk kvēlot.
- uzkvēlināt Panākt, ka no jauna sāk kvēlot.
- uzzvērināt Panākt, ka sāk kvēlot (ogles).
- aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
- aizkvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlēt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlināt Panākt, ka sāk kvēlot.
- iekvēlot Panākt, ka sāk kvēlot.
- apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt.
- gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
- nokvēlot Pārstāt, izbeigt kvēlot.
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (1).
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (2).
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (3).
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (4).
- pelot Plēnēt, arī kvēlot.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
- kvēloties Refl. --> kvēlot (1).
- kvēloties Refl. --> kvēlot (2).
- kvēloties Refl. --> kvēlot (3).
- kvēloties Refl. --> kvēlot (4).
- iegailinēties Sākt gailēt, kvēlot.
- sazīļot Sākt kvēlot.
- nomiegt Spiežot panākt, ka izbeidz kvēlot.
- svērot spoži spīdēt, kvēlot.
- sasveilēt Uzkarsēt, panākt. ka sāk kvēlot.
- uzplēnēt Uzkvēlot.
- zvirēt Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot.
- zvīrēt Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot.
- zvirināt Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot.
- zvirot Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot.
kvēlot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV