Paplašinātā meklēšana

Meklējam apbedīšana.

Atrasts vārdos (2):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (33):

skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopa virs šīs vietas.
funerālijas Bēru ceremonija, apbedīšanas izdevumi.
beidzamais gājums bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
beidzamā gaita bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
pēdējā (arī beidzamā) gaita bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
pēdējais gājums bēru gājiens un mirušā apbedīšana.
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
tafocenoze Dzīvnieku (arī augu) kopums apbedīšanas sākotnējā stadijā, pirms to mineralizēšanās.
Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
baznīcas grāmatas grāmatas un reģistri par ierašanos draudzē, par došanos uz citu vietu, dzimšanas, miršanas un apbedīšanas grāmatas, iesvētību grāmata, laulību grāmata, kā arī draudzes dienasgrāmatas (ar personu aktiem) un draudzes reģistrs.
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapi.
kapi Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
jezuāti Laicīga biedrība (Jēzus kalpi, pastāvēja 1360-1668) slimo kopšanai un mirušo apbedīšanai.
Šventarģis lietuviešu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - kultūrvaronis, valdnieks, apbedīšanas tradīciju dibinātājs.
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.); arī apbedīt.
Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
Libitīna romiešu mitoloģijā - bēru (apbedīšanas) dieviete, arī zemes dieviete, apbedījumu un zemes kopēju aizgādne.
mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces.
zvanīt uz kapiem skandināt zvanu vai zvanus pirms apbedīšanas.
apbedīšanas pabalsts sociālās nodrošināšanas sistēmas pabalsts tiem, kam tas nepieciešams, lai segtu apbedīšanas vai kremācijas izdevumus.
mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
vākāšana Vāķēšana - mirušā apstāvēšana naktī pirms apbedīšanas.
vāķības Vāķēšana - mirušā apstāvēšana naktī pirms apbedīšanas.
nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa apbedīšana.