Paplašinātā meklēšana

Meklējam ax..

Atrasts vārdos (1):

ax.:1

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (319):

LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation")
Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus")
Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei")
ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia")
ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia")
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera")
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium")
cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
Scopthalmus maximus akmeņplekste jeb āte (syn. "Psetta maxima)
Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
dūņu amēba amēbu suga ("Amoeba limax")
Vadakste apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs
Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
kalopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Kalopanax"), Latvijā introducēta
oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta
panakss Arāliju dzimtas ģints ("Panax"), Latvijā introducēta
cūkpiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpieni Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpieniņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienīši Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cukpienīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cukpiens Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkupiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienaine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
piene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieneļi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieniene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sīvene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission")
IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu
rūgtā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus amarus")
sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus")
milzu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus giganteus")
trīskrāsu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus tricolor", syn. "Leucopaxillus compactus")
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi
lielais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus maximus")
Fortina cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus fortunei")
Haringtona cefalotakss cefalotaksu suga ("Cephalotaxus harringtonia")
cūkpienis Cūkpiene ("Taraxacum officinale")
lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
melnā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola caprata")
kalnu čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola insignis")
tumšā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola torquata"), Latvijā rets ieceļotājs
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima")
panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu
ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
mūru divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis muralis")
šaurlapu divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis tenuifolia")
karaliskā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Anax imperator"), lielākā Latvijas spāre, ķermeņa garums līdz 80 mm, spārnu plētums - līdz 110 mm
bālais dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Certhiaxis pallida")
sarkanpaura dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Synallaxis ruficapilla")
dzeltenknābja Alpu kovārnis dzeltenknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax graculus")
akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi
dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus")
sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus")
daļveida lineāra funkcija funkcija _y=(ax+b)/(cx+d)_, kur a, b, c, d – skaitļi, ad–bc≠0
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
fraksīns Glikozīds parastā oša (Fraxinus excelsior L.) mizā
Taraxacum laevigatum gludās pienenes "Taraxacum erythrospermum" nosaukuma sinonīms
pušķainā šokolādes gļotsēne gļotsēņu nodalījuma suga ("Stemonitis axifera")
abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus
gugatns Gugatnis ("Machetes pugnax")
Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii")
skrajziedu gurķene gurķeņu suga ("Borago laxiflora"), ko Eiropā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
Caloplaca murorum ģints "Caloplaca saxicola" nosaukuma sinonīms
milzu haizivs haizivju suga ("Cetorhinus maximus"), garums - \~15 m, pārtiek no planktona
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
taksus Īve ("Taxus baccata"), skujkoks, ko audzē dzīvžogiem
parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri
Japānas īve īvju suga ("Taxus cuspidata")
vidējā īve īvju suga ("Taxus media")
Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama
lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
Pārksidike Jupitera pavadonis ("Praxidike"), vidējais attālums no planētas - 21147000 km, izmēri - 7 km
ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo")
lielais kormorāns jūraskrauklis ("Phalacrocorax carbo")
Maksimoviča karagana karaganu suga ("Caragana maximowicziana")
kauline Kaulene ("Rubus saxatilis")
kaulauze Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kaulauži Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kaulenāji Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kaulenītes Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kauliņa Kaulenes ("Rubus saxatilis")
spangaļi Kaulenes ("Rubus saxatilis")
klinšu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus saxatilis")
aurīnija Klinšu alise ("Alyssum saxatile"), krāšņumaugs
spengalājs Klinšu kaulene ("Rubus saxatilis")
apartnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
bukusakne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noarātni Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noartne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noartnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
noragi Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norags Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
ņorags Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norāti Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norātna Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norātne Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norātnes Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
norauga Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
sirdszāle Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
sirdszāles Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķērmele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķiemele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķimele Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
suņķimene Klinšu noraga ("Pimpinella saxifraga")
ivasi Klusā okeāna sardīne ("Sardinops sagax")
Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus
jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns
lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama
bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās
divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku
kvadrātfunkcija Kvadrāttrinoms - otrās pakāpes polinoms y=ax2+bx+c
kuiga Ķikuts ("Gallinago media", senāk "Scolopax major")
klinšu ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum saxicolum"), atrasta liekņā uz trupoša koka
rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes)
lielaugļu ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita maxima")
tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis
lielais laimiņš laimiņu suga ("Sedum maximum syn. Sedum telephium subsp. maximum")
dižlazda Lazdu ģints suga ("Corylus maxima"), dekoratīvs krūms ar dzeltenām skarām un brūnsarkanām lapām
žākļu leikoteja leikoteju suga ("Leucothoe axillaris")
Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini
kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams
čīgotne Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
čīkstene Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
čīkstenes Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
plaukšķene Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
zaķkāposti Lielais laimiņš ("Sedum maximum")
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini")
MPD Maksimālā pieļaujamā deva (angļu "maximum permissible dose")
MAC Maksimālā pieļaujamā koncentrācija (angļu "maximum allowable concentration")
bloks MTU maksimālais pārraides bloks (angļu "Maximum Transmission Unit")
MAL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum allowable limit")
MPL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum permissible level")
skrajā mandevila mandevilu suga ("Mandevilla laxa")
Āzijas mārīte mārīšu dzimtas suga ("Harmonya axiridis")
diskriminants matemātiska izteiksme, kas saista polinoma koeficientus, piemēram, trinoma _ ax^2^ + bx + c _ diskriminants ir _ b^2^ - 4ac _
Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.)
ķilens Melnspārnu kaija ("Larus marinus", senāk "Larus maximus")
pikaza Mērkaziņa ("Gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago")
raibais kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimax reticulatus"), kas Latvijā nav konstatēta
milzu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Limax maximus"), garums līdz 20 cm
sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm
tumšais kailgliemezis meža kailgliemežu suga ("Limax cinereoniger"), kuras īpatņi sasniedz līdz 20 cm garumu
samtainā mietene mieteņu suga ("Paxillus atrotomentosus")
kailā mietene mieteņu suga ("Paxillus involutus")
kamoleņu mietene mieteņu suga ("Paxillus panuoides")
Nahčivanas Autonomā Republika Nahčivana, autonomās republikas pilnais nosaukums ("Naxçivan Muxtar Respublikasi")
gugatnis neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns ("Philomachus pugnax", senāk "Machetes pugnax"), Latvijā sastopams mitrās pļavās un zāļu purvos, bet ligzdo reti
klinšu noraga noragu suga ("Pimpinella saxifraga")
Ojonna Ojonaksa, pilsēta Francijā ("Oyonnax")
osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām
echinopanax Oplopanaksu ("Oplopanax") nosaukuma sinonīms
HFC tīkls optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls (angļu "Hybrid Fiber-Coax network")
vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā
šaurlapu osis ošu suga ("Fraxinus angustifolia"), ko paretam audzē kā dekoratīvu koku
parastais osis ošu suga ("Fraxinus excelsior"), vienīgā ošu suga, kas Latvijā aug savvaļā
mannas osis ošu suga ("Fraxinus ornus"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu koku
kvadrāttrinoms Otrās pakāpes polinoms y=ax2+bx+c; kvadrātfunkcija
Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja
Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja
īveskoks Parastā īve ("Taxus baccata")
pabērza Parastā īve ("Taxus baccata")
paegle Parastā īve ("Taxus baccata")
platpaegle Parastā īve ("Taxus baccata")
platpaegļi Parastā īve ("Taxus baccata")
platpaeglis Parastā īve ("Taxus baccata")
krauklis Parastais krauklis ("Corvus corax")
oša Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
oši Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
ošs Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
ošus Parastais osis ("Fraxinus excelsior")
klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem
PCA Pasīvā ādas anafilakse (angļu "passive cutaneous anaphylaxis")
paxina Paxina acetabulum - rumpuču sugas "Helvella acetabulum" nosaukuma sinonīms
cūkpiene Pienenes ("Taraxacum")
gludā pienene pieneņu suga ("Taraxacum erythospermum syn. Taraxacum laevigatum")
ārstniecības pienene pieneņu suga ("Taraxacum officinale")
purva pienene pieneņu suga ("Taraxacum palustre"), latvijā sastopama reti, aizsargājama
purpura plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Gleoporus taxicola")
spīdīgā piepjvabole piepjvaboļu dzimtas suga ("Triplax aenea")
Voksahači pilsēta ASV ("Waxahachie"), Teksasas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
Gaha pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.)
Gazaha pilsēta Azerbaidžānas rietumu daļā ("Qazax"), rajona administratīvais centrs, 19500 iedzīvotāju (2008. g.)
Araša pilsēta Brazīlijā (_Araxá_), Minasžeraisas štatā
Kašiasa du Sula pilsēta Brazīlijā ("Caxias do Sul"), Riugrandi du Sulas štatā, 474900 iedzīvotāju (2015. g.)
Djū de Kaksija pilsēta Brazīlijā ("Duque de Caxias"), Riodežanero štatā, Rodežaneiro ziemeļu piepilsēta, 341300 iedzīvotāju (2010. g.)
Fakse Ladepladsa pilsēta Dānijā (_Faxe Ladeplads_), Zēlandes reģionā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.)
Ojonaksa pilsēta Francijā (_Oyonnax_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā, 22600 iedzīvotāju (2010. g.)
Daksa pilsēta Francijā ("Dax"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, Adūras kreisajā krastā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Helifeksa pilsēta Kanādā ("Halifax"), Jaunskotijas provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 282900 iedzīvotāju (2006. g.)
Nasji pilsēta Ķīnā (_Naxi_, _Anfu_), Sičuaņas provinces dienvidu daļā
Helifeksa pilsēta Lielbritānijā ("Halifax"), Anglijā, Kolderas krastos, 82000 iedzīvotāju (2001. g.)
Tlaskala pilsēta Meksikā ("Tlaxcala"), pavalsts administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2005. g.)
Oahaka pilsēta Meksikas vidienē ("Oaxaca"), Dienvidu Sjerramadres kalnos 1550 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 258000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kartašu pilsēta Portugālē ("Cartaxo"), Santareimas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2011. g.)
Makshite-Haidhofa pilsēta Vācijā ("Maxhuette-Haidhof"), Bavārijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns
milzu pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum maximum"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu
kubiskā parabola plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir y=ax^3^
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi
plapa Platpaeglis jeb parastā īve ("Taxus baccata")
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās
trīsdienu plazmodijs plazmodiju suga ("Plasmodium vivax"), kas cilvēkam izraisas slimību - trīsdienu malāriju
sīpoliežgrauzis Pļavu akmeņlauzīte ("Saxifraga granulata")
cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem
ošlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya fraxinifolia")
baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas
parastā purvciprese purvciprešu suga ("Taxodium distichum"), ko audzē arī Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā
sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste
dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu
krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax")
zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax")
klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax")
ošu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fraxinea"), uz tās lentveidīgajiem lapoņiem attīstās daudz apotēciju
lielā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia maxima")
pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1)
Antipaksa sala Jonijas jūrā (_Antípaxoi, Nísos_), Kerkīras šauruma dienvidos, Grieķijas teritorija
sapāls Salate ("Aspius rapax")
samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu
Klusā okeāna sardīne sardīņu suga ("Sardinops sagax"), kas izplatīta Tālo Austrumu jūrās, saukta arī - ivasi
sarkanknābja Alpu kovārnis sarkanknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax pyrrhocorax")
Jarnsaksa Saturna pavadonis ("Jarnasaxa"), vidējais attālums no planētas - 18811000 km, izmēri - 6 km
īssmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum fallax")
īve Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma ginku klases apakšklase ("Taxidae")
pontifeks Senajiem romiešiem priesteru kolēģijas loceklis, kuras priekšnieku sauca "pontifex maximus"; šo nosaukumu vēlāk pārņēma pāvests
Anaksimandrs Sengrieķu filozofs ("Anaximander", ap 610.-546. g. p. m. ē.)
Anaksimens Sengrieķu filozofs ("Anaximenes of Miletus", ap 558. - ap 525. g. p. m. ē.)
mazā sīga sīgu dzimtas suga ("Tetrax tetrax")
palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe
Maksimoviča sīpols sīpolu suga ("Allium maximowiczii")
Rimfakse Skandināvu mitoloģijā Sala zirgs (zv. "Rimfaxe"), kas velk Nakts ratus pāri debess jumam
purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas
šļoka Sloka ("Scolopax rusticola")
šņepis Sloka ("Scolopax rusticola")
šņeps Sloka ("Scolopax rusticola")
īvlapu spārnene spārneņu suga ("Fissidens taxifolius")
cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata")
ērkšķogulāju sprīžotājs sprīžotāju dzimtas suga ("Abraxas grossulariata")
ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens")
melnais strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Corcorax melanorhamphos")
klinšu streptokarps streptokarpu suga ("Streptocarpus saxorum")
sīkstā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium tenax"), Latvijā aizsargājama
purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
mietene šīs dzimtas ģints ("Paxillus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
kormorāns šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis
akmeņlauzīte šīs dzimtas ģints ("Saxifraga"), >370 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vēl dažas audzē kā krāšņumaugus
purvciprese šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt
īve šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi
akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte
sloka šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti
baltcekula krūmājsīlis šīs ģints suga ("Garrulax leucolophus")
svītrainais krūmājsīlis šīs ģints suga ("Garrulax lineatus")
milzu krūmājsīlis šīs ģints suga ("Garrulax maximus")
raibais akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola saxatilis")
paksistima šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni
Alosa finta šīs ģints sugas "Alosa fallax" nosaukuma sinonīms
Scophthalmus maximus šīs ģints sugas "Psetta maxima" nosaukuma sinonīms
īve šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes
akmeņlauzīte šīs rindas dzimta ("Saxifragaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, \~35 ģintis, >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ūsainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus mystax")
ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams
ax. Tauki, it sevišķi cūku tauki (receptēs; lat. "axungia")
lielā trīsene trīseņu suga ("Briza maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
skrajā tritēlija tritēliju suga ("Triteleia laxa")
sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai
klinšu tulpe tulpju suga ("Tulipa saxatile")
dižā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria maxima", arī "Glyceria aquatica")
Saksbi upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē
Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka
Sikoroksa Urāna pavadonis ("Sycorax"), vidējais attālums no planētas - 12179000 km, izmēri - 150 km
azūra zilkrauklis vārnu dzimtas suga ("Cyanocorax caeruleus")
kapuces zilkrauklis vārnu dzimtas suga ("Cyanocorax chrysops")
zaļais zilkrauklis vārnu dzimtas suga ("Cyanocorax yncas")
parastais krauklis vārnu dzimtas suga ("Corvus corax"), putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi, Latvijā sastopams samērā bieži
dzeltenknābja klinškovārnis vārnu dzimtas suga ("Pyrrhocorax graculus")
sarkanknābja klinškovārnis vārnu dzimtas suga ("Pyrrhocorax pyrrhocorax")
žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži
microstylis Vienlapju ģints "Malaxis" nosaukuma sinonīms
purvāja vienlape vienlapju suga ("Malaxis monophyllos"), Latvijā aizsargājama
Microstylis monophyllos vienlapju sugas "Malaxis monophyllos" nosaukuma sinonīms
Lasmaņu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha laxmanii")
Maksimoviča vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus maximowiczii")
īvlape Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Taxiphyllum"), Latvijā konstatēta 1 suga
zvīņainā zemesmēlīte zemesmēlīšu ģints sēņu suga ("Geoglossum fallax")
Araksa rags zemesrags Grieķijā (_Áraxos, Akrotíri_), Peloponesas pussalas ziemeļrietumos, iesniedzas Patras līcī
Indijas zilonis ziloņu suga ("Elephas maximus"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos, Kalimantānā un Sumatrā
dižā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ax..