Paplašinātā meklēšana
Meklējam izmuļķot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (19):
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
- izmugurot Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri; izmugurēt.
- izmugurēt Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri.
- nest cauri (kādu) izjokot, izmuļķot.
- aptaisīt Izjokot, izmuļķot.
- iznest (arī izšūpot) cauri izmuļķot, izjokot.
- izšūpot (arī iznest) cauri izmuļķot, izjokot.
- (iz)nest cauri izmuļķot, izjokot.
- izmopsēties Izmuļķot, izmānīt sevi; izmuļķoties; izmānīties.
- izģeķot Iznerrot, izmuļķot.
- izšvunkāt Izsmiet, izjokot, izmuļķot.
- noālēties Iztrakoties, izmuļķoties līdz nogurumam.
- ņemt uz dullo izzobot, izjokot; izmuļķot, nerrot, izāzēt.
- apcelt Izzobot, izsmiet; izmuļķot.
- parādīt garu degunu (kādam) likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
- sasaturēties Nepadoties; neļaut sevi izmuļķot, apsmiet.
- izlopot Padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
- izmērkaķot Padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
izmuļķot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV