Paplašinātā meklēšana
Meklējam kareivis.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (32):
- zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā.
- musketieris Ar musketi apbruņots kareivis.
- biļetnieks Atvaļināts kareivis.
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- rindinieks Ierindnieks, kareivis.
- mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas.
- bersaljers Itāliešu armijas speciālo strēlnieku daļu kareivis.
- rekrūtis jauniesaucamais, jaunkareivis.
- kājinieks Kājnieku vienības kareivis.
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
- karenieks Karotājs, kareivis.
- kavākslis Kauslis, vecs kareivis.
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris.
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi.
- ciriks Mongolijas armijas kareivis.
- marodērs Patvaļīgi no sava pulka atstājies kareivis, kas aplaupa kaujā kritušus vai arī mierīgus iedzīvotājus.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī kareivis.
- polka Sargkareivis, sargs.
- karauls Sargkareivis.
- sargzaldāts Sargkareivis.
- nerviji Sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu.
- sēdiņš Senāk lauku mājās nometināts kareivis.
- stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā).
- tauriski Stipra un kareiviska Alpu tauta 2. un 1. gs. p. m. ē.
- sipaji Šī karaspēka kareivis.
- minitmenis Tautas milicijas kareivis Ziemeļamerikas neatkarības karā (1775-1783).
- minitmens Tautas milicijas kareivis Ziemeļamerikas neatkarības karā (1775-1783).
- askers Turku kareivis.
- karakalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; kara kalps.
- kara kalps viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; karakalps.
- kareiviskums Vispārināta īpašība --> kareivisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kareivis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV