Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprobežot.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (78):
- ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs.
- izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu.
- infinitum Bezgalīgais, neaprobežotais, neizmērojamais.
- neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- būt bērna prātā būt ar aprobežotām prāta spējām (parasti vecuma dēļ).
- sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
- bariencefālis Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
- bariencefāls Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
- ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
- aprobežots Divd. --> aprobežot.
- nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
- kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas.
- jence Garīgi aprobežota, neveikla sieviete.
- kļundurkājis Garīgi aprobežots, neizveicīgs cilvēks.
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs.
- bariencefālija Intelekta aprobežotība.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- atvēlējums Līgums, ar ko viena puse bez atlīdzības nodod lietu otras puses valdīšanā un neaprobežotā lietošanā ar nosacījumu, atdot to katrā laikā uz pieprasījumu.
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- apaļš muļķis ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- mūrlācis Mazrunīga persona, arī rupjš, aprobežots cilvēks.
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- smūdziski Muļķīgi, aprobežoti; nepareizi.
- smūdzis Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- žmogs Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- tuimeklis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs.
- tuimis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs.
- apdauzīts Muļķīgs, aprobežots.
- neattīstīts Muļķīgs, aprobežots.
- tuīms Muļķīgs, aprobežots.
- aitīna Naiva, vientiesīga, neapķērīga, aprobežota meitene, sieviete.
- aitiņa Naivs, aprobežots cilvēks.
- dādiņš Neapdomīgs, aprobežots cilvēks.
- bezrobežu Neaprobežots, bezgalīgs.
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- ignorance Nezināšana; aprobežotība.
- neaprobežots Nolieguma divdabis --> aprobežot.
- patraipīt Nosist, notriekt (kādu aprobežotu daudzumu).
- carte blanche parakstīta tīra veidlapa, kurā tekstu var ierakstīt cita persona; neaprobežota pilnvara.
- tumsība Parasti savienojumos "gara tumsība", "garīgā tumsība": zināšanu trūkums, aprobežotība.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.
- aprobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> aprobežot (1).
- asinēzija Prāta aprobežotība.
- nedacepts Psihiski aprobežots.
- manus Romiešu tiesībās ģimenes galvas neaprobežota vara; vīra vara, kādu likums tam dod.
- inventarium Romiešu tiesībās mantinieka tiesība atbildēt par mantojuma parādiem nevis neaprobežoti, bet mantojuma apmērā, gadījumā, ja ir savlaicīgi sastādīts mantojuma saraksts.
- negotiatio Romiešu tiesībās: sabiedrības dibināšanas akts un pati sabiedrība, kas radīta kādam saimnieciskam nolūkam un ir ar to aprobežota.
- bērna prātā saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
- patuims Samērā nesaprātīgs, aprobežots; pamuļķīgs.
- pigmeji sīki, aprobežoti cilvēki, niecības.
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks.
- hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības.
- stūrs Stūrgalvīgs; arī aprobežots.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari; tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī aprobežots (2).
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- šmauls Tāds, kas ir garīgi aprobežots; neprātis.
- sīkpilsonisks Tāds, kurā izpaužas aprobežotas intereses, šaurs redzesloks.
- pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram.
- truļš Truls 2, garīgi aprobežots, neattīstīts.
- trūlis Truls, aprobežots cilvēks.
- rojālisms Uzticība karalim, (parasti neaprobežotas) karaļa varas un politikas atzīšana un sekmēšana.
- šaurība Vienpusība, arī garīga aprobežotība.
- nabadzīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- nabags Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- trūcīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- abderīts Vientiesis, aprobežots cilvēks.
- aprobežotība Vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaprobežotība Vispārināta īpašība --> neaprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garīgā (arī gara) tumsa (arī tumsība, tumsonība) zināšanu trūkums, aprobežotība.
- gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) zināšanu trūkums, aprobežotība.
aprobežot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV