Paplašinātā meklēšana

Meklējam egle.

Atrasts vārdos (50):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (207):

dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
Larix laricina Amerikas lapegle
šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
daiga Aptuveni pusotra metra garš, parasti egles, zars
abies lasiocarpa Arizonas baltegle
Picea pungens asā egle
sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti
birzūklis Ātraudža egle
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem
Picea orientalis austrumu egle
purpuraugļu avene aveņu suga ("Rubus neglectus")
mīkstčaula egle baltegle
pīsekle Baltegle
abies Baltegles - priežu dzimtas ģints
garzvīņu baltegle baltegļu suga ("Abies x phanerolepis"), kas ir balzama baltegles hibrīds
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju
abies balsamea balzama baltegle
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā
pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa
Picea breweriana Brūvera egle
Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes
purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta")
stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta")
čenčere Čemurs, egles čiekurs
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
sausne daļēji nokaltusi priede vai egle
Larix gmelinii Daurijas lapegle
Degleika Degleikas ezers - Demenes ezers Demenes pagastā
eglīte dem. --> egle
abies grandis dižā baltegle
virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā
galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
sokle egle, kam koka kārtas vienā pusē rupjākas, otrā - smalkas
pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg
abies alba Eiropas baltegle
Larix decidua Eiropas lapegle
Picea engelmaanii Engelmaņa egle
laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis
egļu gārša gārša, kurā pārsvarā aug egles
abies x phanerolepis garzvīņu baltegle
sauskaulis Greiza priede vai egle ar rupjšķiedrainu izaugumu
hemloks Hemlokegle - Ziemeļamerikas skuju koks
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
lukiņš izlauztas egles sakne, kas pārklāta ar zemi
mieturu vēdekļpriede Japānas širmegle ("Sciadopitys verticillata")
Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi
elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā
šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš
lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls
ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus)
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas
Boubīns kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži)
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles)
Picea glauca Kanādas egle
sprūss Kanādas egle ("Picea glauca")
abies nordmanniana Kaukāza baltegle
Larix kaempferi Kempfera lapegle
Japānas lapegle Kempfera lapegle
Larix leptolepis Kempfera lapegles senāks nosaukums
ločka Koce - vienkoča laiva no egles vai apses koka
kulšķis Koka ecēšu sastāvdaļa, ko pagatavo no egles galotnes
aplāps Koka gabals, ar kuru no egles atdala mizu
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka
dore Koks mežā ar izgrebtu dobumu bitēm; egle, kura izgrebta bišu stropam; arī bišu strops
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
ragu berzumi koku un krūmu mizas bojājumi, kas radušies, stirnāžiem, aļņu un staltbriežu buļļiem noberžot ādu no jaunajiem ragiem vai iezīmējot teritoriju, visvairāk no tā cieš jauni bērziņi, priedītes, kārkli, retāk egles
abies koreana Korejas baltegle
mūkņu laiks laiks, kad egles miza viegli nomizojas
Vāczemes egle lapegle
listrs Lapegle
Vāczemes priede lapegle ("Larix")
cīruļegle Lapegle ("Larix")
cīruļkoki Lapegle ("Larix")
cīruļpriede Lapegle ("Larix")
lariks Lapegle ("Larix")
skujmete Lapegle ("Larix")
vācegle Lapegle ("Larix")
larix Lapegles
Irānas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus neglectus")
sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē
ledāja komplekss ledāja un tā kušanas ūdeņu veidoto nogulumu un reljefa formu sakopojums šļūdoņu un kontinenta segledāju malās
Larix ledebourii Ledebūra lapegle
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus
glaciomorfoģenētiskās zonas lielākās apledojuma apgabala reljefa teritoriālā iedalījuma vienības, kas atspoguļo dažādu segledāja paleoglacioloģisko zonu atšķirības glaciodinamikā un litomorfoģenētiskos procesos
luba Liepas vai egles miza
sauskaule Līki, greizi augusi priede, egle
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama
ledusšķirtne Maksimālā augstuma līnija, no kuras segledāja daļa pārvietojas pretējos vai stipri atšķirīgos virzienos
novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli
abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās
poligrafs Mazais egles lūksngrauzis
Picea mariana melnā egle
pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); reglete
priedeglājs Meža tips, kur vienādi labi spēj augt priede un egle
slāpukšņa Mežs, kur priedes neaug, bet egles un bērzi vien
slaugzna Mežs, kur priedes neaug, bet egles un bērzi vien
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
daudzzaris Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai
ģīga Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis
vabiņa Mizots egles zars žoga pīšanai; zedenis
vārpu muskare muskaru suga ("Muscari neglectum")
trumelis Mūzikas instruments no egles koka ar misiņa piekariņiem
neglens Negleni zirņi - tāds zirņi, kas vārot nekļūst mīksti
lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī
pseudolarix Neīstās lapegles
paeglīte neliela egle, kas aug zem lielas egles
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi
čača no egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst
čačis no egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst
daiga no egles zariem pīts žogs
mieturis no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai
egļi no zarainas egles galotnēm darinātas ecēšas
eglene no zarainas egles šķilām pagatavotas ecēšas
sauseglīte Nokaltusi egle
nomauka Nomaukta egles miza
nomaukna Nomaukta egles miza; nomauka
kaskāt Noplēst egles mizu
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kaķsierītes Novārta malva ("Malva neglecta")
paiglene Paeglene (sēne)
kaba Paegles koka āķis biezputras un ķīseļa maisīšanai
kabe Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai
kabis Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai
pūcene panīkusi egle, kas izaugusi dubļos vai sliktā smilšainā augsnē
Picea abies parastā egle
pīzekle Parastā egle ("Picea abies")
salakšne Parastā egle ("Picea abies")
čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas
Picea excelsa parastās egles "Pica abies" nosaukuma sinonīms
Picea vulgaris parastās egles "Picea abies" nosaukuma sinonīms
iegleznojums paveikta darbība, rezultāts --> iegleznot
ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru
dzeltenā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius scrobiculatus"), saukta arī par egleni
pīsuļu Pīsuļu egles - lielā mežā augušas egles ar gludu mizu un smalkiem gada riņķiem
pīšu Pīšu koks - sveķaina egle
bruksliens plašāka vieta skujkoku mežā, kur aug jaunas egles un priedes
šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi
Larix x polonica Polijas lapegle
zarene Priede vai egle ar daudz zariem
zarenīca Priede vai egle ar daudz zariem
ciedrs Priežu dzimtas ģints ("Cedrus"), mūžzaļš, lapeglei līdzīgs skuju koks, 4 sugas
tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle
dižegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos; baltegle
periglaciālie procesi procesi, kas specifisku klimatisko apstākļu ietekmē noris segledājam pieguļošā joslā: grunts šķirošanās un plaisāšana, akmeņu upju, kailkalnu terašu veidošanās u. tml.
marginālais reljefs reljefa formu kopums, kas izveidojies segledāju vai kalnu ledāju malas zonā glaciotektoniskos un glaciogēnos vai ledāja kušanas ūdeņu (retāk erozijas) procesos
galamorēnas valnis reljefa tips, kas veidojies ielejas šļūdoņa vai segledāja mēles galā
likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari
krušs Saulei atklātākā un cietākā egles puse
lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži
lievains savienojumā "lievaina egle" - egle, kurai ir cieta ziemeļu puse, parādījusies lieva
glaciomorfoģenētiskie kompleksi segledāja eksarācijas, akumulācijas un glaciotektonisko procesu mijiedarbībā izveidoti savdabīgi reljefa formu teritoriāli sakopojumi
periglaciālā josla segledājam pieguloša josla, kuras klimata un dabas īpatnības veidojas segledāja ietekmē
Picea omorica Serbijas egle
abies sibirica Sibīrijas baltegle
Picea obovata Sibīrijas egle
Larix sibirica Sibīrijas lapegle
Picea sitchensis Sitkas egle
priežaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi skujkoki (vasarzaļas ir tikai lapegles), retāk krūmi, čiekuri pārkoksnējušies, 10-11 ģinšu, \~250 sugu
abies procera slaidā baltegle
masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu
abies pinsapo Spānijas baltegle
grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām
grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām
grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava
kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
egļu sveķi sveķskābju šķīdums terpentīnā, kas izdalās no egles koksnes dažu ārējo gadskārtu un mizas sveķailēm un no šūnām zem kallusa
sciadopitys Širmegle
vēdekļpriede Širmegle
rietumu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella neglecta")
egle tāds, kas ir gatavots, iegūts no egles koksnes
eglinis tāds, kas ir gatavots, iegūts no egles koksnes
koksnes īstais kodols tumši iekrāsots kodols sugām ar regulāro kodolveidošanos (priede, lapegle, ozols, osis u. c.)
Tunkas kailkalni Tunkas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~175 km, augstums - līdz 3266 m, līdz 1900-2000 m vjl. taiga (ciedrupriedes, lapegles), augstāk - tundra
egle Vāczemes egle - lapegle ("Larix")
egle Vasaras egle - lapegle ("Larix")
abies veitchii Veiča baltegle
vērkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa
vērpkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa
koce Vienkoča laiva no egles vai apses koka
abies concolor vienkrāsas baltegle
Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus
paegle vieta zem egles
mieturis zari, kas izauguši no viena gada galotnes sānu pumpuriem (priedei, eglei)
eglenes Zaru ecēšas, taisītas no egles šķilām, kam bija daudz zaru
Pseudolarix amabilis zeltainā neīstā lapegle
Pseudolarix kaempferi zeltainās neīstās lapegles ("Pseudolarix amabilis") senāks nosaukums
glacioizostāzija Zemes garozas vertikālās kustības, kas noris tagadējā laikmeta un leduslaikmetu apledojumu apgabalos, segledājiem uzkrājoties (iegrimšana) vai izkustot (celšanās)
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle

egle citās vārdnīcās:

MLVV

egle

LLVV

egle

MEV

egle