Paplašinātā meklēšana
Meklējam gora.
Atrasts vārdos (41):
- gora:1
- agora:1
- gorals:1
- goraļi:1
- angora:1
- Angora:1
- Avgora:1
- Bogora:1
- Digora:1
- Olgora:1
- goravāt:1
- aizgora:1
- Baigora:1
- Bangora:1
- Bengora:1
- Kilgora:1
- Singora:1
- angoras:1
- ngorafi:1
- Botngora:1
- Morogora:1
- perigora:1
- Algorabs:1
- Angorama:1
- Vrgoraca:1
- Hermagora:1
- Bangorana:1
- Bilgoraja:1
- iegorains:1
- pagoravāt:1
- Vengorapa:1
- mandragora:1
- mandragora:2
- Srednagora:1
- Stepnogora:1
- pārgoravāt:1
- agorafobija:1
- Bajanhongora:1
- Baņērdebigora:1
- Bamingi-Bangorana:1
- meningoradikulīts:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (95):
- Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
- tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
- Bācagāna apdzīvota vieta Mongolijā (_Baacagaan_), Bajanhongoras aimakā
- Bajangobi apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongora aimakā
- Bajanliga apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā
- Bajanovo apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā
- Bajanundura apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimaka rietumu daļā
- Bajancagāna apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanhongoras aimakā, Gobi Altaja rietumos
- Angorama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Angoram_), Austrumsepikas provinces ziemeļu daļā
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
- Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m
- Beitenzorga Bogora - pilsēta Indonēzijā, tās senāks nosaukums.
- mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam.
- Ķīnas gorals goralu suga ("Chinese goral")
- Himalaju gorals goralu suga ("Himalayan goral")
- garastes gorals goralu suga ("Long-tailed goral")
- sarkanais gorals goralu suga ("Red goral")
- Grēgorija Gregora.
- gregoriāņi Gregoriāņu kalendārs - Gregora kalendārs.
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
- Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
- Armaks kalna virsotne Krievijā (_Armak, gora_), Burjatijas Republikā, augstums - 2079 m
- Srednagora Kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns.
- Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
- Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
- Apsaks kalns Krievijā (_Apsak, gora_), Irkutskas apgabala ziemeļu daļā, augstums - 570 m
- Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
- Arvjakrjazs kalns Krievijā (_Arvjakrjaz’, gora_), Baškorostānas Republikā, Dienvidurālos, augstums - 1068 m
- Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
- Akaška kalns Krievijas Baškorostānas Republikas austrumos (_Akkaška, gora_), Dienvidurālu kalnu masīva ziemeļrietumos, augstums 778 m
- Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m
- Angarhajūls kalnu virsotne Mongolijā (_Angarhaj uul_), uz Arhangaja un Bajanhongoras aimaka robežas, augstums - 3540 m
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- Alhanajs klans Krievijā (_Alhanaj, gora_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā, augstums 1662 m
- užingorieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užingora" iedzīvotāji.
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
- saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs
- Oļegs Viedais leģendārs senkrievu kņazs, karavadonis, kurš ar viltu iekaroja Kijevu un atdeva troni Rjurika dēlam kņazam Igoram
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
- Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu
- mandragora Mandragoras.
- Bamingi-Bangoranas nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūrā
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
- kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu
- angora no Angoras šķirnes trušu apmatojuma iegūta šķiedra
- autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.).
- perigē Perigora - melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā.
- Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā.
- Čirpana Pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galabova Pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazanlaka Pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magliža Pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pāvelbaņa Pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radneva Pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šipka Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gurkova Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolajeva Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krana Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bamingi pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūras dienvidu daļā
- Bjelovara Pilsēta Horvātijā ("Bjelovar"), Bjelovaras-Bilogoras županijas administratīvais centrs, 40300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čazma Pilsēta Horvātijā ("Čazma"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Daruvara Pilsēta Horvātijā ("Daruvar"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Garešnica Pilsēta Horvātijā ("Garešnica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrgoraca Pilsēta Horvātijā ("Vrgorac"), Splitas-Dalmācijas županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bajanhongora pilsēta Mongolijā, Bajanhongoras aimaka administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bajanbulaga pilsēta Mongolijā, Bajanhongoras aimaka ziemeļrietumu daļā
- Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria.
- Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
- Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus
- solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs.
- Stepnogorska Stepnogora - pilsēta Kazahstānā.
- Antibalkāns Strednagora, kalni Balkānu pussalā, Bulgārijā.
- Basilijs Sv. Basilijs Lielais - viens no Baznīcas tēviem (Basil of Caesarea; ap 330.-379. g.), Sv. Nisas Gregora brālis.
- hesihasms Šaurākā nozīmē - Gregora Palamas reliģiski filozofiska mācība, kas vērsās pret teoloģisko racionālismu.
- smaržīgā cedrela šīs ģints suga ("Cedrela ogorata"), kuras koksni izmanto cigāru kārbu izgatavošanai
- Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira.
- Bamingi upe Āfrikā, Centrālāfrikas republikā, lejteces daļā ir Bamingi-Bangoranas un Nana-Grebizi prefektūras robežupe, Satekot ar Bngoranu uz Čadas robežas izveido Šari upi, kas ietek Čada ezerā
- Bangorana upe Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūrā, Bamingi labā krasta pieteka
- Angrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera.
- Baidraga upe Mongolijā, Bajonhongora aimakā, izteka Hangaja kalnos, ietek Būccagānnūra ezerā
- Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju.
- kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu.
- Aļbagans virsotne Jolgo grēdā (_Al’bagan, gora_), Krievijas Altaja Republikā, augstums - 2618 m
- Adirojektaiga virsotne Krievijā (_Adir-Oek-Tajga, gora_), Tivas Republikā, augstums 2592 m vjl.
- Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m
- Akojuks virsotne Krievijas Altaja Republikā (_Ak-Ojuk, gora_), Šapšajas grēdas dienvidaustrumos, augstums 3608 m
- Alņejs virsotne Krievijas Kamčatkas novadā (_Alnej, gora_), Vidusgrēdā, augstums - 2598 m
- Alhadirs virsotnne Austrumsajānos (_Alhadyr, gora_), Krievijas Irkutskas apgabala dienvidrietumos, augstums 2313 m
gora citās vārdnīcās:
MEV