Paplašinātā meklēšana
Meklējam dubļi.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (191):
- aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem
- nošļampāt Aizbrist (pa dubļiem)
- aizpļekāt aiziet pa dubļiem
- aizšļampāt aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi)
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem
- noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem
- notriekt Apsmulēt (ar dubļiem)
- zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties
- apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem
- notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem
- zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem)
- pimbuļains ar dubļiem un mēsliem salipis, kunkuļains
- leskains ar dubļiem vai mēsliem nosmērēts, aplipis
- takšķīt ar dubļiem, netīrumiem šļakstīt
- mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem)
- mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem)
- šlužāt ar lieliem apaviem bradāt pa dubļiem
- aizlāpāt ar pūlēm aiziet (aizbrist) pa dubļiem
- aizļēpāt ar pūlēm aiziet pa dubļiem vai sniegu
- aizplezdināties ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem
- aizplidināties ar pūlēm aiziet pa ledu vai pa dubļiem
- sērt ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt
- umpiens ar smiltīm, dubļiem un akmeņiem aizpildīta vieta
- blendze ar ūdeni vai dubļiem pildīta bedre laukā
- peļķe ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā
- palts ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe
- atslapatāt Atbrist pa dubļiem
- pabļugt Atkūstot dubļiem kļūt nekvalitatīvam (par ceļu)
- aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu
- aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu
- nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem
- pļumēties Bradāt pa dubļiem
- šļempēt Bradāt pa dubļiem
- bļorcāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
- žumbāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
- pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem)
- dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem
- nopļenckāt Brienot nosmērēt ar dubļiem, netīrumiem
- nosatampāties Brienot pa dubļiem, nogurt
- nosatapāties Brienot pa dubļiem, nogurt
- izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties
- slampāties brist (pa dubļiem, netīrumiem)
- ķemplēties Brist caur dubļiem
- blentēt Brist pa dubļiem
- ļēpāt Brist pa dubļiem
- šļamāt Brist pa dubļiem
- šlampāt Brist pa dubļiem
- šlampēt Brist pa dubļiem
- šlampot Brist pa dubļiem
- šļapatāt Brist pa dubļiem
- čampāt Brist pa dubļiem, mēsliem u. tml.
- kaļļāties Brist pa dubļiem, netīrumiem
- pļurgāties Brist pa dubļiem, netīrumiem
- pļurzāties Brist pa dubļiem, netīrumiem
- šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
- šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
- šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem
- bridējs cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu
- šļambāns cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi
- poļļa Dūksnājs; slīksnājs; dubļi
- dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem
- pludaksnis Dūnas, dubļi
- dumbla Dūņas, dubļi
- dūna Dūņas, dubļi
- dungla Dūņas, dubļi
- breņģis Dziļi dubļi; vieta, kur daudz dubļu
- ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- glumēns Glumas gļotas vai dubļi
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem
- ielepēt Iesviest ar dubļiem
- šļepāt Iet (ar slapjām kājām vai pa dubļiem)
- šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakāt (2)
- šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2)
- ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm)
- laipinēt Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml.
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju
- izplanckāt Izbradāt pa ūdeni, dubļiem
- izbreņģēt Izbraukt no dubļiem
- mīknes Izmīdīta zeme vai dubļi
- ļēpāns kāds, kas aplipis ar dubļiem un sniegu
- žampa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem
- žompa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem
- atmīkšķēt kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem
- apčirkstēt kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot)
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
- aizķēpāt lēnām aiziet pa dubļiem
- žūzāt lēnām braukt pa dubļiem
- atpļekāties Līdz nogurumam brist pa dubļiem
- bļorra Lieli dubļi
- pļorra Lieli dubļi; mīksta, lipīga masa
- jama Mēsli, sajaukti ar dubļiem un ūdeni
- šaize Mēsli; netīrumi, dubļi
- pļepināties Mīdīties (pa dubļiem, netīrumiem)
- močkāties Mīdīties (pa dubļiem); darboties (ap ko slapju, dubļainu)
- ļammāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot)
- ļemmāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot)
- moļļāties Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, pa dubļiem)
- pļeckāties Mīdīties, bradāt (pa dubļiem), traipīties (ar dubļiem)
- ļēpa Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem un sniega)
- ļēpe Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem, sniega, arī mēsliem)
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem
- rolleris motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem; motorollers
- traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām
- gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts
- jēmains Netīrs, salipis, saķepējis (ar dubļiem)
- ķēka Netīrumi, dubļi
- šekste Netīrumi, dubļi
- ēča Netīrumi, dubļi (bērnu valodā)
- gāņa Netīrumi, dubļi, mēsli
- gāneklis Netīrumi, dubļi, mēsli
- gānēklis Netīrumi, dubļi, mēsli
- gāniklis Netīrumi, dubļi, mēsli
- mēķis Netīrumi, dubļi, mēsli
- ķece Netīrumi, dubļi; vieta kur izlej samazgas un netīro ūdeni, izlietne
- leskāt Neveikli, lieliem soļiem brist pa dubļiem
- šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
- šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
- iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
- noļepot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem
- noļēpot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem
- nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu
- pelo- norāda uz dubļiem
- uzpļekāt Nosmērēt (ar izkārnījumiem vai dubļiem)
- dubļot Nosmērēt ar dubļiem
- nodangāt Nosmērēt ar dubļiem
- aizpļekāt Notašķīt ar dubļiem
- nodubļot Notraipīt ar dubļiem
- notamīt Notraipīt, parasti ar dubļiem, smiltīm
- ķellāties Notraipīties, nosmērēties ar māliem vai dubļiem
- atpļekāt Pa dubļiem atbrist
- penckāties pa dubļiem bradāt
- žampāt Pa dubļiem bradāt, ūdenī plunčāties
- močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties)
- pļenkāt Pa dubļiem staigāt
- panču pančām iet pa dubļiem staigāt tā, ka plaukšķ un šļakstās
- atšļorāt Pa dubļiem, slapju ceļu atnākt
- pasamīcīties Pabradāt pa dubļiem, māliem
- piekoskāt padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm
- uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- aizblīžģēt par attālinošos skaņu, kuras cēlonis ir brišana vai braukšana pa dubļiem
- pārplencēt pāriet pāri (dubļiem u. tml.)
- apkļepēt pārklāt ar dubļiem, netīrumiem
- apglemēt pārklāties ar dūņām, dubļiem
- papļekāt Pastaigāt, paiet (pa dubļiem, slapju vietu)
- aizumpēt Piepildīt ar smiltīm, dubļiem, akmeņiem
- koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam
- umpēt Pildīt ar smiltīm, dubļiem, akmeņiem
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem
- saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
- kraveši Sakaltuši vai sasaluši dubļi
- kruvesi Sakaltuši vai sasaluši dubļi
- gruvesis Sakaltuši, sasaluši dubļi
- gruvezis Sakaltuši, sasaluši dubļi
- grubti Sasaluši dubļi
- kryvasi sasaluši grumbuļaini dubļi (uz ceļa)
- kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka); sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali
- šļamu savienojumā "šļamu šļamām iet" apraksta lempīgu iešanu pa dubļiem
- šļopstēt Skanēt (par troksni, kāds rodas brienot pa dubļiem)
- nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties (piemēram, ar dubļiem)
- aizsvampāt smagi ejot pa dubļiem, iet projām
- aizvampāt Smagnēji aiziet pa dubļiem
- aizklempt Smagnēji aiziet pa sniegu vai dubļiem
- šļederēt Staigāt pa dubļiem, kājas velkot pa zemi
- breņģe Staigna vieta; dziļi dubļi
- dumbrs Staigna, purvaina vieta; dumbrājs; dūksts; arī dubļi, dūņas
- striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis
- pļūtas Šķidri dubļi
- žļunga Šķidri dubļi
- lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.)
- ķēpīgs tāds, kad ir lietus, dubļi (par laiku, laika apstākļiem)
- nodubļots tāds, kas ir klāts ar dubļiem, netīrumiem
- tīrs tāds, kas nav notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa dalām); tāds, kas nav aplipis, piemēram, ar smiltīm, dubļiem (par augiem, to daļām)
- dublaiņš tāds, kas notriepts ar dubļiem
- dubļaiņš tāds, kas notriepts ar dubļiem
- sakleķēt tāds, kas pārklājies ar dubļiem, netīrumiem
- dubļains tāds, kur ir daudz dubļu; tāds, kas sastāv no dubļiem; tāds, kam ir dubļu piejaukums
- derglis tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis
- šļocka tāds, kurš nevērīgi un nolaidīgi pa dubļiem bradā
- piesatapīties tikt piemīdītam (ar dubļiem, smiltīm)
- pļeckāt Traipīt (piemēram, ar dubļiem)
- noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem)
- āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- dubļbānis vieta, kur ir daudz dubļu; lieli dubļi
- dubļblāķis vieta, kur ir daudz dubļu; lieli dubļi
dubļi citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV