Paplašinātā meklēšana

Meklējam glieme.

Atrasts vārdos (61):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (429):

gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita").
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides").
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
concha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda.
koncha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda.
pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).
gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu.
kohleīts Auss gliemeža iekaisums.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
ārējie antfoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu.
makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica").
Macoma baltica Baltijas plānčaulgliemene.
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
Columella edentula bezzobainais cilindrgliemezis.
anodonta Bezzobes - gliemeņu klases dižgliemeņu dzimtas ģints.
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene.
Cepaea nemoralis birztalas vīngliemezis.
bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints.
Physa fontinalis burbuļu kailgliemezis.
ezera micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Acroloxus lacustris").
upes micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Ancylus fluviatilis").
pupillidae Cilindrgliemežu dzimta.
columella Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
lauria Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
pupilla Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
truncatellina Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
vertigo Cilindrgliemežu dzimtas ģints.
Pupilla muscorum cilindrgliemežu suga.
Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana.
Cepaea hortensis dārza vīngliemezis.
Dreissena polymorpha daudzveidīgā sēdgliemene.
konhīts Deguna gliemenes iekaisums.
konhotomija Deguna gliemenes rezekcija.
turbinektomija Deguna gliemežnīcas izoperēšana.
lēnis Dēle, gliemezis; kailgliemezis.
lymnaeidae Dīķgliemežu dzimta.
galba Dīķgliemežu dzimtas ģints.
lymnaea Dīķgliemežu dzimtas ģints.
radix Dīķgliemežu dzimtas ģints.
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās.
lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem.
ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī.
iegarenais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix pereger"), čaulas augstums 2,1 cm.
glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene.
gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas.
Perforatella bidentata divzobu vīngliemezis.
unionidae Dižgliemeņu dzimta.
bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas.
perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
glohīdija Dižgliemeņu un pērļgliemeņu dzimtas gliemeņu kāpurs.
Aplexa hypnorum dūkstāja kreiļgliemezis.
sucineidae Dzintargliemeži.
succineidae Dzintargliemežu dzimta.
succinea Dzintargliemežu dzimtas ģints.
mazais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea oblonga").
krastmalu dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea pfeifferi").
lielais dzintargliemezis dzintargliemežu suga ("Succinea putris").
litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži).
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia").
pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia").
Cardium edule ēdamā sirsniņgliemene.
mytilidae Ēdamgliemeņu dzimta.
mytilus Ēdamgliemeņu dzimtas ģints.
zilā ēdamgliemene ēdamgliemeņu suga ("Mytilus edulis), biežāk saukta par mītilu, agrākos avotos (līdz \~1990. g.) dēvēta par mīdiju.
austere Ēdams gliemeņu klases dzīvnieks.
Bradybaena fruticum Eiropas krūmgliemezis.
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
ligaments Elastīga saite, kas satur kopā gliemeņu čaulas vākus.
Viviparus contentus ezera lielvāciņgliemezis.
Tridacne gigas gigantiskā milzgliemene.
goļa Gliemenes, gliemeža vāks vai mājiņa.
najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes.
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas.
sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu.
smaržīgā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus agathosmus").
melnšķiedrainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus atramentosus").
biezlapīšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus camarophyllus").
zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni.
diska gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus discoideus").
ziloņkaula gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus eburenus").
iesārtā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus erubescens").
bērzu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hedrychii").
hiacinšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hyacinthinus").
salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos.
medainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus melizeus").
birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni.
olīvbaltā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus olivaceoalbus").
sausā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus penarius").
egļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus piceae").
lapegļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pudorinus").
melnpunktu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pustulatus").
bērzlapju gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus russula").
Hygroporus russula gliemezeņu suga.
glieme Gliemezis, gliemene.
gliemēza Gliemezis, gliemežvāks.
vēžuklis Gliemezis, gliemežvāks.
gliemeža širstiņš gliemeža čaula.
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts.
sliemji gliemeži (bez čaumalas, uz lapām).
gliemežtransportieris gliemežkonveijers.
konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca.
globoīdpārvads Gliemežpārvads ar globoidālo gliemezi.
lielais gliemežtauriņš gliemežtauriņu dzimtas suga ("Cochlidion limacodes").
micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas.
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints.
dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
ancylidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimta.
ancylus Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas ģints.
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas.
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
acanthinula Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ģints.
arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints.
agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints.
arionidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu grupas dzimta.
acroloxidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimta.
armiger Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints.
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
arianta Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints.
acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms.
acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints.
Poterium polygamum gliemežu zaļvālīte.
Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms.
lēlpodiņš Gliemežvāks, gliemežnīca.
skutuliņš gliemežvāks.
šneka vāls gliemežvārpsta.
vītņveida dzineklis gliemežveida skrūve ar augstu vītnes profilu, kura, rotējot ap savu asi, virza transportlīdzekli.
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta").
acicula polita gludais adatgliemezis.
Vallonia pulchella gludais zāģgliemezis.
cochlicopidae Gludgliemežu dzimta.
cochlicopa Gludgliemežu dzimtas ģints.
parastais gludgliemezis gludgliemežu suga ("Cochlicopa lubrica").
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
Radix pereger iegarenais dīķgliemezis.
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls; gliemežnīca (2).
eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes.
enkurtroses pagarinātājs ierīce, ar ko aprīkots lidaparāts ar gliemežvāka tipa atveramām lūkām, kas ļauj izpletņlēcējiem izlēkt no lidaparāta pa aizmuguri.
limakocīdi Indes kailgliemežu apkarošanai; limacīdi.
konhotoms Instruments deguna gliemenes izņemšanai.
zobapstrādes instruments instruments zobratu, zobstieņu, gliemežratu, ķēžratu, sprūdratu u. c. izstrādājumu zobu virsmu apstrādei.
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5).
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai.
žencs Izskalots gliemežvāks.
pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis.
Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis.
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
gliemeklis Kailgliemezis.
gļiemeklis Kailgliemezis.
gliems Kailgliemezis.
gļiems Kailgliemezis.
glumine Kailgliemezis.
physidae Kailgliemežu dzimta.
limax Kailgliemežu dzimtas "Limacidae" ģints.
lehmannia Kailgliemežu dzimtas ģints.
limacīdi Kailgliemežu grupas dzimta ("Limacidae").
limacidae Kailgliemežu grupas dzimta.
Lehmannia marginata kailgliemežu suga.
Limax cinereo-niger kailgliemežu suga.
Arion empiricorum kailgliemežu suga.
gliemeždolomīts karbonātiezis, kas sastāv gk. no gliemežu, nautilu un žaunkāju čaulām, stromatoporu, koraļļu kolonijām, kuras metasomatiski pārveidojušās.
stylommatophora Kātacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta.
kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae").
cypraeidae Kauri gliemeži.
zemūdens krāsa krāsa, kas pasargā peldlīdzekļa zemūdens daļu apaugšanas ar sīkbūtnēm (gliemežiem) un augiem.
Succinea pfeifferi krastmalu dzintargliemezis.
Perforatella rubiginosa krastmalu vīngliemezis.
physa Kreiļgliemežu dzimtas ģints.
dūkstāja kreiļgliemezis kreiļgliemežu suga ("Aplexa hypnorum").
burbuļu kreiļgliemezis kreiļgliemežu suga ("Physa fontinalis").
Macrogastra plicatula krokainais vārpstiņgliemezis.
Lacinaria plicata kroklūpas vārpstiņgliemezis.
bradybaenidae Krūmgliemežu dzimta.
eulotidae Krūmgliemežu dzimtas "Bradybaenidae" nosaukuma sinonīms.
bradybaena Krūmgliemežu dzimtas ģints.
Eiropas krūmgliemezis krūmgliemežu suga ("Bradybaena fruticum").
limacīdi Ķīmiski kailgliemežu apkarošanas līdzekļi.
šneks Labības kombaina detaļa - padevējgliemezis.
nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem).
dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas.
divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
lielais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion ater").
joslainais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion circumcriptus").
dārzeņu kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion distinctus").
dzeltensvītras kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion fascinatus").
dārza kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion hortensis").
mazais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion intermedius").
Spānijas kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion lusitanicus").
sidrabpelēkais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion silvaticus").
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas.
Helicigona lapicida lēcveida vīngliemezis.
čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem).
poliotija Lieka auss gliemežnīca galvas vienā vai abās pusēs.
Mya arenaria lielā smilšgliemene.
Succinea putris lielais dzintargliemezis.
resnais dzintargliemezis lielais dzintargliemezis.
Cochlidion limacodes lielais gliemežtauriņš.
Limax maximus lielais kailgliemezis.
Ena montana lielais torņgliemezis.
viviparidae Lielvāciņgliemežu dzimta.
viviparus Lielvāciņgliemežu dzimtas ģints.
Vitrina pellucida lodveida stiklgliemezis.
Clausilia dubia margainais vārpstiņgliemezis.
parastais matiņgliemezis matiņgliemežu suga ("Trichis hispida").
Helix minutissima mazā punktgliemeža "Punctum pygmaeum" nosaukuma sinonīms.
Galba truncatulla mazais dīķgliemezis.
Acanthinula aculeata mazais dzeloņgliemezis.
slaidais dzintargliemezis mazais dzintargliemezis.
Punctum pygmaeum mazais punktgliemezis.
Ena obscura mazais torņgliemezis.
glomīza Mazs gliemezītis, kas sastopams uz zāles lapām un sēnēm.
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
tīruma kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimas agrestis"), kas Latvijā nav konstatēta.
raibais kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimax reticulatus"), kas Latvijā nav konstatēta.
koku kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Lehmannia marginata"), garums līdz 8 cm.
milzu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Limax maximus"), garums līdz 20 cm.
sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm.
tumšais kailgliemezis meža kailgliemežu suga ("Limax cinereoniger"), kuras īpatņi sasniedz līdz 20 cm garumu
tridacnidae Milzgliemenes.
mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta.
plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
testudo Mūzīkas instruments, taisīts no gliemeža.
čoriņš Neliels, sīks gliemežvāks.
mikrotija Nenormāli maza auss gliemežnīca.
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis.
ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
marakass No ķirbja, kokosrieksta vai cita izejmateriāla veidots Latīņamerikas pirmiedzīvotāju žvadzeklis, ko pildīja ar sēklām, akmentiņiem, gliemežvākiem un lietoja dejas ritma izcelšanai.
Radix ovata ovālais dīķgliemezis.
pelecipodi Paleontoloģijā pieņemts gliemeņu fosilo atlieku nosaukums.
gliemeždiferenciālis Palielinātas berzes diferenciālis (transmisijas mehānisms) ar gliemežpārvadu.
basommatophora Pamatacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta.
strombīti Pārakmeņojušies gliemeži.
Cochlicopa lubrica parastais gludgliemezis.
Trichis hispida parastais matiņgliemezis.
Helix pomatia parka vīngliemezis.
Sphaerium corneum plānčaulas pundurgliemene.
tellinidae Plānčaulgliemeņu dzimta.
macoma Plānčaulgliemeņu dzimtas ģints.
Baltijas plānčaulgliemene plānčaulgliemeņu suga ("Macoma baltica syn. Tellina baltica"); Baltijas makoma.
upes pundurgliemene platā pundurgliemene.
Sphaerium rivicola platā pundurgliemene.
platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos.
plaušenieki Plaušgliemeži.
pulmonata Plaušgliemeži.
pulmonāti Plaušgliemeži.
meža kailgliemezis plaušgliemežu apakšdzimtas kailgliemežu dzimta (“Limacidae”), Latvijā konstatētas 4 sugas.
vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu.
lauku kailgliemezis plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimta (“Arionidae”), Latvijā konstatētas 9 sugas.
acroloxus Plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimtas ģints.
anisus Plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints.
pamatacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Basommatophora").
kātacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Stylommatophora").
plaukšenieki Plaušu gliemeži - molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām.
intrūzija Polimērmateriālu spiedliešanas process, kurā liešanas formu aizpilda, dažādi kombinējot gliemeža rotācijas un taisnvirzes kustības; lieto biezsienu izstrādājumu izgatavošanai.
sphaerium Pundurgliemenes.
sphaeriidae Pundurgliemeņu dzimta.
plānčaulas pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium corneum").
platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola").
Vallonia costata raibainais zāģgliemezis.
Agriolimax reticulatus raibais kailgliemezis.
Agrolimax reticulatus raibais kailgliemezis.
Arianta arbustorum raibais vīngliemezis.
neritidae Raibgliemežu dzimta.
theodoxus Raibgliemežu dzimtas ģints.
upes raibgliemezis raibgliemežu suga ("Theodoxus fluviatilis").
vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos.
Carycium minimum resnais sīkgliemezis.
zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca.
Arion subfuscus rūsganais kailgliemezis.
Hygrophorus hypothejus salnu gliemezene.
detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos.
ļipiņa Savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
dreissenidae Sēdgliemeņu dzimta.
dreissena Sēdgliemeņu dzimtas ģints.
daudzveidīgā sēdgliemene sēdgliemeņu suga ("Dreissena polymorpha"), kas dažkārt veido apaugumus un rada aizsprostojumus hidrotehniskās būvēs un HES iekārtās.
ostrakisms Senajās Atēnās un citās Grieķijas pilsētās - nevēlamu pilsoņu izraidīšana saskaņā ar tautas sapulces lēmumu, ko pieņēma balsojot ar māla plāksnītēm vai gliemežvākiem.
Limax tenellus sēņu kailgliemezis.
nucula Sīka kodolveidīga gliemene, sastopama sākot no silūra līdz mūsdienām.
pisidium Sīkgliemenes.
Pisidium amnicum sīkgliemeņu suga.
carychiidae Sīkgliemežu dzimta.
ellobiidae Sīkgliemežu dzimtas "Carychiidae" nosaukuma sinonīms.
carychium Sīkgliemežu dzimtas ģints.
resnais sīkgliemezis sīkgliemežu suga ("Carychium minimum").
purpurgliemeži Siltajās jūrās mītoši gliemeži no kuru gļotu dziedzeriem mantijas dobuma sieniņā izdalās purpurs.
sirsniņa Sirsniņgliemene.
cardium Sirsniņgliemenes.
cardiidae Sirsniņgliemeņu dzimta.
ēdamā sirsniņgliemene sirsniņgliemeņu suga ("Cardium edule").
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
Euomphalia strigella skrajmeža vīngliemezis.
Macrogastra latestriata skrajribu vārpstiņgliemezis.
gliemezis Skrūvveida detaļa (mašīnā, mehānismā), parasti darbam gliemežpārvadā vai vielu pārvietošanai.
Succinea oblonga slaidais dzintargliemezis.
myidae Smilšgliemeņu dzimta.
mya Smilšgliemeņu dzimtas ģints.
lielā smilšgliemene smilšgliemeņu dzimtas suga ("Mya arenaria").
patentkrāsa Speciāla krāsa ar indīgu vielu piejaukumu kuģu zemūdens daļu krāsošanai, lai tās pasargātu no apaugšanas ar gliemežvākiem un aļģēm.
vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
hygrocybe Stiklenes, himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints.
stiklspolīte Stiklgliemezis.
vitrinidae Stiklgliemežu dzimta.
vitrina Stiklgliemežu dzimtas ģints.
lodveida stiklgliemezis stiklgliemežu suga ("Vitrina pellucida").
kauri Šīs ģints gliemežvāki, rotas lieta un maiņas līdzeklis Āzijā, Āfrikā, Eiropā (pirms vairākiem tūkstošiem g. p. m. ē. - 20. gs.); Latvijā (7.-18. gs.) arheoloģiskajos pieminekļos to atrasts vairāk nekā 10 tūkstoši.
kauri šīs ģints suga ("Cypraea moneta"), kas mīt Indijas un Klusā okeāna tropu daļā; tās gliemežvākus lietoja jau vairākus gadu tūkstošus p. m. ē.; arī ļauno garu atbaidīšanai.
Acme polita šīs ģints sugas "Acicula polita" (gludais adatgliemezis) nosaukuma sinonīms.
vienšneka Tāds (labības kombains) kam ir viens šneks jeb padevējgliemezis.
gliemežveida Tāds, kam ir gliemežnīcas veids.
gliemežveida Tāds, kam ir skrūves veids un kas strādā sazobē ar gliemežratu.
intraaurikulārs Tāds, kas atrodas auss gliemenē.
intertragisks Tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs).
intertraģisks Tāds, kas atrodas starp auss gliemežnīcas pauguru un pretpauguru (ierobs).
aurikulokraniāls Tāds, kas attiecas uz auss gliemežnīcu un galvaskausu.
konhiforms Tāds, kas izveidots līdzīgi divviru gliemežnīcas vienai pusei.
Cochlodina orthostoma taisnmutes vārpstiņgliemezis.
akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus.
tellina Tellina baltica - Baltijas plānčaulgliemenes jeb Baltijas makoma "Macoma baltica" nosaukuma sinonīms.
Agrolimax agrestis tīruma kailgliemezis.
Agriolimax agrestis tīrumu kailgliemezis.
ena Torņgliemeži.
enidae Torņgliemežu dzimta.
lielais torņgliemezis torņgliemežu suga ("Ena montana").
mazais torņgliemezis torņgliemežu suga ("Ena obscura").
paramfistoma Trematode "Paramphistomum cervi", kas patrazitē atgremotāju kuņģī, bet kā starpsaimniekus izmanto vairākas saldūdens gliemežu sugas.
purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
lielā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis corneus"), lielākais Latvijā sastopamais ūdensspolīšu dzimtas gliemezis (čaula >30 mm diametrā), dzīvo ezeru, dīķu u. c. saldūdeņu piekrastes zonā starp ūdensaugiem.
Lithoglyphus naticoides upes akmeņgliemezis.
Viviparus viviparus upes lielvāciņgliemezis.
Theodoxus fluviatilis upes raibgliemezis.
margaritiferidae Upespērļgliemeņu dzimta.
margaritifera Upespērļgliemeņu dzimtas ģints.
ziemeļu upespērlene upespērļgliemeņu suga ("Margaritifera margaritifera"), Latvijā aizsargājama; upju pērļgliemene.
pērļgliemene Upju pērļgliemene - ziemeļu upespērlene ("Margaritifera margaritifera").
kuģu tārps urbējgliemene.
teredinidae Urbējgliemenes.
kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
teredo Urbējgliemeņu ģints.
gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos.
kailgliemezis vairākas plaušgliemežu apakšklases dzimtas, dzīvnieks ar čaulas neietvertu parasti tārpveidīgu ķermeni, Latvijā konstatētas 2 dzimtas - lauku kailgliemezis un meža kailgliemezis.
Clausilia pumila vālīšveida vārpstiņgliemezis.
vārpstene Vārpstiņgliemezis.
clausiliidae Vārpstiņgliemežu dzimta.
clausilia Vārpstiņgliemežu dzimtas ģints.
lacinaria Vārpstiņgliemežu dzimtas ģints.
macrogastra Vārpstiņgliemežu dzimtas ģints.
margainais vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Clausilia dubia").
vālīšveida vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Clausilia pumila").
taisnmutes vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Cochlodina orthostoma").
kroklūpas vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Lacinaria plicata").
skrajribu vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Macrogastra latestriata").
krokainais vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Macrogastra plicatula").
vēderainais vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Macrogastra ventricosa").
cochlodina Vārpstiņgliemežu dzimtas suga.
pectinidae Vēdekļgliemeņu dzimta.
Macrogastra ventricosa vēderainais vārpstiņgliemezis.
gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību.
spurkāji Vēderkāju molusku (gliemežu) šķira ar spurveidīgu kāju, jūras dzīvnieki, 1-3 cm garumā.
gliemežnīca Veidojums cilvēka vai dzīvnieka organismā, kas atgādina gliemeža čaulas formu.
milerija Veltenisko tārpu suga, kas ierosina mileriozi aitām un kazām; starpsaimnieki ir daudzas sauszemes gliemežu sugas.
moluskicīdi Vielas kailgliemežu apkarošanai.
slēdzējzobs Viens no izvirzījumiem gliemenes vākos.
gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums.
helicīdi vīngliemežu dzimta.
helicidae Vīngliemežu dzimta.
cepaea Vīngliemežu dzimtas ģints.
euomphalia Vīngliemežu dzimtas ģints.
helicigona Vīngliemežu dzimtas ģints.
helix Vīngliemežu dzimtas ģints.
perforatella Vīngliemežu dzimtas ģints.
trichis Vīngliemežu dzimtas ģints.
raibais vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Arianta arbustorum").
dārza vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Cepaea hortensis").
birztalas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Cepaea nemoralis").
skrajmeža vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Euomphalia strigella").
baltais vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicella obvia").
lēcveida vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicigona lapicida"), Latvijā aizsargājams.
liellūpas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Isognomostoma isognomostoma"), Latvijā aizsargājama.
divzobu vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Perforatella bidentata").
krastmalas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Perforatella rubiginosa").
parka vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga (“Helix pomatia”), lielākais Latvijas sauszemes gliemezis.
valloniidae Zāģgliemežu dzimta.
vallonia Zāģgliemežu dzimtas ģints.
mazais dzeloņgliemezis zāģgliemežu dzimtas suga ("Acanthinula acuelata").
raibainais zāģgliemezis zāģgliemežu suga ("Vallonia costata").
gludais zāģgliemezis zāģgliemežu suga ("Vallonia pulchella").
dzeltenbrūnā gliemezene zeltpārslu gliemezene.
cirslis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), mazs zīdītājs, līdzīgs pelēm, garu, smailu galvu, pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem u. c., līdz 4 cm garš, 21 ģints, \~290 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene.
mītila Zilā ēdamgliemene ("Mytilus edulis") - ēdama sāļūdens gliemene, gliemežvāks iekšpusē zils, ārpusē brūni melns, dzīvo Z-Atlantijā gar krastiem no pludmales līdz dažu metru dziļumam, kur tā sasniedz 15 cm garumu, Latvijas piekrastē izaug tikai 3 cm gara.
Mytilus edulis zilā ēdamgliemene jeb mītila.
zobapstrāde Zobratu, zobstieņu, gliemežratu, ķēžratu, sprūdratu u. c. izstrādājumu zobu virsmu apstrāde ar speciāliem instrumentiem; izmanto kopēšanas un novelšanas metodes.
konhilioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī gliemežus un gliemežvākus.
konhioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī gliemežus un gliemežvākus.
limakoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī gliemežus.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa glieme.