Paplašinātā meklēšana
Meklējam glezniecība.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (51):
- gleznot ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu); atveidot (ko) glezniecības darbā
- batāls Batālā glezniecība - kaujas skatu gleznošana.
- alla prima eļļas glezniecības paveids - gleznošana vienā paņēmienā, visu darot vienā seansā un bez pārgleznojumiem.
- lazēšana Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
- lazūra Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
- fovisms Franču ekspresionistu glezniecības virziens, aizsācies 1905. g.; raksturīgas intensīvas krāsas, deformētas formas.
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums.
- gleznojums glezniecības darbs.
- emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
- eļļa glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
- eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār.
- līmes krāsu glezniecība glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu izmanto augu un dzīvnieku līmi; izplatīta gk. monumentālajā glezniecībā.
- dekoratīvā glezniecība glezniecības veids, ko izmanto arhitektūras ansambļu vai lietišķās mākslas priekšmetu apdarē.
- monumentālā glezniecība glezniecības veids, kurā tiek radīti liela formāta darbi, ko paredzēts novietot kādā iepriekš izvēlētā vietā.
- jamato japāņu glezniecības skola ("yamato-e"), kas radās ap 12. gs., Heianas perioda beigās un ko uzskata par klasisko japāņu glezniecības stilu.
- jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus.
- ukijoe Japāņu glezniecības un grafikas skola 17.-19. gs., kuras darbiem raksturīgs sižetu demokrātisms, tēlu psiholoģiska ievirze, lokālo krāstoņu lietojums, niansēti līniju ritmi.
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos); krāszieds.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
- šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
- garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu.
- tīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības veids, kura darbus atvēra tikai apskates laikā, lai meditētu.
- gleznošana mākslas darba radīšana ar glezniecības līdzekļiem
- tēlotāja māksla mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- monumentālā māksla mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
- mehanografika Mehānismu glezniecība.
- muralisms Monumentālā glezniecība.
- freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- grizajs Monumentāli dekoratīvās glezniecības paveids, kur izmantoti tikai vienas krāsas (parasti pelēkās) gaišāki un tumšāki toņi.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē; arī skice (1).
- divizionisms Neoimpresionisms - 19. gs. beigu Eiropas glezniecības virziens, kura pārstāvji sadalīja tēloto objektu krāstoņus sīkos spektrālo krāsu punktos.
- parsuna Portrets 16.-18. gs. krievu (arī ukraiņu, baltkrievu) glezniecībā, kurā saglabājušies ikonu glezniecības paņēmieni un portretiska līdzība oriģinālam izpaužas tikai nosacīti.
- portretglezniecība Portretu glezniecība.
- žanra glezniecība sadzīves ainu glezniecība.
- fotoreālisms Superreālisms - 20. gs. otrās puses tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji ar glezniecības vai tēlniecības līdzekļiem fotogrāfiski precīzi atveidoja vizuālo realitāti.
- brīvās mākslas tēlniecība, glezniecība, grafika un arhitektūra.
- tēlotājmāksla Tēlotāja māksla - mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- klusā daba tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs.
- jaunreālisms tēlotājas mākslas (gk. glezniecības un grafikas) virziens 20. gs. 20.-30. gados, kas radās kā pretreakcija modernisma virzienu abstrahējošajām tendencēm, tā bija kā atgriešanās pie vizuālās realitātes tēlojuma, mazinot formālo elementu nozīmi.
- glezna Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar glezniecības līdzekļiem.
- tašisms Tēlotājas mākslas, galvenokārt glezniecības, novirziens (20. gadsimtā), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- temperglezniecība Temperas glezniecība.
- tanka Tibetas svētā glezniecība uz zīda vai papīra.
- akvarels Ūdens krāsu glezniecības veids; akvarelis.
- krokijs Uzmetums - neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē.
- melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna.
- sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku.
- monohromisks Vienkrāsains; tāds, kam ir tikai viena krāsa vai arī kas ir melnbalts; tāds, kas izmanto tikai vienu krāsu (piem., monohroma glezniecība).
glezniecība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV