Paplašinātā meklēšana

Meklējam glieme.

Atrasts vārdos (61):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (431):

gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita")
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides")
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos
concha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda
koncha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda
pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām)
gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu
kohleīts Auss gliemeža iekaisums
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža
ārējie antifoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu
makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica")
Macoma baltica Baltijas plānčaulgliemene
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta
guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem)
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
Columella edentula bezzobainais cilindrgliemezis
anodonta Bezzobes - gliemeņu klases dižgliemeņu dzimtas ģints
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene
Cepaea nemoralis birztalas vīngliemezis
bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints
Physa fontinalis burbuļu kailgliemezis
ezera micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Acroloxus lacustris")
upes micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Ancylus fluviatilis")
pupillidae Cilindrgliemežu dzimta
columella Cilindrgliemežu dzimtas ģints
lauria Cilindrgliemežu dzimtas ģints
pupilla Cilindrgliemežu dzimtas ģints
truncatellina Cilindrgliemežu dzimtas ģints
vertigo Cilindrgliemežu dzimtas ģints
Pupilla muscorum cilindrgliemežu suga
Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
Cepaea hortensis dārza vīngliemezis
Dreissena polymorpha daudzveidīgā sēdgliemene
konhīts Deguna gliemenes iekaisums
konhotomija Deguna gliemenes rezekcija
turbinektomija Deguna gliemežnīcas izoperēšana
lēnis Dēle, gliemezis; kailgliemezis
lymnaeidae Dīķgliemežu dzimta
galba Dīķgliemežu dzimtas ģints
lymnaea Dīķgliemežu dzimtas ģints
radix Dīķgliemežu dzimtas ģints
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās
lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī
iegarenais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix pereger"), čaulas augstums 2,1 cm
glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene
gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas
Perforatella bidentata divzobu vīngliemezis
unionidae Dižgliemeņu dzimta
bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas
perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
glohīdija Dižgliemeņu un pērļgliemeņu dzimtas gliemeņu kāpurs
Aplexa hypnorum dūkstāja kreiļgliemezis
sucineidae Dzintargliemeži
succineidae Dzintargliemežu dzimta
succinea Dzintargliemežu dzimtas ģints
mazais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea oblonga")
krastmalu dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea pfeifferi")
lielais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea putris")
litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži)
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia")
pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia")
Cardium edule ēdamā sirsniņgliemene
mytilidae Ēdamgliemeņu dzimta
mytilus Ēdamgliemeņu dzimtas ģints
zilā ēdamgliemene ēdamgliemeņu suga ("Mytilus edulis), biežāk saukta par mītilu, agrākos avotos (līdz \~1990. g.) dēvēta par mīdiju
austere Ēdams gliemeņu klases dzīvnieks
Bradybaena fruticum Eiropas krūmgliemezis
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
ligaments Elastīga saite, kas satur kopā gliemeņu čaulas vākus
Viviparus contentus ezera lielvāciņgliemezis
Tridacne gigas gigantiskā milzgliemene
blodiņa gliemenes čaula
goļa Gliemenes, gliemeža vāks vai mājiņa
najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes
pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas
sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu
Hygroporus russula gliemezeņu suga
smaržīgā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus agathosmus")
melnšķiedrainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus atramentosus")
biezlapīšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus camarophyllus")
zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni
diska gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus discoideus")
ziloņkaula gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus eburenus")
iesārtā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus erubescens")
bērzu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hedrychii")
hiacinšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hyacinthinus")
salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos
medainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus melizeus")
birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni
olīvbaltā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus olivaceoalbus")
sausā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus penarius")
egļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus piceae")
lapegļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pudorinus")
melnpunktu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pustulatus")
bērzlapju gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus russula")
glieme Gliemezis, gliemene
gliemēza Gliemezis, gliemežvāks
vēžuklis Gliemezis, gliemežvāks
gliemeža širstiņš gliemeža čaula
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
vēderkājgliemji gliemeži - gliemju tipa klase ("Gastropoda")
sliemji gliemeži (bez čaumalas, uz lapām)
gliemežtransportieris gliemežkonveijers
konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca
globoīdpārvads Gliemežpārvads ar globoidālo gliemezi
lielais gliemežtauriņš gliemežtauriņu dzimtas suga ("Cochlidion limacodes")
micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints
dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
ancylidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimta
ancylus Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas ģints
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
acanthinula Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ģints
arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints
agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints
arionidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu grupas dzimta
acroloxidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimta
armiger Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints
arianta Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga
acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints
acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms
Poterium polygamum gliemežu zaļvālīte
Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms
skutuliņš gliemežvāks
lēlpodiņš Gliemežvāks, gliemežnīca
šneka vāls gliemežvārpsta
vītņveida dzineklis gliemežveida skrūve ar augstu vītnes profilu, kura, rotējot ap savu asi, virza transportlīdzekli
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta")
acicula polita gludais adatgliemezis
Vallonia pulchella gludais zāģgliemezis
cochlicopidae Gludgliemežu dzimta
cochlicopa Gludgliemežu dzimtas ģints
parastais gludgliemezis gludgliemežu suga ("Cochlicopa lubrica")
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
Radix pereger iegarenais dīķgliemezis
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls; gliemežnīca (2)
eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes
enkurtroses pagarinātājs ierīce, ar ko aprīkots lidaparāts ar gliemežvāka tipa atveramām lūkām, kas ļauj izpletņlēcējiem izlēkt no lidaparāta pa aizmuguri
limakocīdi Indes kailgliemežu apkarošanai; limacīdi
konhotoms instruments deguna gliemenes izņemšanai
zobapstrādes instruments instruments zobratu, zobstieņu, gliemežratu, ķēžratu, sprūdratu u. c. izstrādājumu zobu virsmu apstrādei
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam
gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5)
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis
slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai
žencs Izskalots gliemežvāks
pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis
Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums
gliemeklis Kailgliemezis
gļiemeklis Kailgliemezis
gliems Kailgliemezis
gļiems Kailgliemezis
glumine Kailgliemezis
physidae Kailgliemežu dzimta
limax Kailgliemežu dzimtas "Limacidae" ģints
lehmannia Kailgliemežu dzimtas ģints
limacidae Kailgliemežu grupas dzimta
limacīdi Kailgliemežu grupas dzimta ("Limacidae")
Lehmannia marginata kailgliemežu suga
Limax cinereo-niger kailgliemežu suga
Arion empiricorum kailgliemežu suga
gliemeždolomīts karbonātiezis, kas sastāv gk. no gliemežu, nautilu un žaunkāju čaulām, stromatoporu, koraļļu kolonijām, kuras metasomatiski pārveidojušās
stylommatophora Kātacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta
cypraeidae Kauri gliemeži
kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae")
zemūdens krāsa krāsa, kas pasargā peldlīdzekļa zemūdens daļu apaugšanas ar sīkbūtnēm (gliemežiem) un augiem
Succinea pfeifferi krastmalu dzintargliemezis
Perforatella rubiginosa krastmalu vīngliemezis
physa Kreiļgliemežu dzimtas ģints
dūkstāja kreiļgliemezis kreiļgliemežu suga ("Aplexa hypnorum")
burbuļu kreiļgliemezis kreiļgliemežu suga ("Physa fontinalis")
Macrogastra plicatula krokainais vārpstiņgliemezis
Lacinaria plicata kroklūpas vārpstiņgliemezis
bradybaenidae Krūmgliemežu dzimta
eulotidae Krūmgliemežu dzimtas "Bradybaenidae" nosaukuma sinonīms
bradybaena Krūmgliemežu dzimtas ģints
Eiropas krūmgliemezis krūmgliemežu suga ("Bradybaena fruticum")
limacīdi Ķīmiski kailgliemežu apkarošanas līdzekļi
šneks Labības kombaina detaļa - padevējgliemezis
nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem)
dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas
divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
lielais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion ater")
joslainais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion circumcriptus")
dārzeņu kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion distinctus")
dzeltensvītras kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion fascinatus")
dārza kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion hortensis")
mazais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion intermedius")
Spānijas kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion lusitanicus")
sidrabpelēkais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion silvaticus")
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
Helicigona lapicida lēcveida vīngliemezis
čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem)
poliotija Lieka auss gliemežnīca galvas vienā vai abās pusēs
Mya arenaria lielā smilšgliemene
Succinea putris lielais dzintargliemezis
resnais dzintargliemezis lielais dzintargliemezis
Cochlidion limacodes lielais gliemežtauriņš
Limax maximus lielais kailgliemezis
Ena montana lielais torņgliemezis
viviparidae Lielvāciņgliemežu dzimta
viviparus Lielvāciņgliemežu dzimtas ģints
Vitrina pellucida lodveida stiklgliemezis
Clausilia dubia margainais vārpstiņgliemezis
parastais matiņgliemezis matiņgliemežu suga ("Trichis hispida")
Helix minutissima mazā punktgliemeža "Punctum pygmaeum" nosaukuma sinonīms
Galba truncatulla mazais dīķgliemezis
Acanthinula aculeata mazais dzeloņgliemezis
slaidais dzintargliemezis mazais dzintargliemezis
Punctum pygmaeum mazais punktgliemezis
Ena obscura mazais torņgliemezis
glomīza mazs gliemezītis, kas sastopams uz zāles lapām un sēnēm
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem
tīruma kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimas agrestis"), kas Latvijā nav konstatēta
raibais kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimax reticulatus"), kas Latvijā nav konstatēta
koku kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Lehmannia marginata"), garums līdz 8 cm
milzu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Limax maximus"), garums līdz 20 cm
sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm
tumšais kailgliemezis meža kailgliemežu suga ("Limax cinereoniger"), kuras īpatņi sasniedz līdz 20 cm garumu
tridacnidae Milzgliemenes
mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta
plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem
testudo Mūzīkas instruments, taisīts no gliemeža
čoriņš Neliels, sīks gliemežvāks
mikrotija Nenormāli maza auss gliemežnīca
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis
ocarina no dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem
marakass no ķirbja, kokosrieksta vai cita izejmateriāla veidots Latīņamerikas pirmiedzīvotāju žvadzeklis, ko pildīja ar sēklām, akmentiņiem, gliemežvākiem un lietoja dejas ritma izcelšanai
Radix ovata ovālais dīķgliemezis
pelecipodi Paleontoloģijā pieņemts gliemeņu fosilo atlieku nosaukums
gliemeždiferenciālis Palielinātas berzes diferenciālis (transmisijas mehānisms) ar gliemežpārvadu
basommatophora Pamatacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta
strombīti Pārakmeņojušies gliemeži
Cochlicopa lubrica parastais gludgliemezis
Trichis hispida parastais matiņgliemezis
Helix pomatia parka vīngliemezis
Sphaerium corneum plānčaulas pundurgliemene
tellinidae Plānčaulgliemeņu dzimta
macoma Plānčaulgliemeņu dzimtas ģints
Baltijas plānčaulgliemene plānčaulgliemeņu suga ("Macoma baltica syn. Tellina baltica"); Baltijas makoma
upes pundurgliemene platā pundurgliemene
Sphaerium rivicola platā pundurgliemene
platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos
plaušenieki Plaušgliemeži
pulmonata Plaušgliemeži
pulmonāti Plaušgliemeži
meža kailgliemezis plaušgliemežu apakšdzimtas kailgliemežu dzimta (“Limacidae”), Latvijā konstatētas 4 sugas
vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu
lauku kailgliemezis plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimta (“Arionidae”), Latvijā konstatētas 9 sugas
acroloxus Plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimtas ģints
anisus Plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints
pamatacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Basommatophora")
kātacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Stylommatophora")
plaukšenieki Plaušu gliemeži - molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām
intrūzija Polimērmateriālu spiedliešanas process, kurā liešanas formu aizpilda, dažādi kombinējot gliemeža rotācijas un taisnvirzes kustības; lieto biezsienu izstrādājumu izgatavošanai
sphaerium Pundurgliemenes
sphaeriidae Pundurgliemeņu dzimta
plānčaulas pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium corneum")
platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola")
Vallonia costata raibainais zāģgliemezis
Agriolimax reticulatus raibais kailgliemezis
Agrolimax reticulatus raibais kailgliemezis
Arianta arbustorum raibais vīngliemezis
neritidae Raibgliemežu dzimta
theodoxus Raibgliemežu dzimtas ģints
upes raibgliemezis raibgliemežu suga ("Theodoxus fluviatilis")
vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs
spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos
Carycium minimum resnais sīkgliemezis
zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē)
rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā
ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca
Arion subfuscus rūsganais kailgliemezis
Hygrophorus hypothejus salnu gliemezene
detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos
ļipiņa savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi
dreissenidae Sēdgliemeņu dzimta
dreissena Sēdgliemeņu dzimtas ģints
daudzveidīgā sēdgliemene sēdgliemeņu suga ("Dreissena polymorpha"), kas dažkārt veido apaugumus un rada aizsprostojumus hidrotehniskās būvēs un HES iekārtās
ostrakisms Senajās Atēnās un citās Grieķijas pilsētās - nevēlamu pilsoņu izraidīšana saskaņā ar tautas sapulces lēmumu, ko pieņēma balsojot ar māla plāksnītēm vai gliemežvākiem
Limax tenellus sēņu kailgliemezis
nucula Sīka kodolveidīga gliemene, sastopama sākot no silūra līdz mūsdienām
pisidium Sīkgliemenes
Pisidium amnicum sīkgliemeņu suga
carychiidae Sīkgliemežu dzimta
ellobiidae Sīkgliemežu dzimtas "Carychiidae" nosaukuma sinonīms
carychium Sīkgliemežu dzimtas ģints
resnais sīkgliemezis sīkgliemežu suga ("Carychium minimum")
purpurgliemeži Siltajās jūrās mītoši gliemeži no kuru gļotu dziedzeriem mantijas dobuma sieniņā izdalās purpurs
sirsniņa Sirsniņgliemene
cardium Sirsniņgliemenes
cardiidae Sirsniņgliemeņu dzimta
ēdamā sirsniņgliemene sirsniņgliemeņu suga ("Cardium edule")
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
Euomphalia strigella skrajmeža vīngliemezis
Macrogastra latestriata skrajribu vārpstiņgliemezis
gliemezis Skrūvveida detaļa (mašīnā, mehānismā), parasti darbam gliemežpārvadā vai vielu pārvietošanai
Succinea oblonga slaidais dzintargliemezis
myidae Smilšgliemeņu dzimta
mya Smilšgliemeņu dzimtas ģints
lielā smilšgliemene smilšgliemeņu dzimtas suga ("Mya arenaria")
patentkrāsa Speciāla krāsa ar indīgu vielu piejaukumu kuģu zemūdens daļu krāsošanai, lai tās pasargātu no apaugšanas ar gliemežvākiem un aļģēm
vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam
hygrocybe Stiklenes, himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints
stiklspolīte Stiklgliemezis
vitrinidae Stiklgliemežu dzimta
vitrina Stiklgliemežu dzimtas ģints
lodveida stiklgliemezis stiklgliemežu suga ("Vitrina pellucida")
kauri šīs ģints gliemežvāki, rotas lieta un maiņas līdzeklis Āzijā, Āfrikā, Eiropā (pirms vairākiem tūkstošiem g. p. m. ē. - 20. gs.); Latvijā (7.-18. gs.) arheoloģiskajos pieminekļos to atrasts vairāk nekā 10 tūkstoši
kauri šīs ģints suga ("Cypraea moneta"), kas mīt Indijas un Klusā okeāna tropu daļā; tās gliemežvākus lietoja jau vairākus gadu tūkstošus p. m. ē.; arī ļauno garu atbaidīšanai
Acme polita šīs ģints sugas "Acicula polita" (gludais adatgliemezis) nosaukuma sinonīms
vienšneka tāds (labības kombains) kam ir viens šneks jeb padevējgliemezis
gliemežveida tāds, kam ir gliemežnīcas veids
gliemežveida tāds, kam ir skrūves veids un kas strādā sazobē ar gliemežratu
intraaurikulārs tāds, kas atrodas auss gliemenē
intertragisks tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs)
intertraģisks tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs)
aurikulokraniāls tāds, kas attiecas uz auss gliemežnīcu un galvaskausu
konhiforms tāds, kas izveidots līdzīgi divviru gliemežnīcas vienai pusei
Cochlodina orthostoma taisnmutes vārpstiņgliemezis
akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus
tellina Tellina baltica - Baltijas plānčaulgliemenes jeb Baltijas makoma "Macoma baltica" nosaukuma sinonīms
Agrolimax agrestis tīruma kailgliemezis
Agriolimax agrestis tīrumu kailgliemezis
ena Torņgliemeži
enidae Torņgliemežu dzimta
lielais torņgliemezis torņgliemežu suga ("Ena montana")
mazais torņgliemezis torņgliemežu suga ("Ena obscura")
paramfistoma Trematode "Paramphistomum cervi", kas patrazitē atgremotāju kuņģī, bet kā starpsaimniekus izmanto vairākas saldūdens gliemežu sugas
purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis
lielā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis corneus"), lielākais Latvijā sastopamais ūdensspolīšu dzimtas gliemezis (čaula >30 mm diametrā), dzīvo ezeru, dīķu u. c. saldūdeņu piekrastes zonā starp ūdensaugiem
Lithoglyphus naticoides upes akmeņgliemezis
Viviparus viviparus upes lielvāciņgliemezis
Theodoxus fluviatilis upes raibgliemezis
margaritiferidae Upespērļgliemeņu dzimta
margaritifera Upespērļgliemeņu dzimtas ģints
ziemeļu upespērlene upespērļgliemeņu suga ("Margaritifera margaritifera"), Latvijā aizsargājama; upju pērļgliemene
pērļgliemene Upju pērļgliemene - ziemeļu upespērlene ("Margaritifera margaritifera")
kuģu tārps urbējgliemene
teredinidae Urbējgliemenes
kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
teredo Urbējgliemeņu ģints
gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos
kailgliemezis vairākas plaušgliemežu apakšklases dzimtas, dzīvnieks ar čaulas neietvertu parasti tārpveidīgu ķermeni, Latvijā konstatētas 2 dzimtas - lauku kailgliemezis un meža kailgliemezis
Clausilia pumila vālīšveida vārpstiņgliemezis
vārpstene Vārpstiņgliemezis
clausiliidae Vārpstiņgliemežu dzimta
clausilia Vārpstiņgliemežu dzimtas ģints
lacinaria Vārpstiņgliemežu dzimtas ģints
macrogastra Vārpstiņgliemežu dzimtas ģints
cochlodina Vārpstiņgliemežu dzimtas suga
margainais vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Clausilia dubia")
vālīšveida vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Clausilia pumila")
taisnmutes vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Cochlodina orthostoma")
kroklūpas vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Lacinaria plicata")
skrajribu vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Macrogastra latestriata")
krokainais vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Macrogastra plicatula")
vēderainais vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Macrogastra ventricosa")
pectinidae Vēdekļgliemeņu dzimta
Macrogastra ventricosa vēderainais vārpstiņgliemezis
gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību
spurkāji Vēderkāju molusku (gliemežu) šķira ar spurveidīgu kāju, jūras dzīvnieki, 1-3 cm garumā
gliemežnīca Veidojums cilvēka vai dzīvnieka organismā, kas atgādina gliemeža čaulas formu
milerija Veltenisko tārpu suga, kas ierosina mileriozi aitām un kazām; starpsaimnieki ir daudzas sauszemes gliemežu sugas
moluskicīdi Vielas kailgliemežu apkarošanai
slēdzējzobs viens no izvirzījumiem gliemenes vākos
gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums
helicīdi vīngliemežu dzimta
helicidae Vīngliemežu dzimta
cepaea Vīngliemežu dzimtas ģints
euomphalia Vīngliemežu dzimtas ģints
helicigona Vīngliemežu dzimtas ģints
helix Vīngliemežu dzimtas ģints
perforatella Vīngliemežu dzimtas ģints
trichis Vīngliemežu dzimtas ģints
raibais vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Arianta arbustorum")
dārza vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Cepaea hortensis")
birztalas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Cepaea nemoralis")
skrajmeža vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Euomphalia strigella")
baltais vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicella obvia")
lēcveida vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicigona lapicida"), Latvijā aizsargājams
parka vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga (“Helix pomatia”), lielākais Latvijas sauszemes gliemezis
liellūpas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Isognomostoma isognomostoma"), Latvijā aizsargājama
divzobu vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Perforatella bidentata")
krastmalas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Perforatella rubiginosa")
valloniidae Zāģgliemežu dzimta
vallonia Zāģgliemežu dzimtas ģints
mazais dzeloņgliemezis zāģgliemežu dzimtas suga ("Acanthinula acuelata")
raibainais zāģgliemezis zāģgliemežu suga ("Vallonia costata")
gludais zāģgliemezis zāģgliemežu suga ("Vallonia pulchella")
dzeltenbrūnā gliemezene zeltpārslu gliemezene
cirslis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), mazs zīdītājs, līdzīgs pelēm, garu, smailu galvu, pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem u. c., līdz 4 cm garš, 21 ģints, \~290 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene
mītila Zilā ēdamgliemene ("Mytilus edulis") - ēdama sāļūdens gliemene, gliemežvāks iekšpusē zils, ārpusē brūni melns, dzīvo Z-Atlantijā gar krastiem no pludmales līdz dažu metru dziļumam, kur tā sasniedz 15 cm garumu, Latvijas piekrastē izaug tikai 3 cm gara
Mytilus edulis zilā ēdamgliemene jeb mītila
zobapstrāde Zobratu, zobstieņu, gliemežratu, ķēžratu, sprūdratu u. c. izstrādājumu zobu virsmu apstrāde ar speciāliem instrumentiem; izmanto kopēšanas un novelšanas metodes
limakoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī gliemežus
konhilioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī gliemežus un gliemežvākus
konhioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī gliemežus un gliemežvākus

glieme citās vārdnīcās:

MEV

glieme