Paplašinātā meklēšana
Meklējam kāpties.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (79):
- atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā).
- atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost.
- atsastāties Atiet, atkāpties.
- atiet Atkāpties (par karaspēku).
- atsakāpties Atkāpties (par karaspēku).
- atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
- atmitēties Atkāpties, atteikties.
- atgult Atkāpties, mazināties.
- atskāpties Atkāpties.
- atstāt Atkāpties.
- retirēt Atkāpties.
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām.
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- piesamelsties Būt uzstājīgam, neatlaidīgam; neatkāpties, neatiet nost.
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
- turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
- piekāpšanās Darbība, process --> piekāpties.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- ieskāpties Iekāpties.
- stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- kulties Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
- iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- skāpināt Kāpināt (3); likt kāpties atpakaļ vai uz priekšu.
- kāpjamais Kaut kas uz kā pakāpties; kāpņu šķērskoks, pakāpiens; arī kāpnes.
- pakāpene Kaut kas uz kā pakāpties.
- fautfrakts Kuģu nomas līguma veids, kad nofraktētājam ir tiesības atkāpties, ja viņš samaksā fraktsnaudu.
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
- pieskāpināt Liekot kāpt, kāpties, panākt, ka pievirzās (kur, pie kā).
- pastatīt uz sava neatkāpties no saviem uzskatiem, censties būt noteicējam; nepiekāpties.
- paspuroties Neilgu laiku nepiekāpties.
- pastīvēties Neilgu laiku nepiekāpties.
- atlaisties Nelikt mieru, neatkāpties.
- neatlaisties Nepiekāpties.
- maksāt meslus padevīgi darīt ko, piekāpties kā priekšā.
- aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- pakāpt Pakāpties (2).
- paskāpties Pakāpties.
- pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām); piekāpties.
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
- izlīgt Panākt samierināšanos; samierinoši piekāpties.
- bēgt Panikā atkāpties (par karavīriem).
- siltā fronte pārejas zona starp aukstu un siltu gaisa masu, ja silta gaisa masa uzplūst aukstajai gaisa masai un liek tai atkāpties.
- ieļauties Pēc iebildumiem un nevēlēšanās, piekāpties un vienoties.
- stupīt Piekāpties (kādam).
- pasaliekties Piekāpties kādam.
- koncedēt Piekāpties, pieļaut, atzīt.
- paļauties Piekāpties; nepretoties.
- atlaisties Piekāpties.
- iestupīt Piekāpties.
- nosaliekties Piekāpties.
- pielaisties Piekāpties.
- piesakāpties Piekāpties.
- pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
- atspiest Piespiest atkāpties.
- kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt.
- aiztiepties Sākt tiepties, nepiekāpties (par vai pret kaut ko).
- nazad Sauciens, ar ko mudina zirgu kāpties atpakaļ.
- nazat Sauciens, ar ko mudina zirgu kāpties atpakaļ.
- ačkāp Sauciens, ar kuru mudina zirgu kāpties atpakaļ.
- atkāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ; atskāp.
- acskā Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
- acski Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
- atskāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
- hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu.
- atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atsaskrieties Strauji atkāpties.
- piekāpīgs Tāds, kas (parasti viegli) mēdz piekāpties.
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
- uzkāpties Uzkāpt; pakāpties (uz kā).
kāpties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV