Paplašinātā meklēšana
Meklējam gļota.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (184):
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- arhicitula Apaugļota olšūna kodola veidošanās sākuma stadijā.
- arhicīts Apaugļota olšūna pirms dalīšanās.
- monerula Apaugļota olšūna pirms kodola dalīšanās.
- citula Apaugļota olšūna.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- arhikarions Apaugļotas olas kodols.
- nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.
- genoblasts Apaugļotas olšūnas kodols.
- apglotēt Apglumēt, kļūt viscaur gļotainam, glumam.
- apglumt Apglumēt; kļūt gļotainam, glumam.
- apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam.
- uzkraukāt Atklepojot uzspļaut (kam) gļotas, siekalas.
- krepečoties Atklepot gļotas.
- fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
- kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties.
- lipomiksoma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un gļotaudiem.
- basorīns Augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos.
- gliobaktērija Baktērija ar gļotainu apvalku.
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai.
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
- leikoreja Balta vai iedzeltena gļotas un strutas saturoša šķidruma izdalīšanās no maksts.
- monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
- krampas Biezas gļotas.
- mēslāties Būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi).
- stīgāties Būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi).
- krepečāties Būt tādam, kam no deguna izdalās daudz gļotaina šķidruma.
- miksocistoma Cistoma, kurā ir gļotas.
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
- tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani.
- pedoģenēze Dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem.
- buks Deguna gļotas.
- ādas hipertireotiskā miksoze dermatoloģiska manifestācija hipertireozes gadījumā: ādā nesāpīgi blīvas konsistences infiltrāti ar nelīdzenu virsmu; histoloģiski - gļotainās deģenerācijas aina.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- poliembrionija Divu vai vairāku dīgļu attīstīšanās no vienas apaugļotas olšūnas (cilvēkam un dzīvniekiem) vai no vienas sēklas (augiem).
- jēlums Dzīvnieku iekšu mīkstās, gļotainās daļas; dzīvnieku iekšas.
- horioalantojs Ekstraembrionāla membrāna apaugļotajās vistu olās; lieto vīrusu kultivēšanai.
- germinācija Embrija attīstīšanās no apaugļotas olas.
- miksoendotelioma Endotelioma, kas satur gļotas.
- fibromiksosarkoma Fibrosarkoma ar gļotainu deģenerāciju; fibrosarkomas un miksosarkomas kombinācija.
- ļermaka Gaļas plēve; gļotains mīkstums.
- glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
- miksoglioma Glioma ar gļotaino deģenerāciju.
- glumēns Glumas gļotas vai dubļi.
- glīvains Glums, gļotains.
- glemīgs Glums; arī gļotains.
- Cristatella mucedo gļotainā kristatella.
- miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi.
- glumeklis Gļotaina viela, gļotas.
- Pholiota adiposa gļotainā zvīņene.
- sarkanbrūnā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella glioderma").
- pilošā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella guttata").
- lipīgā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella illinita").
- vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens").
- mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk.
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
- miksohondrosarkoma Hondrosarkoma ar plašu gļotaino deģenerāciju.
- bronhoblenoreja Hronisks bronhīts ar gļotaini strutainu krēpu bagātīgu atdalīšanos.
- bronhoreja Hronisks bronhīts ar šķidru serozi gļotainu krēpu bagātīgu atdalīšanos.
- inidācija Ieligzdošanās, šūnu iekļūšana un attīstīšanās jaunā vietā, piem., apaugļota olšūna dzemdes gļotādā vai audzēja šūnas metastāzes vietā; kaulu smadzeņu elementu emigrācija un ieligzdošanās saistaudos (ekstramedulārā mielopoēze).
- puņķēt Izdalīt gļotas (puņķus) no deguna un ar tām nosmulēties.
- šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma.
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
- izkrecēties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas; izkrecelēties.
- izkreķoties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas; izkrecelēties.
- izkrecelēties Izklepoties, izkrekšķināties, izklepot gļotas, krēpas.
- iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses.
- fibromiksoma Jaukts audzējs, kas sastāv no saistaudu un gļotaudu elementiem.
- lēlmete Jēlmete, gļotains priekšmets.
- krepecis Kāds, kurš skaļi raud tādējādi izvada gļotas.
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
- vardukļi Kaut kas netīrs, gļotains.
- varduklis Kaut kas netīrs, gļotains.
- vardukšņi Kaut kas netīrs, gļotains.
- vardūkšņi Kaut kas netīrs, gļotains.
- pieklepot klepojot izklepot daudz gļotas.
- aptumis Kļūt biezam un gļotainam.
- glīvēt Kļūt glumam, gļotainam, dūņainam, dubļainam.
- gliedēt Kļūt glumam, gļotainam.
- pieglemēt Kļūt glumam, gļotainam.
- saglumināt Kļūt glumam, gļotainam.
- apglemēt Kļūt glumam, slidenam, gļotainam.
- izbļūt Kļūt gļotainam - par šķidrumu, kas ilgāku laiku stāvējis nekustīgs.
- noglumt Kļūt gļotainam vai glumam.
- uzglitēt Kļūt gļotainam, glumam.
- gliemēt Kļūt gļotainam, glumēt.
- uzplukt Kļūt gļotainam, glumēt.
- bļūt Kļūt gļotainam.
- dumēt Kļūt gļotainam.
- gletēt Kļūt gļotainam.
- glezēt Kļūt gļotainam.
- noglīmēt Kļūt gļotainam.
- noglitināt Kļūt gļotainam.
- uzglemēt Kļūt gļotainam.
- bļugt Kļūt mīkstam, gļotainam un izšķīst.
- apglitēt Kļūt visapkārt slidenam, glumam, jēlam, gļotainam; apglumēt.
- apgļitēt Kļūt viscaur gļotainam, glumam, slidenam.
- sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sagļotot Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- krēpaļāt Kraukāties, spļaudīt gļotas.
- krēpuļot Kraukāties, spļaudīt gļotas.
- krēpulis Krēpas, deguna gļotas.
- angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus.
- tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas.
- pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
- miksolipoma Lipoma ar gļotainas deģenerācijas perēkļiem.
- gliokoks Mikrokoks ar gļotainu apvalku.
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
- miksomatoze Miksomatozā jeb gļotainā deģenerācija, patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga multipla miksoma.
- raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) mīksta, gļotaina masa
- ļēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi.
- ļēmi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi.
- jēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
- jēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
- ļēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
- gleņa Mīksti, gļotaini netīrumi.
- ļēmains Mīksts, lipīgs, gļotains.
- šļumurs Mitru, gļotainu ūdensaugu kušķis.
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni.
- jukna Netīrs, gļotains ūdens; lāmiņa.
- puņķains netīrs, nosmērēts ar puņķiem vai kaut ko gļotainu.
- dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi; embrijs (2).
- sporogonijs No apaugļotas sūnu olšūniņas izaugušais auglis ar sporām.
- enzigotisks No vienas apaugļotas olas cēlies (vienolas dvīņi).
- nošļīmēt Notīrīt (zarnas), nokasot, noberžot gļotas.
- olas apaugļotība olas spēja attīstīt embriju, ko nosaka, tās caurskatot 6.-7. inkubācijas dienā, - ja olā neredz embrija aizmetņus, tā nav apaugļota.
- partenoģenēze Organisma attīstība no neapaugļotas dzimumšūnas.
- noglumināt Padarīt gļotainu, glumu.
- sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
- sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- polipodiji Paparžu augi, kuros daudz gļotainu vielu un kuri tāpēc der kā atmiekšķētāji līdzekli.
- pietumēt Pārvilkties ar gļotainu, saglumējušu plēvīti.
- mukoperihondrijs Perihondrijs ar gļotainu virsmu, piem., deguna starpsiena.
- mukoperiosts Periosts ar gļotainu virsmu, piem., dažas dzirdes aparāta daļas.
- Limacella guttata pilošā gļotaine.
- gurta Plāna gļotaina ūdensaugu kārta stāvošu ūdeņu virsū.
- iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
- uztriepe Plāna slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
- sapuļi Puņķi, deguna gļotas.
- šņargļi Puņķi, gļotas.
- mēnešziedi Regulāri ikmēneša asiņaini gļotaini izdalījumi no dzemdes sievietes dzimumbrieduma periodā; menstruācija.
- vairākaugļu grūtniecība rodas, ja vienlaikus apaugļojas vairākas olšūnas vai arī atipiski dalās viena apaugļota olšūna; cēloņi nav pilnīgi noskaidroti.
- glitināt Sākt gļotāt, kļūt gļotainam.
- gļotot Sākt kļūt gļotainam.
- sincenobijs Salikts cenobijs, kurā aļģes saista gļotas vai mātšūnu apvalku atliekas.
- Limacella glioderma sarkanbrūnā gļotaine.
- batrahosperma Sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints ("Batrachospermum"), laponis ir makroskopisks (līdz 40 cm garš), gļotains, parasti bagātīgi zarots, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- plocka Siekalas, spļaudekļi, biezas gļotas.
- gļiemains Slidens, glums, gļotains.
- miksospora Spora ar gļotainu apvalku.
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās.
- Chlorosaccus fluidus šīs ģints suga, kas veido gļotainas kolonijas, Latvijā konstatēta Ķemeru apkaimes purvos.
- smurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
- smurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
- puņķaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- šmurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- šmurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- glums Tāds, kas pārklājies ar ko gļotainu (1), lipīgu.
- glishrogēns Tāds, kas rada gļotas.
- gļotains Tāds, kas satur gļotas, gļotvielas.
- glīdēt Tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
- jēmi Tas, kas ir lipīgs, saķepējis, gļotains.
- fibromiksolipoma Taukaudu audzējs ar fibrozo audu un gļotaudu piejaukumu.
- ginomerogonija Tikai sievišķo prokodolu saturošas, apaugļotas olšūnas attīstība.
- apaugļoties Tikt apaugļotam.
- glīve Ūdens ziedi, zaļās gļotas virs ūdens (aļģes); gļotas; dūņas; krāsas.
- puņķāties Vairākkārt šņaukt degunu, no kura izdalās gļotains šķidrums; šņaukāties.
- miksamoibe Viena no gļotaino sēņu attīstībās pakāpēm.
- katarāla oftalmija vienkāršs konjunktivīts; konjunktīvas hiperēmija ar gļotaini strutainiem izdalījumiem.
- oospora Vienšūnas spora, kas attīstās no apaugļotas olšūnas dažu aļģu un zemāko sēņu oogonijā.
- gļotainums Vispārināta īpašība --> gļotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Gloeocystidaceae"), parasti apvienotas gļotainās kolonijās, šūnas lodveidīgas vai elipsoidālas, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis.
- mērcekls Zaļas gļotas virs stāvoša ūdens.
- gurdas Zaļas gļotas virs ūdens.
- planula Zarndobumaiņu kāpurstadija, kad kāpurs veidojas no apaugļotas olas līdz pārvēršas par polipu.
- nostoki Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Nostoc"), pavedienveida aļģes, kas apvienotas gļotainās kolonijās, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu, kas mīt saldūdeņos, kā arī uz augsnes.
- gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- saleps Žāvēti dzegužpuķu un dažu citu orhideju dzimtas augu bumbuļi, kas satur gļotainu vielu un stērķeli; lieto medicīnā un zīda audumu apstrādē.
- algīnskābe Želatinozs polisaharīds, iegūts no fukusa aļģēm; nātrija sāls ūdenī veido dzidras gļotas, ko lieto farmācijā kā dispersijas vidi; pārtikas piedeva E400.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gļota.