Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizķert.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (26):
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- savalkstīties aizķerties.
- mikņīties Aizmesties, aizķerties.
- aizgrampstīt Aiztvert, aizķert.
- knabināt Āķēt, aizķert, kabināt.
- atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties.
- noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot).
- piesamaukties Ieķerties, saķerties; aizķerties (aiz kā).
- aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties.
- aficēt Kairināt, aizķert.
- iesakārties Kāpjot aizķerties aiz kā un palikt karājoties.
- iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- līdz aknām ļoti lielā mērā, dziļi (aizķert, riebties).
- aizmakšķerēt Meklējot aiz pārskatīšanās aizķert.
- aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
- nemesties Nepieskārties, neaizķerties.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- vējdēle Pie jumta latu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un noplēst uz latu galiem uzsistās skaidas.
- drebelēties Raustītie, aizķerties (par valodu).
- pakārties Refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzkārties Refl. --> uzkārt; aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni.
- saķibināties Saķerties, aizķerties vienam aiz otra.
- aizpeņķerētiēs Samudžinoties aizķerties aiz kaut kā.
- aizmeteklis tas, aiz kā var aizķerties, pieturēties.
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
aizķert citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV