Paplašinātā meklēšana
Meklējam aures.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (126):
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji
- ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji
- merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji
- Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā
- Ķavari apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā
- Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
- Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
- Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
- Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures
- Slīpe apdzīvota vieta (skrajciems) Nītaures pagastā
- Bērzkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums)
- Krīgaļi apdzīvota vieta (viensēta) Amatas novada Nītaures pagastā
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
- attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām
- taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji
- Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski
- Bunēnu Bunēnu ezers – Būnēnu ezers Nītaures pagastā
- Būķenu ezers Būnēnu ezers Nītaures pagastā
- annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
- Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants
- nītaurēni Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji
- nītaurieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji
- Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums
- Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Domeris Domeru ezers Nītaures pagastā
- Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers
- Zaubes ezers Ezerrožu ezers Nītaures pagastā
- Ļukas ezers ezers Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers
- Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers
- Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha
- Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers
- Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers
- Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers
- Domeru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 4 ha; Domeris
- Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers
- Melnīts ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha
- Sārtēnu ezers ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha; Sārtiņu ezers
- Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers
- Lauku ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha
- Mazais Mežāku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — <1 ha; Mežāku ezers
- Mērnieku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha
- Lielais Mežēku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha; Mežaku ezers; Mežāku ezers
- Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers
- Rezguļu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 12,6 ha
- Lielais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 2 ha
- Māliņu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 4 ha; Vecmāliņu ezers; Vecmāļu ezers
- Zosu akacis ezers Taures purvā, Plāņu pagastā, platība — 7 ha
- Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
- trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments
- Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem
- Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu
- Salpinglosis sinuata jomoto salpinglose jeb taurespuķe
- Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā
- Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā
- Kukalis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kūkālītis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kūkāls Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kūkālu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Kukuļu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā
- Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
- Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja
- Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
- Galseņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā
- Mežaku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Mežāku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā
- trimits Lietuviešu tautas pūšaminstruments, koka taures veids
- Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā
- Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km
- prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli
- Jaunlukas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā
- Vecmāliņu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā
- Vecmāļu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā
- Mežaku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- Mežāku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m
- Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
- Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe
- taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri; taures spēlētājs
- Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
- Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums
- Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums
- viļumieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Viļums" iedzīvotāji
- zosulēnieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji
- zosulieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Paežas ezers Paežu ezers Nītaures pagastā
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu
- Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
- Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
- Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Pauren Paures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni
- mutturis Pīpes (arī taures u. tml.) daļa, ko tur mutē
- Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera
- Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā
- paurenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paures" iedzīvotāji
- Sārtiņu ezers Sārtēnu ezers Nītaures pagastā
- fanfara Svinīgs taures signāls
- Jomoto salpiglose šīs ģints suga ("Salpiglossis sinuata"), ko mēdz dēvēt arī par taurespuķi
- taurējiens Taures pūtiens
- klāja ausis taures veida apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī pietauvošanās trošu) un citu galu vadīšanai
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km
- Nītaures parka dīķis ūdenstilpe Nītaures pagastā, platība — 1,9 ha
- Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
- Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers
- Rijaskalnu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Nītaures pagastā
- Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā
- taurinēties žūstot rullēties taures veidā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa aures.