Paplašinātā meklēšana
Meklējam apsēt.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (105):
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem
- pieglabāt Apbedot aizņemt ar kapa vietām (kapsētu)
- dabūt zem sēklas apsēt
- aizņemtā papuve apsēta, lauksaimniecības kultūru audzēšanai izmantota papuve
- puspapuve ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī
- zāllauks ar zālaugiem apsēta aramzemes platība
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
- apbirzēt Atzīmēt sējamās vai apsētās joslas
- šrops Autokapsēta
- šrota Autokapsēta
- šrote Autokapsēta, kur bieži darbojas arī autodetaļu tirgus
- kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā
- bezkrustu Bezkrustu kapsēta - kapsēta, kurā nav krustu
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai
- apsēja darbība --> apsēt (1); apsēšana
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
- bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
- Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru
- dabirzīt iezīmēt birzi līdz noteiktai vietai (līdz kurai pašreiz apsēts)
- nobirzāt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
- nobirzīt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
- baznīcas dārzs iežogots baznīcas pagalms, ko senāk izmantoja par kapsētu un soda vietu
- kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; arī zālājs
- izšpalerēt Iztapsēt
- aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu); apbedīt
- kapulis kāds, kas dzīvo kapsētas tuvumā
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus
- zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis
- kapa vieta kapam paredzētā vieta kapsētā
- smilšu kalniņš kapi, kapsēta
- miera vieta kapsēta
- kabristāns Kapsēta
- kapsēte Kapsēta
- kāpūne Kapsēta
- kopsāta Kapsēta
- kukaiņciems Kapsēta
- kukaiņkalniņš Kapsēta
- kukaiņvalstība Kapsēta
- coemeterium Kapsēta, atpūtas, atdusas vieta
- kapeņi Kapsēta, kapi
- kukaiņu ciems kapsēta, mirušo valstība
- tārpu valsts kapsēta, mirušo valstība
- kapu (retāk smilšu) kalniņš (retāk kalns) kapsēta; arī kaps
- smilšu (biežāk kapu) kalniņš (retāk kalns) kapsēta; arī kaps
- kapkalns Kapsēta; arī kaps
- kapukalns Kapsēta; arī kaps
- smiltaine Kapsēta; arī kaps
- smiltājs Kapsēta; arī kaps
- mūžamājas Kapsēta; kapa vieta
- mūža māja Kapsēta; kapa vieta
- kapulis Kapsētas sargs
- kapusargs Kapsētas sargs, pārzinis
- slite kapsētas sēta
- kapmāte Kapu māte (velis) - kapsētas vārtu sargātāja
- Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
- apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē
- ārsēja Lauks, kas apsēts ārpus augu sekā paredzētās kārtības
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki
- atsūdājs Mēslota rudzu zeme, otrā gadā apsēta ar labību
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki
- kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai
- pabirze Neapsēta vai divkārši apsēta sējumu josla
- tīrelis Neapsēts, kails lauks
- nošvikstināt Nekārtīgi apsēt
- švikstīt Nepilnīgi apsēt
- švikstains Nevienmērīgi apsēts tīrums ar brīviem laukumiem
- šrots Nolietotu, pamestu u. tml. automobiļu savāktuve, kur var iegādāties lietotas rezerves daļas; autokapsēta
- tapsējums paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1); tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas)
- tapsējums paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2); materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču
- Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem
- palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.)
- atāre Rudzu lauks, apsēts tai pašā gadā novākta vasarāja vietā
- sēte Sējas tīrums; apsēts lauks
- veļu kults seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību
- mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha
- pelēkā sieva sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā
- plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
- nosēja Slikti apsēts lauks, vai lauka daļa kas palikusi neapsēta
- tafofilija Slimīga tieksme apmeklēt kapsētu
- remontdarbi spēkratu un/vai to agregātu un detaļu remontā veicamie darbi, kuros ietilpst atslēdznieku, sastiprināšanas, nostiprināšanas, montāžas, metināšanas, kalēju, varkaļu, lāgošanas, tapsētāju, elektrotehniskie un citi darbi
- biržains tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas
- biržaiņš tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas
- pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna
- tapsētāja Tapsētājs
- šēzlongs Tapsēts, izstiepts krēsls, ko dēvē arī par dienas gultu
- apsēja Tīruma josla, kas nejauši palikusi neapsēta
- švikstis Tukša vieta apsētā laukā
- kapurna Uzkalns, kapukalns, kapsēta
- vale Valnis (piemēram, ap kapsētu, grāvju malās)
- vistu vanags vanagu ģints suga ("Accipiter gentilis"), plēsējputns, Latvijā sastopams samērā bieži visā teritorijā, dzīvo skujkoku un jauktos mežos, arī parkos, kapsētās
- birzēt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
- birzīt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā
- bluķis Veltnis apsētu lauku blīvēšanai, līdzināšanai
- palmats vieta rudzu tīrmā, kura nav apsēta vai arī izpuvusi
apsēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV