Paplašinātā meklēšana
Meklējam cerība.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (54):
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- ceres Bērna gaidības; cerības.
- bezceris Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis.
- bezcers Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis.
- bezcere Bezcerība.
- necerība Bezcerības stāvoklis.
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
- vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
- nūcejs cerība.
- spadzivōšona cerība.
- subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības.
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
- habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
- herēze Ķecerība, no baznīcas mācības atšķirīgi reliģiskie uzskati.
- kramola Ķecerība.
- lielā (arī pēdējā) kārts pareti liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
- lielā kārts liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
- ekspektācijas Lomu gaidas; gaidas, cerības.
- maldi Nepiepildāma cerība, iedoma; arī nerealitāte.
- ilūzija Nepiepildāmas ilgas, cerības, nodomi.
- himaira Nepiepildāmi sapņi, cerības.
- nolaist rokas pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
- pesimisms Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga nomāktība, bezcerība, neticība nākotnei.
- pēdējā kārts pēdējā iespēja, cerība.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- satriekt drupās (kaut ko) pilnīgi sagraut (nodomus, sapņus, cerības).
- nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga bezcerība, grūtsirdība.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- bogomili Reliģiskas ķecerības formā izvērstās antifeodālās Balkānu zemniecības kustības dalībnieki 10.-14. gs.
- baists Saistība, cerības.
- asti ierāvis (arī nolaidis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- asti nolaidis (arī ierāvis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- spēlējas kā kaķis ar peli saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina.
- rokas nolaižas saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
- rokas nolaižas (retāk atkrīt) saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
- sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- sirds nošļūk zemu (arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- beigas Stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā.
- bezcerīgs Tāds (cilvēks), kam nav cerību; tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
- cerīgs Tāds, kas dod cerību; tāds, kurā izpaužas cerība.
- bezcerīgs Tāds, kas nerada cerības; tāds, kas nesaistās ar cerībām (uz sekmēm, izdošanos).
- nospiests Tāds, ko ir pārņēmusi bezcerība, grūtsirdība.
- nospiests Tāds, kurā izpaužas bezcerība, grūtsirdība.
- kristīgie kardināltikumi ticība, mīlestība, cerība.
- asti nolaidis uzvarēts, nokaunējies, drosmi, cerības zaudējis.
- bezcerīgums Vispārināta īpašība --> bezcerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezcerība.
- izcerēt Zaudēt cerības.
- nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa cerība.