Paplašinātā meklēšana
Meklējam dubļi.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (188):
- aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem.
- nošļampāt Aizbrist (pa dubļiem).
- aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
- aizpļekāt Aiziet pa dubļiem.
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi).
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem.
- noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem.
- notriekt Apsmulēt (ar dubļiem).
- zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties.
- apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem.
- notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem.
- zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem).
- leskains Ar dubļiem vai mēsliem nosmērēts, aplipis.
- takšķīt Ar dubļiem, netīrumiem šļakstīt.
- mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
- mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
- šlužāt Ar lieliem apaviem bradāt pa dubļiem.
- aizlāpāt Ar pūlēm aiziet (aizbrist) pa dubļiem.
- aizļēpāt ar pūlēm aiziet pa dubļiem vai sniegu.
- aizplezdināties Ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem.
- aizplidināties Ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem.
- sērt Ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt.
- umpiens Ar smiltīm, dubļiem un akmeņiem aizpildīta vieta.
- blendze Ar ūdeni vai dubļiem pildīta bedre laukā.
- palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe.
- peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
- atslapatāt Atbrist pa dubļiem.
- pabļugt Atkūstot dubļiem kļūt nekvalitatīvam (par ceļu).
- aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem.
- bļorcāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem.
- žumbāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem.
- pļumēties Bradāt pa dubļiem.
- šļempēt Bradāt pa dubļiem.
- pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem).
- dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem.
- nopļenckāt Brienot nosmērēt ar dubļiem, netīrumiem.
- nosatampāties Brienot pa dubļiem, nogurt.
- nosatapāties Brienot pa dubļiem, nogurt.
- izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
- slampāties brist (pa dubļiem, netīrumiem).
- ķemplēties Brist caur dubļiem.
- čampāt Brist pa dubļiem, mēsliem u. tml.
- kaļļāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
- pļurgāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
- pļurzāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
- šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem.
- blentēt Brist pa dubļiem.
- ļēpāt Brist pa dubļiem.
- šļamāt Brist pa dubļiem.
- šlampāt Brist pa dubļiem.
- šlampēt Brist pa dubļiem.
- šlampot Brist pa dubļiem.
- šļapatāt Brist pa dubļiem.
- bridējs Cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu.
- šļambāns Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem.
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
- poļļa Dūksnājs; slīksnājs; dubļi.
- dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem.
- pludaksnis Dūnas, dubļi.
- dumbla Dūņas, dubļi.
- dūna Dūņas, dubļi.
- dungla Dūņas, dubļi.
- breņģis Dziļi dubļi; vieta, kur daudz dubļu.
- ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi.
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- glumēns Glumas gļotas vai dubļi.
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
- ielepēt Iesviest ar dubļiem.
- šļepāt Iet (ar slapjām kājām vai pa dubļiem).
- šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakāt (2).
- šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2).
- ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm).
- laipinēt Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml.
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- izplanckāt Izbradāt pa ūdeni, dubļiem.
- izbreņģēt Izbraukt no dubļiem.
- mīknes Izmīdīta zeme vai dubļi.
- ļēpāns Kāds, kas aplipis ar dubļiem un sniegu.
- žampa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem.
- žompa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem.
- atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
- apčirkstēt Kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot).
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- aizķēpāt Lēnām aiziet pa dubļiem.
- žūzāt Lēnām braukt pa dubļiem.
- atpļekāties Līdz nogurumam brist pa dubļiem.
- pļorra Lieli dubļi; mīksta, lipīga masa.
- bļorra Lieli dubļi.
- jama Mēsli, sajaukti ar dubļiem un ūdeni.
- šaize Mēsli; netīrumi, dubļi.
- pļepināties Mīdīties (pa dubļiem, netīrumiem).
- močkāties Mīdīties (pa dubļiem); darboties (ap ko slapju, dubļainu).
- ļammāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
- ļemmāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
- moļļāties Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, pa dubļiem).
- pļeckāties Mīdīties, bradāt (pa dubļiem), traipīties (ar dubļiem).
- ļēpa Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem un sniega).
- ļēpe Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem, sniega, arī mēsliem).
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
- traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām.
- gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts.
- jēmains Netīrs, salipis, saķepējis (ar dubļiem).
- ēča Netīrumi, dubļi (bērnu valodā).
- gāņa Netīrumi, dubļi, mēsli.
- gāneklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- gānēklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- gāniklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- mēķis Netīrumi, dubļi, mēsli.
- ķece Netīrumi, dubļi; vieta kur izlej samazgas un netīro ūdeni, izlietne.
- ķēka Netīrumi, dubļi.
- šekste Netīrumi, dubļi.
- leskāt Neveikli, lieliem soļiem brist pa dubļiem.
- šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
- šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
- iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
- noļepot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem.
- noļēpot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem.
- nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
- pelo- Norāda uz dubļiem.
- uzpļekāt Nosmērēt (ar izkārnījumiem vai dubļiem).
- dubļot Nosmērēt ar dubļiem.
- nodangāt Nosmērēt ar dubļiem.
- aizpļekāt Notašķīt ar dubļiem.
- nodubļot Notraipīt ar dubļiem.
- notamīt Notraipīt, parasti ar dubļiem, smiltīm.
- ķellāties Notraipīties, nosmērēties ar māliem vai dubļiem.
- atpļekāt Pa dubļiem atbrist.
- žampāt Pa dubļiem bradāt, ūdenī plunčāties.
- penckāties pa dubļiem bradāt.
- močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties).
- panču pančām iet pa dubļiem staigāt tā, ka plaukšķ un šļakstās.
- pļenkāt Pa dubļiem staigāt.
- atšļorāt Pa dubļiem, slapju ceļu atnākt.
- pasamīcīties Pabradāt pa dubļiem, māliem.
- piekoskāt Padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizblīžģēt Par attālinošos skaņu, kuras cēlonis ir brišana vai braukšana pa dubļiem.
- pārplencēt pāriet pāri (dubļiem u. tml.).
- apkļepēt Pārklāt ar dubļiem, netīrumiem.
- apglemēt Pārklāties ar dūņām, dubļiem.
- papļekāt Pastaigāt, paiet (pa dubļiem, slapju vietu).
- aizumpēt Piepildīt ar smiltīm, dubļiem, akmeņiem.
- koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam.
- umpēt Pildīt ar smiltīm, dubļiem, akmeņiem.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
- kraveši Sakaltuši vai sasaluši dubļi.
- kruvesi Sakaltuši vai sasaluši dubļi.
- gruvesis Sakaltuši, sasaluši dubļi.
- gruvezis Sakaltuši, sasaluši dubļi.
- grubti Sasaluši dubļi.
- kryvasi sasaluši grumbuļaini dubļi (uz ceļa).
- kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka); sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali.
- šļamu Savienojumā "šļamu šļamām iet" apraksta lempīgu iešanu pa dubļiem.
- šļopstēt Skanēt (par troksni, kāds rodas brienot pa dubļiem).
- nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem).
- aizvampāt Smagnēji aiziet pa dubļiem.
- aizklempt Smagnēji aiziet pa sniegu vai dubļiem.
- šļederēt Staigāt pa dubļiem, kājas velkot pa zemi.
- breņģe Staigna vieta; dziļi dubļi.
- dumbrs Staigna, purvaina vieta; dumbrājs; dūksts; arī dubļi, dūņas.
- striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
- pļūtas Šķidri dubļi.
- žļunga Šķidri dubļi.
- lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
- ķēpīgs Tāds, kad ir lietus, dubļi (par laiku, laika apstākļiem).
- nodubļots Tāds, kas ir klāts ar dubļiem, netīrumiem.
- tīrs Tāds, kas nav notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa dalām); tāds, kas nav aplipis, piemēram, ar smiltīm, dubļiem (par augiem, to daļām).
- dublaiņš Tāds, kas notriepts ar dubļiem.
- dubļaiņš Tāds, kas notriepts ar dubļiem.
- sakleķēt Tāds, kas pārklājies ar dubļiem, netīrumiem.
- dubļains Tāds, kur ir daudz dubļu; tāds, kas sastāv no dubļiem; tāds, kam ir dubļu piejaukums.
- derglis Tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis.
- šļocka Tāds, kurš nevērīgi un nolaidīgi pa dubļiem bradā.
- piesatapīties Tikt piemīdītam (ar dubļiem, smiltīm).
- pļeckāt Traipīt (piemēram, ar dubļiem).
- noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem).
- āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem.
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- dubļbānis Vieta, kur ir daudz dubļu; lieli dubļi.
- dubļblāķis Vieta, kur ir daudz dubļu; lieli dubļi.
dubļi citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV