Paplašinātā meklēšana
Meklējam cilvēce.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (46):
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
- cilvēku cilts cilvēce.
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos.
- deliciae generis humani cilvēces rota, lēnprātīgā ķeizara Tita pievārds.
- cilvēku dzimums cilvēki, cilvēce.
- Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus.
- īšvara Ezoterismā Dievišķais Devējs, pilnīga būtne, kas jūt līdzi cilvēcei, jo pati ir izgājusi visus eksistences lokus.
- rādžajoga Ezoterismā karaliskā joga, kas cenšas parādīt cilvēcei ceļu uz pilnveidošanos.
- teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību.
- Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli.
- Manvantara Hinduisma mitoloģijā periods, kas ilgst 306720000 gadu, kas esot cilvēces dzīves laiks uz zemes.
- Eons Kristietībā apzīmē gan mūžību, gan pasauli, kas ietver cilvēces garīgās attīstības laikmetu, kas sākas ar pasaulles radīšanu un beidzas ar tās iznīcināšanu un pārveidošanos par Dieva Valstību.
- iedzimtais grēks kristietībā sākotnējais grēcīgums, kurš pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem un kurā piedzimst katrs cilvēks.
- monogēnisms Mācība, ka visa tagadējā cilvēce ir vienota, pieder pie vienas sugas - Homo sapiens.
- tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties.
- pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- ekvatoriālā rase negro-australoīdu rase - viena no trim cilvēces galvenajām jeb lielajām rasēm.
- perfektibilisms Optimistiska mācība, ka cilvēce ir spējīga sevi izkopt un kļūt pilnīgāka un ka tā arī jau progresē šai virzienā.
- agrais akmens laikmets pirmais zināmais cilvēces vēstures laikmets, kas sākās apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu un beidzās apmēram pirms 12000 gadu.
- apokalipse Pravietojumi par cilvēces un pasaules likteņiem, pastardienu.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to; tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
- buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
- pasaule sabiedrība, cilvēku grupa; arī cilvēce.
- akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- upurrituāls sens rituāls, kurā tiek veikts ziedojums, sastopams visā pasaulē un sniedzas līdz cilvēces aizvēsturei; sākotnēji daudzviet bija saistīts arī ar cilvēku upurēšanu.
- globālās problēmas sevišķi svarīgu jautājumu kopums, no kuru risinājuma atkarīga cilvēces pastāvēšana.
- Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka.
- Dilmuna Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - cilvēces svētlaimīgā "zelta laikmeta" zeme, civilizācijas šūpulis.
- vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
- pirmatnējās kopienas iekārta terminu lietoja marksistiskajā vēstures zinātnē un ar to apzīmēja cilvēces vēstures periodu pirms šķiru sabiedrības izveidošanās (arheoloģiskajā periodizācijā šis periods atbilst akmens laikmetam, Eiropā - arī dzelzs laikmetam).
- objektīvais Uz objektu attiecīgais, no subjekta neatkarīgais; raksturo no cilvēces neatkarīgu parādību eksistenci un patiesu zināšanu saturu.
- mesiānisms vēsturiski filozofiska mācība par kādas tautas glābēju lomu cilvēces liktenī.
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- globālas problēmas visaptverošas problēmas, no kuru risinājuma atkarīga Zemes vai cilvēces nākotne.
- atomomnicīds visas cilvēces iznīcināšana ar atomieročiem.
- omnicīds visas cilvēces iznīcināšana.
- pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
- eolīts Vissenākais laika posms cilvēces kultūrā.
- stīmpanks Zinātniskās fantastikas virziens, kurš modelē alternatīvu cilvēces attīstības variantu, kad progresu nodrošina tvaikmašīnu un dažādu mehānisku ierīču nemitīga pilnveidošana.
cilvēce citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV