Paplašinātā meklēšana
Meklējam galli.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (17):
- Anagallis arvensis
- Anagallis caerulea
- Anagallis foemina
- Anagallis minima
- Ascaridia galli
- Celerio galli
- Ceratophyllus gallinae
- Circaetus gallicus
- Dermanyssus gallinae
- Echinochloa crusgalli
- Erucastrum gallicum
- Gallinago gallinago
- Menopon gallinae
- Nectria galligena
- Rosa gallica
- Silene gallicia
- Veronica anagallis-aquatica
Atrasts skaidrojumos (85):
- Puatjē kaujas 507. g. pie Puatjē franku karalis Hlodvigs I sakāva vestgotus un ieguva Dienvidrietumu galliju; 732. g. pie Puatjē franku kavalērija sakāva Spānijas arābus; Simtgadu kara laikā (1337.-1453. g.) 1356. g. pie Puatjē angļu karaspēks Velsas prinča Edvarda vadībā sakāva franču bruņiniekus
- sirdszālīte Anagallis
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- vistu cērme cērmju suga ("Ascaridia galli")
- Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
- etiķroze Franču roze ("Rosa gallica")
- provincroze Franču roze ("Rosa gallica")
- parastā gaiļsāre gaiļsāru suga ("Echinochloa crusgalli")
- gaulois galliešu: asprātīgs, izlaidīgs
- eburoņi gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu
- Armorika gallijas (tagadējā Francija) rietumu daļas nosaukums romiešu laikā
- senprovansieši gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos
- Sucels gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs
- Ezus gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā
- Erucastrum gallicum gallijas pazvēre
- Silene gallicia gallijas plaukšķene
- bagaudi gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu
- Galipoli gallipoli - pilsēta Itālijā ("Gallipoli")
- karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces
- kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti
- tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši
- tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem
- tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars
- remi Ievērojama beļģu cilts Senajā gallijā, kas kļuva par romiešu sabiedrotajiem
- Teitāts Ķeltu (vēst. gallija) mitoloģijā - cilts dievs, karadarbības un mierīga darba aizgādnis
- Abnoba Ķeltu (vēst. gallija) mitoloģijā - medību dieviete, kuru pielūdza ciltis, kuras dzīvoja ielejās austrumos no Reinas
- Tarans Ķeltu (vēst. gallija) mitoloģijā - pērkona dievs
- beļģi Ķeltu ciltis gallijas ziemeļu daļā un Anglijas rietumu piekrastē; 5. gs., kad franki iekaroja Belgiku, beļģus iznīcināja vai asimilēja
- galli ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju)
- kadurki Ķeltu cilts dienvidrietumos no arverniem gallijā, starp Dordoņu un Averonu, bija pazīstami kā linu apstrādātāji
- allobrogi Ķeltu cilts Narbonas gallijas Ziemeļu daļā, 121. g. p. m. ē. cilti pakļāva Roma
- Mapons Ķeltu dievišķais jauneklis, kuru pielūdza gallijā un Ziemeļbritānijā
- biturigi Ķeltu tauta gallijā, p. m. ē. un m. ē. sākumā
- sekvani Ķeltu tauta senā gallijā
- santoni Ķeltu tautiņa senā gallijā, kas dzīvoja okeāna piekrastē uz ziemeļiem no Garonnes grīvas
- kuiga Ķikuts ("gallinago media", senāk "Scolopax major")
- šķikuts ķikuts ("gallinago media")
- stikods ķikuts ("gallinago media")
- stikuts ķikuts ("gallinago media")
- stikots Ķikuts ("gallinago media")
- naudītis Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus", senāk "Rhinanthus crista galli", arī "Alectrolophus")
- mareniņas Madaras ("gallium")
- mareniņi Madaras ("gallium")
- pikaza Mērkaziņa ("gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago")
- debess āzis mērkaziņa ("gallinago gallinago")
- badadzeguze Mērkaziņa ("gallinago gallinago")
- tīruma pavirza pavirzu suga ("Anagallis arvensis")
- zilā pavirza pavirzu suga ("Anagallis foemina syn. Anagallis caerulea")
- Gallijas pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum gallicum")
- Gallipoli pilsēta Itālijā ("gallipoli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senigallija pilsēta Itālijā ("Senigallia"), Markes reģiona Ankonas provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
- Gallijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene gallica")
- plaknes Plikši ("Rhinanthus crista galli")
- pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- vistveidīgie Putnu kārta ("galliformes"), pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi); šīs kārtas putni
- čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis
- franki Rietumģermāņu ciltis, kas mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pirmajā pusē iekaroja galliju
- franču roze rožu suga ("Rosa gallica")
- alani Sarmatu izcelsmes nomadu ciltis, kas 1. gs. apmetās starp Donu un Kaukāzu, ap 375. g. pakļāva huņņi un lielas grupas devās uz Kaukāzu, galliju un Pireneju pussalu
- Romas provinces Senajai Romai pakļautās teritorijas ārpus Apenīnu pussalas; ievērojamākās bija gallija, Spānija, Āfrika, Āzija, Sīrija, Ēģipte, Britānija, Trāķija, Armēnija; Romas impērijas laikā bija ~50 provinces
- druīdi Senās gallijas, Britānijas un Īrijas ķeltu priesteri, pareģi, kas izpildīja arī tiesnešu pienākumus
- trēveri Senģermāņu tauta ķeltu gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā
- tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama
- vistu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Menopon gallinae")
- mērkaziņa šīs ģints suga ("gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu. [LLVV ]
- gallisks tāds, kas attiecas uz galliem un Galliju; francisks
- mērkaziņa tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints (_gallinago_), putnu masa 80-160 g, sastopami Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Dienvidamerikā, 15 sugas, Latvijā 2 sugas (mērkaziņa un ķikuts)
- ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams
- pavirži Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
- pavirzis Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
- sirdszālīte Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
- virzenes Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
- pavirši Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis"), prīmulu dzimtas divdīgļlapju ģints augs ar sarkaniem vai ziliem ziediem
- upmalas veronika veroniku suga ("Veronica anagallis", arī "Veronica anagolla-aquatica")
- Viņpusalpu Gallija vēsturiskā novada gallija daļa tagadējā Beļģijas un Šveices teritorijā (latīņu _Gallia Transalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis
- Šaipusalpu Gallija vēsturiskā novada gallija daļa Ziemeļitālijā (latīņu _Gallia Cisalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis
- Gallija vēsturisks novads (latīņu _gallia_) Francijā, kā arī Beļģijā, Šveicē un Ziemeļitālijā, ko apdzīvoja gallu ciltis
- senoni viena no varenākajām ķeltu tautām senā gallijā, kas Cēzaram ierodoties Gallijā sākotnēji bija romiešu sabiedrotie, bet vēlāk piedalījās sazvērestībā pret Cēzaru un kļuva par nesamierināmiem romiešu ienaidniekiem
- Anagallis caerulea zilā pavirza, "Anagallis foemina" nosaukuma sinonīms
- sārtais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna dougallii")
- zobugals Zobgallis
- lielais zvagulis zvaguļu suga ("Rhinanthus vernalis", arī "Rhinanthus major" un " Rhinanthus crista galli")
Piemēros nav.
galli citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv