Paplašinātā meklēšana
Meklējam balvot.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (17):
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- pieviest Apbalvot, piešķirt.
- apb. Apbalvots.
- pabalvāt Apdāvināt, apbalvot.
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- apodi Bezkāju pārstāvji citādi kājām vai līdzīgiem orgāniem apbalvotās dzīvnieku grupās.
- diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu (2).
- kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
- medaļnieks Cilvēks, kas ir apbalvots ar medaļu.
- ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
- izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu); tikt apbalvotam.
- prēmēt Piešķirt prēmiju (1); apbalvot ar prēmiju (1).
- laureāts senajiem grieķiem un romiešiem - sacensību uzvarētājs; cilvēks, kas apbalvots ar lauru vainagu.
- sarkankarogots Tāds, kas PSRS bija apbalvots ar Sarkano karogu, ar Sarkanā Karoga ordeni vai Darba Sarkanā Karoga ordeni.
- dzelzs krusts Vācijas militārais apbalvojums, ko nodibinājis Prūsijas karalis 1813. g., tika piešķirts līdz 1945. g.; apbalvoti arī Latvijas pilsoņi 1. un 2.pasaules karā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa balvot.