Paplašinātā meklēšana

Meklējam cup.

Atrasts vārdos (50):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (238):

Ačupe Acupīte - upe Latvijā.
Ačupīte Acupīte - upe Latvijā.
Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats.
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
ķiršu augļsmecernieks augļsmecernieku suga ("Rhynchites cupreus").
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri.
laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha.
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
ciprešveida hēbe hēbju suga ("Hebe cupressoides").
ciprešu hipns hipnu suga ("Hypnum cupressiforme").
Roucupe Ilūkstes novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Rūcupe" nosaukuma variants.
Krētas ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cretica var. cupaniana").
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka.
Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka.
cup Lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību.
Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka.
Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam.
pūtelis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokste parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
šērmūkslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
bucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
bucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmauža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmaukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmaukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmaukts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmogža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmokste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmoška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūgža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cermūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmukšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čērmūška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cērmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
čermušks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
ķērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
peleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīladze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādzes Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīladzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādzītis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādzīts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlādžkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlāgi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlaģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlāģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlāgkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlags Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlāgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlaidži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlaks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlaņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīledzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pilēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīleģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlegs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlēgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīleņģi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pileņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīlenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīliņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pīludzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pucans Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pucenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pucenīte Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
pucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
puciņš Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
puduris Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
rabins Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sarmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sārmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukla Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoglis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmogslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoksnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoksta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmolis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmoškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmuklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmukšķe Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkšņi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmukta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmuska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūsnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmūste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sermužs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
spīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
gvarāna Pasta no Brazīlijas liānas "Paullinia cupana" grauzdētām un sasmalcinātām sēklām, kurās ir kofeīns.
Pažupe Pāze, Sprincupes pieteka.
Vecpededze Pededzes lejteces vecupe pēc kanāla (Jaunpededzes) izbūves, garums - \~7 km, ietek Balupē \~1,3 km pirms tās ietekas Aiviekstē.
parastais pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aucuparia"); sērmūkslis.
Tukupita Pilsēta Venecuēlā ("Tucupita"), Delta Amacuro štata administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2009. g.).
Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
atārs Plats un dziļš vecupes posms.
Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks.
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
Saušu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Kalētu pagasta teritorijā, \~300 m uz dienvidrietumiem no Saušu mājām, Apšes vecupes krastā, bijusi apdzīvota m. ē. 1. gt.
Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe.
Sālija Sprincupe, Lējējupes pieteka.
Sprinčupe Sprincupe, Lējējupes pieteka.
Pāze Sprincupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā, garums - 8 km; Pažupe.
Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km.
Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km.
Āpa Sprincupes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Spriņģu grāvis Spriņģupīte, Acupītes pieteka.
Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe.
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe.
Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle.
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē).
Rioni Upe Gruzijā, garums - 327 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, Kolhidas zemienē sadalās attekās, veido salas, vecupes un Melnajā jūrā ietek pa divām attekām.
Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
atteka Upes daļa, kas, upei virzienu mainot, palikusi sānis no galvenās straumes un parasti nav vairs ar to saistīta; vecupe.
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts.
Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants.
Vecā Pededze Vecpededze, Pededzes lejteces vecupe.
Vecā Slampe Vecslampe, Slampes vidusposma vecupe.
Vecates grāvis Vecupīte, Salacas pieteka.
Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
Ādažu atteka viens no lielākajiem Gaujas vecupju ezeriem, atrodas Ādažu novadā pie Garkalnes ceļa, platība - 13,4 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Vējupe.
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
Zaļčupe Zaļcupe, Kurnas pieteka.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa cup.