Paplašinātā meklēšana

Meklējam egle.

Atrasts vārdos (49):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (206):

dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
Larix laricina Amerikas lapegle.
šelfa ledājs antarktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
daiga Aptuveni pusotra metra garš, parasti egles, zars.
abies lasiocarpa Arizonas baltegle.
sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
Picea pungens asā egle.
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
birzūklis Ātraudža egle.
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem.
Picea orientalis austrumu egle.
purpuraugļu avene aveņu suga ("Rubus neglectus").
mīkstčaula egle baltegle.
pīsekle Baltegle.
abies Baltegles - priežu dzimtas ģints.
garzvīņu baltegle baltegļu suga ("Abies x phanerolepis"), kas ir balzama baltegles hibrīds.
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
abies balsamea balzama baltegle.
pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa.
Picea breweriana Brūvera egle.
Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta").
stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta").
čenčere Čemurs, egles čiekurs.
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši.
sausne daļēji nokaltusi priede vai egle.
Larix gmelinii Daurijas lapegle.
Degleika Degleikas ezers - Demenes ezers Demenes pagastā.
eglīte Dem. --> egle.
abies grandis dižā baltegle.
virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā.
galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
sokle egle, kam koka kārtas vienā pusē rupjākas, otrā - smalkas.
pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
abies alba Eiropas baltegle.
Larix decidua Eiropas lapegle.
Picea engelmaanii Engelmaņa egle.
laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis.
egļu gārša gārša, kurā pārsvarā aug egles.
abies x phanerolepis garzvīņu baltegle.
sauskaulis Greiza priede vai egle ar rupjšķiedrainu izaugumu.
hemloks Hemlokegle - Ziemeļamerikas skuju koks.
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
lukiņš izlauztas egles sakne, kas pārklāta ar zemi.
mieturu vēdekļpriede Japānas širmegle ("Sciadopitys verticillata").
Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi.
elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā.
šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls.
ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus).
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas.
Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles).
sprūss Kanādas egle ("Picea glauca").
Picea glauca Kanādas egle.
abies nordmanniana Kaukāza baltegle.
Larix kaempferi Kempfera lapegle.
Japānas lapegle Kempfera lapegle.
Larix leptolepis Kempfera lapegles senāks nosaukums.
ločka Koce - vienkoča laiva no egles vai apses koka.
kulšķis Koka ecēšu sastāvdaļa, ko pagatavo no egles galotnes.
aplāps Koka gabals, ar kuru no egles atdala mizu.
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
dore Koks mežā ar izgrebtu dobumu bitēm; egle, kura izgrebta bišu stropam; arī bišu strops.
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās.
ragu berzumi koku un krūmu mizas bojājumi, kas radušies, stirnāžiem, aļņu un staltbriežu buļļiem noberžot ādu no jaunajiem ragiem vai iezīmējot teritoriju, visvairāk no tā cieš jauni bērziņi, priedītes, kārkli, retāk egles.
abies koreana Korejas baltegle.
mūkņu laiks laiks, kad egles miza viegli nomizojas.
Vāczemes priede lapegle ("Larix").
cīruļegle Lapegle ("Larix").
cīruļkoki Lapegle ("Larix").
cīruļpriede Lapegle ("Larix").
lariks Lapegle ("Larix").
skujmete Lapegle ("Larix").
vācegle Lapegle ("Larix").
Vāczemes egle lapegle.
listrs Lapegle.
larix Lapegles.
Irānas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus neglectus").
sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē.
ledāja komplekss ledāja un tā kušanas ūdeņu veidoto nogulumu un reljefa formu sakopojums šļūdoņu un kontinenta segledāju malās.
Larix ledebourii Ledebūra lapegle.
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus.
glaciomorfoģenētiskās zonas lielākās apledojuma apgabala reljefa teritoriālā iedalījuma vienības, kas atspoguļo dažādu segledāja paleoglacioloģisko zonu atšķirības glaciodinamikā un litomorfoģenētiskos procesos.
luba Liepas vai egles miza.
sauskaule Līki, greizi augusi priede, egle.
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama.
ledusšķirtne Maksimālā augstuma līnija, no kuras segledāja daļa pārvietojas pretējos vai stipri atšķirīgos virzienos.
novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās.
poligrafs Mazais egles lūksngrauzis.
Picea mariana melnā egle.
pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs.
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); reglete.
priedeglājs Meža tips, kur vienādi labi spēj augt priede un egle.
slāpukšņa Mežs, kur priedes neaug, bet egles un bērzi vien.
slaugzna Mežs, kur priedes neaug, bet egles un bērzi vien.
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
daudzzaris Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
ģīga Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis.
vabiņa Mizots egles zars žoga pīšanai; zedenis.
vārpu muskare muskaru suga ("Muscari neglectum").
trumelis Mūzikas instruments no egles koka ar misiņa piekariņiem.
neglens Negleni zirņi - tāds zirņi, kas vārot nekļūst mīksti.
lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī.
pseudolarix Neīstās lapegles.
paeglīte Neliela egle, kas aug zem lielas egles.
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
čača No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
čačis No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
daiga No egles zariem pīts žogs.
mieturis no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
egļi No zarainas egles galotnēm darinātas ecēšas.
eglene No zarainas egles šķilām pagatavotas ecēšas.
sauseglīte Nokaltusi egle.
nomaukna Nomaukta egles miza; nomauka.
nomauka Nomaukta egles miza.
kaskāt Noplēst egles mizu.
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kaķsierītes Novārta malva ("Malva neglecta").
paiglene Paeglene (sēne).
kaba Paegles koka āķis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
kabe Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
kabis Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
pūcene panīkusi egle, kas izaugusi dubļos vai sliktā smilšainā augsnē.
pīzekle Parastā egle ("Picea abies").
salakšne Parastā egle ("Picea abies").
čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas.
Picea abies parastā egle.
Picea excelsa parastās egles "Pica abies" nosaukuma sinonīms.
Picea vulgaris parastās egles "Picea abies" nosaukuma sinonīms.
iegleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegleznot.
ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru.
dzeltenā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius scrobiculatus"), saukta arī par egleni.
pīsuļu Pīsuļu egles - lielā mežā augušas egles ar gludu mizu un smalkiem gada riņķiem.
pīšu Pīšu koks - sveķaina egle.
šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
Larix x polonica Polijas lapegle.
zarene Priede vai egle ar daudz zariem.
zarenīca Priede vai egle ar daudz zariem.
ciedrs Priežu dzimtas ģints ("Cedrus"), mūžzaļš, lapeglei līdzīgs skuju koks, 4 sugas.
tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
dižegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos; baltegle.
periglaciālie procesi procesi, kas specifisku klimatisko apstākļu ietekmē noris segledājam pieguļošā joslā: grunts šķirošanās un plaisāšana, akmeņu upju, kailkalnu terašu veidošanās u. tml.
marginālais reljefs reljefa formu kopums, kas izveidojies segledāju vai kalnu ledāju malas zonā glaciotektoniskos un glaciogēnos vai ledāja kušanas ūdeņu (retāk erozijas) procesos.
galamorēnas valnis reljefa tips, kas veidojies ielejas šļūdoņa vai segledāja mēles galā.
likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari.
krušs Saulei atklātākā un cietākā egles puse.
lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži.
lievains Savienojumā "lievaina egle" - egle, kurai ir cieta ziemeļu puse, parādījusies lieva.
glaciomorfoģenētiskie kompleksi segledāja eksarācijas, akumulācijas un glaciotektonisko procesu mijiedarbībā izveidoti savdabīgi reljefa formu teritoriāli sakopojumi.
periglaciālā josla segledājam pieguloša josla, kuras klimata un dabas īpatnības veidojas segledāja ietekmē.
Picea omorica Serbijas egle.
abies sibirica Sibīrijas baltegle.
Picea obovata Sibīrijas egle.
Larix sibirica Sibīrijas lapegle.
Picea sitchensis Sitkas egle.
priežaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi skujkoki (vasarzaļas ir tikai lapegles), retāk krūmi, čiekuri pārkoksnējušies, 10-11 ģinšu, \~250 sugu.
abies procera slaidā baltegle.
masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu.
abies pinsapo Spānijas baltegle.
grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava.
grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
egļu sveķi sveķskābju šķīdums terpentīnā, kas izdalās no egles koksnes dažu ārējo gadskārtu un mizas sveķailēm un no šūnām zem kallusa.
sciadopitys Širmegle.
vēdekļpriede Širmegle.
rietumu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella neglecta").
egle Tāds, kas ir gatavots, iegūts no egles koksnes.
eglinis Tāds, kas ir gatavots, iegūts no egles koksnes.
koksnes īstais kodols tumši iekrāsots kodols sugām ar regulāro kodolveidošanos (priede, lapegle, ozols, osis u. c.).
Tunkas kailkalni Tunkas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~175 km, augstums - līdz 3266 m, līdz 1900-2000 m vjl. taiga (ciedrupriedes, lapegles), augstāk - tundra.
egle Vāczemes egle - lapegle ("Larix").
egle Vasaras egle - lapegle ("Larix").
abies veitchii Veiča baltegle.
vērkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
vērpkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
koce Vienkoča laiva no egles vai apses koka.
abies concolor vienkrāsas baltegle.
Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
paegle Vieta zem egles.
mieturis zari, kas izauguši no viena gada galotnes sānu pumpuriem (priedei, eglei).
eglenes Zaru ecēšas, taisītas no egles šķilām, kam bija daudz zaru.
Pseudolarix amabilis zeltainā neīstā lapegle.
Pseudolarix kaempferi zeltainās neīstās lapegles ("Pseudolarix amabilis") senāks nosaukums.
glacioizostāzija Zemes garozas vertikālās kustības, kas noris tagadējā laikmeta un leduslaikmetu apledojumu apgabalos, segledājiem uzkrājoties (iegrimšana) vai izkustot (celšanās).
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle.

egle citās vārdnīcās:

MLVV

egle

LLVV

egle