Paplašinātā meklēšana
Meklējam gruz..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (103):
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
- apgozēt Apgruzdēt, apcepties visapkārt (uz oglēm).
- nodrekšķēt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nodriksķnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nodriksnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā.
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
- čača Čāča 2 - stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens.
- ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu.
- gruzītis Dem. --> gruzis.
- Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji".
- skrambali Ēdiena piedeva no ceptu tauku gruzdumiem.
- staka Ēdiens - zirņu biezenis ar taukiem un gruzdumiem.
- toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā.
- grūzdināt Grauzdēt, cept; panākt, ka sāk gruzdēt.
- smilkst gruzd.
- izgrust Gruzdēt un pabeigt gruzdēt; izgruzdēt.
- izgruzdēt Gruzdēt un pabeigt gruzdēt.
- pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
- nogrust Gruzdot kļūt viscaur brūnam; nogruzdēt.
- sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos; gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
- kahetieši Gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā.
- kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām.
- imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām.
- gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli.
- šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu.
- svani Gruzīnu etnogrāfiskā grupa: dzīvo Svanetijā (Gruzijas ziemeļrietumos); runā svanu un gruzīnu valodās.
- lečhumi Gruzīnu etnogrāfiskās grupas, dzīvo Gruzijā, Lečhumi vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā.
- Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis.
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem.
- Pirkuši gruzīnu mitoloģijā — dievišķais kalējs.
- Mindortbatoni gruzīnu mitoloģijā — lauku un savvaļas puķu aizgādnis.
- Dali gruzīnu mitoloģijā — medību dievība, meža zvērnu aizbildne.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme.
- Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā "Amiraniani", teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos.
- dauluri gruzīnu tautas deja.
- saperavi gruzīnu vīna vīnogu šķirne, kā arī vīnogu vīna šķirne.
- gruz. Gruzīnu-; gruzīnu valoda.
- gudamakreli Gudamakari - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
- gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- aizgruzdēt Iesākt gruzdēt; mazliet apgruzdēt.
- iegruzdēties Iesākt gruzdēt.
- zemdegas Izdegusi zeme, apakšzemē gruzdoša zeme; degošs purvs, kad deg kūdra augsnes zemkārtā.
- grudulis Izgruzdusi vieta.
- čipata Izkausētu tauku atlikumi, dradži, gruzdumi.
- sprukstis Karsti pelni ar gruzdošām oglītēm.
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
- gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.).
- kartveļu valodas kaukāziešu valodu saimes valodu grupa; tajā ietilpst gruzīnu, megrelu, čanu, svanu valoda.
- spirģeni Kausētu tauku pārpalikumi, dradži, gruzdumi.
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
- zemdega Kūdras gruzdēšana vai degšana purvā.
- duzēt Kvēlot, gruzdēt.
- sēroties Kvēlot, gruzdēt.
- zvērēt Kvēlot, gruzdēt.
- čani Lazi - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
- čess Mazs gruzis.
- megreļi Megreli - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
- mingreļi Megreli - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
- meshi Meshetijas turki, etniska grupa, Meshetijas novada Gruzijas DR pamatiedzīvotāji; runā turku valodā, arī gruzīnu valodā, reliģija - Islāms.
- uzgrust Nedaudz apgruzdēt.
- uzgruzdēt Nedaudz apgruzdēt.
- pagrust Neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt.
- pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
- mčadi No kukurūzas miltiem cepta plāna un apaļa gruzīnu maize.
- dūmeklis No salmiem savīstīts, gruzdošs, dūmojošs vīkšķis (bišu aizdzīšanai).
- Očamčira Očamčire, Abhāzijas pilsētas Očhamčheras nosaukums gruzīnu valodā.
- gruzdiņi Paliekas pēc tauku kausēšanas; gruzdalas.
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- iesvilināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi.
- gruzdināt Panākt, ka sāk gruzdēt.
- pārgrust Pārgruzdēt.
- noplēnēties Pārklāties ar (gruzdošiem) pelniem.
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži; gruzdumi.
- dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; gruzdumi.
- kupāti Pēc izskata desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no gaļas (parasti cūkgaļas), sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
- gurdži Persiešu-turku nosaukums grūziešiem, t. i. gruzīniem.
- sagruzdināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sagruzd.
- račīns Rači - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
- gruzdējums Rezultāts --> gruzdēt (1); gruzdums (1).
- gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (1).
- gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (2).
- gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (3).
- sagrust Sagruzdēt.
- zvirgžņi Sagruzduši krāsns akmeņi.
- iegruzdēt Sākt gruzdēt; iegrust.
- aizgrauzdēties Sākt gruzdēt.
- aizgrust Sākt gruzdēt.
- iegrust Sākt gruzdēt.
- ugunspiepe Sausi sagatavota gruzdviela no piepes uguns iešķilšanai ar kramu.
- Ibērija Senā Austrumgruzija (antīkajos un Bizantijas avotos lietots nosaukums); Kartlija.
- gruzdaimi Smaka, kas rodas kaut kam gruzdot, degot.
- čāča Stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens, ko gatavo no vīnogu spiedpaliekām; čača (5).
- Kūra Upe Turcijā, Gruzijā un Azerbaidžānā (turku val. "Kura", gruz. val. "Mtkvari", azerb. val. "Kuer"), garums - 1364 km, sākas Turcijā, Armēnijas kalnienē, 2742 m vjl., ietek Kaspijas jūrā.
- Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru.
- Kartlija Vēsturisks novads Gruzijā, Kūras vidusteces rajonā, IV-III gs. p. m. ē. ietilpa Austrumgruzijas valstī.
- Svanetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai.
- Gūrija Vēsturisks novads Rietumgruzijā, ko apdzīvo gruzīnu etnogrāfiskā grupa - gūrieši, XIV gs. te izveidojās Gūrijas valsts, XVI gs. tai bija pakļauta Adžārija un Batumi, XVIII gs. iekaroja turki, 1811. g. iekļauta Krievijas sastāvā.
- Kazbeks Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā (gruz. val. "Mkinvari", oset. val. "Urshohs"), uz Gruzijas un Krievijas robežas, aprimis vulkāna konuss, augstums - 5047 m.
- zemdega Zemapziņa, tā pieredze, pārdzīvojumi, kas gruzd (pastāv, turpinās) cilvēkā zemapzinīgi.
- zemdegas Zemapziņa, tā pieredze, pārdzīvojumi, kas gruzd (pastāv, turpinās) cilvēkā zemapzinīgi.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gruz..